Morozs pozitīvi novērtē sezonu, taču pieņem lēmumu pamest "Daugavpili"

Futbola sabiedrībā par Viktora Moroza aiziešanu mēļoja jau pāris nedēļas, bet šodien "Daugavpils" galvenais treneris pats savā "Facebook" kontā pavēstīja par komandas pamešanu, uzrakstot: "Pateicos BFC "Daugavpils" par uzticību un neticamām divarpus sezonām!"

39 gadus vecais Morozs, kurš iepriekš bija strādājis par Tamaza Pertijas palīgu "Skonto", kā arī par galveno treneri 1. līgas komandā RTU/"Skonto Academy", Daugavpils komandu pārņēma 2017. gada vasarā, kad tā bija slikti iesākusi 1. līgas sezonu. Togad daugavpilieši Moroza vadībā izlieto ūdeni sasmēla tikai daļēji, aizcīnoties līdz trešajai vietai, bet pērn Morozs ieveda "Daugavpili" Virslīgā. Šogad Virslīgā daudzi prognozēja daugavpiliešiem pēdējo vietu, tomēr komandai izdevās apsteigt "Mettu" un ieņemt astoto vietu, izvairoties no pārspēlēm. Sportacentrs.com lūkoja noskaidrot, kāpēc pēc sekmīgas sezonas Morozs nolēmis Daugavpili pamest.

Kad pieņēmi šādu lēmumu, un kādi bija iemesli?
To ir grūti paskaidrot, taču šis lēmums tika apsvērts jau sezonas gaitā. Jau sezonas laikā pieķēru sevi pie domas, ka sezonas beigās, iespējams, pieņemšu šādu lēmumu. Nevaru tā kārtīgi paskaidrot iemeslus - varbūt nedaudz paguru, varbūt gribēju būt tuvāk ģimenei [Rīgā] un vispār pamainīt vidi. Tāda viena izteikta iemesla nav. Daugavpilī man viss patika - labs kolektīvs, saprotoša vadība. Tīri pats nobriedu tādam lēmumam.

Latvijas treneru ir daudz, savukārt darba vietu vietējiem speciālistiem Virslīgā ir maz. Šķiet ļoti drosmīgs solis no tavas puses, ņemot vērā šo situāciju ar darba iespējām.
Manā gadījumā es citu Virslīgas komandu kā galvenais treneris nemaz nedrīkstu vadīt. Tikai kā palīgs. Man ir A-UEFA licence, ar kuru saskaņā ar reglamentu vienu gadu drīkstu vadīt komandu kā galvenais treneris, ja ievedu to no 1. līgas Virslīgā. Nākamajā gadā idejiski es pat "Daugavpili" vairs nedrīkstētu vadīt. Skaidrs, ka, ja būtu vēlme palikt Daugavpilī, mēs šo situāciju atrisinātu, jo šai laikā LFF nemaz neorganizēja PRO-UEFA licences kursus, un man nemaz nebija teorētiskas iespējas tikt pie šīs licences. Tā ka Daugavpilī būtu varējis palikt un strādāt. Taču nolēmu aiziet. Tagad nākamgad došos uz PRO-UEFA kursiem un diez vai būšu kādas komandas galvenais treneris.

Runājot par tavu tālāko nākotni, divas populārākās versijas - iet par palīgu Pertijam Valmierā vai par palīgu Kubarevam Jelgavā.
Pagaidām pāragri runāt. Ir šādas tādas pārrunas un piedāvājumi, kuri principā parādījās jau sezonas gaitā. Pagaidām nevaru atbildēt uz šo jautājumu un sniegt 100% informāciju, jo vēl nav pārliecības.

