Kuri "Spartaka" futbolisti jau bija Latvijas čempionu godā?
Aizvakar vienu kārtu pirms "SynotTip" futbola Virslīgas noslēguma čempionu titulu nodrošināja Jūrmalas "Spartaks". Kuri "Spartaka" futbolisti jau iepriekš kāruši zelta medaļas kaklā? Un ko vispār viņi savā karjerā līdz šim paveikuši?
Uzreiz atkāpe, ka nav strikti noteikts, cik spēles jāaizvada komandas sastāvā, lai uzskatītu sevi par čempionu titulu ieguvušu futbolistu. Piemēram, Nauris Bulvītis aizvadīja "Spartakā" tikai sezonas pirmo pusi, bet vēl vairāki ar komandu bija visu sezonu, taču atšķirībā no tā paša Bulvīša nospēlēja simbolisku skaitu spēļu/minūšu. Intereses pēc šī materiāla ietvaros apskatīsim visus spēlētājus, kuri "Spartaka" sastāvā šogad Virslīgā nospēlēja kaut minūti, tomēr jāsaprot, ka objektīvi ne visus viņus var uzskatīt par pilnvērtīgiem Latvijas čempioniem.
Kopā "Spartaka" kreklu šogad Virslīgas spēlēs uzvilka 28 spēlētāji, no kuriem 12 bija leģionāri. Tad arī sāksim ar vieglāko - ārzemniekiem. Agrākos gados "Spartaku" ir pārstāvējuši leģionāri, kuri Latvijā pavada vairāk par vienu sezonu - piemēram, Duvans Kastanjeda, Kevins Mena, Patriks Tvumasi, savukārt Abdultaofiks Ahmeds Jūrmalas komandu pārstāvēja vienu sezonu, taču pirms tam vairākus gadus pavadīja "Ventspilī.
Taču šosezon 11 no 12 "Spartaka" leģionāriem Virslīgā debitēja, tai skaitā baltkrievu trenera Oļega Kubareva piesaistītie četri baltkrievi. Tāpēc automātiski kļūst skaidrs, ka visiem šiem 11 leģionāriem šī gada Virslīgas tituls (atgādinu, ka ne visi spēlēja pietiekami daudz, lai uzskatītu sevi par kārtīgiem čempioniem) ir pirmais viņu karjerā. Tikai afgānis ar Somijas pasi Moštags Jagubi Virslīgu kā spēlētājs pazina arī pirms šīs sezonas, 2014. gadā tā paša "Spartaka" sastāvā aizvadot sešas spēles. Skaidrs, ka neviens no "Spartaka" leģionāriem par Latvijas čempionu iepriekš nebija kļuvis - lai tas būtu iespējams, derētu tikai Ahmeda variants, proti, iepriekš bija jāpārstāv kāda cita Latvijas komanda, kas kļuvusi par čempioni, jo "Spartaks" titulu aizvadītajā sestdienā izcīnīja pirmo reizi.
Izskrienot ātrumā cauri leģionāru CV, arī citos nacionālajos čempionātos pa īstam uzvarējis tikai retais. Kazahs Rinats Hairuļins, kurš šogad sezonas pirmajā pusē piedalījās sešās spēlēs, bet šobrīd jau spēlē Melnkalnes čempionātā, 2014. un 2015. gadā pārstāvēja "Astana", kas abos šajos gados triumfēja Kazahstānas Premjerlīgā, taču Hairuļinam šajos divos gados tikai viena nospēlēta spēle. Pieminētais Jagubi, kurš šogad vienīgais Virslīgā pamanījās nopelnīt divas sarkanās kartītes, divreiz kļuvis par Somijas vicečempionu.
Moldāvs Konstantīns Bogdans pagājušajā sezonā tikai astoņos mačos bija maču pieteikumā, taču deldēja rezervistu soliņu un laukumā tā arī netika - bez viņa tiešas palīdzības "Sheriff" triumfēja Moldovas čempionātā. Baltkrievs Sergejs Kazeka Kubareva vadībā ar "Gomel" 2010. gadā triumfēja Baltkrievijas 1. līgā (pēc spēka otrajā), bet viņa tautietis Nikolajs Kaševskis 2013. gadā ar "Shakhtyor" kļuva par Baltkrievijas vicečempionu. Pieredzējušais lietuviešu vārtsargs Mariuss Rapalis (33), kuru "Spartaks" it kā ņēma par Vladislava Kurakina aizvietotāju, bet kurš Virslīgā aizvadīja tikai vienu spēli, pat trīsreiz ticis pie Lietuvas sudraba. Diez vai kāds atceras tādu Tomislavu Havojiču - viņš "Spartaka" rindās Virslīgā nospēlēja 26 minūtes un aptuveni tikpat "liels" pienesums no šī horvāta bija "Ferencvaros" 2014./15. gada sudraba sezonā Ungārijā - trīs uznākšanas uz maiņu, kopā 52 minūtes. Pēc Jūrmalas pamešanas Havojičs ar jauno komandu "Rudeš" cīnās par pirmajām vietām Horvātijas pēc spēka otrajā līgā. Labs talismans...
