Virslīga finiša taisnē (apskats)

Saistītie raksti:

Ģirts Karlsons - labākais eSports.lv 2. apļa...
eSports.lv LMT Virslīgas 2. apļa simboliskā izlase

Lai gan pēc nesen aizvadītajām nacionālo izlašu spēlēm 2010. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā LMT Virslīga nebūt daudziem nav pa prātam, jāatceras, ka mūsu pašu nacionālais čempionāts noslēgsies pavisam drīz. Pirmā sešinieka komandām atlikušas vēl tikai sešas cīņas, kurās atdot visus pāri palikušos spēkus un izcīnīt pēc iespējas augstāku pozīciju – kādai cerībās ir čempionu tituls, citai mērķis ir dot iespēju spēlēt jaunajiem spēlētājiem, par vietu īpaši nedomājot. Savukārt vājāko komandu četriniekā gaidāma sīva cīņa par palikšanu augstākajā līgā – lai gan nevaram droši apgalvot, vai patiešām pēdējās vietas ieguvēja atstās Virslīgu (tas atkarīgs arī no 1. līgas čempiones un tās iespējām un vēlmēm), taču pavisam noteikti riskēt nevēlas neviena.

Čempionāts, kas, kā ierasti, notiek rudenī, iegājis savā pēdējā fāzē. Daudz diskusiju bijis par to, vai patiešām prātīga bija doma sadalīt komandas pēc 18 kārtām, taču, protams, tagad neko vairs nevar mainīt. Vājākās komandas ar šo lēmumu ir neapmierinātas, bet starp stiprākajām valda visai liela vienaldzība. Ar interesi šajā sakarā varam gaidīt lēmumu, kas skars nākamā gada čempionātu – klusām dzirdama ne tikai doma par četriem riņķiem visu desmit komandu starpā, bet arī atkārtotu Virslīgas paplašināšanu – nu jau līdz 12 komandām. Šāds solis gan diezin vai ir iespējams jau nākamsezon, taču, redzot, cik sīva cīņa notiek 1. līgas čempionātā, turklāt starp komandām, kuras nākotnē patiešām vēlas sasniegt Virslīgu, 12 komandu ideja nešķiet utopiska.

Līdz septembrim komandās norisinājās visai liela rosība – vairākos klubos no amata tika atbrīvoti un pieņemti treneri, tāpat divus mēnešus ilgais transfēru logs ieviesa izmaiņas vienību sastāvos. Diemžēl, bet, neskatoties uz šķietamo Virslīgas līmeņa celšanos, arī šogad dalību Eirokausos ātri vien beidza visi mūsu klubi, kas tur startēja – paliek sajūta, ka bija iespējams sasniegt vairāk. Bet nu – par visu pēc kārtas. Lai apskats nebūtu tukša spriedelēšana par jau redzēto, vārdu devām katras komandas trenerim – viņiem vajadzētu būt visobjektīvākajam skatam uz savā pusē notiekošo, tādēļ arī nolēmām to paklausīties. Visiem treneriem lūdzām novērtēt savas komandas līdzšinējo sniegumu, kā arī konstatēt vājās vietas, kas neļauj sasniegt ko vairāk.

FK Ventspils

"Ar komandas līdzšinējo sniegumu kopumā esmu apmierināts, spēlējam labi, pie tam diezgan skatāmu futbolu," sarunu ar eSports.lv iesāka Virslīgas līdervienības "Ventspils" galvenais treneris Romans Grigorčuks. "Komandas sniegums ir bijis vienmērīgs gan pirmajā, gan otrajā aplī, gan arī tagad, vienīgi jūnijā zaudējām pārāk daudzus punktus. Tādējādi mēs paši sev sarežģījam dzīvi, jo mums bija jāiegūst vismaz par četriem punktiem vairāk."

Ventspilnieki tik un tā patlaban var justies visai komfortabli – čempionāta fāzē, kad konkurenti punktus var zaudēt jebkurā spēlē, čempionu pārsvars pār otro vietu ir astoņi punkti. "Es domāju, ka mums būs jācīnās ar visām komandām, kas šobrīd turnīra tabulā atrodas vistuvāk mums – gan „Skonto”, gan „Liepājas metalurgs”, gan „Dinaburg”. Noteikti būs grūti, bet, nepārprotami, mūsu mērķis ir čempionu tituls. Domāju, izstāšanās no Čempionu līgas komandas sniegumu noteikti neietekmē, jo uzskatu, ka ar savu sniegumu pret „Brann” mēs varam justies lepni, īpaši jau ar parādīto savā laukumā. Es reti to saku, bet šoreiz jāatzīst, ka, ja mums būtu mazliet vairāk paveicies, mēs būtu tikuši nākamajā kārtā."

