Facebook
GoogleZuntners: "Kad 2013. gadā Verpakovskis pārņēma klubu, skaļi runājošo nebija klāt"
@EdmundsN
Foto: Mārtiņš Sīlis
Virslīgas kluba FK "Liepāja" treneris Mareks Zuntners ar Sportacentrs.com starpniecību vēršas pie futbola līdzjutējiem, lai atskatītos senākos un ne tik senos notikumos, pastāstītu par savām izjūtām un izteiktu cerību, ka 2017. gada Virslīgas zelts nonāks "Liepājas" rokās.
Es gribu, lai cilvēki zina, ka par rezultātu ar Pertiju mēs atbildam kopā.
Mums ar Tamazu nebija laika ieskrieties, mēs uzreiz sākām strādāt. Mums bija ar viņu viens konflikts, kuru mēs atrisinājām desmit minūtēs. Šodien es gribu, lai cilvēki zina, ka par rezultātu mēs atbildam abi. Visus lēmumus, kuri saistīti ar komandu, mēs arī pieņemam abi. Mēs veidojam jaunu komandu ar mazliet citādu spēli. Tam ir vajadzīgs laiks. Verpakovskis to saprot un to mums dod, bet mērķis ir un paliks tikai viens - zelts novembrī. Ar šādu mērķi mēs arī strādājam.
Tribīnes.
Es pateikšu īsi, bet godīgi. Es esmu liepājnieks, bet tribīnes Liepājā dalās divās daļās - tie, kuri ir ar klubu un mūs atbalsta, un otra daļa, anti liepājnieki, kuri nes tikai negatīvo un visās situācijās redz tikai negatīvo.
Abām šīm skatītāju daļām ir tiesības būt, bet atgādināšu, ka 2013. gadā, kad Verpakovskis ar Saulrietu pārņēma klubu, neviens no skaļi runājošiem cilvēkiem nebija klāt. Ir tik viegli runāt, atnākot reizi nedēļā uz futbolu, bet diemžēl neviens nezina, cik liels darbs tiek ieguldīts lai šis klubs sāktu savu dzīvi, lai šis klubs dzīvotu tagad. Jūs tikai iedomājaties, ka no 2013. gada ne reizi nevienu mēnesi futbolistiem nav aizkavētas ne uz nedēļu algas un vēl daudz kas cits, nerunājot par titulu 2015. gadā utt. Latvijas futbolā tādu klubu ir daudz? Nedomāju. Cilvēki nesaprot, kas notiek, nesaprot situāciju, nesaprot, ka klubs grib rezultātu banāli ne tikai no sportiskās viedokļa, bet arī, ka svarīgs ir finansiālais aspekts - lai klubs dzīvotu, pastāvētu. Aizdomājieties par to...
Futbols.
Mēs zaudējām Īrijā - vīzu dēļ neaizbraucām ar pilnu sastāvu, atguvām vienus vārtus, dominējām laukumā, kontrolējām spēli, atguvām otrus, iekļuvām nākamajā kārtā. Bet tribīnēs skan vārdi - "Pertija mājās!". Un tas pēc tā, kad komanda spēlē uzvar?
Pertija ir mājās, jau divdesmit gadus Latvijā un šodien viņš ir labākais speciālists Latvijas futbolā. Mēs dominējām ar "Sūduvu" - zaudējām, futbolā tā notiek. Dominējām otrā spēlē, 65% kontrolējām bumbu, atsitām vārtus un žurnālisti ar skatītājiem raksta, ka Liepāja izgāzās! Tas pie visa, ka lietuviešu prese slavē Liepāju, ka "Sūduvas" treneris pienāk un saka, ka viņi nebija pelnījuši tikt nākamajā kārtā!
Cilvēki mīļie, pamostaties! Tie vairs nav raksti vai tikai vārdi, tā ir banāla futbola nesaprašana. Tas ir bēdīgi. Teorija un zināšanas ir ļoti atšķirīgas lietas - pagaidām liela daļa domā tikai no teorijas puses. Futbols ir stipri citāds nekā jūs to redzat, ticiet man.
Darbs.
