Varslavāns: "Lai mums netic arī šogad, bet tas nav joks – gribam cīnīties par titulu"

Varslavāns laukumā devās 73. minūtē – uzreiz pēc tam, kad Džibrils Gejs panāca galarezultātu. "Pirmajā puslaikā bija grūti, varbūt vēl nebijām iespēlējušies, varbūt pirmās spēles stress, bet otrajā puslaikā abas maiņas Žeremī un Gustavu atvēra spēli – otrais puslaiks bija tāds, kā gribējām sākt šo sezonu. Pat nevarēja salīdzināt ar pirmo puslaiku – liels prieks par to, ko parādījām," teica Varslavāns, kurš atlikušajā laikā izcēlās ar elegantu pirueti laukuma vidusdaļā.

Laukumā "Valmierai" devās trīs spēlētāji, kuri smagu traumu dēļ bija izlaiduši lielāko daļu pagājušās sezonas, - pamatsastāvā gāja Gejs, kurš Virslīgas laukumos atgriezās jau oktobrī, bet uz maiņu devās Žeremī Porsāns-Klemantē un Varslavāns, kuriem tā bija pirmā oficiālā cīņa kopš traumas, jo pagājušā gada pēdējā Virslīgas kārtā viņi vēl palika uz soliņa. Komandas galvenais treneris Jurģis Kalns pēc mača pauda, ka Varslavāna un Porsāna-Klemantē minūtes turpinās ierobežot līdz pat iziešanai uz dabīgajiem laukumiem, lai lieki neriskētu ar uzbrūkošo futbolistu veselību.

"Pārsteidzošā kārtā mentāli pat jūtos labāk nekā pirms tam, kas varbūt šķiet dīvaini, bet tagad uz futbolu skatos drusku citādi. Tagad cenšos vairāk baudīt atrašanos laukumā un nelikt uz sevi tik lielu spiedienu – izrādās, ka tad arī labāk sanāk (smejas). Visu atlabšanas laiku ļoti labi strādāju ar fiziskās sagatavotības treneri, fizioterapeitiem, tā ka gan fiziski, gan mentāli esmu vairāk nekā gatavs parādīt savas labākās spējas," sacīja Varslavāns, kurš kopš vasaras trenējies bez traumām un īslaicīgi izlaidis tikai slimību dēļ – arī pēdējā pārbaudes spēle pret "Daugavpili" (4:0) gāja secen augstas temperatūras, nevis savainojuma dēļ.

Lai gan Varslavānam ir tikai 22 gadu, allaž smaidīgais puisis krusteniskās saites profesionālajā karjerā jau saplēsis abiem ceļgaliem: "Pirmoreiz savainojos 17 gadu vecumā uz šā paša laukuma [Hanzas vidusskolā]. Krusteniskās saites esmu savainojis abiem ceļgaliem, bet, cik saprotu, tā pat bija labāk, jo man ir specifiska kāja un otrs ceļgals izliekuma dēļ agri vai vēlu, visticamāk, tiktu savainots jebkurā gadījumā. Tad jau labāk, lai tas notiek agrāk, un tagad viss ir kārtībā." Abas reizes Varslavāns savainojumā iedzīvojās aprīlī uz mākslīgā seguma – pirms gada tas notika zaudētās spēles izskaņā Salaspilī (0:1 pret "Super Nova"). "Pirmajā reizē tā varbūt tiešām bija nepareiza apavu izvēle – iespējams, tas, iespējams, arī tas, ka pirms tam kādu nedēļu biju smagi slimojis. Domāju, ka vairāk tas bija muskuļu nogurums, negatavība tajā brīdī, nepilnīga koncentrēšanās – kājas atslābināju nepareizajā vietā, nepareizajā laikā. Tā tas arī notiek."

