Pertija: "Vadība sola līdz pirmajai spēlei atdot parādus"

- Kaut uz sekundi bija šaubas, ka spēlēsiet Virslīgā?
- Personīgi man nebija. Arī maniem futbolistiem nebija. Komandā nebija nekāda stresa. Zināju, ka sagatavosim nepieciešamos dokumentus, un vadība to arī izdarīja. Zināju vienu – spēlēsim. Kā tas izskatīsies – federācija mums izteiks brīdinājumu vai sekos kaut kādas soda sankcijas, tā ir cita lieta. Taču zināju, ka spēlēsim. Mans uzdevums ir, lai visas atbildes jebkuram mūsu labvēlim tiktu dotas laukumā. Esmu pret to, lai kabinetos lemtu, kura komanda ir spēcīga un kurš futbolists ir spēcīgs. Uzskatu, ka tas ir jārisina laukumā. Kā gladiatoriem.

- Skatoties nevis kā "Skonto" trenerim, bet gan kā futbola cilvēkam – jūsuprāt, tas ir pareizi, ka "Skonto" pielaida Virslīgai? Ilgstoša algu nemaksāšana – tas tomēr nav nopietni…
- Pieņemot, ka es būtu treneris jebkurā citā komandā, un zinot, kas ir "Skonto", uzskatu, ka tas bija pareizi. Jo "Skonto" gadiem ir kvalitāte Latvijas futbolā. Neizmaksātās algas? Bet arī mēs [treneri] nesaņemam algu. Taču esmu pārliecināts, ka tuvāko dienu laikā visu atdos un mēs mierīgi spēlēsim. Nevaram nespēlēt Virslīgā tāpēc, ka mums tagad nebūtu naudas. Ja vajadzētu, varētu laukumā uzlaist 18 un 19 gadīgus puišus. Bet tas, ka "Skonto" nespēlētu Virslīgā – uzskatu, ka tas nebūtu normāli. Latvijas futbolam kā tādam.

- Teicāt, ka būs algas. No kurienes dabūsiet naudu?
- Oi, to gan nezinu. Mums apsolīja, ka līdz spēlei ar Jūrmalas "Spartaku" mums atdos parādus. Cik daudz? Nezinu, varbūt pusi. Nezinu. Bet mums teica, ka atdos parādus, lai futbolisti nedomātu ne par ko citu un varētu mierīgi spēlēt. Jo mēs jau ļoti sen varējām vienkārši atmest ar roku un likt punktu.

- Kad bija pēdējā reize, kad saņēmāt algu?
- Pirms astoņiem mēnešiem. Pirms astoņiem mēnešiem…Saprotiet, jūs smaidāt, bet par ko tas runā? Algas redzējām pirms astoņiem mēnešiem, taču komanda ir un futbolisti ir gatavi. Visi strādājam un cenšamies, lai spēlētāji kārtīgi sagatavotos sezonai. Varbūt ne tādā līmenī kā pagājušajā gadā, kad bija treniņnometnes [Turcijā] u.t.t., bet uzskatu, ka komanda ir gatava, lai cīnītos par čempiones titulu. Par kādu naudu pārtiek jaunie? Viņiem ir galvenokārt jādomā par to, kā iekļūt spēcīgākos čempionātos. Tas pats Gutkovskis. Par kādu naudu viņam tagad ir jādomā? Vai Ivanovam un Grīnbergam? Vai Strazdiņam? Viņiem ir jādomā par to, lai katrā treniņā strādātu tā, lai kaut kur nokļūtu. Tad viņi te saņems naudu. Bet tie 300 eiro vai cik viņiem ir paredzēti, viņiem, protams, ir jāsaņem. Tas pat netiek apspriests.

- Uzdevums sezonai laikam būs tikai viens – tituls?
- Personīgi man, jā. Klubam? Nezinu, tas jāprasa viņiem. Lai kāda arī nebūtu situācija un lai kāds treneris neatnāktu, "Skonto" uzdevums numur viens ir tituls, jo līdzjutējus absolūti neinteresē, vai ir nauda vai nav naudas. "Skonto" iziet laukumā tikai tādēļ, lai uzvarētu. Tā ir jau gadiem, tā ir 20 gadus sena vēsture, tāpēc, godīgi sakot, man pat nav tiesību domāt par kaut ko citu. Ne tikai man, bet arī futbolistiem. Kas attiecas uz klubu, arī viņi izvirza savus uzdevumus. Pagājušajā gadā klubs nedeva uzdevumu kļūt par čempionu, bet gan skaidri un tieši pateica, ka ir jāiekļūst Eirokausos. Daudzi toreiz ciniski man teica, ka mūsu vieta ir piektā vai sestā, jo komandu pameta deviņi spēlētāji. Un arī tagad aizgāja.

- Marta sākumā teicāt, ka no Ukrainas gaidāt pussargu un uzbrucēju. Viņu nebūs?
- Nē, gaidām vēl tikai puisi no Krievijas, kurš ir pieteikumā [Dmitriju Starodubu], bet neviena cita līdz vasarai nebūs.

- Uzbrucēju nebūs par maz? Ir tikai Šabala un maz pieredzējušie Ivanovs, Gutkovskis.
- Arī pagājušajā gadā bija tikai Šabala un Karašausks.