Transfēru logā ventspilnieki sastāvu īpaši neizmainīja – tajā palika teju visi vilcēji, lai gan bija pamatotas aizdomas, ka prom dosies vismaz kāds vārtsargs. Galu galā ieguvumu bija pat vairāk – klubam pievienojušies divi uzbrucēji – vietējais talants Aleksandrs Solovjovs, kā arī šīs sezonas sākumā "Rīgā" sevi pierādījušais krievs Ivans Špakovs. Kluba rindas papildināja arī Žigajevs un Mioks, bet atstāja leģionāri Žutauts, Horužijs un Smirnovs. "Uzskatu, ka uzbrucējs ir vissvarīgākais spēlētājs komandā, ar to sākas jebkuras spēcīgas komandas komplektācija. Nevar būt laba komanda, ja nav laba uzbrucēja. Par vairākiem mūsu futbolistiem bija interese, bet es to neuztvēru nopietni, jo uzskatu, ka tai ir jāpievērš uzmanība tikai tādā gadījumā, ja tiek izdarīts konkrēts piedāvājums, nevis veikts viens zvans ar pāris jautājumiem. Tā bija ar Pavlovu un Vaņinu par kuriem nopietna interese netika izrādīta," par piedāvājumiem spēlētājiem vasarā komentēja Grigorčuks.

Līdz čempionāta noslēgumam ventspilniekiem atlikušas sešas spēles, un būtu jānotiek brīnumam, lai viņi neiegūtu Latvijas čempionu titulu trešo reizi pēc kārtas. Sešās spēlēs tad jāzaudē vismaz trīsreiz [vai arī regulāri jāzaudē punkti, spēlējot neizšķirti – aut.], bet tik daudz "Ventspils" nav zaudējusi visā šajā čempionātā. Un nekas neliecina, ka tas
varētu notikt rudenī, taču labāk pagaidīt novembri.

SK Liepājas metalurgs

"Metalurgs" pēc neveiksmīgā sezonas sākuma ir spējis atgūties, čempionāta turpinājumā demonstrējot gan skatāmu spēli, gan arī gūstot punktus. Šobrīd komanda jau atrodas otrajā vietā un komandas galvenais treneris Ridigers Abramčiks uzsver to, ka komandas mērķis nav otrās vietas noturēšana, bet gan uzvara čempionātā: "Rītdienas spēlei pret "Ventspili" gatavojamies kā jebkurai citai. Protams, ja ventspilniekus apspēlēsim, būsim trīs punktus tuvāk viņiem turnīra tabulā. Uzvara mūs noteikti apmierinātu daudz vairāk nekā neizšķirts. Mūs interesē tikai 1. vieta, un darīsim visu, lai to iegūtu. Ir atlikušas sešas spēles, centīsimies uzvarēt visās, tad arī skatīsimies, kurā vietā atradīsimies."

Tāpat vācu futbola speciālists izteica savu viedokli gan par savu klubu, gan arī par kopējo čempionāta līmeni Latvijā: "Esmu pārsteigts, ka pāris klubiem Latvijā ir ļoti laba infrastruktūra. Tomēr tajā pašā laikā esmu apbēdināts, ka lielākā daļa klubu pārāk mazu uzmanību pievērš saviem galvenajiem spēļu laukumiem. Ja Latvijā būtu labākas kvalitātes laukumi, tad, manuprāt, mēs visi spēlētu arī kvalitatīvāku futbolu.

Futbola līmenis - to vienmēr var uzlabot. Ja salīdzinām ar rumāņu "Vaslui", kurai zaudējām Eirokausos, tad tās komandas līmenis nebija tik augsts, lai to nevarētu sasniegt. Apmēram uz to arī vajadzētu tiekties. Mūsu līgas kopējo līmeni parāda Latvijas izlases sasniegumi. Tie parāda visu, ko dotajā brīdī varam." Jau rīt "Metalurgs" aizvadīs ļoti svarīgu spēli, tiekoties ar "Ventspils" futbolistiem, ja liepājnieki šo spēli zaudēs, tad skaidrs būs tas, ka cīnīties par čempionu titulu viņiem būs praktiski nereāli.

