"Riga": krievu investors prom, Ronaldinju tika piedāvāts līgums

Vladimirs Volčeks [turpmāk V.V.], “Riga” FC galvenais treneris: “Varu teikt, ka pirmssezonas sagatavošanas posms bija diezgan ilgs. Sākot ar decembri jau aizvadījām treniņus, kā arī aizvadījām vienu spēli [24. decembrī neizšķirts ar RFS – aut.]. Janvārī atjaunojām treniņu darbu Rīgā, pēc tam devāmies uz divu nedēļu nometni Dubaijā, kur aizvadījām trīs spēles ar ļoti spēcīgiem pretiniekiem. Tobrīd jau sapratām, kādas ir iespējas komandā un kādas pozīcijas ir jāpastiprina. Rīgā aizvadījām vēl vienu nometni [februāra beigās un marta sākumā – aut.] pirms čempionāta sākuma. Domāju, ka sagatavošanās process bija ražīgs un komanda fiziski ir ļoti labi gatava. Svarīgi, lai komandas noskaņojums būtu līdzīgs tam, kāds ir bijis šajās pārbaudes spēlēs. Domāju, ka spēkam jāpietiek visai sezonai.”

Aleksandrs Romašins [turpmāk A.R.], “Riga” FC sporta direktors: “Ziemas pāreju periodā mūsu klubs īstenoja 14 transfērus un desmit futbolisti mums palikuši kopš iepriekšējās sezonas. Pāreju logs Latvijā vēl ir atvērts [klubiem gan vairs nav iespējas īstenot starptautiskās pārejas – aut.], tāpēc, iespējams, būs vēl kādi jaunpienācēji. Tik liels skaits ar spēlētājiem [kopā 24] ir izskaidrojams pavisam vienkārši – mums ir ļoti daudz nacionālās un U21 izlašu futbolistu. Mēs saprotam, ka viņi tiks izsaukti uz izlasēm un mums būs problēmas. Ir jābūt minimums diviem cilvēkiem uz vienu vietu. Tas ir nepieciešams gan konkurencei, gan drošībai, jo ir iespējamība savainojumiem. Konkrēti varu pateikt par katru spēlētāju, kuru esam piesaistījuši:
- Valērijs Šabala. Atnāca uz īres tiesībām no “Brugge”. Visi viņu labi pazīstat.
- Deniss Romanovs. Iepriekšējo gadu aizvadījis RFS [“Riga” kluba pārstāvji konkurentu nosaukumu izrunā kā “er-fe-ša” – aut.]. Šobrīd pie mums apvieno divus amatus – trešais vārtsargs un vārtsargu treneris.
- Viktors Litvinskis. Pārnāca no RFS komandas. Malējais aizsargs, U21 izlases spēlētājs.
- Kaspars Gorkšs. Šeit komentāri lieki.
- Antons Kurakins. Trenējās ar mums kopš pagājušās vasaras, jau labi iekļāvies kolektīvā. Latvijas nacionālās izlases kandidāts.
- Vladislavs Kurakins. 2016. gada Latvijas čempions un U21 izlases spēlētājs.
- Kristers Čudars. 1999. gadā dzimis spēlētājs. Ļoti perspektīvs jauniešu izlases futbolists.
- Vitālijs Smirnovs. Šeit komentāri arī lieki.
- Daniils Turkovs. Spēlējis Latvijā, Ungārijā un Polijā.
- Boriss Bogdaškins. Priekšā arī nav jāstāda.
- Andrejs Kovaļovs. Savulaik bija Latvijas čempionāta labākais vārtu guvējs.
- Arturs Zjuzins. Nacionālās izlases spēlētājs, kurš regulāri atzīmējas ar gūtajiem vārtiem.
- Egzons Bjelica. Leģionārs no Maķedonijas. Pēdējos divus gadus spēlēja Somijā “Inter” Turku komandā.
- Hizirs Apajevs. Spēlētājs atbrauca no Krievijas Premjerlīgas. Interesants uzbrucējs, kurš var spēlēt centrā un malā.”

