Žavoronkovs: "Te ir džungļu likumi - ja būsi spēcīgāks, spēlēsi Virslīgā"

2016. gadā "Daugavpils" izkrita no Virslīgas, atpakaļ spēcīgāko sabiedrībā tikusi ar otro mēģinājumu. Kad Virslīgu pametāt, kādas tev bija nojautas - cik drīz izdosies būt šeit atpakaļ?
Jā, divus gadus pavadījām 1. līgā. Kā jau iepriekš esam savā treneru lokā runājuši, 1. līga ir viegls turnīrs tikai pirmajā acu uzmetienā. Patiesībā tā nav - šai turnīrā netrūkst labu komandu ar savu rokrakstu. Nav tur viss tik vienkārši. Vadībai, protams, mērķi vienmēr ir paši augstākie, bet mēs treneri pēc izkrišanas spriedām, ka tikšanai atpakaļ Virslīgā var būt nepieciešami divi trīs gadi. Uzreiz apzinājāmies, ka pirmajā gadā to paveikt būs sarežģīti [2017. gadā 1. līgā pārliecinoši triumfēja "Valmiera Glass", bet "Daugavpils" ieņēma trešo vietu, par vienu punktu atpaliekot no pārspēlēs iekļuvušās "Progress"/"Olaine" - aut.].

Pagājušajā sezonā 1. līgā nereti grāvāt pretiniekus, reizēm gūstot pat vairāk nekā 10 vārtus. Vai "Daugavpils" jaunajiem talantiem tas nebija kaut vai daļēji zaudēts gads, ņemot vērā, ka līdzvērtīgu maču nebija tik daudz?
Protams, nē, tas viennozīmīgi nebija zaudēts gads. Jā, lai gan, kā jau teicu, 1. līgā nav nemaz tik vienkārši, ir arī mači, kur pēc rezultāta vien ir skaidrs, ka tie nav bijuši paši saspringtākie. Un tomēr mūsu jaunajiem puišiem, kuru "Daugavpilī" ir daudz, tai skaitā 17-gadīgo, tas bija ceļa sākums pieaugušo futbolā. Futbolā, kurā jācīnās pret pieaugušiem večiem, kad ir grūti, kad ir jāpārvar sevi. Tie lielie rezultāti vairāk bija jau sezonas beigu daļā, jo jaunieši nedaudz nobrieda, kļuva pieaugušāki. Tāpēc tagad varbūt arī var teikt, ka 1. līga viņiem kļuvusi par šauru un ir jāattīstās. Taču gads noteikti netika zaudēts - spēlēt pret vienaudžiem vai pret večiem ir divas dažādas lietas.

Sezona tuvu, sākumsastāvu noteikti jau iztēlojies. Cik ļoti tas būs atšķirīgs no pagājušā gada? Es šeit domāju tieši šos jauniešus, nevis pieredzējušos Askerovu, Afanasjevu, Sokolovu. Jaunieši neizkritīs no aprites?
Puiši strādā tajā pašā līmenī, viņi ir pozitīvi uzlādēti - Virslīga viņiem ir milzīga motivācija. Taču no mūsu, treneru, skatupunkta ir pavisam citas prasības. Augstākas, protams. Jūtam, ka, ja 1. līgai jau vairāki jaunieši ir gatavi, tad Virslīgā viņiem klāsies grūti. Tāpēc maksimālu uzsvaru likām uz šo starpsezonu periodu - vēlējāmies paaugstināt treniņu līmeni, piemēram, uz atbraukušu leģionāru rēķina. Ne visi ārzemnieki palika, bet tieši caur viņu atrašanos treniņnometnē vēlējāmies, lai attīstās jaunieši un pēc iespējas labāk sagatavojas Virslīgai. Jā, ne visi viņi varēs spēlēt Virslīgā un viņu spēles laiks noteikti būs mazāks nekā 1. līgā. Tomēr par spīti tam iespēja viņiem ir milzīga. "Daugavpils" līdzās "Mettai"/LU ir komanda, kurā jauniešiem ir milzīga iespēja pavēstīt par sevi Virslīgā. Taču šeit ir džungļu likumi - ja esi spēcīgāks, gatavāks, ar lielu vēlmi, tad tu spēlēsi. Iespēja būs visiem, taču no viņiem pašiem atkarīgs, kā to izmantos.

