Zuntners: "Kad 2013. gadā Verpakovskis pārņēma klubu, skaļi runājošo nebija klāt"

Es gribu, lai cilvēki zina, ka par rezultātu ar Pertiju mēs atbildam kopā.
Mums ar Tamazu nebija laika ieskrieties, mēs uzreiz sākām strādāt. Mums bija ar viņu viens konflikts, kuru mēs atrisinājām desmit minūtēs. Šodien es gribu, lai cilvēki zina, ka par rezultātu mēs atbildam abi. Visus lēmumus, kuri saistīti ar komandu, mēs arī pieņemam abi. Mēs veidojam jaunu komandu ar mazliet citādu spēli. Tam ir vajadzīgs laiks. Verpakovskis to saprot un to mums dod, bet mērķis ir un paliks tikai viens - zelts novembrī. Ar šādu mērķi mēs arī strādājam.

Tribīnes.
Es pateikšu īsi, bet godīgi. Es esmu liepājnieks, bet tribīnes Liepājā dalās divās daļās - tie, kuri ir ar klubu un mūs atbalsta, un otra daļa, anti liepājnieki, kuri nes tikai negatīvo un visās situācijās redz tikai negatīvo.

Abām šīm skatītāju daļām ir tiesības būt, bet atgādināšu, ka 2013. gadā, kad Verpakovskis ar Saulrietu pārņēma klubu, neviens no skaļi runājošiem cilvēkiem nebija klāt. Ir tik viegli runāt, atnākot reizi nedēļā uz futbolu, bet diemžēl neviens nezina, cik liels darbs tiek ieguldīts lai šis klubs sāktu savu dzīvi, lai šis klubs dzīvotu tagad. Jūs tikai iedomājaties, ka no 2013. gada ne reizi nevienu mēnesi futbolistiem nav aizkavētas ne uz nedēļu algas un vēl daudz kas cits, nerunājot par titulu 2015. gadā utt. Latvijas futbolā tādu klubu ir daudz? Nedomāju. Cilvēki nesaprot, kas notiek, nesaprot situāciju, nesaprot, ka klubs grib rezultātu banāli ne tikai no sportiskās viedokļa, bet arī, ka svarīgs ir finansiālais aspekts - lai klubs dzīvotu, pastāvētu. Aizdomājieties par to...

Futbols.
Mēs zaudējām Īrijā - vīzu dēļ neaizbraucām ar pilnu sastāvu, atguvām vienus vārtus, dominējām laukumā, kontrolējām spēli, atguvām otrus, iekļuvām nākamajā kārtā. Bet tribīnēs skan vārdi - "Pertija mājās!". Un tas pēc tā, kad komanda spēlē uzvar?

Pertija ir mājās, jau divdesmit gadus Latvijā un šodien viņš ir labākais speciālists Latvijas futbolā. Mēs dominējām ar "Sūduvu" - zaudējām, futbolā tā notiek. Dominējām otrā spēlē, 65% kontrolējām bumbu, atsitām vārtus un žurnālisti ar skatītājiem raksta, ka Liepāja izgāzās! Tas pie visa, ka lietuviešu prese slavē Liepāju, ka "Sūduvas" treneris pienāk un saka, ka viņi nebija pelnījuši tikt nākamajā kārtā!

Cilvēki mīļie, pamostaties! Tie vairs nav raksti vai tikai vārdi, tā ir banāla futbola nesaprašana. Tas ir bēdīgi. Teorija un zināšanas ir ļoti atšķirīgas lietas - pagaidām liela daļa domā tikai no teorijas puses. Futbols ir stipri citāds nekā jūs to redzat, ticiet man.

Darbs.
Tik liels darbs, kāds tiek ieguldīts visā klubā, nekad FK "Liepāja" vēsturē nav veikts. Mēs darām visu, darām maksimumu, lai ietu uz priekšu, lai vestu komandu tur, kur mēs to redzam - sākot no treniņprocesa, beidzot ar visu darbu klubā. Mēs strādājam 50 reizes profesionālāk, nekā cilvēki to redz no malas, stundām analizējam katru pretinieku, gatavojam komandu zeltam un aizvedīsim komandu tur. Un tas ir ļoti liels Pertijas ieguldījums. Un tad, kad klubā notiek lielas pārmaiņas, kad klubs maina spēli, maina komandu, tad, kad klubs pāriet profesionālākā līmenī, kāds vēl kliedz no tribīnēm "Pertija mājās"! Tas ir viņa nopelns, ka strādājam tā - to redz Verpakovskis, to redz kluba vadība, to redz komanda. Un rezultāts būs - būs jau novembrī.

Liepājnieki.
Mēs ļoti gribam, lai Liepājā spēlētu liepājnieki, bet tiklīdz futbolists uzliek savu parakstu un uzvelk Liepājas krāsas, viņš kļūst par savējo - neatkarīgi no pases un ādas krāsas. Ir treneri, kuri atbild par rezultātu un laukumā spēlē tie, kuri šai brīdī ir spēcīgāki. Par šīm lietām var diskutēt, bet tas ir fakts.

Ticiet man, nav neviens treneris pasaulē, kurš ies pret sevi. Ikviens grib maksimāli, lai komanda uzvar. Kad runa ir par rezultātu, nav vairs savs vai svešs - ir Liepājas futbolists, kurš iet laukumā. Un viss. Kādam tas var patikt, var nepatikt. Tas ir futbols. Mēs nespēlējam sava prieka pēc, mēs neesam pulciņš. Mēs esam profesionāla futbola komanda, kura grib uzvarēt. Tikai ar vietējiem spēlētājiem izdarīt to nav iespējams.

Man nav neviena iemesla, lai kādam patiktu. Es daru savu darbu par 110% un atdodu visu savu laiku Liepājas futbolam. Rezultāts būs, jo darbs, kas tiek ieguldīts, ir nereāli liels. Futbolā nekas nenotiek ātri, bet mēs esam uz pareizā ceļa. Esam tabulas augšā - ar negodīgi atņemtiem sešiem punktiem.

Es gribu, ja man ir tāda iespēja jūs lūgt, lai esat ar mums. FK "Liepāja" tikai sāk savu vēsturi un tā ir mūsu dzīve. Ticiet man, mēs katrs šinī klubā atdodam maksimumu, lai ietu uz priekšu. Lai teiktu skaļus vārdus, ir vajadzīgs raksturs un pārliecība. Mums viss nāk smagi, bet mēs ne uz sekundi neapstājamies un izdarīsim visu, kas mūsu spēkos, lai jūs kopā ar mums nosvinētu zeltu novembrī. Jo viss kas notiek, ir tikai par Liepāju…

Mareks Zuntners