Aleksandrs Proņins [turpmāk A.P.], “Riga” FC ģenerāldirektors: “Mūsu klubs otro gadu piedalās Virslīgā. Esam spēruši soli uz priekšu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Gadu iepriekš mums vispār nebija preses konferences. Apsveicu visus ar sezonas sākumu. Mūsu klubam ir divas galvenās prioritātes. Pirmais ir savest kārtībā akadēmiju, lai tā būtu pilnvērtīga. Šeit vēlos pieminēt futbola skolu “Metta”, kura man pašam patīk un var kalpot par paraugu. No viņiem ir, ko mācīties. Otrā prioritāte, protams, ir infrastruktūra. Šeit mēs bez bāzes nekur neliksimies, tai ir jābūt. Tam tiek ieguldīti resursi, dažas kompānijas meklē zemi Rīgas teritorijā, kas būtu atbilstoša stadiona būvēšanai. Ir izveidoti divi skiču projekti gan lielai bāzei, gan skolas laukumam ar apsildi, kur varētu spēlēt akadēmijas jaunieši.

Ja par “spēles dienām”, tad noteikti atceraties, cik interesanti un jautri pagājušajā gadā bija “Skonto” stadionā. Turpināsim tādā pašā garā, cenšoties arī laukumā parādīt skatāmu futbolu. Piesaistīsim līdzjutēju nevis ar atrakcijām un akcijām, bet gan ar labu spēli. Strādājam ar līdzjutējiem. Esam izveidojuši moto: “Nākotne ir mūsu rokās”, kas atspoguļo visus mūsu mērķus un uzdevumus sportā, mārketingā, sociālajā jomā un labdarībā. Visa mūsu darbība ir vērsta uz futbola popularizēšanu Rīgā un Latvijā. Šobrīd gribu iepazīstināt ar “Marine Service Group” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Abuzjarovu un uzdāvināt viņam mūsu formas kreklu. Tas ir mūsu komandas ģenerālsponsors.”

Aleksandrs Abuzjarovs, “Marine Service Group” valdes priekšsēdētājs: “Mums ir liels gods kļūt par “Riga” Football Club partneriem. Mūsu korporatīvajās krāsās ir daudz kopīgā, taču tas nav pats svarīgākais. Mūsu idejas un piegājiens futbolam un sportam sakrīt. Es, piemēram, bieži atceros “Daugavas” laikus 80. gadu vidū un Latvijas izlases panākums 2000.—o gadu vidū, kad stadionos bija ļoti daudz cilvēku. Mēs vēlētos atgriezt Rīgas futbola panākumus, lai Rīgu atpazītu kā futbola pilsētu. Klubā ļoti piesaista attieksme pret akadēmiju un jaunatnes sporta attīstību. Nākotne ir mūsu rokās!”

Jautājumi un atbildes

Nupat iepazīstinājāt ar jauno ģenerālsponsoru, iepriekš medijos izskanēja krievu miljonāra Eduarda Janakova vārds… Varat atklāt, kāds ir finansējuma sadalījums starp šīm fiziskām un juridiskām personām? Un kāds ir aptuvenais budžets?
A.P.: “Mēs piesaistām investīciju fondus kluba uzturēšanai. Janakova sakarā pēc nedēļas paši redzēsiet un visu uzzināsiet. Visticamāk, viņš ies prom no futbola. “Marine Service Group” dod sponsoru naudu, lai klubs varētu eksistēt. Taču nevar teikt, ka šis uzņēmums uztur mūsu klubu.”

Kurā brīdī uzzinājāt par Janakova aiziešanu, un kā tas ir mainījis kluba budžetu un plānus?
A.P.: “Budžeta plānu tas nav mainījis. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, budžets palielināsies par 30-40%.”

Jau pieminētā “Metta” bieži saka, ka strādā radīšanās režīmā, nevis tērēšanas. Redzot lielu transfēru skaitu, ir skaidrs, ka jūsu kluba izdevumi krietni pārsniedz ienākumus. Kas motivē sponsorus ieguldīt savus līdzekļus jūsu klubā?
A.P.: “Varat paši viņiem uzdot šo jautājumu. Es domāju, ka sponsorus piesaista uzvārdi, jo šobrīd klubs ir ievērojami pastiprinājies. Ceru, ka šis ar savā ziņā avanss. Centīsimies nostartēt pēc iespējas labāk, attaisnojot šādu uzticību. Mēs viņus nepievilsim!”

Vai brīdī, kad tiks paziņots par Janakova aiziešanu, kļūs skaidrs aptuvenais budžets? Un vai varēsiet to publiski atklāt?
A.P.: “Domāju, nebūs noslēpums, ka budžets būs aptuveni 800-900 tūkstoši eiro.”