Skonto FC

"Progress ir noteikti, tas ir jūtams, jo spēlējām daudz labāk. Šobrīd mēs esam trešajā vietā, cīnāmies, cenšamies, komandā ir daudz jauno futbolistu, tādēļ mūsu sastāvs nav sabalansēts, pie tam, mums trūkst daudzu futbolistu dažādu traumu dēļ," šiem "Skonto" galvenā trenera Pola Ešvorta vārdiem nevar nepiekrist. Patiešām "Skonto" futbolisti savu sniegumu uzlabojuši tiktāl, ka bija patīkami skatīties ne tikai uz veterāniem Paharu, Astafjevu u.c., bet arī jaunajiem, kurus Ešvorts laukumā laiž visai bieži.

Skontiešu sniegums atspoguļojas arī turnīra tabulā – trešā pozīcija rīdziniekiem noteikti nav spēju griesti, taču jebkurā gadījumā turēšanās starp labākajām vienībām komandai ir gan patīkama, gan pierasta lieta. Savu gatavību cīnīties par augstākajām vietām viņi pierādīja arī otrā etapa mačā pret čempionāta līderi "Ventspili", cīnoties ar to kā līdzīgs ar līdzīgu – 2:2. Un, kas zina, kā būtu, ja transfēru loga laikā komandu nebūtu pametuši vairāki svarīgi spēlētāji – Perepļotkins, Pjačeks, Morozs. Lai gan viņu vietā komanda ieguva attiecīgi Jankausku, Mežecki un Lorenco, pilnīgi iespēlējušies viņi nav.

"Pārmaiņas sastāvā nepārprotami ietekmējušas komandas sniegumu, jo mūsu komandu atstāja svarīgi futbolisti. Tomēr visvairāk komandas taktiku ir ietekmējuši nevis transfēri, bet gan savainojumi. Komandai ļoti pietrūka Cauņas un Višņakova, kuri spēlē malās, pildot plašas funkcijas. Viņi bija ļoti svarīgas personas komandā. Mums nācās adaptēties pie šīs situācijas," spriež Ešvorts.

"Skonto" līdz čempionu titulam aizsniegties būs gaužām grūti. Lai gan iespējams ir viss, rīdziniekiem prātīgāk būtu piedomāt pie tā, kā apsteigt "Metalurgu" un "Dinaburg", kas ir blakus. Lai pēc gada pārtraukuma kvalificētos Eirokausiem, rīdziniekiem vajadzēs iekļūt labāko trijniekā.

FC Dinaburg

Viens no negaidītākajiem un arī patīkamākajiem pārsteigumiem šosezon ir Daugavpils "Dinaburg" spēja turēties starp līderiem un spēlēt ar tiem ļoti labi. Komanda gan patlaban ir agrāko gadu sev ierastajā ceturtajā pozīcijā, taču nav izslēgts, ka daugavpilieši aizsniegsies līdz medaļām. "Principā vērtēju komandas sniegumu pozitīvi, jo tiešām spēlējam labi, nevienai komandai spēles ziņā neesam zaudējuši. Mēs otrajā aplī ielaidām tikai trīs vārtus un ne reizi nezaudējām, tā kā komandas sniegums jāvērtē ļoti pozitīvi," apmierināts ar savējo spēli ir komandas galvenais treneris Tamazs Pertija. " Visu, ko vajadzēja vinnēt, arī principā esam vinnējuši, ja neskaita spēli ar "Jūrmalu" otrajā aplī, kad nospēlējām 2:2. Laukumā izskatāmies ļoti labi, mums ir patiešām sabalansēts sastāvs ar plašu spēlētāju loku. Spēlētāji katrā spēlē cīnās ar milzīgu pašatdevi, kas mani ļoti priecē, tieši tādēļ šobrīd mēs arī esam starp labākajām komandām."

Vai tik laba spēle pašiem daugavpiliešiem nav neliels pārsteigums? "Protams, ka ir. Es sagatavošanās posmā šai redzēju to, ka komanda izskatās labi, tādēļ biju drošs, ka spēsim cīnīties ar visiem, taču to, ka mēs būsim līdzās labākajiem, nebiju gaidījis. Jebkurā gadījumā tas vēl neko nenozīmē, jo viss vēl ir priekšā. Domāju, ka mums jākoncentrējas uz vietas izcīnīšanu trijniekā. Titulus nesolu, taču apsolu, ka komanda katru spēli aizvadīs kā pēdējo un kausies līdz pēdējam brīdim."