Renārs Varslavāns 2024. gada pirmajā spēlē. Foto: Jānis Līgats/Valmiera FC

Krusteniskās saites pirmoreiz sastāvis "Metta" rindās, Varslavāns nākamo spēli jau aizvadīja RFS kreklā, šo klubu pārstāvot līdz 2022. gada sezonas beigām, bet Valmierā spēlēs otro sezonu. Prom no "Metta" viņš ir jau piekto sezonu, pret to spēlēja jau devīto reizi, tomēr atgriešanās Hanzas vidusskolā joprojām ir īpaša un patīkamas emocijas raisoša: "Ejot garām skolai, uznākot laukumā, tos septiņus gadus, ko šeit nomācījos un no bērna kājas nospēlēju, tomēr atceros. Uznākot laukumā, uzreiz ir atmiņas – pirmais Virslīgas treniņš, pirmā Virslīgas spēle. Tik daudz treniņstundu šeit pavadīts, ka pat nesaskaitīšu. Atgriezties ir patīkami, satikt trenerus, redzēt viņu smaidu…" Komanda gan ir ļoti mainījusies, un vakar pirmās spēles Virslīgā aizvadīja 2006. gadā dzimušie Hugo Jesse un Markuss Ivulāns – Varslavāns ir dzimis 2001. gadā. "No jaunajiem lielākoties atpazīstu tikai trešos gadus, cik nu ar viņiem sanāca ģērbtuvē ko parunāt un vienā laikā paspēlēt. Ceturtie, piektie, nedod Dievs, sestie gadi – tās grupas jau man ir miglā tītas."

Rehabilitācijas posms ir grūts laiks, taču, no otras puses, tā ir arī lieliska iespēja nostiprināt ķermeni un vairāk strādāt pie tām lietām, kurām mazāk laika sanāk veltīt saspringtajā sezonas ikdienā: "Lokanība! Iepriekš biju pilnīgs koks, to man teica visi – nevarēju noliekties, aizsniegt pirkstus, neko nevarēju. Strādājām ar fizioterapeitu, un nu lokanību esmu uzlabojis par 110%. Jūtu, ka tas palīdz arī laukumā, palīdz atjaunoties. Domāju, ka tas būs iemesls, kādēļ tādu traumu man vairs nebūs."

Kaut gan Varslavāns oficiālā mačā nebija spēlējis kopš aprīļa un izlases kandidātu saraksts tika paziņots vēl pirms Virslīgas sākuma, Renārs bija atrodams jaunā galvenā trenera Paolo Nikolato izvēlē: "Ja godīgi, tas, protams, bija neliels pārsteigums, jo izlaidu gandrīz visu pagājušo gadu un biju tikai aizvadījis dažas pārbaudes spēles Turcijā. Varbūt ar izvēli palīdzēja iepriekšējais štābs, iepriekšējais treneris Dainis varbūt kaut ko ieteica, bet jebkurā gadījumā esmu ļoti priecīgs, pateicīgs par doto iespēju un esmu gatavs sevi pierādīt par 100%. Kā uzzināju par izsaukumu? Man zvanīja ekipējuma menedžeris un jautāja, vai man ir viss izlasei. Tajā brīdī arī sapratu (smejas)."

Renārs Varslavāns pirms gada Velsā. Foto: Sanita Ieva Sparāne/RFS

Ziemas periodā "Valmiera" gatavoja jaunu pamatshēmu – 4-1-3-2 jeb rombu. Šoreiz labā pussarga loma tika atvēlēta ierastajam uzbrucējam Meisam Diopam, ko Kalns skaidroja ar pielāgošanos "Metta" īpatnībām, bet citādi uz abām malējām pozīcijām pretendē Vapne, Gustavu Silva, Varslavāns un arī slovēņu jaunpienācējs Črts Rotars, kura potenciālu nākotnē Varslavāns ļoti slavēja. "Simtprocentīga automātisma vēl nav. Situācijas atpazīt jau varu, zinu, kas man ir jādara, daudz pie tā strādājam, bet līdz automātismam ir jāpaspēlē daudz vairāk. Grūtāk ir aizsardzībā, tā pozīcija vidū ir diezgan brīvi plūstoša – uzbrukumā tieši tas ir tas, kas man padodas, bet aizsardzībā gan ir jāpiedomā, kur skriet ārā un kur ne," bilda Varslavāns.

Ja ir jāprognozē, tad Varslavāns uzskata, ka šosezon gaidāms lielais četrinieks: "Gluži kā pagājušajā gadā, abas lielās Rīgas komandas ir superspēcīgas, arī "Auda" ir superspēcīga. Skatoties pirmās spēles, man redzētais konkurences ziņā patika – būs interesanti pret tām komandām spēlēt. Tā arī domāju, ka būs vadošais četrinieks, bet laiks rādīs. Kā ar treneri runājām, mēs ejam uz čempiontitulu. Tas nav nekāds joks, tās nav nekādas fantāzijas – tāpat kā neviens neticēja 2022. gadā, tā arī lai turpina neticēt tagad, bet domāju, ka tas ir iespējams." Jau piektdien valmieriešiem gaidāma pirmā lielā spēle - pret čempioni un Varslavāna iepriekšējo klubu RFS.