FK "Jelgava" prezidents par uzpūstajām algām, LFV greizo lēmumu, LFF gausumu

Kā minēts ievadā, Peilāns ikdienā saskaras ar dažādiem problēmjautājumiem, bet šoreiz visbiežāk tika skarts jautājums par leģionāru limitu Virslīgā. 2018. gada novembrī LFF valde (tiesa, ne bez plašām diskusijām un dažāda veida akcijām) pieņēma leģionāru limita pakāpeniskas izmaiņas turpmākajiem trim gadiem, 2020. gadā paredzot 5+6 sistēmu (maksimums, seši “svešie”), bet no 2021. gada 4+7. Savukārt šomēnes LFV pieņēma krasi citu lēmumu, jau no 2020. gada paredzot 3+8 sistēmu jeb tikai trīs asociācijā sagatavoto futbolistu minimālo nepieciešamību.

Limita jautājums, Latvijas jauno futbolistu nākotne, FK “Jelgava” ilgtermiņa attīstības ceļš

Māris Peilāns, FK “Jelgava” prezidents: “Mēs esam aizrāvušies ar iekšējiem cīniņiem, notiek mētāšanās un tiek mainīti lēmumi, kas tika pieņemti burtiski vakar. FK “Jelgava” viedoklis ir nemainīgs un uzskatām, ka beidzot jāķeras pie futbola un jāliek malā politiskās cīņas. Sākam sacensties tajā, ko katrs ir izdarījis, nevis bakstām viens otru par to, kas nav izdarīts! Manuprāt, šobrīd notiek novirzīšanās no iepriekš uzņemtā kursa – stiprināt Latvijas klubus plašākā mērogā.

Tagad jūtam, ka aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai būtu plikas komandas ar 25 futbolistiem, kas cer, ka Eirokausos aizkļūs kaut kur tālu. Pat ja tas izdosies, ilgtermiņā Latvijas futbolam tas neko daudz nedos. Ko tas dos Latvijas izlasei? Ja iesim izteikti pa šo profesionālo klubu ceļu, kāds būs Latvijas jauno futbolistu attīstības ceļš? Kā viņi, ja iesim virzienā, kas tiek lobēts [leģionāru limita strauja palielināšana – aut.], tiks vismaz pie spēlēšanas Virslīgā? Arī “Jelgava” grib atgriezties Eirokausos, bet, ja konkurenti spēlēs ar 11 leģionāriem, diez vai mēs varēsim atļauties spēlēt tikai ar latviešiem…

Mēs esam par balansu. Tā, lai tiek ievērotas gan Latvijas futbola jauno spēlētāju intereses, gan profesionālais virziens. Skaidrs, ka ar lielu leģionāru limitu Virslīga var kļūt konkurētspējīgāka, jo uz šejieni brauks aizvien kvalitatīvāki leģionāri. Bet ko tas dos Latvijas futbolam? Pat tagad Virslīgā vārtus sit gandrīz tikai leģionāri, jo nav jauna Māra Verpakovska un Mariana Pahara. Bet kā viņš radīsies, ja leģionāru īpatsvars kļūs vēl nospiedošāks? Vai tad “Riga” Eirokausu uzvaras tagad sasniegusi ar 11 leģionāriem [Eirokausos limita nav – aut.]? Nē, tur arī spēlē pietiekami daudz Latvijas futbolistu!

Ir nevis steigā jāpieņem jauns lēmums par leģionāru limita strauju pieaugumu, bet publiski jāpadiskutē par šādu izmaiņu devumu Latvijas futbolam un izlasei. Smieklīgi lasīt, ka leģionāru limita paaugstināšana dos labumu izlasei. Ja futbolistam tagad ir 27 vai 30 gadi, pēc limita izmaiņām viņš nekļūs ne labāks, ne sliktāks. Lai būtu kaut kāds efekts, ir reāli jānomainās veselai paaudzei. Bet, lai šī paaudze izaugtu, tai vajag reālu iespēju tikt laukumā! Ja Virslīgas mačā limita dēļ laukumā būs tikai trīs vai vēlāk pat vēl mazāk Latvijas spēlētāju, skaidrs, ka tie būs labākie no pieredzējušajiem, nevis jaunie talanti. Neviens treneris neriskēs un neliks laukumā 18-gadīgu puiku!