Minējāt, ka Šabala ir īrē no “Brugge”. Vai jūs maksājat par īri un vai ir paredzēts viņa izpirkums?
A.R.: “Mūsu klubam ir iespēja izpirkt Valērija Šabalas transfēru. Iespējams, viņš kļūs par mūsu kluba spēlētāju.”

Cik liela ir izpirkuma maksa?
A.R.: “Negribētos to atklāt. Par īri mēs maksājam.”

Neskatoties uz skaļiem vārdiem, klubā ir arī spēlētāji ar amatieru līgumiem, ieskaitot vārtsargus, Ēriku Punculu un Ņikitu Juhņēviču. Kāpēc tā?
A.R.: “Šāda prakse eksistē visos Latvijas klubos. Ir profesionāļi un ir amatieri.”

Sergejs Kožans pieteikts kā treneris. Kāds būs viņa statuss komandā?
A.R.: “Kožans atjaunojas no nopietna savainojuma. Viņš strādā kopā ar komandu un domāju, ka drīz viņš atgriezīsies pie treniņiem kopējā grupā.”

Kāds ir komandas mērķis?
V.V.: “Domāju, ka jebkurš projekts un komanda vienmēr stāda priekšā visaugstākos mērķus. Mēs neesam izņēmums. Priekšlaicīgi runāt par uzvaru čempionātā negrasos, taču centīsimies šo mērķi sasniegt.”

Vai klubam ar tādu sastāvu un budžetu netikšana trijniekā būs neveiksme?
V.V.: “Uzskatu, ka jā. Trijnieks ir minimālais uzdevums.”

Runājot par jaunpienācējiem, federācijas mājaslapā bija minēts arī [Sedriks] Goguā. Vai viņš tiek gaidīts?
A.R.: “Mūsu klubam ir pieteikti vēl divi spēlētāji – Goguā un [Činonso] Okonkvo. Šīs pārejas nevar nosaukt par pabeigtām, jo šiem futbolistiem ir problēmas ar Eiropas Savienības vīzu saņemšanu. Kad viņi ieradīsies Latvijā, varēsim runāt par šiem transfēriem. Pašlaik viņi ir pieteikti un čempionātā piedalīties varēs, taču viņu transfērus par pabeigtiem es nenosauktu.”

Komandā atnāca Apajevs, kurš pirms tam spēlēja Krievijas Premjerlīgā. Zinot to, ka tur vairāki vietējie spēlētāji spēlē tikai pases dēļ, var teikt, ka Apajevs atbilda līgas līmenim?
V.V.: “Apajevam sekoju līdzi jau ļoti sen. Esmu strādājis “Krasnodar” komandā vēl tad, kad viņi bija 2. līgā [šodien “Krasnodar” spēlē Eiropas līgas 1/8 finālā – aut.], un tieši tur Apajevs sāka savu ceļu futbolā, esot jauns un perspektīvs spēlētājs. Tagad viņš ir nobriedis. Ir uzspēlējis ne tikai Premjerlīgā, bet arī 1. līgā ar “Orenburg” [toreiz vēl “Gazovik” – aut.] risinājis uzdevumu par iekļūšanu Premjerlīgā. Nevaru teikt, ka futbolists nav pietiekami labs.”

Bija doma sākt RTU stadionā, bet vai ir apstiprināts, ka to tiešām varēs izdarīt?
A.P.: “Nākamajā pirmdienā būs lēmums.”

Varat pastāstīt, kas tur notiek un kas ir nepieciešams, lai stadionā varētu aizvadīt Virslīgas spēles?
A.P.: “Lai saņemtu licenci, pietrūkst dažu lietu. Norit darbs, un nākamajā pirmdienā vai otrdienā būs skaidrība.”

A.R.: “Piecas dienas līdz spēlei [18. martā “Riga” jāuzņem “Ventspili” – aut.] ir jāpaziņo spēles norises vieta. Alternatīva ir Kauguri.”

Internetā varēja manīt ŠFS akadēmijas stadiona projektu Purvciemā. Tas jau ir apstiprināts?
A.P.: “Nē, tas ir viens no skiču projektiem, kas ir ļoti labi izstrādāts. Ja Dome atļaus veikt darbus un dos līdzfinansējumu, manuprāt, uzvarēs ne tikai akadēmija, bet arī blakus esošā skola. Šī būs ļoti skaista vieta, kur būs ne tikai futbola laukumi, bet arī skrejceliņi un tāllēkšanas sektors. Būs ļoti skaisti. Gala vārds pieder Rīgas Domei.”