Runājot par īstiem tituliem, "Spartaka" leģionāru vidū izņēmums ir rezultatīvais Dmitrijs Platonovs, kurš 2005./06. un 2006./07. gada sezonā BATE sastāvā kļuva par Baltkrievijas čempionu, abos gadījumos aizvadot gandrīz 20 spēļu. Tieši ar šīm divām sezonām sākās BATE dominances ēra, kas turpinās šobaltdien - pirms dažam nedēļām BATE, kuru šobrīd pārstāv arī Kaspars Dubra, ieguva 11. Baltkrievijas čempionu titulu pēc kārtas. Starp citu, līdzās Kubarevam un Kazekam arī Platonovs bija 2010. gada "Gomel" modelī, kas uzvarēja pēc spēka otrajā līgā - tāpat komandā bija Dmitrija dvīņubrālis Pāvels.
Vēl no leģionāriem "Spartaku" šogad pārstāvēja krievs Jevgeņijs Kozlovs, baltkrievs Sergejs Pušņakovs, kotdivuārietis Ridvaru Adejāmo un brazīlietis Felipe Santušs.
Ķeramies pie "Spartaka" spēlētājiem ar Latvijas pasi! Sāksim ar gados jaunākajiem. 19 gadus vecais Pāvels Pilāts tikai pēdējā mačā, kad spēlē pret RFS (2:0) tika nodrošināts zelts, uznāca kompensācijas laikā, un viņš karjerā pagaidām ir pārstāvējis tikai "Spartaku". Viņa vienaudzis Ričards Korzāns šogad spēlēja krietni vairāk, piedaloties deviņos mačos un gūstot arī divus vārtus. Arī Korzāns spēlējis tikai "Spartakā", un tas automātiski nozīmē, ka sestdien izcīnītais tituls ir pirmais arī kā spēlētājam - atļausimies apgalvot, ka Korzāns tiešām ir īsts čempions, kamēr Pilāts tikai apostīja gaisu. Interesantākais, ka vismaz vienā Virslīgas spēlē "Spartaka" sastāvā viņi abi piedalījušies jau ceturto gadu pēc kārtas (abi debitēja 16 gadu vecumā).
Tālāk jārunā par četriem futbolistiem, kuriem šobrīd ir 20-21 gads - Vladislavs Kurakins, Jevgeņijs Kazačoks, Andrejs Kiriļins un Artis Jaudzems. Tikai pēdējam šai kvartetā bija maza loma "Spartaka" titula izcīnīšanā, kamēr katrs no pārējiem trim piedalījās vismaz 21 (no 27) spēlēm. Jaudzems iepriekš pārstāvējis "Mettu"/LU un "Jelgavu", 2014. gadā ar aļņiem iegūstot bronzu. Kazačoks, kaut arī ir Liepājas futbola audzēknis, pieauguša futbolista karjerā pārstāvējis tikai "Spartaku". Lai gan jau kopš 2013. gada Kazačoks ir pamatsastāva spēlētājs, šogad sasistie 10 vārti ir ievērojami vairāk nekā pirmajās trīs sezonās kopā (četri). Vārtsargs Kurakins līdz šim pavadījis divas sezonas "Daugavpilī" un īstajā brīdī pievienojās "Spartakam", savukārt Kiriļins uzspēlējis gan "Liepājas metalurgā", gan "Jelgavā" un mazliet pat Slovākijas čempionātā. Tāpat kā Jaudzemam, arī Kiriļinam labākais sasniegums līdz šim bija 2014. gada bronza ar jelgavniekiem.
