Vai Francijas handbolisti turpinās krāt titulus?

Vecā kontinenta 16 labākās komandas ir sadalītas četrās apakšgrupās pa četrām komandām katrā un pēc grupu turnīra trīs labākās komandas no katra kvarteta turpinās spēlēt otrajā kārtā - divās grupās pa sešām komandām. Divas labākās komandas no sešniekiem spēlēs pusfinālos.
Eiropas čempionāts ir svarīgs arī Londonas olimpisko spēļu sakarā, taču ne tik svarīgs, kā pasaules čempionāts - proti, Francija kā pasaules čempione jau ir ieguvusi olimpisko ceļazīmi, tā ka Serbijā to var iegūt arī finālits, ja vien finālā tiksies ar Franciju un zaudēs tai (uzvaras gadījumā - pats par sevi saprotams). Tiesības piedalīties olimpiskajos kvalifikācijas turnīros jau ir ieguvušas Dānija, Spānija, Zviedrija, Horvātija, Islande un Ungārija. Ja kāda no šīm komandām kļūs par Eiropas čempioni vai spēlēs finālā ar Franciju, tad olimpiskajā kvalifikācijā piedalīsies arī Polija (neatkarīgi no ieņemtās vietas Eiropas čempionātā), kas pērn pasaules čempionātā bija 8. vietā. Kā redzams, tad ļoti grūts uzdevums ir Vācijas un Krievijas izlašu priekšā, lai piedalītos kaut vai olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

A grupa (spēles notiks Belgradā): Polija, Dānija, Serbija un Slovakija
B grupa (Niša): Vācija, Zviedrija, Čehija un Maķedonija
C grupa (Novi Sada): Francija, Ungārija, Spānija un Krievija
D grupa (Vršaca): Horvātija, Norvēģija, Islande (arī Aleksandrs Pētersons) un Slovēnija

Par pirmajiem Eiropas čempioniem 1994. gadā kļuva Zviedrijas handbolisti, kuri finālā ar 34:21 sagrāva Krieviju. Bronzas medaļas ieguva horvāti, kuri ar 24:23 pieveica dāņus. Zviedrijas izlasei ir visvairāk uzvaru Eiropas čempionātos - četras, zviedri ir vienīgie, kas uzvarējuši trīs reizes pēc kārtas (1998, 2000 un 2002), taču viņu pēdējais triumfs Eiropas čempionātos bija jau pirms desmit gadiem savās mājās, bet turpmāk viņi vairs ne reizes nav bijuši kaut vai pirmajā četriniekā, savukārt 2006. gadā zviedri nemaz netika finālturnīrā.
Pašreizējie titula īpašnieki Francijas handbolisti ir uzvarējuši divas reizes, pa vienai uzvarai ir Krievijai, Vācijai un Dānijai.

2012. gada Eiropas čempionāta komandu rindās visvairāk ir spēlētāju no Vācijas 1. bundeslīgas - gandrīz katrs ceturtais (24 procenti), turklāt četras šīs līgas komandas ir pārstāvētas ar 11 dažādu valstu izlašu spēlētājiem katra.

Garākais turnīra spēlētājs ir 212 cm garais dānis Nikolajs Markusens no Madrides "Atletico", bez mazākie ir polis Lukašs Janists no Meļecas kluba un krievs Aleksejs Šindins no Sanktpēterburgas - abu augums ir 173 cm.
Smagākais spēlētājs ir spānietis Rafaels Baena Gonsaless no "Ademar Leon" - 130 kg. Vieglākais savukārt ir Krievijas izlases malējais spēlētājs Timurs Dibirovs no Čehovas "Medvedi" - 70 kg.
Jaunākais turnīra spēlētājs būs Polijas izlasē - Pāvelam Paškovskim no Plockas "Wisla" ir tikai 18 gadu. Vecākie spēlētāji ir norvēģis Džonnijs Jensens no "Nottoroy IF", spāņu vārtsargs Ibanjess Ombradoss no Madrides "Atletico" un dānis Larss Kristiansens no "KIF Kolding" - viņiem ir pa 39 gadiem.
Visvairāk spēļu savas valsts izlases rindās ir aizvadījis Francijas izlases aizsardzības balsts Didjē Dinārs no Madrides "Atletico" - 347. Savukārt visvairāk vārtu savas valsts izlases labā starp šā turnīra dalībniekiem ir guvis jau pieminētais dānis Kristiansens - 1475.

Eiropas 10. čempionāta pirmās spēles notiks svētdien vakarā A un B grupās - Polija tiksies ar Serbiju un Dānija ar Slovakiju A grupās, bet Vācija ar Čehiju un Zviedrija ar Maķedoniju spēlēs B grupā.