Kas to finansēs?
A.P.: “Klubs.”

Runājot par akadēmiju, kādas ir galvenās problēmas, kuras vēl nepieciešams novērst?
A.P.: “Trūkst cilvēku. Mēs meklējam trenerus, tāpat savedam kārtībā visus vecumus, lai varētu atbilst visām normām un akadēmijas statusam.”

A.R.: “Galvenā problēma ir infrastruktūras trūkums. Aizpildot šo pozīciju, palielināsies gribētāju skaits, kuri nāks uz mūsu skolu. Tāds būs risinājums.”

Cita kluba pārstāvis sacīja, ka skrienat pakaļ bērniem ar “Iphone” un “Ipad” rokās…
A.R.: “Kas skrien? Man “Iphone” nav, man ir “Samsung”…”

Sastāvā ir daudz izlases spēlētāju. Vai bija kāds, kuru vēl gribējāt paņemt, bet neizdevās? Piemēram, [Artūrs] Karašausks.
A.R.: “Vēlējāmies parakstīt līgumus vēl ar dažiem futbolistiem. Ne ar visiem sanāca vienoties. Kaut kur pietrūka laika… Mums tāpat ir ļoti spēcīgs sastāvs. Ja papildinājumi vēl būs, tad tikai konkrētās pozīcijās.”

Vai šo spēlētāju vidū bija Aleksandrs Cauņa?
A.R.: “Domāju, ka viņš būtu interesants jebkuram Latvijas klubam. Pašlaik viņa veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi nodarboties ar futbolu. Bet mūsu redzeslokā viņš paliek. Jebkura komanda priecātos redzēt veselu Cauņu savā sastāvā.”

Pirms gada bija diskusijas ar Rīgas Domi par “Rīga” un “Riga”. Kas šajā jomā ir virzies uz priekšu?
A.P.: “Domāju, ka mums ir ļoti skaists nosaukums. Kāpēc to mainīt? Ar Domi neesam par to runājuši. Nosaukums ir nofiksēts un man tas patīk.”

Pagājušā gada beigās varēja dzirdēt runas par Ronaldinju pievienošanos komandai uz dažiem mēnešiem. Varat pastāstīt, vai tas bija joks, vai arī tiešām bija kaut kādas sarunas?
A.P.: “Minimāla iespēja bija. Mūsu investori patiešām centās šo ideju īstenot. Viņš saņēma labāku piedāvājumu [pašlaik Ronaldinju ir “Barcelona” vēstnesis pasaulē – aut.].”

Par kādām summām bija runa?
A.P.: “To mēs nevaram atklāt. Ar to nodarbojās investori. Mēs, protams, būtu priecīgi. Tāpat Latvijā šie būtu svētki un lieliska iespēja sekot līdzi tāda futbolista spēlei. Nesanāca, bet varbūt atbrauks kāds cits. Tagad jau arī nav tik silti. Gan jau viņš bija nobijās no RTU ģērbtuvēm [smiekli]!”

Pastāstiet konkrētāk par selekcijas procesu: kurš ar to nodarbojās un ar ko piesaistījāt tādus spēlētājus kā Zjuzins, Gorkšs?
A.R.: “Šādi futbolisti ir viegli pamanāmi. Nav jautājumu par to, vai šie futbolisti varētu pastiprināt komandu. Tas ir acīmredzami. Gorkša un Zjuzina piesaistīšanu grūti nosaukt par selekciju.”

Kurš konkrēti risināja pārrunas?
A.R.: “Es kā sporta direktors.”

Vai treneris ir pilnībā apmierināts ar selekcijas procesu? Vai arī ir kāda pozīcija, kurā gribētos lielāku iekšējo konkurenci?
V.V.: “Treneris vienmēr meklē iespējas, kā pastiprināt savu komandu. Nevajag apstāties pie sasniegtā. Selekcija turpināsies sezonas gaitā, jo čempionāts startē martā, bet noslēgsies oktobra beigās [īstenībā novembra sākumā, taču gadu iepriekš, pateicoties Jūrmalas “Spartakam”, “Riga” noslēdza čempionātu oktobra beigās – aut.]. Tas ir ļoti ilgs laika posms. Ja izmaiņas būs, tad tās būs konkrētās pozīcijās.”

