Netīrās veļas mazgāšana Krievijas hokeja dīķī

Šonakt norisinājās čempionāta fināls - spēku samērus salīdzināja Ziemeļamerikas hokeja skolas audzēkņi kanādieši, kas šo turnīru aizvadīja mājas, nezaudējot ne spēli, kā arī amerikāņi, kas vienīgo zaudējumu ceļā līdz finālam cieta tieši pret Kanādas junioriem, piekāpjoties pēcspēles metienos. Fināls scenārija ziņā atgādināja spēli grupas turnīrā, taču šoreiz uzvarētājs bija cits - piepildītajai Saskatūnas hallei nācās noraudzīt, kā zelta medaļas kaklā tiek kārtas jeņķiem. Kanādiešiem tā arī neizdevās pārrakstīt U20 izlases vēsturi. Kļavu lapu zemes pārstāvji bija uzvarējuši pēdējos piecos čempionātus, un pirms viņiem pēdējie to paveica ASV hokejisti. Šoreiz gan stāsts nav par uzvarētājiem vai zaudētājiem.

Jā, Krievijas izlases juniori mājās atgriezās kā zaudētāji - ja tika tēmēts uz godalgām, tad nācās samierināties vien ar sesto vietu, kas Krievijai, kā hokeja lielvalstij, bija sitiens zem jostasvietas. Pēc čempionāta sākās veļas mazgāšana, kā rezultātā izcēlās strīds starp komandas kapteni Ņikitu Filatovu un galveno treneri Vladimiru Pļuščevu, kas brieda jau čempionāta laikā. Filatovs, kurš no NHL kluba Kolumbusas ''Blue Jackets'' pievienojās KHL vienībai Maskavas CSKA, pirmās spēles aizvadot lieliski, pirms čempionāta bija izpelnījies trenera uzticības kredītu, jo kā gan galvenais treneris uzšuvi ar burtu ''C'' var uzticēt spēlētājam, kuram pats neuzticas, tādēļ lieki cerēt, ka viņš spētu uzmundrināt visu komandu.

Krievu bēdu stāsts sākās jau pirms čempionāta, kad tika piedzīvots zaudējums pret pēcākā turnīra pastarīti Latviju (Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja krievi piedzīvotu tādu fiasko kā latvieši, vairumā spēļu zaudējot ar ievērojamu vārtu starpību). Nākamais klupšanas akmens bija cīņa pret Šveici, kas viņiem aizšķērsoja ceļu cīņā par medaļām. Arī spēlē par piekto vietu neveiksme pret somiem. Jau pēc čempionāta galvenais treneris hokejistu virzienā raidīja pārmetumus - sak, ko tad es, man bija tikai divas maiņas, ar šādu sastāvu pasaules čempionātu neuzvarēt.

Visvairāk tika potenciālajam līderim un komandas kapteinim vienā personā Filatovam. Abu strīdā pat iejaucās hokejista tiešai priekšnieks CSKA kluba prezidents Vjačeslavs Fetisovs: ''Nomelnot Filatovu ir muļķīgi. Protams, trenerim vienmēr atradīsies kāds vainīgais. Labāk pacensties, lai šādas neveiksmes neatkārtotos, nevis mestu ar akmeņiem viens otram.'' Tiesa, trenerim ar to nebija gana: ''No komandas kapteiņa gaidu līdera cienīgu spēli, kā uz laukuma, tā ģērbtuvēs, taču Filatovs... Pēc zaudējuma šveiciešiem aizgāju uz ģērbtuvēm un komandai atzinu savu kļūdu - Filatovs nebija pelnījis kļūt par kapteini.'' Pēc šīs spēles komandai tika piemeklēts jauns kapteinis, taču Pļuščevs mierā nelikās: ''Otrie vārti pret Šveici - Filatova vaina.''

''Pirms spēlēm pretinieki pētīti netika. Protams, treneris var visu atbildību novelt no sevis, uzveļot man. Viņš sacīja, ka regulāri esmu kavējis treniņus. Nokavēju vienu reizi, precīzi divas minūtes. Arī uzbrucēju trijnieki tika rotēti, nebija nekādas noteiktas kārtības,'' atbildi parādā nepalika pats notikumu vaininieks Filatovs, kurš čempionāta sešās spēlēs sapelnīja sešus (1+5) rezultativitātes punktus. Nereti uzbrucējs tiek pielīdzināts Iļjam Kovaļčukam, taču nicinājumu par šādu salīdzinājumu izteica Pļuščevs: ''Filatovam līdz Kovaļčukam kā ar kājām līdz Ķīnai.''

Jāpiebilst, ka treneris no komandas vadīšanas nevēlas atteikties: ''Savu vainu notikušajā nesaskatu. Līgums noslēgts līdz šās sezonas beigām, taču, ja Krievijas hokeja federācija vēlēsies, tad darbu ar izlasi turpināšu.'' Jāsaka viens - uzvar komanda, zaudē treneris, taču šajā situācijā viss ir otrādi. Ko teiktu Pļuščevs, ja krievi iegūtu medaļas, bet kapteinis joprojām būtu Filatovs? Un vaina par šāda kapteiņa izvēli atkal jāuzņemas trenerim. Abi gribēja būt balti un pūkaini, taču pamatīgi sasmērējās...