Tas, par ko ir lielākās dusmas, ka jau bija pieņemts plāns uz četriem gadiem [par daudz pakāpeniskāku pāreju uz lielāku limitu periodā 2019.-2022. gads – aut.], bet tagad vienas dienas laikā tas viss strauji mainīts. “Jelgava” gatavojās atbilstoši šim sākotnēji pieņemtajam plānam un atsevišķi jaunie spēlētāji, iespējams, nenonāktu mūsu komandā, ja mēs zinātu, ka pēc pusgada spēles noteikumi krasi mainīsies! Šīs lietas jāplāno pakāpeniski! Nedrīkst būt tā, ka četri vai pieci cilvēki nosapņo kaut ko un iepriekš pieņemtam ilgtermiņa plānam pēkšņi tiek pārvilkta svītra! Un, redzot kā viss notiek, nebrīnīšos, ja vēl trīs reizes tas viss tiks pamainīts. Mēs kā klubs vēlamies strādāt ilgtermiņā.

Šobrīd brīžiem šķiet, ka dažiem ir vēlme sabojāt to interesanto čempionātu, kāds tas šobrīd ir. Sajūta, ka ir vēlme palielināt plaisu starp dažiem bagātajiem klubiem un pārējiem – tie pirmie ar leģionāriem mēģinās kaut ko sasniegt Eirokausos, atmetot pārējiem klubiem solidaritātes maksājumus, kamēr čempionāts un, galvenais, Latvijas jaunie futbolisti no tā cietīs. Nu nevarēs 15 vai 16 gadus vecs talants bez spēlēšanas Virslīgā uzreiz nokļūt kaut kur ārzemēs! Vai Virslīgā šobrīd viss ir tik slikti, ka jāpieņem tik kardināli lēmumi? Vai ir jāmaina lēmums, kuru iepriekš pieņēma mūsu pašu valde ar Verpakovski, Starkovu, Zakreševski sastāvā? Kāpēc bija jāmaina formāts? Pēc 2020. gada aprīļa LFF vēlēšanām atkal būs cits formāts? Es kā kluba prezidents tādos apstākļos nevaru plānot ne transfēru politiku, ne kluba attīstību! Vienīgais, par ko es uzņemos atbildību, ir tas, ka nepiedalījos divās sapulcēs, kurās tika pieņemti šie jaunie lēmumi, jo biju saplānojis citas lietas. Par to es atvainojos, - ka prezidenta, kurš pieņem lēmumus par naudu, nebija šajās sapulcēs.

Taču tas nenozīmē, ka šajās sapulcēs jāpieņem vienots lēmums uzreiz par trim dažādiem jautājumiem: (1) Virslīgas leģionāru limits, (2) solidaritātes maksājumi klubiem, šo maksājumu virzīšana caur LFV, ne LFF, (3) mistisks punkts, ka klubi 10% no Eirokausos nopelnītā novirzīs, kā es to izlasīju, Virslīgas reklamēšanai. Nevis tiem 5-6 klubiem, kas nepiedalās Eirokausos, bet Virslīgas popularizēšanai. Tā es izlasīju no viņu formulējuma. Lūk, mūsu pārstāvis sapulcē pateica, ka par otro punktu, solidaritātes maksājumiem, kas nonāktu Latvijas futbola sistēmā, mēs piekrītam. Par pārējiem diviem punktiem mēs kategoriski nepiekritām. Par pirmo punktu, limitu, jau bijām vienojušies pirms gada – toreiz tika pieņemts lēmums par nākamajiem četriem gadiem, beigās sasniedzot 4+7 sistēmu [septiņu leģionāru limits, kamēr tagadējais lēmums paredz 3+8 jeb nekavējoties ieviest astoņu leģionāru limitu – aut.].

Tagad bagātie onkuļi ir pārpiķojuši Latvijas spēlētājus un grib savās interesēs veikt izmaiņas. Ne “Jelgava”, ne “Metta”, ne “Daugavpils” nav piedalījušās šī burbuļa veidošanā! Mēs tādas algas netaisījām! Mēs spēlējam jau sen, “Riga” nesen, RFS nesen. Uzskatām, ka šie bagātie klubi limita izmaiņas vēlas, lai varētu tās algas mazināt. Mēs nesacēlām tās neadekvātās algas. Tāpēc pateicām, ka par šo jauno limita priekšlikumu nebalsosim.