Viena no panākumu atslēgām ir stabila un kvalitatīva leģionāru spēle, ko nenoliedz arī Pertija: "Svarīgu lomu spēlē leģionāri no Krievijas, kuriem mēs vairāk uzticamies." Krievijas leģionāri "Dinaburg" toni ir noteikuši gandrīz vienmēr. Vai ar viņu palīdzību Daugavpils šobrīd spēcīgākais klubs izcīnīs medaļas, redzēsim pēc nepilniem diviem mēnešiem.

FK Rīga

Ja "Dinaburg" ir patīkams pārsteigums, tad "Rīga" – tieši otrādi. Ar spēcīgu sastāvu un augstvērtīgu treneri Genādiju Morozovu sezonas sākums bija labs, taču pavisam drīz viss nogāja greizi. Problēma pavisam vienkārša – klubam aptrūkās naudas plūsma, līdz ar to spēlētājiem nevarēja izmaksāt algas. Tas nav izdarīts vēl šobrīd, lai gan labākie spēlētāji un treneris jau sen ir citos klubos. Rīdzinieki, kā izskatās, šosezon ne uz ko vairs cerēt nevar – klubam, lai pieteiktu jaunus spēlētājus [treniņos ir vairāki krievu leģionāri, taču spēlēt viņi nedrīkst – aut.], būtu jānomaksā parādi.

"Viennozīmīgi par komandas sniegumu grūti spriest. Sezonu sākām ne pārāk veiksmīgi, bet veicām vairākas pārmaiņas, kā rezultātā parādījās gan punkti, gan arī skaista spēle. Diemžēl, tad komandai radās finansiālas problēmas, par kurām gan nevēlos runāt, jo es negribu tajā visā iedziļināties. Tas ļoti slikti ietekmēja komandu, jo to atstāja vairāki vadošie spēlētāji, pie tam, arī mūsu pašu jaunie spēlētāji, kas ir īpaši nepatīkami. Ir arī pozitīvas lietas, piemēram, labi startējām Intertoto kausā, bija cerības arī uzvarēt, jo, neskatoties uz visām problēmām, mēs spēlējām cienīgi. Esmu drošs – ja komandā būtu palikuši visi labākie spēlētāji, tad būtu tikuši arī tālāk. No tās komandas, kas bija sezonas sākumā vairs nekas nav palicis, arī finansiālais stāvoklis joprojām nav tas labākais, pie tam, komandu atstāja galvenais treneris Morozovs," kopsavilkumu sarunā ar eSports.lv izdarīja Jurijs Meļņičenko – komandas treneris. Viņš pirms Anatolija Šelesta iecelšanas galvenā trenera amatā kādu laiciņu pildīja arī galvenā trenera funkcijas. "Viennozīmīgi, ka komanda varēja cīnīties par titulu, tas arī bija komandas uzdevums. Īpaši labas cerības bija tādēļ, ka arī citas komandas vajāja dažādas problēmas – „Metalurgs” spēlēja ļoti slikti, „Skonto” spēlē nestabili, jo atjaunina sastāvu. Mums bija vairākas labas spēles, noteikti varētu spēkoties arī ar „Ventspili”. Domāju, ka medaļas noteikti būtu bijušas..."

"Šobrīd grūti teikt par kādu vietu varētu cīnīties komanda, tam nav nozīmes, jo vieta sešiniekā iegūta. Mums vairs nav noteikta uzdevuma, galvenais ir katrā spēlē turpināt cīnīties, jo komandā ir palikuši tikai divi pamatsastāva vīri – Korabļovs un Žavoronkovs, bet visi pārējie futbolisti sezonas sākumā bieži vien netika pat komandas pieteikumā. Izsaucām uz komandu vairākus juniorus un dublierus, kuri vēl nav gatavi spēlēt tādā līmenī, taču nākotnē mēs noteikti ar viņiem rēķināmies. Ar katru spēli centīsimies uzlabot savu sniegumu," sola Meļņičenko. Lai gan resursi "Rīgai" patiešām nav pārāk spoži, sniegums laukumā ir visai solīds. Vismaz puslaiku "Rīgas" jaunieši ar pretiniekiem parasti cīnās ļoti labi.

"Par finansēm man skaidrības nav, bet varu garantēt, ka treniņi notiek augstā līmenī. Diemžēl izpaužas spēlētāju trūkums. Klubam trūkst finansējuma, tādēļ spēlētāji sameklēja daudz izdevīgākus variantus, kas ir tikai saprotami. Žēl tikai, ka klubs no šo spēlētāju pārejām neko neiegūs, kaut arī varēja tos pārdot ievērojami nopelnīt. Tieši tā man ir ļoti žēl..." uz skumīgas nots sarunu pabeidza Meļņičenko. Šosezon "Rīga" vēl var cīnīties tikai ar "Daugavu" par 5. vietu. Atliek novēlēt vien veiksmi, lai gan daudziem paliek nožēla par to, kas noticis ar Latvijas galvaspilsētas vārdu nesošo klubu.