22 gadi ir Elvim Stuglim, kurš šogad (pēc 27 no 28 kārtām) pamatsastāvā iznāca tikai četrreiz, toties kopumā sakrāja 19 spēles un guva arī trīs vārtus. Virslīgas karjeru sāka "Olimpā" 2010. gadā, pēc tam trīs sezonas "Skonto" ar simbolisku spēles laiku (divos no šiem trim gadiem "Skonto" ieguva sudrabu), tad pussezona "Mettā"/LU, bet no 2014. gada vasaras Stuglis pārstāv "Spartaku".
24 gadus vecais Daniils Ulimbaševs Virslīgā paguvis pārstāvēt jau četrus klubus, un interesantākais, ka 2012. gadā sāka tieši ar "Spartaku" (jūrmalniekiem togad debijas sezona Virslīgā), pēc tam izceļojās pa bēdīgi slavenajām "Gulbeni" un "Jūrmalu", kā arī ir pārstāvējis spēcīgo "Ventspili", līdz 2015. gadā atgriezās "Spartakā". Ulimbaševs no līdz šim apskatītajiem ir pirmais, kurš vēl pirms 2016. gada ticis pie Virslīgas zelta - protams, ar "Ventspili" 2014. gadā. Tajā gadā viņš sezonu iesāka "Jūrmalā" (kas vēlāk izkrita), bet vasarā pievienojās Jurģa Pučinska komandai un piedalījās 11 spēlēs.
Tālāk, ja ņemam vērā Virslīgas futbolistu vidējo vecumu, jārunā par veterāniem - 27 gadus un vecākiem futbolistiem. Ingus Šlampe, kurš šogad bija pamatsastāva spēlētājs, līdz vasaras beigās guva nopietnu traumu, Virslīgā aizvadīja jau septīto sezonu, taču viņa pārstāvētās komandas līdz šim ne reizi neieguva augstāku vietu par piekto... Romans Bespalovs (28) ir pārstāvējis "Vindavu", Rīgas "Daugavu", "Tranzītu", "Ventspili" un "Jelgavu". Ar "Ventspili" Bespalovam teorētiski ir pilns medaļu komplekts - zelts (2009.), sudrabs (2010.) un bronza (2012.), kaut jāatzīst, ka visās trīs minētajās sezonās viņš spēlēja diezgan maz un titula sezonā nospēlēja tikai 176 minūtes, sezonas vidū pārceļoties uz "Jelgavu". Tā ka arī Bespalovu "Ventspils" sakarā diez vai var uzskatīt par īstu čempionu, turklāt arī "Spartaka" rindās Bespalovam šogad tikai simboliskas 18 minūtes, un viņš pirmo reizi savā karjerā sezonas laikā neguva nevienus vārtus. Domājams, viņa sakarā pilnvērtīgi var runāt tikai par 2014. gada bronzu - toreiz viņš bija viens no "Jelgavas" līderiem un piedalījās 31 spēlē.
Tas pats attiecas uz Aleksandru Gubinu - arī viņš 2014. gadā ar "Jelgavu" tika pie bronzas. Kopumā viņš ir spēlējis četros Virslīgas klubos, bet tieši "Jelgavu" nemainīgi pārstāvēja no 2010. līdz 2015. gadam, gūstot savus labākos sasniegumus. Šīs sezonas sākumā Gubins deldēja "Riga" soliņu, bet pēc pārnākšanas uz "Spartaku" aizvadīja 11 spēles, deviņreiz maču uzsākot no pirmās minūtes.
Tālāk jārunā par diviem 28 gadus vecajiem vienaudžiem-rēzekniešiem - Edgaru Gauraču un Vladislavu Kozlovu. Gauračs leģionāra statusā ir spēlējis piecās valstīs (tikai Itālijā neuzspēlēja augstākajā līgā), bet par Virslīgas čempionu tagad kļuvis pirmo reizi, turklāt sezonas gaitā nomainot komandu - pameta tā brīža čempioni "Liepāju" un vasarā pārcēlās uz "Spartaku". Jūrmalnieku rindās Gauračam šogad trīs vārti. Gauračs 18 gadu vecumā ar Rēzeknes "Dižvanagiem" spēlēja Virslīgā, 2009. gadā "Ventspils" kreklā ne tikai piedalījās Eiropas līgas grupu turnīrā, bet mazliet arī uzspēlēja Virslīgā (togad ventspilniekiem sudrabs), bet kopš tā laika vairāk bija prom nekā Latvijā. Tikai 2014. gadā atgriezās Virslīgā, pārstāvot "Spartaku".