Tāpat neapmierina priekšlikums par tiem 10% - ja būsim Eirokausos, nelūgšos, lai par mana kluba nopelnīto naudu reklamē manus sponsorus. Es pats saprotu – ja mēs labi spēlēsim, turklāt ar vietējiem savas akadēmijas futbolistiem, mūsu stadions būs pilns. Mums jau tā ir bijis, kad tikām pie Latvijas kausiem un piedalījāmies Eirokausos. Stadions ir bijis pilns un pat Rīgā pret “Beitar” salasījām trīs tūkstošus līdzjutēju.

Secinājums ir tāds, ka LFV un Maksims Krivuņecs visu prot pagriezt sev vēlamā gultnē. Kad lasīju LFV paziņojumu, es neredzēju, ka tur būtu atzīmēts, ka “Jelgava”, “Liepāja” un “Daugavpils” balsoja pret to. Piedāvāju šos trīs punktus izdalīt katru atsevišķi, bet nē – viņiem viena lapa un kopējs balsojums. Attiecīgi mēs par visu šo trīs jautājumu kopumu pateicām “nē”, lai gan principā jautājumu par solidaritātes maksājumiem atbalstījām. Tagad LFV uzraksta, ka Virslīga šādu lēmumu pieņēmusi. Cilvēks no malas neredz, ka bija arī klubi, kas to neatbalstīja. Krivuņecs domā, ka ir gudrāks. Ko viņš vispār futbolā ir izdarījis? Protams, vairākums par to ir nobalsojis, bet vairākums būs arī 5 pret 4. Bet to, ka šai gadījumā trīs klubi ir bijuši pret tādu piedāvājumu, Krivuņecs neuzrakstīja.

Tie, kas sacēla tās algas, lai arī izstreb to putru! Atceros, ko Krivuņecs iepriekš intervijās stāstīja – mēs, LNK, esam uzbūvējuši… Tad tā arī lai raksta – LNK Virslīga! Būtu tie jautājumi nodalīti, tad arī varētu teikt – par otro jautājumu bija vienbalsība, bet pārējos jautājumos viedokļi atšķīrās. Man nepatīk, kā Krivuņecs [LFV] šos jautājumus komunicē. Man patīk skaidra valoda.

Esmu par Latvijas futbola attīstību, nevis par 10 klubiņu attīstību, kur dažiem pat nav bērnu [akadēmiju]. Mani interesē viss Latvijas futbols – gan Virslīga, gan izlase, gan jaunatnes/bērnu futbols. Sākotnējais lēmums bija par sistēmu 4+7 [drīkst būt ne vairāk kā septiņi leģionāri laukumā – aut.], un es uzskatu, ka tas ir gana normāli, lai attīstītos ne tikai Virslīga, bet arī pārējais Latvijas futbols. Tās nav Latvijas futbola problēmas, ja ir cilvēki, kuri negrib būvēt klubu pamatus un tikai sacensties tur augšā, spēlējot vienīgi ar leģionāriem.

Lielie klubi paši ir atzinuši, ka ar šīm jaunajām izmaiņām tie vēlas nosist lejā spēlētāju algas. Vispirms viņi, velns parāvis, savāca visus potenciālos izlašniekus, uzrāva augšā algas, bet tagad paši ar balsojumiem un savām metodēm grib atkal dabūt tās lejā! Pag, es viņiem prasīju tās algas celt debesīs? Nē! Tad paši arī tiekat galā ar savām problēmām! Arī “Jelgavai” savulaik bija izlašnieki un algas ne tuvu nebija tādas, taču tāpat biju mīnusā. Kas notiek tagad? Ir pārmaksāts šitik daudz [žestikulē – aut.]!