FC Daugava

Patlaban pēdējā vietā labāko sešu komandu starpā ir "Daugava", kas nolēmusi uzsvaru likt uz jaunajiem spēlētājiem. Iespējams, lai labāk veicinātu spēlētāju progresu, par galveno treneri kluba vadība iecēla krievu speciālistu Igoru Gamulu, kuru respektē visi daugavpiliešu spēlētāji. Iespējams, šīs īpašības trūka Mihailam Zemļinskim, kurš komandu vadīja pirmo sezonas pusi. "Komandas sniegums bija diezgan labs, taču pēc Latvijas kausa izcīnīšanas vairāki vadošie spēlētāji atstāja komandu, kas ievērojami ietekmēja komandas sniegumu. Negribētu teikt, ka mēs kļuvām ievērojami vājāki, bet mūsu spēli tas pasliktināja. Mēs nespējām realizēt lielu daudzumu vārtu gūšanas momentu, kā rezultātā zaudējām daudzus punktus pret pastarīšiem. Otrajā aplī aizsardzība sāka darboties daudz labāk, ielaidām mazāk vārtu, bet trūka pieredzējušu uzbrucēju," iespēto atmiņā atsauc Zemļinskis, kurš īpaši apbēdināts par to, ka vairs ar komandu nestrādā kā galvenais treneris, šķiet, nav. "Galvenais iemesls zemajai vietai ir tas, ka zaudējām punktus lejasgala komandām, jo nespējām gūt vārtus vairākas spēles pēc kārtas, tieši šīs problēmas uzbrukumā arī bija galvenās. Domāju, ka mēs zaudējām vismaz septiņus punktus."

Lūgts komentēt to, kā atšķiras un atšķirsies komandas spēle pēc trenera nomainās, Zemļinskis tomēr sliecās uz variantu, ka īpašu jaunumu nav un nebūs: "Katram trenerim ir savas idejas un spēles uztvere. Noteikti, ka šis tas mainīsies, bet es šaubos, ka pārmaiņas būs radikālas. Mainīsies treniņprocess, mazliet taktika, jo jauns treneris vienmēr ievieš ko jaunu."

Visbeidzot lūdzām Zemļinski izcelt tos jaunos "Daugavas" spēlētājus, kuros būtu vērts ieguldīt līdzekļus nākotnei. "No jaunajiem spēlētājiem visvairāk gribētu izcelt Timofejevu, kurš ir lieliski iekļāvies sastāvā, demonstrējot lielisku sniegumu. Viņš pēdējā laikā ir ļoti progresējis. Tāpat gribētu izcelt Rudņevu, kuram pagaidām nesekmējas ar vārtu gūšanu, bet par viņa meistarību liecina tas, ka viņš regulāri izveido vārtu gūšanas momentus. Labi spēlē arī Gabovs, bet viņa sniegumam pietrūkst stabilitātes. Domāju, ka šie futbolisti vadošās lomas klubā varētu uzņemties tikai pēc kādiem trijiem četriem gadiem, jo Latvijas futbolā reti kad, 21–22 gadu vecumā spēlētājs kļūst par līderi. Ir jābūt ļoti talantīgam futbolistam, savā praksē to neesmu piedzīvojis, ja nu vienīgi izņēmums ir Pahars, kurš jau jaunībā kļuva par līderi. Šādi gadījumi ir ļoti reti sastopami."

"Daugava" patlaban atrodas 6. vietā un, visticamāk, apdzīs vārgo "Rīgu", no kuras atpaliek par trim punktiem. Nekam vairāk gan daugavpiliešiem spēka nebūs – vieta Eirokausos ir izcīnīta, bet neko vairāk, ja neskaita jauno futbolistu audzināšanu, pagaidām klubam nevajag. Uz to skaidri norāda labākā uzbrucēja Nikolaja Rindjuka izīrēšana "Dinaburg" – nākamsezon baltkrievs būs atpakaļ, bet tagad pie vārda tiek jaunie horvāts Šimičs un pašu Rudņevs.

