RFS: efektīvais Ulimbaševs, trīsreiz apspēlēts čempions, bet tikai piektā vieta

Kopumā RFS rindās Virslīgā šogad laukumā izgāja 25 spēlētāji, un tas bija uzreiz par septiņiem futbolistiem mazāk nekā pērn debijas sezonā augstākajā sabiedrībā. Varam secināt, ka otrajā gadā klubs kā organizācija nostabilizējās. Lielākais spēles laiks komandā un piektais lielākais spēles laiks visā turnīrā bija Aleksejam Višņakovam. Viņš pirmajā kārtā pret "Spartaku" nāca uz maiņu (komanda ar viņu no 0:1 izrāva uzvaru 2:1), bet visos pārējos mačos bija pamatsastāvā un allaž nospēlēja vismaz 77 minūtes. Višņakovam sekoja Laša Šergelašvili, kurš nepiedalījās divās spēlēs (vienreiz diskvalifikācijas dēļ), bet pārējās 22 cīņas aizvadīja no zvana līdz zvanam.

Vismaz 63% no maksimāli iespējamā spēles laika aizvadīja vēl astoņi vīri - Igors Kozlovs, Aleksandrs Fertovs, Daniils Ulimbaševs, Vjačeslavs Isajevs, Roberts Savaļnieks, Roberts Uldriķis, Aleksandrs Solovjovs un Leonīds Koveļs. Vārtsargi Germans Māliņš un Daņiils Sizko spēles laiku sadalīja aptuveni uz pusēm, bet vēl daži futbolisti (Kaspars Dubra, Renārs Rode, Milans Savičs, Eduards Višņakovs) spēlēja regulāri noteiktā sezonas nogrieznī, bet ne visu gadu.

RFS noteikti uzskatāma par Virslīgas sezonas lielāko neveiksminieci. Iegūstot tikai par diviem punktiem mazāk nekā sudraba ieguvēja "Liepāja"/"Mogo" (35 pret 37), nācās palikt uzreiz trīs pozīcijas zemāk, tostarp paliekot bez Eirokausiem. Interesanti, ka RFS 2017. gadā ieguva precīzi tikpat punktu, cik gadu iepriekš, taču atceramies, ka šoreiz bija par četrām spēlēm mazāk, turklāt iztrūka mači tieši ar pastarīti. Aplūkojot gūto un ielaisto vārtu bilanci, redzams, ka uzbrukumā RFS klājās aptuveni tāpat kā pārējām komandām, kas ieņēma 2.-4. vietu (RFS 29 gūti vārti, konkurentēm 28-32 gūti vārti), bet ielaists uz konkurentu fona vairāk - pat "Jelgava", kas palika aizmugurē, ielaida par vieniem vārtiem mazāk nekā RFS.

Gan līdz šim apskatītajām "Mettai"/LU (Dāvis Indrāns) un "Jelgavai" (Mārcis Ošs), gan arī tagad aplūkojamajai RFS par rezultatīvāko spēlētāju nekļuva uzbrucējs - Andreja Kaļiņina komandā visvairāk vārtu guva pussargs Ulimbaševs - viņam septiņi precīzi raidījumi. Piecus pievienoja Uldriķis, kurš pamatsastāvā iekļuva 14 no 24 spēlēm, bet tālāk ar četriem vārtiem sekoja Kozlovs (visas pendeles) un E.Višņakovs, kurš to iespēja 10 mačos. Viņa brālim Aleksejam tikai divi vārti, taču visvairāk rezultatīvo piespēļu komandā - septiņas, kas ir tikai par vienu mazāk nekā visa turnīra labākajam piespēlētājam Jevgeņijam Kozlovam no "Spartaka". Jāizceļ arī Savaļnieka četras rezultatīvās piespēles un Ulimbaševa trīs piespēles - Daniils arī pēc sistēmas "vārti+piespēles" RFS bija efektīvākais.

Māliņš un Sizko aizvadīja attiecīgi 13 un 11 spēles. Abiem pa trim sausajām spēlēm, bet kopumā Sizko vidēji mačā ielaida par 34% mazāk vārtu. Par ielaisto vārtu statistiku jau tika pateikts, tāpēc nav jābrīnās, ka RFS aizsardzību uz nulles nosargāja vien sešas reizes un mazāk bija tikai "Mettai" (četras).