Vai galvenais treneris ir gatavs nosaukt galvenos konkurentus cīņā par medaļām?
V.V.: “Domāju, ka šis čempionāts būs ļoti interesants, jo sešas komandas ir aptuveni līdzīga līmeņa. Daudz ko izšķirs katras komandas noskaņojums konkrētajai spēlei. Man liekas, katrs kaut kur var pazaudēt punktus vai veikt izrāvienu. Domāju, ka čempions noskaidrosies pašās beigās. Izteiktu favorītu šobrīd nav.”

Atļaušos uzdot arī vienu jautājumu preses sekretāram. Kriš, esi labi zināms kā “Jelgavas” atbalstītājs un palīgs [savulaik Krišs Upenieks ir spēlējis “Viola” komandā Daiņa Kazakeviča vadībā – aut.]… Kas Tevi piesaistīja šajā projektā?
Krišs Upenieks [turpmāk K.U.], “Riga” FC preses sekretārs: “Parādījās iespēja sēdēt pie šī galda. Gribējās pabūt arī šajā galda pusē.”

Bet nopietni?
K.U.: “Es pavisam nopietni.”

Pastāv iespēja, ka jau šovasar spēlēsiet Eirokausos. Vai ar šo sastāvu pietiks, vai arī tādā gadījumā ir jāgaida papildinājumus vasarā?
V.V.: “Ir jāsāk sezona, jānospēlē kausā. Tikai tad apzināsimies komandas spēku. Virtuāli esam gatavi [spēlēt Eirokausos]. Kā būs īstenībā, parādīs čempionāts.”

Kāda šobrīd ir situācija ar savainojumiem?
V.V.: “Šobrīd visi spēlētāji trenējas kopējā grupā. Cita lieta, ka atsevišķu pirmssezonas posmu iepriekš savainotie spēlētāji ir izlaiduši. No tā, kā viņiem izdosies atgūt formu, ir atkarīga viņu vieta sastāvā. Skaidrs, ka ar viņiem mēs rēķināmies.”

Varat potenciāliem komandas līdzjutējiem izstāstīt, kādu futbolu spēlēs komanda?
V.V.: “Iepriekšējās sezonas galotne parādīja, ka vēlamies spēlēt uzbrūkošu futbolu. Skaidrs, ka ne vienmēr sanāca, jo tas ir atkarīgs no oponentu pretestības. Mēs spēlējam tik daudz uzbrukumā, cik to ļauj pretinieks. Prioritāte, protams, ir uzbrukums.”

Ziemā izmēģinājāt vairākas shēmas. Vai esat vienojušies par konkrētu shēmu un sastāvu pirms sezonas sākuma?
V.V.: “Esam vienojušies. Bet ir jāsaprot, ka sezona ir gara un ir jābūt vismaz diviem shēmu variantiem. Tāpēc pirmssezonā izmantojām iespēju visus variantus izmēģināt.”

Ar kādiem paņēmieniem mēģināsiet ievilināt cilvēkus tribīnēs?
K.U.: “Pirmkārt, ar informāciju – sociālie tīkli, mājaslapa. Tāpat ir tāds cilvēks kā Sergejs Soboļevs, kurš mēģinās parādīt futbolistus tuvāk, ārpus laukuma. Vēl būs speciāls cilvēks, kurš rūpēsies par skatītāju piesaisti. Būs mūsu fanu grupa, bungas, karogi. Atmosfēra būs laba!”

No komandas aizgāja prom [Aristīds] Bansē un [Džons] Kamarā. Viņus gribējāt paturēt?
A.R.: “Bansē spēle neapmierināja kluba vadību. Tikai vieni vārti deviņās spēlēs. Pie mums viņš atbrauca sliktā formā. Tad, kad uzņēma formu, Latvijas čempionāts bija beidzies. Pēc tam turpināja gatavoties ar savas valsts nacionālo izlasi, kas pārvērtās divos vārtu guvumos Āfrikas Nāciju kausa finālturnīrā. Nedomāju, ka tik pieredzējušam spēlētājiem būtu gana liela motivācija palīdzēt mūsu komandai.

Kamarā aizvadīja neviennozīmīgu sezonu. Jā, viņš izcēlās, bet ne vienmēr izpildīja trenera norādījums. Uzskatu, ka Bjelica pilnvērtīgi aizvietos šo spēlētāju. Protams, ka par sastāvu jālemj trenerim, bet mans uzskats, ka Bjelica ir labāks variants par Kamarā.”

