Sportacentrs.com Virslīgas sezonas simboliskā izlase

Dažādu Latvijas futbola īpatnību dēļ simboliskās izlases noteikšana allaž ir sarežģīts process. Galvenais apgrūtinošais faktors, protams, ir vasaras pāreju periods, kas daudzas komandas gadu no gada pārvērš līdz nepazīšanai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, A izlasē nepalika neviens pats spēlētājs. Vladimirs Kamešs, Vitālijs Maksimenko un Dmitrijs Polovinčuks šosezon Latvijā vairs nespēlēja, toties no palikušajiem vismaz B izlasē iekļuva vienīgi Igors Tarasovs un Maksims Uvarenko. Savukārt no pagājušās sezonas B izlases uz šīs sezonas A izlasi pārcēlās Antons Kurakins un Andrejs Kovaļovs.

Simboliskās izlases noteikšanas procesā piedalījās septiņi Sportacentrs.com redakcijas pārstāvji – Valdis Bērziņš, Nauris Mackevičs, Pēteris Neimanis, Edmunds Novickis, Jānis Ošs, Agris Suveizda un Krišs Upenieks, kuru balsīm bija vienāds svars.

A izlase (4-4-2)

Pauļus Gribausks ("Skonto"): Pagājušajā sezonā bija Baltkrievijas kluba Soļigorskas "Shahter" otrais vārtsargs, bet šosezon cementēja "Skonto" cietoksni un perfekti tika galā ar vairumu bīstamo momentu. Bija viens no komandas līderiem, tomēr sezonas izskaņā nolaida paša uzstādīto latiņu un pieļāva vairākas rupjas kļūdas. Aizvadīja 26 spēles, no kurām 17 palika sausā. Sauso spēļu ziņā par četrām apsteidza Maksimu Uvarenko.

Antons Kurakins ("Ventspils"): "Ventspils" sastāvā aizvadīja otro pilno sezonu un kā aizsardzībā, tā pretinieka laukuma pusē savā ampluā bija viens no meistarīgākajiem un stabilākajiem spēlētājiem Virslīgā. Kā ierasts, izpildīja arī standartsituācijas un 27 spēļu laikā guva vienus vārtus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles. Sezonas izskaņā pēc ilgāka pārtraukuma atkal tika izsaukts uz Latvijas izlasi.
Renārs Rode ("Skonto"): Čempionāta gaitā nācās spēlēt dažādās shēmās un ar dažādiem partneriem, taču paša sniegums no tā necieta un šī, iespējams, bija Rodes labākā sezona karjerā. Septembrī beidzot debitēja arī Latvijas izlasē un cikla pēdējā mačā kompensācijas laikā ar degunu izrāva neizšķirtu pret Slovākiju (2:2). Virslīgā aizvadīja 25 spēles un guva trīs vārtus.
Kaspars Dubra ("Ventspils"): Agrāk regulāri mocījās ar savainojumiem, taču kopš pievienošanās "Ventspilij" ar veselību viss bijis kārtībā un beidzot aizvadīja pilnu sezonu. Gluži kā visai "Ventspils" komandai, sezonas sākumā gadījās pa kādai kļūdiņai, taču kopumā Dubra aizvadīja teicamu čempionātu un 27 spēlēs guva četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Atlicis tikai sagaidīt izsaukumu uz lielo izlasi.
Vladislavs Gabovs ("Skonto"): 26 gadus veco Gabovu diez vai varētu saukt par atklājumu, taču tik lielu kāpumu gan komandas (no "Mettas"/LU uz "Skonto" un Latvijas izlasi), gan demonstrētā snieguma ziņā negaidīja daudzi. 23 spēlēs guva vienus vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles. Šobrīd labākais malējais aizsargs Latvijā.
Juris Laizāns ("Skonto"): Tik azartisku, labā nozīme agresīvu un galvenokārt alkstošu Juri Laizānu Latvijas futbols nebija redzējis jau vairākus gadus. Iepriekšējā ziemā neizslēdza pat iespēju beigt spēlēt, taču tā vietā piedzīvoja vēl vienu jaunību un pēc ilgākas pauzes absolūti pelnīti atgriezās Latvijas izlasē. 25 spēlēs guva trīs vārtus un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.
Jurijs Žigajevs ("Ventspils"): Izdarīja visvairāk rezultatīvo piespēļu (16) Virslīgā un guva vienus fantastiskus vārtus pēc otriem. Šķērīte pret "Spartaku" darītu godu jebkuram lielajam čempionātam pasaulē. Bija vienīgais "Ventspils" spēlētājs, kas visa gada garumā regulāri tika saukts uz Latvijas izlasi. Bez 16 piespēlēm 24 Virslīgas spēlēs guva arī deviņus vārtus.
Andrejs Kovaļovs ("Daugava" (D)): Kamēr Daugavpils "Daugava" aizvadīja daudz sliktāku sezonu nekā iepriekšējā, Kovaļovam praktiski vienatnē nācās aiz sevis vilkt komandu. Aizvadīja teicamu sezonu, pēc treneru maiņas ir ieguvis vietu izlasē un 26 spēlēs guva 16 vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles. "Ilūkstes" katastrofālā aizsardzība sezonas izskaņā nokārtoja iesaistīšanos cīņā par labākā bombardiera titulu, tomēr Karašausku tikai noķēra, nevis apsteidza – Andrejs divus vārtus ir guvis no 11 metru atzīmes, bet Artūrs nevienus.
Ruslans Mingazovs ("Skonto"): Pirmajos divos Virslīgas apļos un Eirokausos bija spīdošs, un līdz ar viņu spīdoša bija visa "Skonto" komanda. Par nelaimi "Skonto", trešajā aplī iespējama čempiona un tikpat iespējama sezonas labākā spēlētāja titula vietā izvēlējās ierakstu "mikrotrauma". 18 mačos guva astoņus vārtus un atdeva 11 rezultatīvas piespēles.
Daniils Turkovs ("Ventspils"): Sezonas sākumā biežāk gāja uz maiņu, taču darīja to ļoti efektīvi. Pēc tam jau dažādu iemeslu dēļ kļuva par stabilu pamatsastāva vērtību un sev doto iespēju garām nepalaida – kopumā 25 spēles (16 pamatsastāvā), 11 gūti vārti un četras rezultatīvas piespēles.
Artūrs Karašausks ("Skonto"): Lai arī pats neuzskata, ka šī bija viņa labākā sezona, Karašausks šogad bija ļoti spilgts un, kas galvenais, arī ļoti produktīvs. Regulāri ar apspēlēšanas manevriem saasināja uzbrukumus, nebija savtīgs ar piespēlēm un ar 16 vārtiem kļuva par Virslīgas labāko snaiperi. 24 spēlēs atdeva arī deviņas rezultatīvas piespēles. Ja vien būtu izticis bez kārtējiem incidentiem ārpus laukuma…

