Diskusiju klubs “Futbola sarunas” apkopo Baltijas valstu pieredzi

Kā diskusijas tēmas bija izvēlētas “Jaunatnes futbola attīstība”, kā arī “Reģionu sistēma un infrastruktūras attīstība”, kuras kopā ar vietējiem speciālistiem apsprieda arī profesionāļi no pārējām Baltijas valstīm - Lietuvas Futbola federācijas jaunatnes futbola attīstības vadītājs Donalds Urniežs un Igaunijas Futbola federācijas Tehniskais direktors Janno Kivisilds.

Atklājot pasākumu, Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks uzsvēra tā nozīmību. “Iekšēji ticu, ka šī konference izaugs par kaut ko nozīmīgu. Mums jāstrādā visiem kopā. Iedziļinoties citu valstu niansēs, noteikti varēsim viens no otra mācīties,” pauda šobrīd augstākā amatpersona Latvijas futbolā. Tikmēr pasākuma idejas autors un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko teica, ka šoreiz izvēlētie divi sarunu bloki ir ļoti nozīmīgi. “Tie ir pamats futbola attīstībai valstī.”

Sākumā plašu prezentāciju sniedza Urniežs, atklājot, ka Lietuva tieši šajās dienās apstiprina futbola stratēģijas plānu 2020.-2024. gadam. Plānā uzsvērts, ka valsts atrodas Eiropas centrā un tam par godu arī dots nosaukums Centra aplis. Plānā iekļauti 11 stratēģiskie mērķi, kas katru gadu tiks pārskaitīti, turklāt katra mērķa realizācijai nozīmēts savs cilvēks. Lietuva pašlaik daudz mācās no Beļģijas - pērn nacionālā federācija noslēdza sadarbības līgumu ar šīs valsts grandu “Anderlecht” un nedaudz vēlāk ar šī kluba svētību par federācijas tehnisko direktoru ieceļot Patriku de Vildi. Tieši stratēģijas izstrādāšana līdz šim bijis de Vildes galvenais darba uzdevums. Lietuvieši izceļ, ka pirms desmit gadiem rangā atradās līdzās Beļģijai (2010. gada noslēgumā Lietuva bija FIFA ranga 55., kamēr Beļģija 57. vietā), tomēr šobrīd to pozīcijas ir diametrāli pretējas – Beļģija ir ranga vadībā, kamēr lietuvieši samierinās ar 131. vietu.

Sekojošajā paneļdiskusijā par jaunatnes futbolu kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas piedalījās Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Sergejs Kovaļovs un pavisam nesen amatā apstiprinātais Latvijas U21 izlases galvenais treneris Aleksandrs Basovs. Plašais apmeklētāju loks daudz uzzināja par Lietuvas un Igaunijas jaunatnes sistēmu un tagad varēs izvēlēties, ko no tā paņemt sev. Tika atklāts, ka Igaunijā nav jaunatnes akadēmiju, kādas tās saprotam mēs, bet ir jauniešu atbalsta sistēma. Kivisilds stāstīja, ka 16 no futbolistiem, kuri pērnajā rudenī Igaunijas U21 izlases sastāvā pārspēja Latvijas vienaudžus, saņem īpašas federācijas ikmēneša stipendijas.

Tikmēr otrajā paneļdiskusijā viesiem pievienojās Pukinsks un Latvijas Futbola federācijas Vidzemes reģiona vadītājs Andis Rozītis. “Mēs nezinām no kura reģiona nāks nākamais Ronaldu – ne vienmēr tas būs no Rīgas vai lielajām pilsētām. Liela daļa Latvijas labāko futbolistu ir tieši no mazpilsētām,” norādīja Rozītis. Diskusijas dalībnieki secināja, ka diemžēl visās valstīs ir infrastruktūras problēmas, tomēr katrā arī atrodami pozitīvie piemēri, Latvijā vienam no tiem esot savu treniņbāzi izveidojušajam “Jelgavas” klubam. Tikmēr Igaunija šī gada maijā un jūnijā uzņems Eiropas U17 čempionātu, kas notiks septiņu pilsētu astoņos stadionos, Kivisildam secinot, ka vismaz tik daudz atbilstoša līmeņa stadionu viņa valstī ir. Tomēr lielākās problēmas mūsu ziemeļu kaimiņiem esot ar slēgtajām hallēm, tāpēc federācija investē to būvniecībā, lai komandas varētu trenēties visu cauru gadu – pašlaik katru gadu tiek uzceltas četras piepūšamās halles.

“Arī Latvijā notiek aktīvas diskusijas par haļļu būvniecību, bet viss atkarīgs no finansēm. Ja mums atkal būs normāls imidžs un normāla sadarbība ar valsti, varēsim uz to skatīties konkrētāk, tomēr šobrīd prioritāte ir savest kārtībā stadionus. Ja parādīsies partneri, kuri gatavi investēt hallēs, skatīsimies, kā varam palīdzēt,” šī brīža situāciju Latvijā raksturoja Pukinsks, kurš stāstīja, ka Ventspils, Liepājas, Slokas, Jelgavas un Valmieras stadionu apgaismojuma nodrošināšanai LFF plāno novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piešķirto finansējumu, kā arī šogad tiks veikti uzlabojumi Hanzas vidusskolas, sporta kompleksa “Arkādija”, Carnikavas, Salaspils un Smiltenes stadionos.

Šai paneļdiskusijai un jautājumiem tika atvēlēta pusotra stunda, tomēr bija acīmredzams, ka laika ir par maz, organizatoriem vēlreiz gūstot pārliecību par šī pasākuma nozīmīgumu.

Jau tradicionālu statusu ieguvušajā diskusiju klubā “Futbola sarunas” dažādās norises reizēs viesojušies tādi pasaules slaveni viesi kā ilggadējais “AC Milan” vienības spēlētājs Masīmo Ambrozīni, pazīstamie futbola treneri Leonīds Sluckis un Jurijs Krasnožans, Kijevas “Dynamo” sporta direktors Aleksejs Mihaiļičenko un UEFA pieaugušo telpu futbola sacensību menedžeris Lorāns Morels.