Taču principā joprojām tava prioritāte ir strādāt par profesionāla kluba treneri? Negrasies pāriet, piemēram, uz jauniešu trenēšanu vai kādu citu futbola nozari?
Kopš kļuvu par treneri, tikai vienu gadu esmu nostrādājis par galvenā trenera palīgu [2015. gadā "Skonto" pie Pertijas - aut.] un arī tad paralēli strādāju kā galvenais treneris dublieru komandā. Pārējā laikā esmu strādājis kā galvenais, pats esmu uzsitis punus. Viss nācis caur paša pieredzi, daudz ieguvu no mācību līdzekļiem un komunikācijas ar citiem treneriem, taču bieži pieķēru sevi pie domas, ka būtu interesanti pavērot, kā labs speciālists rīkotos tādā vai citā situācijā. Man šādas pieredzes nav bijis daudz, lai gan šāda pieredze arī ir svarīga. Nākotnē neapšaubāmi vēlos strādāt kā galvenais treneris, taču, ja man nāksies strādāt par laba trenera palīgu, tad izmantošu to savam labumam nākotnē, piefiksējot dažādas lietas. Neviens nevar paredzēt, kas dzīvē notiks, taču vēlos un plānoju nākotnē strādāt par galveno treneri.

Ja tev piedāvātu vadīt kādu izlasi, es šobrīd vairāk runāju par U izlasēm, izskatītu tādu piedāvājumu vai tomēr trenera karjeras sākumposmā vēlies strādāt klubā, kur ikdienas darba ir vairāk?
Šobrīd par izlasēm neesmu domājis un pat īsti nezinu, kādas licences tur nepieciešamas. Domāju, darbam izlasē es šobrīd neesmu gatavs, es izskatītu iespēju strādāt klubā.

Par Daugavpili bieži saka, ka tur aug talanti un ka mērķis ir nākotnē dot spēlētājus Latvijas izlasei. Paraksturo savu darbu Daugavpilī, šo gadu Virslīgā, kā arī nosauc talantus, kuriem, ieguldot kārtīgu darbu, ir iespējas aizcīnīties līdz izlasei!
Sezonu Daugavpilī raksturotu pozitīvi, jo sākumā mums nebija ne pieredzes, ieskaitot treneru štābu, tāpēc pašiem nebija skaidrs, ko sagaidīt no sezonas. Arī prognozes nebija tās rožainākās - jūs, žurnālisti, devāt mums bezierunu pēdējo vietu [11 no 20 žurnālistiem prognozēja "Daugavpilij" pēdējo vietu, vidējā prognozētā vieta, 8.40, bija zemākā starp visām komandām - aut.]. Daudzi uzsvēra, ka no mums aizgāja Sedriks [Koadiu uz RFS - aut.] un retoriski vaicāja, ar ko mēs tagad spēlēsim - ar Sokolovu, Askerovu un "bērniem"? Turklāt arī Sokolovam un Askerovam nebija karjeras augstākais punkts, bet gan jau karjeras beigu daļa. Taču arī pēc Sedrika aiziešanas mēs turpinājām sekmīgi spēlēt. Bija tādi, kas teica, ka mēs pa visu sezonu iesitīsim 10 vārtus [faktiski "Daugavpils" 32 spēlēs guva 27 vārtus - aut.]. Sasitām vairāk. Punktus ieguvām tik daudz, cik "Daugavpils" Virslīgas vēsturē vēl nebija ieguvusi. Jā, šī vēsture nav gara [līdz šim "Daugavpils" piedalījās Virslīgā 2014., 2015. un 2016. gadā - aut.], bet tomēr. Kad Askerovs gāja prom, atkal atsākās runas, ka mūsu spēle pajuks. Tomēr mēs noturējām savu līmeni. Notika nopietns darbs, un es esmu pateicīgs puišiem. Lai gan viņi ir jauni, varēja manīt, kā viņi sezonas gaitā pamazām nobriest. Ja par perspektīvajiem, tādi neapšaubāmi ir, un viss ir atkarīgs no viņiem pašiem. Uzvārdus gan nevēlos saukt, lai gan varētu nosaukt daudzus - tie ir visi tie, kas ir starp kandidātiem U-21 un U-19 izlasē, viņu tur ir daudz. Taču katrs pats ir savas laimes kalējs. Viss atkarīgs no viņu ieguldītā darba.