Kamēr citi ir nodarbojušies ar algu celšanu, Jelgavā daudzus gadus ir Virslīgas komanda, mums ir akadēmija ar 400 bērniem. Šogad mums ir izveidota specializētā futbola klase. Pateicoties tam, ka vecāki novērtē mūsu jauno bāzi, pēdējā gada laikā pie mums ir pārcēlušies 15-16 gadus veci puiši no Daugavpils, Rēzeknes, Madonas, Siguldas, lai tikai trenētos šeit. Nenoliedzu, ka “Metta” ir galvastiesu pārāka, taču viņi ir krietni ātrāk sākuši, viņi ir no galvaspilsētas, viņiem treneri ļoti labi salasīti, viņiem īstajā brīdī palīdzēja “Skonto” bankrots. Malači, cepuri nost. Bet, ja būs gan “Metta”, gan “Jelgava”, gan citi, tad būs interese par futbolu visā Latvijā. Mums visiem futbols ir jāpaceļ. Neesam pret Vadimu Ļašenko, bet konkrētajā leģionāru jautājumā esam pret to, ko viņi grib izdzīt cauri. Mēs, “Jelgava”, ņemam un darām, mēs ņemam un uzbūvējam bāzi, mēs ņemam un izveidojam futbola klasi, mēs ņemam un nepārmaksājam spēlētājus. Pret “Mettu” jaunatnes futbolā mēs šobrīd atpaliekam, bet ar kārtīgu darbu varam daudz ko sasniegt. Jau iepriekš bez spāņu un brazīliešu super tehnikas esam spēlējuši Eiropas līgas trešajā kārtā un izcīnījuši Latvijas kausus.

Mēs konsekventi esam gājuši pa attīstības ceļu. Uzskatām, ka tas ir pareizais ceļš un uzskatu, ka arī Eirokausos tikt grupu turnīros varam vien tad, ja ir stabila vietējo futbolistu bāze. Kā BATE piemērā, kur kodolu veidoja vietējie. Protams, ārzemju spēlētāji arī ir vajadzīgi, bet pamati jābūvē ar saviem spēlētājiem no savas akadēmijas. Nevis ar nopirktām komandām. LFV sapulcē pat ir izskanējis tāds teksts no lielajiem tērētājiem – jūs tur savās akadēmijās sagatavojiet spēlētājus, mēs no jums viņus nopirksim. Cik, piemēram, RFS ir sagatavojusi spēlētājus? Lielais RFS ir sagatavojis kaut vienu spēlētāju? Klubam nemaz nav savas akadēmijas, tikai īrētās. RFS ir Rīgas domes akadēmija. Viņi pat nezina, cik izmaksā viena spēlētāja sagatavošana. Es gan zinu, cik maksā viena spēlētāja sagatavošana. “Metta” arī zina, cik maksā sagatavot to puiku. Tie nav 10 tūkstoši! Ja mēs aizejam uz 3+8 sistēmu, kam vispār ir interese spēlēt? Kāda interese trenēties puikām Balvos, ja viņi nekad netiks pie iespējas Virslīgā? Ja mēs neskatīsimies uz Latvijas futbolu plašāk, bet tikai kā atsist piķi, tad… Kam ir interesants Eirokausu reitings? Latvijas izlasei? Latvijas puikām? Nē, tikai konkrētam klubam. Tas arī viss.

Mēs, FK “Jelgava”, uzbūvējām savu futbola bāzi, un mums vairākas komandas uzreiz spēlē Elitē. Mēs nevaram šauri skatīties tikai uz Virslīgu – ir jābūt infrastruktūrai, ir jāgatavo savi spēlētāji. Virslīga nevar sastāvēt tikai no diviem bagātiem klubiem, kuros spēlē tikai ārzemnieki un kuriem pie kājas Latvijas izlase. Es par to, lai jauniešiem Balvos, Rēzeknē, Daugavpilī ir mērķis. “Jelgava” arī grib uzvarēt Latvijas čempionātā, taču nepārmaksājot vietējiem futbolistiem, kuri Latvijas izlasē neko nerāda. Es uzskatu, ka viņi ir rezervisti. Viņi neko nevar parādīt. Ja divi bagāti klubi var viņiem maksāt lielu naudu – lūdzu, maksājiet! Taču lieciet mierā Virslīgu! Mani interesē Latvijas futbola nākamā paaudze, jo tagadējā ir svītrojama ārā. “Mettai” ir labi jaunieši, bet vai RFS ir? Nav. Mūs interesē, lai attīstītos viss Latvijas futbols, nevis tikai Virslīga, kuru grib padarīt par naudas mašīnu. Bet lai nemaz nestāsta par naudu – neiekļūstot Eirokausu grupu turnīrā, šie bagātie klubi nevar atpelnīt ieguldītos 2-3 miljonus gadā. Un grupu turnīrā tu netiksi, ja tev nebūs sava kodola. Sava bērnu/jauniešu kodola. Nevar paņemt no Mozambikas un Brazīlijas spēlētājus un pēkšņi būt super. Mesi no bērna kājas dzīvoja kojās kopā ar pārējiem Barselonā. Šie Virslīgas ārzemju īpašnieki izdomājuši, ka mēs te nemākam futbolu, un viņi tagad visu menedžēs.