Bjelica un Goguā spēlēja Somijā, kur klimatiskie apstākļi ir līdzīgi. Vai tas ir viens no faktoriem, kas sekmēja pāreju?
A.R.: “Goguā bija Somijas čempions, pēc tam spēlēja Belgradas “Partizan”. Viņš ir ļoti talantīgs un perspektīvs. Uzskatu, ka viņš vēlāk varēs spēlēt savas izlases [Kotdivuāra] rindās. Bjelica ir pieredzējis futbolists, kas pēdējos divos gados ir aizvadījis gandrīz visas spēles sava kluba rindās. Somijas čempionāts ir spēcīgāks par Latvijas čempionātu, tāpēc uzskatu, ka Bjelica varēs aizvietot Kamarā. Kaut kādā brīdī mums bija tikai divi veseli centra aizsargi – Smirnovs un Gorkšs, tāpēc bija nepieciešams vēl viens cilvēks. Tāpat Kožans un [Antonijs] Černomordijs, kuri izlaida lielāko daļu no sagatavošanās posma, drīz atgriezīsies ierindā.”

Runājot par fanu kustību, varat konkrētāk izstāstīt, kā tas izpaudīsies?
A.P.: “Šajā sakarā runāsim ar akadēmijas audzēkņu vecākiem. Esam vienojušies ar LFFA [Latvijas futbola fanu asociācija]. Domāju, ka tas būs grūdiens. Galvenais ir labi spēlēt laukumā! Tas piesaistīs skatītājus.”

Es pareizu saprotu, ka LFFA būs finansējums par to, ka viņi nāks uz spēlēm? Un ja tā, vai tas ir normāli?
A.P.: “Mēs ar viņiem esam noslēguši līgumu. Būs visādas akcijas, PR gājieni. Neviens par samaksu uz tribīnēm nenāks!”

Kuri ir apmaksātākie spēlētāji un kāda būs biļešu cenu politika?
A.P.: “Dārgākie spēlētāji mums ir pieci nacionālās izlases futbolisti [Arturs Zjuzins, Kaspars Gorkšs, Valērijs Šabala, Oļegs Laizāns un Antons Kurakins – aut.]. Biļetes maksās 3 eiro, VIP ložā varēs tikt pa 35 eiro. Tur būs ēdieni un dzērieni.”

Kurš ir dārgākais no šiem pieciem izlases futbolistiem?
A.P.: “Visiem ir vienāda alga.”

Sacījāt par kluba budžetu, bet vai klubam ir mērķis gada laikā kādu konkrētu summu arī nopelnīt?
A.P.: “Prognozēt neko nevar. Iepriekšējā gadā nekas no prognozētā nepiepildījās. Ja rādīsim labu spēli, un ja, dod Dievs, tiksim Eirokausos, būs krietni vieglāk. Šogad mums ir skaista forma ar uzvārdiem, tāpēc domāju, ka atribūtika labi pārdosies. Krekli maksās 35 eiro.”

Vai esat pētījuši Tamaza Pertijas sastāvu starpsezonā un vai zināt viņa iestrādes?
V.V.: “Pirmssezonā esam spēlējuši ar “Liepāju” [12. janvārī uzvara 2:1 – aut.]. Iztēlojamies šīs komandas iespējas. Pēdējās spēles, ko viņi aizvadīja mājās, mēs arī izpētījām. Spēle rādīs.”

Vai ir kāds mērķis vidējai apmeklētībai sezonas gaitā?
A.P.: “Mēs sekojām iepriekšējā gada statistikai. Visvairāk bija uz atklāšanas spēli – 1500 cilvēku [pēc protokola – 1300, pēc sajūtām – 1000]. Gribētos šogad redzēt 3000 cilvēkus. Domāju, ka mūs iepriecinātu vidējais rādītājs 1000 cilvēku.”

Vai šogad būs tas pats informators kā pagājušajā gadā [Edmunds Aizkalns – aut.]?
A.P.: “Visticamāk, ka nē. Mēs izsludinājām konkursu. Mums ir nepieciešams tāds pats informators, kāds ir “Napoli” [smaida].”

Runājot par budžetu, vai tas jau ir nodrošināts visiem mēnešiem? Vai klubs ir nodrošinājies, lai neuzkāptu uz “Ventas” grābekļa?
A.P.: “Budžets ir plānots 800 000 eiro apmērā. Tas var augt - atkarībā no rezultātiem. Budžets praktiski ir kluba rīcībā.”