Bazevičs: "Jācīnās par augstu NHL drafta numuru"

- Aizpagājušo sezonu tu pavadīji Stokholmas AIK jaunatnes sistēmā, tur uzsāki arī iepriekšējo sezonu, taču tad nonāci “Lidingo”. Kā tev izdevās nonākt AIK un kādēļ pārcēlies uz Lidingo sistēmu?

Pēc veiksmīgas sezonas Ziemeļamerikā, kur spēlēju “LA Selects” sistēmā, izlēmu ko pamainīt. Ar tēvu nolēmām, ka man jādodas uz Zviedriju. AIK sistēmā nokļuvu, jo viņi pirmie atbildēja uz epastu, es aizbraucu klubam atrādīties, un treneriem iepatikos. Sezonu uzsāku ļoti veiksmīgi, taču tad, novembra sākumā, strādāt sāka jauns galvenais treneris un viņš, atšķirībā no iepriekšējā trenera, vairāk uzticējās vietējiem spēlētājiem. Pagājušā gada augustā mani no ritma izsita muguras trauma, un, kad oktobrī izdevās atgūties, sastāvs jau bija iespēlēts, treneris nedeva iespēju spēlēt un tā kā Lidingo spēlēja jau trīs latvieši, izlēmu doties tieši uz turieni.

- Vai šīs vasaras CHL drafts tev bija pārsteigums vai arī, līdzīgi kā Koļesņikovam, kurš nesenā intervijā atklāja, ka viņam bija vienošanās tieši ar “Raiders”, ne “Cataractes” klubu, arī tev jau iepriekš bija noruna, ka tiksi izvēlēts?

Jau aprīļa vidū ar aģentu sākām runāt par CHL draftu, taču īsti pat nezināju, kad drafts notiek. Drafta brīdī atrados Skrastiņa un Bārtuļa rīkotajā nometnē, attiecīgi aģents nevarēja ar mani sazināties un beigu beigās notikušais bija neliels pārsteigums.

- Ziemeļamerikā ieradies jau krietni pirms 25. augusta, kad tev sākās nometne. Ko šovasar darīji?

Ziemeļamerikā ierados jau 23. jūlijā, lai labāk sagatavotos sezonai. Mēnesi pavadīju bijušā NHL policista Džeimija Haskrofta uzraudzībā – ar viņu trenējos aptuveni trīs stundas dienā, arīdzan strādājām individuāli. Viņš stāstīja, kas mani sagaida WHL, jo savulaik pats tur bija spēlējis, kā arī iemācija vairākas lietas, kas man palīdzēs pārslēgties no jauniešu uz junioru hokeju un vēlāk – no junioru uz pieaugušo hokeju. Liels paldies jāsaka pirmajam trenerim Edmundam Vasiļjevam, kurš iemācija saprast hokeju, pareizi izvēlēties pozīciju laukumā, būtība ielika pamatus un Gunāram Krastiņam, pie kura vienmēr varēju atnākt uzslidot. Pirms došanās uz Ziemeļameriku, Rīgā nodarbojos ar boksu un bikram jogu. Ar jogas palīdzību nostiprināju muguru pēc traumas. Vairākas nedēļas slidoju kopā ar Rīgas “Dinamo” hokejistiem, paralēli individuāli trenējoties ar Aigaru Fadejevu. Ziemeļamerikā visi sezonām gatavojas individuāli, un domāju, ka tieši tur rodas lielākā atšķirība fiziskās kondīcijas ziņā, ja salīdzina ziemeļamerikāņus ar Latvijas spēlētājiem. Esmu sapratis, ka, lai ko sasniegtu, ir jātrenējās individuāli.

- Četru gadu līgums hokejā (kur nu vēl junioru hokejā) ir viennozīmīgi uzskatāms par ilgtermiņa līgumu. Cik reāli vērtē iespēju, ka visus četrus gadus aizvadīsi Prinsalbertā?

Tāda iespēja pastāv, taču viss ir atkarīgs no šīs sezonas, jo, ja nospēlēšu labi, pastāv iespēja tikt draftētam NHL draftā un pēc gada, diviem spēlēt jau AHL vai pat NHL. Tiesa, tā var fantazēt visu mūžu – jācīnās, jāpalīdz komandai uzvarēt, un laiks rādīs.

- Ņemot vērā lielo spēlētāju skaitu nometnē, vai pēc komandas iekšējā turnīra, kurā tu biji gana rezultatīvs un kopā ar komandu izcīnīji arī uzvaru, ir skaidrs, ka “Raiders” rindās spēsi nostiprināties?

Es domāju, ka komandā nostiprināties man izdosies, taču tas viss, protams, ir trenera kompetencē. Mans pienākums ir rādīt savu labāko snieguma, trenera – izvēlēties labākos spēlētājus komandai. Trenera darbā cenšos nejaukties.

- Šosezon spēlēsi junioru hokeja elitē, kur teju katru spēli uz tevi noraudzīsies arī dažādu NHL komandu skauti. Kā raugies uz nākamā gada NHL draftu un tavu iespēju tajā tkt izvēlētam?

NHL drafts ir galvenais iemesls, kādēļ izlēmu pārcelties uz WHL. Kā jau daudziem, mans mērķis ir spēlēšana NHL, un es katru dienu cenšos izdarīt kaut mazu soli, lai šo mērķi sasniegtu. Domāju, ka iespēja, ka tikšu izvēlēts, ir diezgan reāla, taču ir jācīnās par drafta kārtu, kurā tas notiks. Komandā pašlaik spēlē 2011. gada drafta pirmajā un trešajā kārtā izvēlēti spēlētāji, kā arī vēl divi hokejisti, kam pastāv iespēja tikt pie augsta drafta izvēles numura šogad. Protams, galu galā viss ir atkarīgs no manis paša un mana snieguma.

- Pagājušogad neiekļuvi Miļuna vadītajā U-18 izlasē, tagad Miļuns ir U-20 izlases treneris. Vai pašlaik, par spīti pavasara notikumiem, ceri izcīnīt vietu U-20 izlasē?

Jā, pagājušogad sastāva izvēle iekrita man nelabvēlīga, taču man vēl ir iespēja uzspēlēt U-18 izlasē šogad. Katrā notikumā ir jāatrod pozitīvais – palikšana ārpus sastāva deva man papildus motivāciju trenēties. Iespējams, ka tā pat ir labāk, nekā visu vasaru staigāt ar medaļu kaklā un pirkstiem gaisā. Protams, ja būs piedāvājums no U-20 izlases, labprāt došos palīdzēt valstvienībai.

- Kāds ir tavs galvenais paša nostādītais mērķis šai sezonai?

Mērķis ir progresēt pēc iespējas straujāk, palīdzēt komandai uzvarēt katrā spēlē un visā visumā nospēlēt pietiekami veiksmīgi, lai spētu cīnīties par pēc iespējas augstāku drafta numuru. Viss paša rokās.

P.S. Šonakt Prinsalbertas “Raiders” aizvadīja pirmo oficiālo pārbaudes spēli ar 6:2 pārspējot Saskatūnas “Blades”. Mačā gan Bazevičs nepiedalījās. Kā skaidroja pats sportists, viņš atstāts rezervē, jo ir iedzīvojies nelielā pleca savainojumā, kā arī komandā vēl ir pietiekami liels spēlētāju skaits, kurus treneriem ir nepieciešamība pārbaudīt.