Krievijas juniori revanšējas zviedriem un iekļūst finālā
Ne pārāk veiksmīgi pasaules čempionātu U20 izlasēm elites divīzijām iesākusī Krievija šovakar revanšējās Zviedrijai par grupu turnīrā piedzīvoto zaudējumu un iekļuva finālā, kurā rīt spēkosies ar Kanādas un Slovākijas pusfināla uzvarētāju.
Zviedrija un Krievija pēdējos četros pasaules čempionātos pusfinālos bija satikušās trīs reizes, un iepriekšējās divās uzvaru bija svinējuši skandināvi. Taču abu izlašu svarīgākā nesenā cīņa bija 2012. gada finālā, kad Zviedrija pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma ieguva zelta medaļas. Zviedrija Krieviju apspēlēja arī grupu turnīrā (3:2), kurā ieguva pirmo vietu, kamēr krievi zaudēja punktus arī pret dāņiem un čehiem.
Statistika un vēsture bija zviedru pusē, taču pirmajā periodā vairāk uzbruka Krievijas izlase, kuras rindās 2+10 sodu nopelnīja Maksims Mamins. Spēles rezultāts gan palika neatklāts līdz 32. minūtei, kad Toljati "Lada" pārstāvis Aleksandrs Šarovs izvirzīja vadībā Krieviju. Uzreiz pēc tam zviedri nopelnīja noraidījumu, kurš pārvērtās Krievijas otrajos vārtos - precīzs bija Ziata Paigina metiens. Otrajā periodā zviedri vēlreiz palika mazākumā, taču šoreiz spēlēja daudz pārliecinošāk un pamanījās arī izrauties pretuzbrukumā divi pret vienu, kas gan izmantots netika.
Trešais periods sākās ar katastrofu zviedriem - Šarovs panāca 3:0 un Krievijas pieteikums uz uzvaru kļuva ļoti nopietns. Krievi arī izvēlējās neiesēsties aizsardzībā, bet gan turpināja aktīvi darboties pretinieku zonā. Zviedrijas centieni lauzt spēles gaitu pārvērtās taustāmā rezultātā 52. minūtē, kad Lukass Valmarks precīzi noslēdza izspēli un vienus vārtus atguva. Drīz vien bija arī laba iespēja gūt otros vārtus, taču ripu paspēja piespiest krievu vārtsargs Igors Šestjorkins, bet uzreiz pēc tam Krievijas pretuzbrukumā pirmais pie atsistās ripas tika Mamins un atkal sadeldēja Zviedrijas cerības.
Vairāk nekā trīs minūtes pirms spēles beigām zviedri nomainīja vārtsargu pret papildus uzbrucēju, taču rezultātu mainīt neizdevās, un Krievija iekļuva finālā ar uzvaru 4:1. Ripa gan nonāca vienreiz Šestjorkina vārtos, taču tie netika ieskaitīti, jo mirkli iepriekš zviedru uzbrucējs bija uztriecies vārtsargam.
Iepriekšējos divos gados Krievija ieguva bronzas medaļas, bet pēdējo reizi par čempioni kļuva 2011. gadā, kad sudrabs tika atstāts Kanādai. 2015. gada turnīra rīkotājai Kanādai vēl pusfinālā jāpārvar Slovākijas pārbaudījums, šīs spēles sākums paredzēts 3:00 pēc Latvijas laika. Fināls paredzēts naktī uz otrdienu, arī 3:00 pēc Latvijas laika.
Izmantotie resursi:
Worldjunior 2015 - WM20 - International Ice...
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tā kā nejauc tu pats.
-2 [+] [-]
tagad tik pin tālāk vēl profu līgas
dīvains tu esi...ne visi NHL zina angļu valodu, kas nāk Eiropas un daudziem ir problēmas, ja pirms tam nav izgājuši ZA junioru skolu....
+1 [+] [-]
Viņi zina katrs savu valodu un domā ka ar to pietiek.
Bet tā vai tā šajā sakarā izceļ tikai krievus nez kāpēc.
Es jau arī nedaudz piemeloju,ir čaļi,kuri spēlē KHL un ir apguvuši Rus valodu. Un runā tajā visai labi.
Bet tie ir izņēmumi. Tā kā ja grib,var apgūt !
[+] [-]
+2 [+] [-]
Skaidrs ka dzīvojot kādā ģimenē ir vieglāk apgūt sarunu valodu,jo tev nemitīgi ir prakse.
Bet no tevis ieliktā video es nesecināju,ka tur būtu baigā valodas zināšana.
Primitīvi sarunas vārdi,kurus zina gandrīz visi.
-2 [+] [-]
un beidz izdomāt, ka viņš tā nedomā un pateica, ka viņam sliktas angļu zināšanas...a tu man te veselu atmazku gūzmu bāz sākot no KHL ub beidzot ar NHL
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
šim čalim nebija primitīva angļu valoda, to es uzreiz pasaku. protmas, nepratendēju uz nekādu vispārēju patiesību, bet tomēr neliela pieredze šajā ziņā man ir. viņam arī pieņemtās piekljības normas ir zināmas, kā ir pieņemts komunicēt utt. ja nav šo zināšanu, tad arī var iebraukt auzās pašam nemaz nezinot ar šo arī ir bijusi pieredze
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet tur galīgi nevar redzēt viņa vārdu krājumu.
Mana sieva angliski zina krietni vairāk vārdus par mani. Bet kad nākas runāt,man saka ka tev ir ļoti laba angļu valoda,bet tavai sievai ne visai
Paradokss.Ir daudz cilvēku,kuriem grūti runāt kādā valodā. Tie nejūtas droši utt. Mani piemēram nesatrauc,ja es ko nepareizi pateikšu. Līdz ar to runāju raiti ne sūdīgāk par Barbaševu.