Tagad ir zināms izlases spēlētāju kontingents, kuri labprātāk sēž uz beņķa ar pāris tūkstošu algu, nevis raujas. Paceļot limitu, šāds kontingents kļūs tikai lielāks. Un lielos klubus, kuri no vienas puses sūdzas par pašu uzpūstajām lielajām algām, tāda situācija bieži vien apmierina, jo no otras puses klubs par izlašniekiem lielu daļu no algas atgūst – par viena spēlētāja piecām nometnēm izlasē gada laikā klubs dabū 50 tūkstošus. Sanāk, ja mēnešalga ir septiņi tūkstoši, klubam no sava maka algā jāsamaksā tikai 34 tūkstoši jeb trīs tūkstoši mēnesī. Klubi domā par šāda veida matemātiku, nevis futbolista motivāciju. Tas ir tāds domāšanas veids, kas nav par labu Latvijas futbolam. Un tagad viņi, jau tā esot spēka pozīcijās, vēl grib nosist algas, lai pēc tam pie liela leģionāru limita tik un tā paturētu tos 8-10 izlašniekus un sūtītu viņus īrēs, vienlaikus saņemot bonusus par viņu dalību izlasē.”

Infrastruktūras attīstība, Gorkšs (LFF) un Rāviņš (Jelgavas pašvaldība)

“Mēs esam vienīgais klubs, kurš par saviem līdzekļiem ir uzbūvējis savu futbola bāzi. Tagad, kad vēlamies turpināt šo bāzi attīstīt, mums LFF un Jelgavas pilsētas vadība ne tikai nepalīdz, bet traucē! Vispirms mēs pusotru gadu cīnījāmies ar kolhoza priekšsēdētāju Andri Rāviņu [Jelgavas mērs], līdz beidzot parakstījām līgumu, pēc tam atbraucu pie Gorkša un saku, ka vēl šogad man jāpagūst izveidot trenažieru zāle un rehabilitācijas telpas savainoto futbolistu atlabšanai. Mēs jau sākam būvēt, bet LFF lēmuma par atbalstu joprojām nav. Viss ir viņa rokās, bet es nevaru gaidīt un teikt spēlētājiem, ka varbūt kaut kad martā uzbūvēsim. Man tagad to vajag! Man tagad ir savainotie spēlētāji! Lūk, man derdzas šī ņemšanās, šī laika vilcināšana! Ja Rāviņš un Gorkšs būtu atbalstoši, mums jau šogad būtu vēl viens futbola laukums! Viņu neizdarības un nesteigšanās dēļ tas nav realizējies.

Zinām, kas par šļuru notiek kopš 2018. gada aprīļa, kad atkāpās Indriksons. Kaspars ir bijis kārtīgs Latvijas Lāčplēsis futbolā, bet tas arī viss. Vairums uz to pavilkās, taču ne par to ir stāsts. Pusotrs gads ir pagājis. Gorkšs solīja, ka atbalstīs tos klubus ar summu līdz 500 tūkstošiem, kas attīstīs savas futbola bāzes. Tā vietā viņš gadu un četrus mēnešus domāja, līdz klubi vispār varēja iesniegt pieteikumus. Bet pēc pieteikuma saņemšanas lēmums, ja tas ir pozitīvs, attiecas tikai uz nākamo gadu. Hallo? Tam vajadzēja divus gadus? Jo uz 2020. gadu vairs nekas nesanāk. Tad ko, mums bērniem teikt: “Šogad vēl nebūs, paciešaties!”?

