Kovaļovs: "Pertija noticēja manām spējām"

Andrejs Kovaļovs īpašu uzmanību sev piesaistījis pēdējās sezonās, kad no ierindas "Daugavas" futbolistiem sāka ieņemt līdera lomu. Arī šogad labās malas pussargs sagādāja daudz problēmu pretinieku aizsardzībai. Eiropas līgā pret Marijampoles "Sūduva" viņš iesita uzvaras vārtus viesos, kā arī aktīvi līdzdarbojās otro vārtu gūšanā savā laukumā. Arvien biežāk Kovaļovs tiek piesaistīts Latvijas nacionālajai izlasei, kaut gan pie regulāra spēles laika tikt vēl neizdodas. 23 gadus vecais futbolists sarunā portālam Sportacentrs.com pastāstīja vairāk gan par izlasi, gan par klubu, gan arī izteica ierosinājumu, kā palielināt skatītāju skaitu tribīnēs.

Daugavpilī esi pavadījis visu savu karjeru, bet pie regulāras spēlēšanas sāki tikt pirms trīs gadiem. Lielā mērā par to jāpateicas Tamazam Pertijam, kurš tev uzticējās.
Jā, Tamazs bija tas, kurš man noticēja, par to viņam gribētos izteikt atsevišķu pateicību. Tolaik komandā bija ļoti nopietna konkurence, tādēļ regulāra spēlēšana man daudz ko deva. Var teikt, ka ar viņa palīdzību un cītīgu darbu treniņos man izdevās tikt uz augšu.

Kad nolēmi kļūt par futbolistu?
Septiņu gadu vecumā mani uz futbolu aizveda tēvs. Tā nebija manis paša vēlme, jo tajā vecumā vēl neko daudz īsti nesapratu. Pamazām iepatikās, cītīgi trenējos un saņēmu vecāku atbalstu. Tā viss arī sākās!

Tagad kopā ar Mihailu Ziziļevu esi kļuvis par vienu no atslēgas futbolistiem. Varētu pat teikt, ka bez Jums abiem iztēloties „Daugavu” nebūtu iespējams!?
Paldies par komplimentu. Negribētos sevi īpaši izcelt, jo mans uzdevums ir pildīt savu darbu. Prieks, ka cilvēki no malas to spēj novērtēt. Pats sevi uzskatu par šīs komandas sastāvdaļu, nevis līderi.

Andrejs var pateikties Tamazam Pertijam par uzticēšanos

Viens no taviem lielākajiem plusiem ir ātrums. Vai kā īpaši strādā pie šī komponenta?
Nezinu, iespējams, ka tas man ir no bērnības. Man ļoti patika futbols, tādēļ cītīgi strādāju ne tikai treniņos, bet visu laiku spēlēju arī pagalmā. Kad nebija sniega un lietus, gāju dauzīt bumbu. Iespējams, ka ātrums un izturība man ir pateicoties šiem papildtreniņiem.

Tev bija tā iespēja augt un trenēties kopā ar Artjomu Rudņevu.
Jā, man paveicās spēlēt kopā ar viņu. Arī šobrīd ar viņu esam labi draugi. Bieži sazvanāmies un sarakstāmies. Man ir liels prieks, ka Artjoma karjera veidojas veiksmīgi. Ne kuram katram paveicas tikt Vācijas Bundeslīgā, pie tam arī sist tur vārtus. Atliek cerēt, ka visi "Daugavas" futbolisti kādreiz sasniegs vismaz tāda paša līmeņa sasniegumus.

Latvijas čempiona tituls – tavs karjeras lielākais sasniegums?
Jā, bez jebkādām šaubām. Tas ir manas karjeras augstākais punkts. Līdz šim man īsti nebija ar ko palepoties. Kad "Daugava" ieguva Latvijas kausu, es pie spēlēšanas komandā vēl nespēju tikt.

Cilvēkiem patīk diskutēt par Latvijas čempionāta līmeni. Tavs vērtējums?
Pirms pāris gadiem tādās komandās kā "Ventspils" un "Skonto" spēlēja pieredzējuši un nobrieduši futbolisti. Futbolistu meistarības līmenis bija augstāks, nekā tagad. Tādēļ kopējais līmenis kļuvis nedaudz zemāks.