Ģimenēs nebiju dzīvojis utt Tā kā nefleitējiet man
+1 [+] [-]
"На себя, козел, посмотри!"
[+] [-]
[+] [-]
Angliski?
Piedod, nekad neesmu tur bijis, tāpēc arī prasu.
+1 [+] [-]
Pa tādu laiku jau jebkurš kuram nav slinkums, var apgūt ļoti labi valodu.
Pat es, dzīvojot Krievijā 6 gadus, valodu apgūtu labi.
+1 [+] [-]
Vislabāk tajā ziņā ir lielpilsētās. Valsts vidienē. Man šajā ziņā nepaveicās,esmu vis nacionālistiskajā novadā. Un te daži pat nerunās ar tevi angliski,principiāli. Bet tāpat nav problēmu.
S āku jau arī holandiešu valodu apgūt. Runāt vel grūti,bet saprast saprotu.
Parasti sanāk tā,ka man saka ko holandiski,es atbildu angliski.
Tas man ir pat labāk,tādā veidā apgūstu vietējo valodu.
Nu un protams pateicoties dēlam,kurš jau runā kā vietējie.
Sievai tieši otrādi,padodas labāk Holandiešu valoda,kā angļu.
Kaut reāli vārdu krājums tai lielāks anglenē. Jo tā to mācījās skolā un augstskolā.
Es skolā mācījos vācu valodu. Angleni apguvu uz ielas
Nu cik nu tur apguvu,nosacīti.
Bet nu ja man ir prasījuši,vai jums Latvijā agļu valoda,tad jau nav slikti
[+] [-]
Pašam ir jāvēlas,pretēji tev paurī to neiekals.
Mums daži krievi dzimst un aug LV,bet valodu mūža garumā tā arī neapgūst.Jo viņiem nav vajadzības pēc tās. Ir alternatīve.
Tagad jaunā paaudze Rus valodu arī neapgūst,kaut dzīvo kopā ar krievu ikdienā. Tas vienkārši nav vajadzīgs un nepieciešams.
Tu esi spilgts piemērs tam.
[+] [-]
Nav jau slikti, ka viņi tādi nacionāļi.
Ja te visi tādi būtu, tad nebūtu jadzird TIK bieži krievu valoda.
Es, piemēram, pret krieviem esmu nepiekāpīgs, ja man kaut ko saka krieviski, tad es atbildu latviski. Ar krieviem krieviski es nernāju, lai labāk viņi beidz slinkot un apgūst LV valodu.
[+] [-]
Manā miestā dzivo viena tante, pārvacās uz šejieni pirms 30 gadiem.
Bet latviski absoluti neko nezina.
Lai cik laba viņa nebūtu un lai ari viņai ir 80 gadi, bet vienalga uzskatu, ka dzīvojot šeit vinai LV valodu vajadzēja apgut. Viņas vecumā dēļ piekapties es netaisos.
Man ir tāda nostāja.
Ja aizbrauksu uz ASV, es taču nerunāšu tur latviski vai krieviski. Es tad cienīšu to valsti un runāšu angliski.
Jā, es zinu.
Pats briziem brinos par sevi, jo dzivoju vietā kur krievi ir 60 %. Ar krieviem esmu visu bērnību pavadijis kopā, bet tāpat man nostāja ir dzelžaina.
+1 [+] [-]
Riktīgs mikslis. H un R burtu izrunā vienkārši ........ Es pat labāk neteikšu.
Mana šūplāde to fiziski nespēj izrunāt.
Nekā laba tālāk tevis minētajā nav. Pirmām kārtām ir jābūt savstarpējai cieņai. Un tālāk viss pārējais.
+3 [+] [-]
[+] [-]
Ja es būtu krievijā, tad protams, ka es atbildētu krieviski, jo galu galā atrodos tak viņu zemē.
Es cienu krievus, bet gribu, lai viņi ciena arī mani/mūs. Brīžiem šķiet, ka viņi šeit var darīt ko vēlas, jo neviens viņiem neko neteiks.
-1 [+] [-]
pilnīgi tev piekrītu, arī man tāda pieredzi ir bijusi, bet te jau par to nav stāsts stāsts nav par vārda krājuma lielumu, jo var cilvēks tos tehniski iemācīties, bet nejusties brīvi runājot un neizprast, kā pieņemts šajā valodā komunicēt, pieklājības normas utt., bet gan par valodas barjeru.. neviens tev te neko nefleitē, es vnk tev pateicu savu profesionālo viedokli, ka šim jauneklim angļu valodā nekādu valodas barjeru nav, viņš visu labi saprot, spēj brīvi komunicēt un tā kā ir dzīvojis kanādiešu ģimenē, arī brīnišķigi zin pieņemtās pieklājības normas. tas arī viss
es pilnīgi varu iedomāties, ka tu atbraucot pie manis ciemos, sāktu man mācīt ķirbjus audzēt, tas nekas, ka es to daru gadiem ar labiem panākumiem un man šajā ziņā ir gana liela pieredze
[+] [-]
Es ne velti, skolā izvēlējos vācu valodu.
+1 [+] [-]
Tā nu vēsturiski ir sagadījies,ka viņi dzīvo te. Tev ir savi principi,tiem savi.
Tā kā savā būtībā jūs esat vienādi,ar ko arī apsveicu.
Turpiniet tādā garā,tas noteikti veidos(veicinās) jūsu valsts attīstību
+1 [+] [-]
Vai man, tajā brīdi bija jājutas vainīgam ka nezinu krievu valodu?