Tik liels darbs, kāds tiek ieguldīts visā klubā, nekad FK "Liepāja" vēsturē nav veikts. Mēs darām visu, darām maksimumu, lai ietu uz priekšu, lai vestu komandu tur, kur mēs to redzam - sākot no treniņprocesa, beidzot ar visu darbu klubā. Mēs strādājam 50 reizes profesionālāk, nekā cilvēki to redz no malas, stundām analizējam katru pretinieku, gatavojam komandu zeltam un aizvedīsim komandu tur. Un tas ir ļoti liels Pertijas ieguldījums. Un tad, kad klubā notiek lielas pārmaiņas, kad klubs maina spēli, maina komandu, tad, kad klubs pāriet profesionālākā līmenī, kāds vēl kliedz no tribīnēm "Pertija mājās"! Tas ir viņa nopelns, ka strādājam tā - to redz Verpakovskis, to redz kluba vadība, to redz komanda. Un rezultāts būs - būs jau novembrī.
Liepājnieki.
Mēs ļoti gribam, lai Liepājā spēlētu liepājnieki, bet tiklīdz futbolists uzliek savu parakstu un uzvelk Liepājas krāsas, viņš kļūst par savējo - neatkarīgi no pases un ādas krāsas. Ir treneri, kuri atbild par rezultātu un laukumā spēlē tie, kuri šai brīdī ir spēcīgāki. Par šīm lietām var diskutēt, bet tas ir fakts.
Ticiet man, nav neviens treneris pasaulē, kurš ies pret sevi. Ikviens grib maksimāli, lai komanda uzvar. Kad runa ir par rezultātu, nav vairs savs vai svešs - ir Liepājas futbolists, kurš iet laukumā. Un viss. Kādam tas var patikt, var nepatikt. Tas ir futbols. Mēs nespēlējam sava prieka pēc, mēs neesam pulciņš. Mēs esam profesionāla futbola komanda, kura grib uzvarēt. Tikai ar vietējiem spēlētājiem izdarīt to nav iespējams.
Man nav neviena iemesla, lai kādam patiktu. Es daru savu darbu par 110% un atdodu visu savu laiku Liepājas futbolam. Rezultāts būs, jo darbs, kas tiek ieguldīts, ir nereāli liels. Futbolā nekas nenotiek ātri, bet mēs esam uz pareizā ceļa. Esam tabulas augšā - ar negodīgi atņemtiem sešiem punktiem.
Es gribu, ja man ir tāda iespēja jūs lūgt, lai esat ar mums. FK "Liepāja" tikai sāk savu vēsturi un tā ir mūsu dzīve. Ticiet man, mēs katrs šinī klubā atdodam maksimumu, lai ietu uz priekšu. Lai teiktu skaļus vārdus, ir vajadzīgs raksturs un pārliecība. Mums viss nāk smagi, bet mēs ne uz sekundi neapstājamies un izdarīsim visu, kas mūsu spēkos, lai jūs kopā ar mums nosvinētu zeltu novembrī. Jo viss kas notiek, ir tikai par Liepāju…
Mareks Zuntners
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Gadiem netiek meklētas sakarības, kāpēc Liepājas jaunieši U-12 un jaunāki var paņemt kausus starptautiskos turnīros, bet vēlākā vecumā nekā.
Līdzjutējiem ir jānāk netikai aiz patriotisma un līdzjūtības, bet arī, lai izklaidētos. Vai tu ietu pa 5 eiro uz teātri, kur Antiņu "Zelta zirgā" tēlo ārzemju aktieris, kurš latviski neprot un visu laiku sajauc vārdus. Visticamāk, ka nē, pat ja teātri sauktu par Latvijas Nacionālo. Un izrādes režisoru nodirs*u no galvas līdz kājām, tas protams atbildētu, ka latvieši ir tumsoņas, kas nesaprot avangardu.
Zuntnera izteikumi ir amatieriski, apkaunojoši un līdzjutējus nepievilinoši.
Vēl neliela atkāpe par futbola līdzjušanu: uz laukuma gribas redzēt aizraujošu futbolu un savas komandas uzvaru (vai vismaz max atdevi). Ja komanda nevar parādīt klasi ar meistarību, tad jārāda ar cīņas sparu, ko nevar parādīt, ja tiek simulēts pasaules klases līmenī, un cīņa bieži aizstāta ar necenzētu leksiku. Lamājas visos sporta veidos, bet tas jādara atbilstoši trokšņa līmenim stadionā, lai lamāšānās nav visskaļākā. Tamazam un Zuntneram tur ir daudz ko mācīties.