FK Vindava

Vēl viens visnotaļ patīkams pārsteigums šosezon ir Ventspils "Vindavas" spēle. Lai gan komanda, kas īsi pirms čempionāta starta pat draudēja Virslīgā nespēlēt, labāko sešiniekā neiekļuva, ventspilnieki godam pierāda, ka ir Virslīgas līmeņa cienīga. "Vindava" patlaban ir labākā vājāko četrinieka komanda, kas nozīmē, ka, visticamāk, arī nākamsezon šo vienību redzēsim Virslīgā. "Komandas spēli otrajā aplī varētu novērtēt ar „labi”, jo kopumā spēlējam patiešām labi, izņemot spēli ar „Ventspili” (0:7). Ļoti labi, ka pēc tādas sakāves saņēmāmies un vinnējām „Olimpu”. Domāju, ka rezultāts būtu bijis daudz labāks, ja mēs nebūtu zaudējuši savus uzbrucējus – mums vairākas kārtas pēc kārtas nācās aizvadīt bez izteiktiem uzbrucējiem, tādēļ mēs radījām pārāk maz briesmu pretinieku vārtiem. Šosezon mums ir bijuši vairāki nepelnīti zaudējumi, taču arī pirmajā aplī spēlējām labi, tikai trūka pārliecības, bija liels morālais spiediens. Kopumā pirmajam gadam ir ļoti labi," savas komandas sniegumu izvērtē "Vindavas" galvenais treneris Andrejs Lapsa.

"Neiekļūšana labāko sešiniekā nekādi neietekmēs kluba nākotni. Es jau esmu ticies ar kluba prezidentu, un viss ir izrunāts. Varējām iekļūt sešiniekā, bet šoreiz nesanāca. Es domāju, ka neiekļūšana tajā ir nevis neveiksme mums, bet gan LFF, kura izdomāja tik nepareizu reglamentu. Ja patiešām bija vēlme sadalīt komandas divās daļās, tad bija jādala pēc principa 4+6, kad labākās komandas sadala vietas Eirokausos, bet pārējās cīnās savā starpā – tad turnīrs būtu daudz interesantāks. Mazo klubu vēlmes jau neviens neņem vērā, un tas ir pilnīgi loģiski, jo lielajiem klubiem ir citi mērķi. Manuprāt, skatītāju interese par apakšgala komandu spēlēm ievērojami mazinās, tādējādi mēs paši nemanot atgrūžam galveno, kas ir futbolā – skatītāju. Arī spēlētāji maz iegūst no spēlēm pret sava līmeņa pretiniekiem, jo tikai spēlējot ar vadošajām komandām var progresēt," lūgts komentēt turnīra formātu un "Vindavas" pozīcijas, stāsta Lapsa.

Ventspilnieki patiešām jau var gatavoties nākamajai sezonai – pat teorētiski iespēja tikt uz pārspēlēm ir tikpat kā neiespējama.

FK Jūrmala

"Jūrmala" šobrīd turnīra tabulā ieņem astoto vietu, lūkojot apdzīt "Vindavu", kas ir septītā. Tas gan neko nedos, vienīgi prestižu. Skaidrs, ka jūrmalnieki, ja paši gribēs, Virslīgā spēlēs arī nākamgad – vājākie divi klubi jūrmalniekus nenoķers. Svarīgākais šobrīd droši vien ir komandas spēles veidošana. Sezonas sākumā "Jūrmala" vēl nebija īsti gatava, jo sagatavošanās posms sanāca paīss, bet tagad nav, kur steigties. "Tas ir grūts jautājums, vai komanda ir progresējusi. Godīgi sakot, man pat grūti pateikt. Daudz ko mūsu sniegumā ietekmēja normālas pirmssezonas sagatavošanās cikla trūkums, tādēļ mūsu spēlē, it īpaši jau pirmajā aplī bija manāmi vairāki kritumi un stabilitātes trūkums. Komandas sniegumu līdz šim, ņemot vērā visus blakusapstākļus, varētu novērtēt uz četrinieku ar mīnusu," komentē vienības galvenais treneris Vladimirs Babičevs.

Netikšana sešiniekā jūrmalniekiem noteikti nebija patīkama, vēl jo vairāk tādēļ, ka šobrīd diezin vai komanda ir vājāka par "Rīgu" un "Daugavu". Bet vai netikšana sešiniekā ir neveiksme? "Domāju, ka tas, tomēr ir loģiski, jo sezonas sākumā mēs bijām švakā formā, demonstrējām ne to sniegumu, uz kuru esam spējīgi. Vēlāk sniegums uzlabojās, taču mazliet pietrūka. Tā noteikti nav uzskatāma par neveiksmi, jo komandai netika izvirzīts tāds uzdevums, jo vēl ziemā klubam bija problēmas, tādēļ tas nebūtu loģiski. Uzskatu, ka daudzās spēlēs nospēlējām ļoti labi," nebūt ne apbēdināts ir Babičevs.

