Brjanskas "Dinamo": "Latvija ir ideāla vieta treniņnometnēm"

Brjanskas "Dinamo" futbola komanda Daugavpilī vairākas nedēļas sparīgi gatavojās Krievijas Nacionālās futbola līgas otrajam aplim. Šajā laikā paspēja aizvadīt pārbaudes spēles, gandrīz sakauties ar Daugavpils "Daugavas" spēlētājiem, kā arī pārbaudīt jaunpienācēju varēšanu. Komandas galvenais treneris Valērijs Petrakovs intervijā avīzei "Час" plašāk pastāstīja par pavadīto laiku Latvijā.

Valērij, Jūs ar savām komandām jau ne pirmo gadu dodaties uz treniņnometnēm Latvijā. Ar ko saistīta tāda mīlestība pret mūsu valsti?
Krievijas Premjerlīgas bagātie klubi var atļauties treniņnometnes jebkurā pasaules malā, bet ne visām vienībām pietiek finansiālo līdzekļu, lai dotos uz Spāniju vai Austriju. Komandām, kuru resursi ir ierobežoti, Latvija ir ideāla vieta šādām treniņnometnēm. Par saprātīgu naudu šeit var kvalitatīvi un profesionāli organizēt pilnvērtīgas treniņnometnes. Agrāk ar „Tom” es braucu uz Latviju, jo man bija sakari ar tagadējo Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju. Tagad ar Brjanskas „Dinamo” izvēlējāmies Latviju, jo kluba prezidentam Jevgēņijam Kalakuckim ir labas attiecības ar Igoru Mališkovu. Visus organizatoriskos jautājumus risina futbola aģents Aleksandrs Romašins, kurš regulāri organizē Krievijas klubu treninņometnes, un „Sporta Centrs Daugava” direktors Leonīds Šinders. Man, kā komandas galvenajam trenerim, nav absolūti nekādu pretenziju, jo visas mūsu vēlmes un prasības nekavējoties tiek izpildītas.

Nav mazsvarīgi, ka šeit ir patīkams klimats?
Protams, Latvija atrodas blakām Krievijai, tādēļ nav nepieciešams laiks aklimatizācijai. Nav arī tik liela karstuma, kad vispār nav iespējams trenēties.

Ar sparingpartneru atrašanu arī nav bijis problēmu?
Pilnībā nekādu. Atceros, ka agrāk mēs spēlējām gan ar „Ventspili”, gan „Skonto”. Tagad apstājāmies pie Kaļiņingradas „Baltika”, kas arī trenējas Latvijā, un vietējās „Daugavas” varianta. Nedrīkst aizmirst, ka treniņnometnē galvenais nav spēļu rezultāti. Jā, tajos ir iespēja pārbaudīt jauniņos, uzlabot saspēli, bet spēles ir tikai neliela lielā treniņprocesa sastāvdaļa.

Pretinieku rindās nelūkojāties pēc papildinājuma savai komandai? Vai ir varbūtība, ka „Dinamo” redzēsim kādu Latvijas futbolistu, piemēram, kā „Baltika”, kur ir pat divi latvieši, „Enisey” un „Fakel”?
Man ieteica pavērot „Daugavas” uzbrucēju Mamuku Gongadzi, jo mēs esam spēcīga uzbrucēja meklējumos. Godīgi sakot, viņš uz mani neatstāja iespaidu. Klubs ne uz brīdi neapstājas jaunu spēlētāju meklējumos, un man jau izsenis ir labas attiecības ar Latvijas futbola aģentu Aleksandru Romašinu. Es ieklausos viņa teiktajā par Latvijas futbolistiem. Ja viņš piedāvātu kādu piemērotu futbolistu, es noteikti šo kandidatūru izskatītu.

Vai Jūs sekojat līdzi Latvijas futbolam un Latvijas izlasei?
Protams, sekoju. Zinu spēcīgākos klubus, pie tam ļoti sen pazīstu Aleksandru Starkovu, ar kuru joprojām uzturu sakarus. Tādēļ par visu, kas attiecas uz Latvijas izlasi un klubu sekmēm Eirokausos, esmu labi informēts.

Starp citu, tagad Latvijā Krievijas treneri ir visnotaļ populāri: Sergejs Podpalijs trenē „Ventspili”, Leonīds Nazarenko kļuvis par „Daugavas” treneri. Vai Jūs būtu gatavs trenēt Latvijas klubu?
No vienas puses, nekad nesaki nekad, bet no otras, domāt par to nebūtu pārāk korekti, jo man ir darbs, sava komanda. Šī iemesla dēļ nekādas domas par citu komandu trenēšanu es neizskatu. Galvenais, ka trenerim ir jāstrādā, protams, labāk, kad ar stipras līgas vienību. Ja treneris ilgu laiku paliek bez darba, tas ietekmē ne tikai viņa profesionalitāti, bet arī morāli iznīcina.

Kādi uzdevumi Jums izvirzīti un vai treniņnometne Latvijā palīdzēs to izpildē?
Uzskatu, ka visus savus mērķus Latvijā esam izpildījuši. Jauniņie labi iekļāvušies komandā. Gatavošanās otrajam aplim rit pēc plāna. Pirms sezonas sākuma uzdevums bija iekļūt labāko astotniekā, bet pirmajā aplī tika izsēts ļoti daudz punktu. Par komandas galveno treneri tiku iecelts nesen, taču tas nemaina uzdevumu. Par labu mums nāk arī tas, ka no tālākās dalības turnīrā atteikusies „Zhemchuzhina”, tādēļ cerības tikt astotniekā joprojām ir. Cīnīsimies tālāk!

Izmantotie resursi:
"Час"