Arī V.Kozlova pirmā Virslīgas pieredze bija ar "Dižvanagiem", pēc tam daži gadi 1. līgā ar "Mettu"/LU, tad vairāki gadi "Jelgavā", posms "Ventspilī", atgriešanās "Jelgavā", pagājušais gads Igaunijā un šogad "Spartaks". Runājot par medaļām, 2012. gada otro pusi Kozlovs pavadīja Ventspilī un ieguva bronzu, 2013. gada pirmo pusi pavadīja "Ventspilī" (kas vēlāk izcīnīja titulu), bet augustā abas puses šķīrās. Ņemot vērā, ka 2013. gada sezonā Kozlovs paguva nospēlēt 14 spēles un iesist divus vārtus, viņu, domājams, tagad var uzskatīt par divkārtēju Latvijas čempionu. Tāpat kā vairāki citi "Spartaka" šī gada modeļa spēlētāji, V.Kozlovs 2014. gadā ar "Jelgavu" tika arī pie bronzas.
Sezonas pirmajā pusē "Spartaka" aizsardzības centru cementēja Sergejs Kožans (30) un Nauris Bulvītis (29) - pirmais vasarā pārcēlās uz "Riga", bet otrais aizceļoja uz Anglijas ceturto līgu pie "Plymouth". Kožans ir "Skonto" audzēknis, taču vienlaikus viņš nav vistitulētākais spēlētājs šī gada "Spartaka" modelī. "Skonto" titulu sērija pārtrūka 2005. gadā, un tieši šajā gadā Kožans debitēja mūsu futbola kādreizējā flagmanī. Pēc 2004. gada "Skonto" triumfēja tikai reizi, 2010. gadā, taču 2009. gadā Kožans Latviju pameta un devās uz Poliju. Vēlāk arī posms Baltkrievijā, bet "Skonto Sergejs vēl uzspēlēja 2013. un 2014. gada sezonās. Tad atkal ārzemes un šogad sāka sezonu "Spartakā", Virslīgas ietvaros aizvadot septiņas spēles. Ja mēs, lai uzskatītu futbolistu par īstu čempionu (vai medaļnieku), par standartu nosakām vismaz 10 spēļu aizvadīšanu, tad Kožanam ar "Skonto" ir 2008. gada bronza un 2014. gada sudrabs. Bulvītis tāpat kā Gauračs pabijis jau piecās dažādās ārzemēs, bet Virslīgā pārstāvējis Daugavpils "Daugavu", Ventspils "Tranzit", "Ventspili", "Spartaku" un "Skonto". Medaļas līdz šim iegūtas divreiz - 2010. gadā sudrabs ar "Ventspili" un 2013. gadā sudrabs ar "Skonto".
Visbeidzot par komandas vecāko spēlētāju, 36 gadus veco Pāvelu Mihadjuku (turnīram pieteikts bija arī 41 gadu vecais vārtsargu treneris Aleksandrs Koliņko, taču viņš nevienai spēlei tā arī netika pieteikts). Karjeru viņš sāka dzimtās Liepājas "Metalurgā", trīs gados, 1999.-2001., aizvadot tikai četras spēles (tajos gados liepājnieki par čempioniem nekļuva, bet allaž bija trijniekā). Pēc tam "RKB-Arma", "Ditton", FK "Rīga", ar kuru 2007. gadā Mihadjuks ieguva bronzu, turklāt guva piecus vārtus. 2008. gadā FK "Rīga" radās finansiālas problēmas, un viņš pārcēlās uz "Ventspili", kas kļuva par čempioni, tiesa, Mihadjuks togad kurzemnieku sastāvā nospēlēja tikai trīs spēles un diez vai viņš sevi uzskata par tā gada pilnvērtīgu čempionu. Pēc tam divi posmi Skotijā (pa vidu atgriešanās "Ventspilī"), no 2010. līdz 2012. gadam "Liepājas metalurgs", 2013. gadā Rīgas "Daugava", 2014. gada sezonas pirmajā pusē "Jūrmala", bet no tā gada vasaras līdz pat šī gada vasarai "Liepāja".
Ar "Metalurgu" Mihadjukam 2010. gadā bronza, 2011. gadā sudrabs, bet lielākais panākums pērn ar "Liepāju" - čempiona tituls. Tā ka Mihadjukam, kurš šogad "Spartaka" rindās Virslīgā paguvis aizvadīt 13 spēles, nupat otrs Latvijas čempiona tituls, un viņš ir viens no nedaudzajiem "Spartaka" spēlētājiem, kurš vēl pirms šīs sezonas jau bija kļuvis par Latvijas čempionu. Mihadjuks, kurš līdz 35 gadu vecumam par Latvijas čempionu nebija kļuvis, tagad kā vienīgais futbolists triumfējis Virslīgā otro gadu pēc kārtas ar divām dažādām komandām. Nez kuru komandu Pāvels pārstāvēs nākamgad?