"Uzskatu, ka šī četrinieka cīņas nav ne ar ko sliktākas par vadošo komandu spēlēm. Daudzas komandas savu uzdevumu ir izpildījušas, tādēļ dažādu iemeslu dēļ vairs pārāk necenšas, tādējādi daudzām spēlēm zudīs intriga. Uzskatu, ka šī sadalīšanas sistēma divās daļās ir nepareiza, un noteikti nenāk par labu Latvijas futbolam. Mēs sev esam izvirzījuši mērķi šajā četriniekā uzvarēt, ko arī centīsimies izdarīt."

SK Blāzma

Izskatās, ka Rēzeknes "Blāzma", kas patlaban turnīra tabulā ieņem 9. vietu, augstāk vairs nepakāpsies. Rēzekniešus kopā ar "Olimpu" gaida smaga cīņa par palikšanu Virslīgā. "Noķert 8. vietu droši vien vairs nav reāli, taču cīnīsimies līdz beigām," sola rēzekniešu galvenais treneris Žanis Ārmanis. "Grūti pateikt, kādas ir mūsu izredzes noturēties. Viss pēdējais četrinieks ir spēkos līdzīgs, bet kādam veicas vairāk, kādam – mazāk. Kā optimists saku, ka izcīnīsim 9. vietu. Tomēr, kā būs, zina tikai Dievs."

"Blāzma" transfēru periodā papildināja sastāvu ar diviem uzbrucējiem, kas jau guvuši vārtus pēdējās spēlēs – kamerūnieti Fridolinu, kā arī baltkrievu Riževski. Abi Latvijā nespēlē pirmoreiz un, iespējams, kļūs par noteicošajiem faktoriem cīņā par palikšanu spēcīgāko komandu sabiedrībā. "Nevienu spēli nespēlēsim ar nolaistām rokām. Par nākamo sezonu vēl nedomājam, arī par pārspēlēm vēl ne. Tikai drusciņ sekoju līdzi 1. līgai – kura komanda ieņem pirmo vietu," stāsta Ārmanis.

"Man patīk, kā spēlējam, treniņos pie saspēles daudz strādājam. Tomēr nav rezultāta – nevaram iesist. Krainim katru spēli ir momenti, Gramovičs pret "Vindavu" pagājušajā spēlē neiesita... Momentu realizācija ir lielākā problēma. 15 punkti ir slikts rezultāts, varējām iegūt vairāk. Ceru, ka līdz čempionāta beigām, objektīvi skatoties, izcīnīsim vēl trīs uzvaras," pārdomās dalās Ārmanis. Viņš gan nav apmierināts ar čempionāta izspēles kārtību. "Tikt sešiniekā bija ļoti grūti, taču vispirms vēlos pateikt, ka izspēles formula ir ļoti slikta. Skatītājiem vispār nav intereses. Pret "Vindavu" Ventspilī spēlējām, un maču skatījās aptuveni 70 skatītāju. Rēzeknē arī – sezonas sākumā bija ap 1 000, bet tagad – 150. Skaidrs, ka skatītājiem ir interesantāk, ja atbrauc "Skonto", nevis "Olimps". Sešiniekā iekļūt būtu bijis ļoti grūti – objektīvi esam vājākajā četriniekā, tomēr par pēc iespējas augstāku vietu jācīnās līdz galam. Netikšana sešiniekā nav neveiksme klubam – visi ir reālisti un saprot, ka tas būtu fantastisks rezultāts."

"Blāzma" no 8. vietas atpaliek 12 punktus, un skaidrs, ka līdz tai aizsniegties ir visai nereāli. Vai rēzeknieši būs pārāki par "Olimpu" un neizkritīs no Virslīgas, redzēsim jau pavisam drīz.

JFK Olimps/ASK

Pēdējā vietā turnīra tabulā jau visai ilgu laiku ir Rīgas "Olimps/ASK". Komanda, kas sastāv tikai no jauniem pašmāju un pāris ārzemju spēlētājiem. Diemžēl ne treneru maiņa, ne spēlētāju šķietamā nobriešana, salīdzinot ar pērno sezonu, ne Virslīgas paplašināšana nav līdzējusi "Olimpam" izrāpties no pēdējās pozīcijas. Laikam jau caurmērā 20 gadus veci puiši vēl nevar līdzvērtīgi konkurēt ar vecākiem un nopietnākiem sāncenšiem.