Šogad Virslīgā bija visnotaļ līdzvērtīgs komandu sešinieks un tajā neizturēja RFS un "Jelgava", paliekot vienīgās bez Eirokausiem. Kas vienoja abas šīs komandas? Leģionāru neefektivitāte. Ja "Jelgavas" rindās tikai viens leģionārs sakrāja vairāk par 900 minūtēm (10 spēļu ekvivalents), tad resursiem turīgajai RFS tādi bija trīs, taču tikai par viena futbolista devumu nebija lielu šaubu - Šergelašvili spēlēja ļoti daudz un bija viens no labākajiem komandā. Sizko par komandas vilcēju grūti nosaukt, un viņš, iespējams, nenospēlētu 11 mačus, ja ne Māliņa problēmas ar veselību, savukārt uzbrucējs Koveļs guva tikai divus vārtus un sezonas otrajā pusē kļuva par rezervistu. Astoņi no deviņiem futbolistiem ar lielāko spēles laiku bija ar Latvijas pasi.

Skaidrs, ka šeit jārunā ne tikai par nesekmīgu leģionāru atlasi, bet arī kluba kursu - RFS lielu uzsvaru lika uz spēcīgāko vietējo futbolistu pārvilināšanu savos apcirkņos, ne velti iemantojot iesauku "izlases bāzes klubs". Tikai "Jelgava" sezonas laikā izmantoja nedaudz mazāku ārzemnieku skaitu, un RFS šajā ziņā atpalika pat no "Mettas. RFS leģionāru ģeogrāfija - pa diviem no Gruzijas (viens, Giorgi Diakvnišvili, gan būtībā ir vietējais) un Serbijas, pa vienam no Krievijas, Gambijas, Baltkrievijas un Horvātijas.

RFS vidējais vecums šogad bija 26.0 gadi, un šai ziņā ļoti būtisks pieaugums salīdzinoši ar pagājušo gadu (22.8 gadi), kad bija ievērojams skaits jauniešu. Ja pērn RFS bija otra jaunākā komanda turnīrā (jeb septītā vecākā), tad šogad jau trešā vecākā aiz abām Kurzemes komandām. Vismaz 30 gadus veci sezonas izskaņā bija seši spēlētāji, tiesa, pieci no viņiem nebija vecāki par 31 gadu - Koveļs (31), Kozlovs, Fertovs, Māliņš, Diakvnišvili (visiem 30). Vecākais ar 33 gadiem bija A.Višņakovs, kuram trešajā februārī apritēs 34. Turpretī tīņu skaits no septiņiem pagājušajā gadā samazinājās līdz diviem šogad - pirms došanās uz Vāciju mazliet uzspēlēja Jānis Grīnbergs (18), bet viens no kodola futbolistiem bija lielajā izlasē iesoļojušais Uldriķis (19).

Kā zināms, Virslīgas "Fair Play" balvu šogad ieguva RFS, taču LFF noteiktajā kārtībā, atskaitot futbolistu sapelnītās kartītes, ir vēl četri kritēriji (attieksme pret pretinieku un tiesnešiem, oficiālo personu un līdzjutēju uzvedība), savukārt mēs apskatām tikai kartītes un secinām, ka tieši šajā rādītājā RFS nebija nemaz tik godīga, jo tikai divi klubi sapelnīja vairāk kartīšu.

Savičs diezgan īsā laikā izpelnījās piecas dzeltenās kartītes un vienu noraidījumu, bet brīdinājumu ziņā absolūtais rekordists bija Solovjovs, kuram 10 dzeltenās kartītes - lai gan Saša ne reizi netika noraidīts, viņam Virslīgas īsajā sezonā trīs diskvalifikācijas. Trešā no tām liktenīga - pēdējā kārtā RFS bez Solovjova zaudēja Jelgavā, neizmantojot lielisku iespēju izraut sudrabu un Eirokausus. Tikpat dzelteno kartīšu kā Solovjovs turnīrā nopelnīja vien liepājnieks Oskars Kļava, bet vairāk - neviens. RFS daudz brīdinājumu arī Savaļniekam - septiņi.