- Bet tas bija Karašausks…
- Tieši tā, bet to, ka tas bija Karašausks, jūs sakās tikai šodien. Pirms gada janvārī jūs viņu pat redzēt negribējāt. Ne jūs konkrēti, bet futbola cilvēki. Kad ņēmu Karašausku, kādi tikai nebija komentāri – ko tas Pertija ņem, no Karašauska nekad nekas nesanāks. Mūsu pašreizējais uzdevums ir Ivanovu padarīt par Karašausku un Šabalu uzturēt tonusā. Vēlos no katra komandā izveidot Karašausku. Taču viens ir mana vēlme, bet otra lieta – paša futbolista vēlme. Un papildus, protams, katra talants. Tāpēc cenšos un centīšos par augsta līmeņa spēlētāju padarīt gan Ivanovu, gan Gutkovski, gan Strazdiņu un Grīnbergu, gan Strodu un Bērenfeldu. Tie ir cilvēki, kuri ir rītdienas "Skonto". Protams, ja te būs finansējums un vairāk vai mazāk normāla attieksme.

Bet, ja finansējuma nebūs?
- Tad es viņus paņemšu uz citu komandu. Joks, protams. Man ar vadību ir labas attiecības un lieliski viņus saprotu. Viena lieta, ja nauda būtu un viņi to nedotu, tad, protams, ka es pirmais aizskrietu prom no šejienes. Taču zinu, kā viņi strādā un cenšas, kādas pārrunas veic. No malas daudzi to nesaprot un uzskata, ka nekas nenotiek, taču patiesībā tiek veikts liels darbs. Ejiet un pārdodiet futbolistus no Latvijas! Ejiet, uz priekšu! Lai kāds pamēģina sagatavot spēlētājus un pārdot. Tas ir milzīgs darbs. Finanses, kuras paredzētas par transfēriem un īrēm, pienāks, un mēs visu saņemsim. Nevaram taču tagad piezvanīt Kazaņas "Rubin", "Brugge", "Sevastopol" un paprasīt naudu. Pret to visu izturos pozitīvi.

Šie transfēri ir milzīgs rādītājs visiem klubiem – visiem klubiem [pieliecas un izteiksmīgi runā diktofonā]! Tādos apstākļos, kad spēlētāji nesaņem naudu, kad treneri nesaņem algu, ir jāsavācas – ejiet un savāciet futbolistus uz pārbaudes spēlēm un treniņiem. Kad komanda ir nokomplektēta un gatava kaujai, kad nebija nevienas (!) izlaistas treniņu dienas – tas ir rādītājs citām komandām. Puiši, kad jums nebūs algu vai atbalsta, vienalga trenējieties un gatavojieties spēlēm. Šodien vai rīt nauda varbūt jau būs, taču tad komandas var vairs nebūt. Tāpēc esmu tikai par pacietību un profesionālismu.

- Kaut reizi bija tāda situācija, ka spēlētāji negribēja ierasties uz treniņu vai spēli?
- Uz treniņu nē, bet uz spēli bija. Pirms pēdējā mača pret "Audu" viņiem galvā bija tāda doma neiet laukumā, lai izteiktu protestu. Lai spēlē jaunie puiši, un, godīgi sakot, tādā gadījumā nekas nebūtu mainījies. Uzvarējām ar 6:0, taču arī jaunie vienalga "Audu" uzvarētu. Bet iegāju ģērbtuvē un pateicu pāris "maigus" vārdus. Teicu, lai neaizmirst, ka ir profesionāļi, un ka ar neiziešanu laukumā neko nevienam nepierādīs. Tikai paši sev ievilks mīnusu turpmākajā karjerā. Viņi izgāja laukumā un uzvarēja ar 6:0. Saprotu, ka spēlētājiem ir sava patmīlība, nervi, ģimenes jautājumi u.t.t.. Nekādā gadījumā nevaru viņus vainot, taču nedomāju, ka netrenēšanās vai atteikšanās spēlēt ir izeja. Neesam taču politikā, lai ietu pretī Saeimai un klaigātu, lai kāds mums palīdz. Esam sportisti un mums vienmēr ir jāatrodas formā, bet tālāk jau jautājums ir jārisina vadībai. Un domāju, ka arī atrisinās.

- Ziemā bieži mainījāt izvietojumu. Ar kādu shēmu spēlējāt pret "Audu"?
- Spēles laikā trīs reizes mainījām shēmu. Sezonas laikā varbūt radīsies tāda situācija, ka būsim iedzinēju lomā. Arī pret "Jelgavu" Ziemas kausa finālā spēles gaitā zaudējām. Taču esmu pārliecināts, ka nekad nezaudēsim tādēļ, ka būsim izvēlējušies kaut ko nepareizu vai ka futbolisti būs sagatavoti nepareizi. Saka, ka futbolā nav nejaušību, taču, ticiet man, ir. Dažreiz tādus vārtus iesit no laukuma centra, ka pretiniekus pēc tam vairs neatvērsi. Tātad tobrīd pretinieki bija stiprāki. Nejaušības gadās, bet tas nenozīmēs, ka mēs kaut kur būsim sliktāki – sagatavotībā, taktiskā ziņā vai komplektācijas ziņā. Neesam sliktāki ne par vienu, taču finansiālajā ziņā – jā, šajā ziņā šobrīd atpaliekam no daudzām (!) komandām.