B izlase (3-4-3)

Uvarenko ("Ventspils") – Bulvītis ("Spartaks"/"Skonto"), Mihadjuks ("Daugava" (R)), Borovskis ("Daugava" (R)) – I.Tarasovs ("Ventspils"), Rečickis ("Daugava" (R)), Afanasjevs ("Liepājas metalurgs"), Savens ("Daugava" (R)) – Šabala ("Skonto"), Jančuks ("Ventspils"), Lukšis ("Daugava" (R)).

Par balsošanu

Balsojuma procesā katrs no dalībniekiem varēja izvēlēties sev tīkamāko spēlētāju izvietojumu, un, tā kā galvenais uzdevums bija noteikt, mūsuprāt, labākos spēlētājus (vārtsargu un desmit laukuma spēlētājus), futbolistu pozīcijas saprāta robežās varēja nedaudz atšķirties no reālajām laukumā. Piemēram, simboliskajā izlasē drīkstēja ievietot divus vienas malas aizsargus.

Līdz ar to mūsu veidotā B izlase sanākusi visai nestandarta – aizsardzības līnijā ar diviem centra un vienu malējo aizsargu. Vienīgais būtiskais ierobežojums – spēlētājam bija jābūt aizvadījušam vismaz 14 mačus (ne obligāti visus pamatsastāvā). A izlasē gandrīz visi spēlētāji tika iebalsoti pārliecinoši, taču lielākā dilemma bija divās pozīcijās – vārtsarga un uzbrucēja. Proti, starp A un B izlases vārtu vīriem balsojumā nebija lielas atšķirības, turklāt ne pārāk tālu atpalika arī Andrejs Pavlovs un Kaspars Ikstens. Savukārt priekšējā līnijā Daniils Turkovs tikai par mata tiesu apsteidza Valēriju Šabalu.