"Komanda ir jauna, tādēļ spēlē ļoti nestabili. Tā arī ir galvenā problēma. Kopumā jāsaka, ka nevienā spēlē neesam izgāzušies, spēlējam labi. Līdz šim komandu ir pievīlušas vairākas muļķīgas kļūdas, īpaši jau aizsardzībā. Pārāk maz spēļu esam uzvarējuši. Es uzskatu, ka gads ir pārāk maz, lai izveidotu spēcīgu komandu, jo katru sezonu sākam praktiski ar jaunu sastāvu, spēlētājiem trūkst pieredzes, viņiem grūti iejusties jaunā komandā. Visus mūsu labākos spēlētājus savāc „Skonto”, tādēļ ir grūti. Ja komandā būtu vairāk pieredzējušu futbolistu, tad arī rezultāts būtu daudz labāks," par problēmām stāsta Mihails Koņevs – komandas treneris, kurš ilgu laiku bija arī galvenā trenera postenī. "Mums būtu jābūt augstāk, jo komanda spēlē labi, tā pilnīgi noteikti nav pelnījusi atrasties pēdējā vietā. Sezonas sākumā, traumu dēļ nespēlēja vairāki uzbrucēji, kas bija ļoti nopietna problēma, pārāk maz gūstam vārtus, pat Štolceram nācās doties laukumā. Mums noteikti ir jānoturas Virslīgā, jo 1. līga būtu pamatīgs kritiens daudzu spēlētāju izaugsmē. Cerams, ka vietu noturēsim."

Nesen Koņevs pie komandas stūres tika nomainīts – viņa vietā stājās holandiešu speciālists Antons Jore. Viņam ir izdevies komandas spēli mazliet pamainīt, taču ne radikāli. "Var redzēt, ka šis treneris ir ļoti pieredzējis, strādājis pat „Ajax” sistēmā, arī Kazahstānā, Lietuvā un citur, bet teikšu godīgi – atšķirības treniņprocesā praktiski nav, nav lielu atšķirību arī citās niansēs. Arī es turpinu strādāt ar komandu, tikai futbolisti jaunajā trenerī ieklausās vairāk, jo jauns treneris ieved jaunas vēsmas komandā. Uzskatu, ka ne jau jauns treneris var kaut ko mainīt komandas spēlē, bet gan paši spēlētāji, iegūstot pieredzi spēlēs daudz labāk," savu jauno kolēģi novērtē Koņevs.

Iespējams, vislielākais piedzīvojums komandai šosezon paliks debija Eirokausos. Lai gan jaunie futbolisti izstājās jau pirmajā kārtā pret īru "St.Patrick", atmiņas palikušas vērtīgas. "Eirokausiem negatavojāmies praktiski necik, tomēr spēlētājiem šī pieredze ir ļoti vērtīga. Es uzskatu, ka mums bija lieliskas cerības tikt tālāk, jo spēlējām tiešām labi. Redzēju, ka puiši bija lieliski noskaņojušies uz šīm spēlēm, žēl, ka pirmajā spēlē tik neveiksmīgu noraidījumu nopelnīja Štolcers, kas krietni apgrūtināja mūsu uzdevumu," augusta notikumus atceras Koņevs. "Arī otrajā spēlē izskatījāmies ļoti labi, spēle ritēja laukuma centrā. Mums bija vairāki momenti, pie tam man nepatīk kritizēt tiesnešus, bet uz pretinieku vārtiem netika nozīmētas divas (!) simtsprocentīgas pendeles. Pirmā bija jau septītajā minūtē, bet otrā – pie rezultāta 0:1, kad izgājienu viens pret vienu pretinieki apturēja ar atklātu grūšanu mugurā. Pēc pāris minūtēm uz mūsu vārtiem tika nozīmēts muļķīgs vienpadsmitnieks. Man liels prieks par to, kā puiši nospēlēja, ceru, ka viņi šo pieredzi veiksmīgi izmantos."

Lai gan olimpieši vēl noteikti var izkļūt no pēdējās vietas, skaidrs, ka nekur tālāk viņi netiks, un intriga saglabāsies līdz pēdējām čempionāta kārtām. Novembrī arī noskaidrosies 1. līgas galīgais vietu sadalījums – redzēsim, kā uz Virslīgas vājāko komandu fona izskatās 1. līgas līdervienības.

Turnīra tabula (1. - 6. vieta)

Turnīra tabula (7. - 10. vieta)

Rezultatīvākie spēlētāji