Līdzīgi ir politiķim Rāviņam, kurš tad, kad zaļie bija pie varas, vainoja tikai citu partiju ministrus, regulāri visā vainoja “valsti”, bet, kad Jelgavā uzbūvējām pirmo bāzi [uz zemes, kas pieder pilsētai – aut.], mēs veselu gadu gaidījām nomas līgumu. Vienkāršu nomas līgumu, kur pats savā pašvaldībā mēneša laikā vari izlemt un iedot! Laba un veselīga organizācija nomā zemi, visu no savas puses izdara, bet pašvaldība, Rāviņš un viņa cilvēki, atbild ar cūcībām. Lai mēs varētu turpināt attīstīt bāzi, mums bija jāuzrāda nomas līgums Gorkšam [LFF].

Galu galā 30. jūlijā iesniedzām Gorkšam, viņš vēl atlika uz mēnesi, tagad gaidām atbildi. Ar šitādiem tempiem un tikai ar PR, Kaspar, neapmānīsi sabiedrību! Vajag reālus darbus. Uzskatu, ka Jelgavā Rāviņš ir viens liels futbola kaitnieks. Ja lēmums būtu bijis savlaicīgi, mēs tagad, iespējams, jau būtu arī pludmales futbolam bāzē saveduši smiltis, un mēs jau šogad spēlētu pludmales futbolu Jelgavā. Taču mēs to nedrīkstam darīt, jo tā ir no pašvaldības nomāta zeme. Rāviņš gadu atrakstījās, ka viņam, redz, jāsatiekas un jāsaskaņo ar LFF, vai Jelgavā vispār ir vajadzīga futbola attīstība. Manā rīcībā ir vēstules, kur atliek vienu reizi, atliek otru reizi. Mēs savācām vecāku parakstus, lai ļautu mums izmantot zemi. Varbūt sagaidīsim, lai vēl viena paaudze izkrīt ārā?! Pēc tam brīnīsimies, ka nacionālā izlase tā spēlē. Ja pašvaldība grib, tā var izdarīt visu dienas laikā. Es nemaz neiedziļināšanos, kā mums klājās ar trenažieru zāles saskaņošanu… Tādi ir tie futbola “labvēļi”.

Savukārt no Kaspara [Gorkša] gaidu, kur ir viņa solītie 500 tūkstoši. Konkursu viņš pārlika par mēnesi, bet mēs turpinām gaidīt, iesniegums ir uz viņa galda. Mums ir nepieciešama bāzes attīstības turpināšana, jo mūsu bāze šobrīd ir pārbāzta. Šodien pat, darba dienā plkst. 12, - mākslīgā seguma laukumā trenējas 3-4 grupas ar jauniešiem, dabīgā seguma laukumā trenējas Virslīgas komanda. Ģērbtuves pilnas. Vakarā braucu garām – tur spēlē privātie. Esam pārbāzti! Un tā visu vasaru. Nez, kāpēc privātie neiet uz Rāviņa ZOC, 18 miljonus vērtajā infrastruktūrā, uzspēlēt? Ne jau tāpēc, ka mēs esam iedevuši zemāku cenu. Pie mums ir atbilstošāk. Tas pats ar bērniem – pašvaldībā arī ir futbola grupa, bet kāpēc jelgavnieki bērnus ved pie mums? Laikam esam labāki, lai gan pie mums jāmaksā vairāk – par formām. Mēs regulāri viņu komandu sasitam – protams, ir labi, ka arī tur ir tas futbola veselības pulciņš. Tas pats ar Gorkšu – ja pieņemam lēmumu tikai pēc gada vai diviem, šai laikā daudz kas mainās. Ir tādi, kuri, neredzot iespējas, vispār beidz spēlēt.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, man ir pamats aizdomām, ka Gorkša tuvumā ir cilvēki ar apšaubāmu reputāciju, kas var sarežģīt attiecības ar valsts institūcijām. Kasparam ir rūpīgāk jāiedziļinās un beidzot arī reāli kaut kas jādara. Tāpat Gorkšs pozicionē sevi kā godīgo cīnītāju, bet, Kaspar, vai Rāviņš tev kāds īpaši tuvs draugs, ka esi politiski iedevis kausa finālu viņa ZOC stadionam, tādam pašvaldības vadītājam, kurš aizvien liek šķēršļus futbolam savā pilsētā un bremzē futbolu kā tādu, tostarp arī samazinot tam finansiālo atbalstu? Kaspars ne reizi vien ir teicis, ka nejauksies Peilāna un Rāviņa attiecībās. Mums nav nekādu “īpašo” attiecību, tieši pretēji – to nav vispār, bet, lai vilcinātos ar vietējā kluba iesniegumiem, Rāviņš vēlas īpašas sarunas ar LFF. Mūsu “attiecības” ir tādas, ka par to, ka Rāviņa pašvaldība izskatīja jautājumu par zemes piešķiršanu, godīgi samaksājām 7,8 tūkstošus eiro. Par izskatīšanu.”