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tu vienkārši esi smieklīgs.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Nezinu vai raksts tapa ar kluba vadības līdzdalību vai bez,bet atļaut vienam ākstam kaut ko tādu nopublicēt,ir lielākā muļķība! Nesaprotu ko zuntners ar to gribēja pateikt,bet savu stulbumu izrādīja jau atkārtoti interneta vietnēs! Māri,varbūt mazliet pakontrolē savu draugu,kaunu vien taisa tev un klubam!
Ja runājam par inteliģences trūkumu,tad tieši šis ir tas gadījums,kad inteliģence aizbraukusi auzās!
Agresija,izrādīšanās un varenības izjūta nekad nav bijušas cieņā,jo ar tām cillvēks nekur tālu nav ticis! Gluži otrādi-jo pazemīgāks būsi un jo labāk darīsi savu darbu,jo vairāk citi tevi pamanīs!
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Profesionalais sports, un jo ipashi komadu sports lidz shim mums bija kaa salda konfekte , skarbajai ekonmiskajai politiskaji un citai realitaatei, bet tagad ar to ari strauji iet uz leju. Futbols jau ir noracies liidz pashai apakshai un tur zemaak jau nav kur kruist. Volejbols jau sen ir miris, handbols veel spirinaajas un bij peedeejais speeciigai gardziens kur aiz ibilja gandriiz vai tur izsitaas cauri no kvalifikacijas laukaa ! :O Bet uzreiz nakoshais gads jau pieradija ka viss slikti un praktiski arii handbols ir nogrimis uz visiem laikiem. Palikushi tikai 2 - basiits un hokejs. Pie kam basiits vieniigais kur arii daams kapaa pashaa augstaakaa liimenii. Tagad tik varam mineet cik struaji kas degradesies un kursh no diviem atlikshajiem dinozauriem kritiis pirmais - basiits vai hokjis. Agraak bij domaajis ka hokjis, bet tamdeelj ka basiits ir populaars sporta veids un nav daargs un Eiropaa strauji veel joprojama turpina attistiities valstiis kur agraak bija vajsh vai pat neeksisteeja vispaar - tad tagad sliecos ka hokjis tomeer pal;iks peedeejais kur mees buusim Elites grupaa. Hokjis neporgresee nemaz un vaaraas savaa sulaa - kuras valtis tas ir populaars tur arii tads ir, bet jaunas valstis Eiropaa klaat nenaaks un visticamaak ka nenaaks - bet nu kaut kad jau Danija un Norvegjija un Vacija saaks musu tomeer regulaari mazgaat un par Kazahiem - tur ar veel nevar zinat ka vinji turpinas pirkt uyn parvilinaat kaa vinjiem ar valsts ekonomiku tur tas vis sbuus saistiits ... Bet nu mana prognoze ir ka peec gadiem 15 vairs pilniigi noteikti nevienaa komandu sporta veida pieaugashjiem mees nebuusim elitee jau stabili (ne taa , ka vienu gadu lauka aiekshaa, bet jau 2-3 gadi peec kartas laukaa!). BAsiitis vareet buut izznjeemums, ja savaacas visi labaakie penshi (un uz to laiku Porzingis buus jau PENSIS) gan no NBA gan no Eiropas
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja kādreiz būtu strādājis organizācija ar >100 darbiniekiem un tavs uzdevums būtu uzturēt atbalsta sistēmas, tad saprastu, ka kritikai un sūdzībām ir jānonāk līdz tavām ausīm, tikai tad ir iespējams ko labot. Ja darbinieki klusē vai tikai savā starpā visu noliek, tad izmaiņu nav, neapmierinātība pieaug un viss beidzas ar kļūdām, kuru labošana ir daudz dārgāka.
Kritikai un sūdzībām ir jābūt, protams, pamatotām. Pamatotību jāizvērtē atbildīgajiem un tas jādara konsekventi. FKL, Zuntnera personā, šoreiz visu dara pilnīgi ačgārni. Ja heiteriem nav taisnība, tad nevajag apbižoties un strādāt tālāk. Ja nepamatotas kritikas ir par daudz, tad par to jāliek manīt ļoti piezemētā tonī un atbilstošā formā, nevis šādā drausmīgā prozas gabalā.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Bet LAtvijaa prof komandas kaa mushas spraagst, jo nevar speletajiem paaris shtukas meensi samaksaat un veel komndas administrativos visus pavilkt ...
[+] [-]