Gan 2016., gan 2017.gadā RFS labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva vienīgi A.Višņakovs (4. un 1.), Kozlovs (5. un 3.) un Isajevs (7. un 6.). Mazliet pietrūka Māliņam (3. un 11.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku (nav iekļautas divas anulētās spēles pret "Babīti"/"Dinamo"). Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Spartaku" (2:1, 0:2, 1:0, 1:3=9p.).
Vismazāk punktu pret: "Jelgavu" (0:1, 1:1, 3:0, 0:1=4p.) un "Riga" (0:1, 0:3, 1:1, 1:0=4p.).
Lielākā uzvara: 3. aplī mājās 3:0 pret "Jelgavu".
Lielākais zaudējums: 2. aplī viesos 0:3 pret "Riga".
Vidējais vārtu skaits: 1.21 iesisti, 1.29 ielaisti, 2.50 kopā (vidēji čempionātā 1.19:1.19, kopā 2.38)

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

RFS statistika pa nogriežņiem ir daudzrunīga - komanda ļoti bieži nekādi nevarēja ieskrieties un tikai maču izskaņās prata sasmelt daudz ūdens. Lai pierādītu, ka vēlie vārti nebija tikai nenozīmīgos brīžos, kad spēles liktenis jau ir izšķirts, atliek pateikt, ka spēļu pēdējās 15 minūtēs RFS izcīnīja papildus astoņus punktus un ne reizi labvēlīgs rezultāts (uzvara vai vismaz neizšķirts) netika izlaists. Pēdējo 15 minūšu šūpoļu punktu bilance 8:0 ir pārliecinoši labākā starp visām Virslīgas komandām, seko "Spartaks" ar 7:3.

Skatītāji

RFS un "Riga" bija divi klubi, kuri panāca lielāko apmeklējuma pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu (attiecīgi +38% un +41%). RFS apmeklējuma pieaugums būtu "tikai" +30%, ja netiktu anulēta vien 100 skatītāju apmeklētā spēle Hanzas vidusskolas laukumā pret "Babīti"/"Dinamo". RFS tikai 28. maijā aizvadīja pirmo spēli "Arkādijas" stadionā un no sezonas ieskaitītajām spēlēm zemākais apmeklējums, 170, bija astotajā maijā, kad RFS pret "Jelgavu" spēlēja Kauguros. Toties pēc pārcelšanās uz "Arkādiju", apmeklējuma skaitļi visā visumā pieauga un divreiz tika fiksēti 650 līdzjutēji, pārsniedzot stadiona oficiālo ietilpību.

Tik daudz bija pirmajā spēlē "Arkādijā" pret "Mettu"/LU (3:2), kur pie reizes tika organizēti pasākumi pirmsvēlēšanu (pašvaldību) noskaņā, bet otrais gadījums ar 650 skatītājiem bija septītajā augustā, kad atkal pretiniekos "Metta" (1:0 - E.Višņakovs atgriešanās spēlē guva vārtus un nopelnīja sarkano kartīti). RFS un "Mettas" spēles šosezon bija sevišķi principiālas. Atcerēsimies, ka arī "Mettai" visapmeklētākā (un arī trešā apmeklētākā) spēle bija pret RFS. Atgriežoties pie RFS mājas spēlēm, pirmajās septiņās "Arkādijā" notikušajās spēlēs apmeklējums tikai vienreiz bija zem 400, bet pēdējās divās mājas spēlēs drēgnajā oktobrī tika piedzīvots būtisks kritums 200-250 skatītāju līmenī. Jebkurā gadījumā RFS šogad sasniedza ievērojamu apmeklējuma pieaugumu un savus līdzjutējus atalgoja, mājas spēlēs izcīnot visvairāk punktu (22, čempionam "Spartakam" 21) starp visām komandām.

Leģionāri
Vidēji: 3.7 leģionāri ik spēlē, 6. vieta Virslīgā (tikai "Jelgava" izmantoja mazāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.42 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 5.vieta Virslīgā (divas komandas bija rupjākas). Virslīgā vidēji – 2.45 punkti.