Latvijas futbola Virslīga

Kad šī organizācija 2012. gadā tika dibināta, galvenais mērķis bija nodot tai komerctiesības – lai organizācija nopelna un klubi sajūt finansiālo labumu. Kaut vai simboliskus piecus tūkstošus gadā. Tā vietā LFV tērē laiku uz dažādām lietām, uz kurām mēs kā klubs neesam to pilnvarojuši. Labi, viņi var to darīt, taču tikai tad, ja ir izdarīta galvenā lieta – atbalsts klubiem caur komerctiesību pārdošanu. Jā, LFV attīsta Virslīgu kā produktu, ir dabūjuši to iekšā televīzijās, taču es esmu komersants – mana kluba kontā nekas nav ienācis nevienu gadu.

Kad LFV vadītājs bija Latkovskis, apkārt runāja, cik viss ir slikti un ka tagad nāks Krivuņecs, un viss būs kardināli citādi un baigi labi. Es jau arī varu skaļi pateikt, ka viss ir slikti, paņemt lielu naudu un uztaisīt kaut ko skaisti. Bet uztaisi bez slēptās naudas! Mūsu klubs neko nav saņēmis. Kad spēlējam labu futbolu, tad nāk līdzjutēji. Ja spēlējam ar vietējiem futbolistiem, nāk vēl vairāk, un attiecīgi gūstam ieņēmumus. Bet no LFV neko neesam ieguvuši. Kopš laika, kad ieguvām Latvijas kausus un spēlējām Eirokausos, nekas nav mainījies – tikai vizuālais.

Lai cilvēki pareizi saprastu – es kā kluba prezidents neesmu ne pret vienu. Vēlos tikai, lai LFV un LFF nodarbojas ar savām funkcijām, savukārt pašvaldība iespēju robežās lai nāk pretī. Es pārējo izdarīšu! Jau šogad “Jelgava” varbūt varēja sasniegt labāku sportisko rezultātu ar labāku sastāvu, taču izvēlējos ieguldīt infrastruktūrā, uzbūvēt futbola bāzi. Gribētu to pašu redzēt no pārējiem futbola klubiem – ieguldām Latvijas futbolā, nevis tērējam tikai spēlētāju algās! Diemžēl dažu citu klubu īpašnieki vienkārši alkst izmantot to, ka Latvijā par mazāku naudu nekā viņu dzimtajās valstīs var izsisties starptautiskajā arēnā, dabūt klubam UEFA reitingu. Arī “Jelgava” grib spēlēt Eirokausos un gūt sportiskos panākumus, taču vēlamies arī, lai tas viss dod labumu Latvijas futbolam. Arī klubi ilgtermiņā būs veiksmīgi tikai tad, ja būs kaut kāds spēcīgs vietējais kodols un tad katru reizi varēs pielasīt tos trūkstošos leģionārus klāt. Taču neveidosies jau tas vietējais kodols, ja klubi katru reizi mainīs lēmums, tos balstot uz savu izdevīgumu konkrētajā brīdī. Ja es kā uzņēmējs bīdītu savu biznesu tāpat kā Latvijas futbolā notiek lēmumu un virzienu maiņas, es jau sen būtu bankrotējis.

Mani interesē šī valsts. Mani interesē šis sporta veids. Es esmu par futbolu. Es pats biju klātienē Eiropas čempionātā 2004. gadā. Es vēlreiz gribu aizbraukt savas dzīves laikā, un esmu pārliecināts, ka to izdarīšu."