Vai Daugavpils talanti var pilnvērtīgi attīstīties, ņemot vērā šīs pilsētas situāciju ar futbola infrastruktūru? "Celtniekā" ir sintētika, turklāt ne tās labākās kvalitātes.
Protams, ka tā ir liela problēma. Ja salīdzinām budžetus un futbola infrastruktūru, tad desmitiem reižu piekāpjamies konkurentiem, ar kuriem laukumā mums ir jācīnās kā līdzīgs ar līdzīgu. Un mums tas lielā mērā izdevās. Tai pašai Liepājai mēneša budžets ir lielāks nekā mums gada budžets, infrastruktūras ziņā viņiem ir zaļie laukumi, sintētiskie laukumi. Tas viss, protams, ir ļoti būtiski. Mūsu galvenais arguments, kad ņēmām futbolistus īrē no RFS un "Ventspils", bija, ka dodam visas iespējas strādāt - proti, ir treneru štābs, kurš nepārtraukti veltīs lielu uzmanību. Bieži vien mums bija ļoti daudz treniņu, dažāda veida treniņu. Tāpēc uzskatu, ka arguments, ka šeit var strādāt un attīstīties, turklāt komanda ir Virslīgā, neapšaubāmi ir spēcīgs. Tai pašā laikā, manuprāt, pilsētas palīdzība futbolam ir katastrofāla. Katastrofāli slikta. Zaļā laukuma nav, stadions "Celtnieks", manuprāt, 80.-ajos vai 90.ajos gados izskatījās labāk nekā tagad. "Celtnieka" laukuma kvalitāte - paši ziniet... Šim laukumam derīguma termiņš laikam jau ir beidzies... Daugavpilij šīs lietas neapšaubāmi būtu jāmaina.

Noslēgumā - vai nepārsteidzi "Daugavpils" vadību ar savu lēmumu doties prom? Vai viņi spēs atrast aizvietotāju?
Man šis lēmums nobrieda apmēram vasaras beigās vai rudens sākumā, taču, pirms to paziņot kluba vadībai, bija jāizpilda uzdevums. Taču jau nākamajā dienā, kad šis uzdevums divas kārtas pirms turnīra noslēguma tika izpildīts, es šo lēmumu kluba vadībai paziņoju. Skaidrs, ka viņiem tas bija negaidīti, taču uzskatu, ka nevarēju par to pavēstīt agrāk. Vajadzēja gan šo uzdevumu izpildīt, gan arī turpināt kvalitatīvu darba procesu. Nedomāju, ka pavēstīju par to vēlu - "Daugavpilij" laika, lai atrastu jaunu treneri, ir pārpārēm. Nedomāju, ka tā būs problēma. Būtu slikti, ja es par savu lēmumu paziņotu janvārī vai februārī. Es to darīju laicīgi, un tas bija agrākais brīdis, kurā to varēju izdarīt.

"Daugavpils" sporta direktors Nauris Mackevičs portālu Sportacentrs.com informēja, ka klubs šobrīd ir jauna galvenā trenera meklējumos. Prioritāte būs latviešu treneris. Kā atklāja Mackevičs, tad treneru ar PRO-UEFA licencēm netrūkst, taču, ja runa ir par reālām kandidatūrām, kuras būtu gatavas kārtīgi strādāt un dot pienesumu Daugavpils un Latvijas futbolam, tad variantu nav nemaz tik daudz. Mackevičs pastāstīja, ka reāli ir trīs kandidāti. Ja neizdosies vienoties ar kādu no viņiem, tad nāksies lūkoties tuvāko ārzemju virzienā un, iespējams, izvēlēties kādu Krievijas speciālistu. Savukārt, runājot par Morozu, "Daugavpils" sporta direktors minēja, ka viņš ir šī brīža perspektīvākais Latvijas treneris.