Eiropas līgas spēlē pret Tromso

Kā varētu vērtēt šo sezonu? Cik zināms, šogad ar finansiālo situāciju komandā viss bija kārtībā. Vai bija problēmas ar algas izmaksām?
Šogad patiešām viss bija labi. Ar algu nebija nekādu problēmu, arī citu problēmu nebija. Tika sapulcināts labs kolektīvs, kas arī bija visa pamatā. Pateicoties tam, arī ieguvām čempionu titulu. Paldies arī visiem līdzjutējiem, kuri nāca mūs atbalstīt. Katram spēlētājam tas ir ļoti svarīgi.

Patīkamāk jau būtu spēlēt 1000, nevis 100 skatītāju klātbūtnē...
Tā nu sanācis, ka neesam piedzimuši ne Anglijā, ne Vācijā [smejas]. Tur uz maču atnāk 50 tūkstoši skatītāju. Mums ir jāpriecājas par to, kas ir. Ja atnāk 100 cilvēku, spēlēsim priekš šī simta.

Kas būtu jādara, lai skatītāju būtu vairāk?
Daugavpilī futbola stadionam jābūt pie spīdveja stadiona, tad arī skatītāju būs vairāk [smejas].

Vai ir kāda skaidrība par nākamo sezonu? Paliksi "Daugavā"?
Nespēšu atbildēt uz šo jautājumu, jo vēl nav nekādas skaidrības. Kā būs, tā būs. Būšu tikai priecīgs, ja izdosies tikt uz kāda augstāka līmeņa klubu, kur varēšu attīstīt savu meistarību.

Kovaļova driblu visbiežāk vēro patukšas tribīnes

Katram futbolistam ir savi mērķi. Arī tev tādi noteikti ir!
Teikšu godīgi, ka šobrīd par iespējām spēlēt, piemēram, Spānijā vai Itālijā nedomāju. Tur līmenis ir par augstu. Gribētos tikt Krievijā. Esmu drošs, ka varētu tur spēlēt. Cītīgi sekoju līdzi šīs valsts Premjerlīgai un Nacionālajai līgai. Futbolistu līmenis tur ir nedaudz augstāk, bet tikai nedaudz. Atcerēsimies, ka katram futbolistam ir arī jānopelna.

Cik atceros, savulaik tu biji devies atrādīties Moldovas klubam "Dacia".
Jā, devos uz Sadraudzības kausu šīs vienības sastāvā. Braucām kopā ar Vadimu Loginu. Īsti nezinu, kas tur nesanāca. Iespējams, ka klubi nespēja vienoties savā starpā vai arī pats īsti neiederējos komandā. Nianses patiešām nezinu, jo mans uzdevums ir spēlēt.

Cīņā ar Oskaru Kļavu

Atgriežoties pie Krievijas čempionāta līmeņa. Tev šogad bija iespēja spēlēt kopā ar Sergeju Jašinu, kura meistarības līmenis bija stipri augstāks par Latvijā ikdienā redzamo.
Ļoti augstu vērtēju šo futbolistu. Viņš vairākus gadus nospēlēja Maskavas "Dinamo", "Saturn", "Volga". Ļoti daudz ieguvu no viņa. Paspējām ar viņu sadraudzēties, viņš man sniedza daudz padomu. Ceru, ka izdosies tos likt lietā turpmākajai izaugsmei.

Šogad tevi arvien biežāk sāka izsaukt uz izlasi. Ko jūti, kad saņem izsaukumu?
Patīkami, ka "Daugavas" spēlētājiem tiek sekots līdzi, tomēr tas ir par maz. No čempionu komandas izsaukts tieku tikai es un Žeņa [Ņerugals, kuru izsauca uz spēli pret Virslīgas izlasi]. Uzskatu, ka daudzi "Daugavas" futbolisti izlasē spēlētu nesliktāk par tiem, kuri tur atrodās regulāri.

Jurijs Sokolovs un Jevgēņijs Simonovs?
Viennozīmīgi.

Andrejs Kovaļovs Latvijas izlases kreklā

Kāds priekšstats radās pēc pirmajām izlases spēlēm kvalifikācijas ciklā. Pats biji ar komandu, kā pietrūka zaudētajos mačos?
Grieķija un Bosnija ir pārākas par mums meistarībā un futbolistu individuālajā sagatavotībā. Tas ir visa pamats. Ja futbolists māk spēlēt futbolu, viņš to arī spēlē. Latvijā ir sapulcināti labas klases spēlētāji, bet mēs nespēlējam tik augsta līmeņa čempionātos, kā, piemēram, grieķi. Viņiem ir iespēja spēlēt pret augstākas klases spēlētājiem. Uzskatu, ka Grieķija mūs apspēlēja tīri uz meistarības rēķina. Pret Bosniju neaizvadījām to labāko spēli.