Rezumē - no šī gada "Spartaka" spēlētājiem tikai Ulimbaševs, V.Kozlovs un Mihadjuks pa reizei un tikai pa reizei pilnvērtīgi (vismaz 10 spēles) izcīnīja Virslīgas čempiona titulu. Tā ka vēlreiz apsveicam "Spartaku" - šim klubam un tā futbolistiem tas tiešām bija ārkārtējs panākums!
Izmantotie resursi:
European leagues and cup competitions |...
Live scores, results, fixtures, tables,...
Sākums - Latvijas Futbola federācija
[+] [-]
Bravo!!!
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kurakins, Kazačoks un Kirilins ir talantīgi, bet jauni spēlētāji, kuri objektīvu iemeslu dēļ vēl nevarēja spēlēt vadošas lomas Latvijas spēcīgākajos klubos. Bet laukumā viņi jau šobrīd pārspēj lielu daļu pieredzējušo spēlētāju
Korzāns vispār vēl ir zaļknābis, lai gan arī ļoti talantīgs
Gauračam tas ir pirmais Latvijas zelts, bet vai tad kāds var apšaubīt, ka Edgars ir viens no labākajiem Latvijas futbolistiem
Baltkrieviem ir praktiski nereāli kļūt par savas valsts čempioniem, ja netiek Bate sastāvā. Bet tas jau nenozīmē, ka viņi ir slikti spēlētāji
E.Kozlovs diez vai varēja kļūt par Krievijas čempionu savā vecumā. Bet individuālās meistarības ziņā, iespējams, labākais virslīgas spēlētājs. Būtu Latvijas pilsonība, varētu jau tagad saukt uz izlasi
Rezumē- reālo kvalitāšu ziņā Spartaks bija spēcīgākais klubs
[+] [-]
Žēl, ka nav Latvijas pilsonis
+3 [+] [-]
Latvijas čempionātā godalgoto vietu ieguvēju klubu spēlētāji tiek apbalvoti ar nosacījumu, ja tie piedalījušies ne mazāk kā 50% spēlēs šajā klubā (komandā), rezerves vārtsargi – ne mazāk kā 30% spēlēs šajā klubā (komandā).
Taču pastāv šaubas, vai LFF pati ievēroja šo prasību.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Uzvarēja meistarīgākā komanda
Ārkārtējs bija tas, ka pamanījās izsēt 10 punktu pārsvaru
-1 [+] [-]
[+] [-]
Paga, paga -- pieteikumā ierakstīts, bet spēlē NEpiedalījies tad arī NAV spēlē piedalījies! Jāskaita tikai tie, kas bijuši laukumā. Starp citu, šie paši 50% spēļu, lai saņemtu medaļu, jau kopš seniem laikiem bija spēkā PSRS čempionātā un droši vien arī vēlāk Krievijas čempionātā (neesmu gan pārbaudījusi). Atlaide -- 40% -- bija valsts izlases' futbolistiem, kas kaut kāda iemesla dēļ (piem., trauma) mazāk spēlējuši klubā.
Bet tas nekādi nemaina faktu, ka raksts ļoti interesants.
[+] [-]
> alguns
Paga, paga -- pieteikumā ierakstīts, bet spēlē NEpiedalījies tad arī NAV spēlē piedalījies! Jāskaita tikai tie, kas bijuši laukumā.
Ta jau domāju,ka kāds noreaģēs.Loti diskutējams punkts,jo spēlētājs ,kurš atrodās spēles protokolā un attiecīgi arī uz rezervistu soliņa būtībā piedalās spēlē,jo teiksim tiesnesis viņam uz rezervista soliņa jebkurā brīdī var iešķiebt dzelteno vai sarkano kartīti.Tiem ,kuri nespēlē ,taču kartiņas iedot nevar. Cita lieta ir statistikas rādītājs -nospēletās spēles.Šeit tiešām sēdēšana uz rezervistu sola neskaitās.Es tā to lietu uztveru,bet būtībā protams visu nosaka sacensību nolikums un ja tur teikts ,ka jābūt noteikts spēļu skaits laukumā,nekādu jautājumu.