Vari jau šobrīd nosaukt kāda jaunā talanta vārdu, kam vērts pievērst uzmanību? Piemēram, Raivis Skrebels taču spēlēs?
Protams, būs tādi, kuri spēlēs - mēs uz jauniešiem liekam lielu uzsvaru. Un, pirmkārt, uz vietējiem puišiem, ar to domājot Latgali. Ir puiši no Ilūkstes. Dāvis Cucurs [19. martā apritēs 19 gadi] jau ir mūsējais, daugavpilietis. Manuprāt, ļoti perspektīvs puisis - viņam ir dabas dots talants, un viņš no sirds vēlas spēlēt futbolu. Jā, arī tas pats Raivis Skrebels [19 gadi] - varu jau atklāt, ka vakar komandā bija kapteiņa vēlēšanas, un viņš būs mūsu kapteinis. Tas liecina ne tikai par uzticību viņam no vienaudžu puses, bet arī no treneriem un pieredzējušajiem spēlētājiem. Viņi ir Daugavpils futbola un, ceru, arī Latvijas futbola nākotne. Plus pie mums pārnākuši puiši no RFS [īrē - aut.] - ja tur viņiem pavisam grūti izsisties sastāvā, tad pie mums tas ir iespējams. Šie puiši labi iekļāvušies mūsu kolektīvā, ir strādīgi. Toņiševs, Balodis - ceram uz viņiem. Ceram kā uz pamatsastāva spēlētājiem. "Daugavpils" ir kā ceļš uz lielo futbolu - šobrīd līgā nekotējamies sevišķi augstu, bet ceru, ka kādreiz tas būs citādi.

Ar mums trenējas vairāki 2001. gadā dzimušie puiši un pat 2002. gadā dzimušie. Viņiem ir tikai 17 gadi, taču jau tagad ir iespēja sajust Virslīgas gaisu un spriedzi. Tas ir ļoti vērtīgi un vēlreiz saku - ikvienam būs iespēja. Kādam lielāka, kādam mazāka, bet šai iespējā ir jāieķeras ar zobiem un nav jālaiž vaļā.

Daugavpilī netrūkst futbola treneru, bet galvenā trenera amatā ir cilvēks no malas - Viktors Morozs. Viņš pilsētā ir pilnībā pieņemts?
Vispirms var parunāt par attieksmi pilsētā kā tādu. Pilsētā ir daudz problēmu ap futbolu. Negribu teikt neko aizvainojošu, bet pilsēta ne pārāk nāk pretī mūsu klubam. Nevaru pat apgalvot, ka Daugavpilī ir prieks par mūsu iekļūšanu Virslīgā, kas, protams, ir nepareizi. Protams, ir arī tādi, kam par to prieks, jo saprot, ka tā ir virzība uz priekšu. Labi, lai tas paliek.

Ja par treneriem, tad Viktors Morozs ir ļoti izglītots un gudrs speciālists. Pazīstu viņu sen - esam spēlējuši gan viens pret otru, gan vienā komandā [2006. gadā "Skonto" sastāvā - aut.]. Pāreja no futbolista uz treneru arodu nav viegla - ne visiem tas izdodas. Viņam tas ir izdevies. Negribu glaimot, bet, manuprāt, Morozs būs starp valsts vadošajiem treneriem, ļoti gudrs speciālists. Visiem jaunajiem futbolistiem un arī treneriem saku, ka tā ir laime strādāt tāda speciālista vadībā. Tāda, kurš pats ir spēlējis augstā līmenī, kurš saprot, ko vēlas un kurš soli pa solim attīstās. Arī visi mūsu akadēmijas treneri pret viņu izturas ar cieņu. Daugavpilī ir trenējuši daudzi treneri no malas - kādu cienīja, kādu nenovērtēja, bet kāds varbūt arī nepatika. Šeit viss ir atklāti un redzu citu treneru pozitīvo attieksmi, labos vārdus. Esmu ļoti priecīgs, ka šāds speciālists strādā pie mums. Turklāt cenšamies nedalīt, kurš te galvenais, kurš padotais - Morozs pats vēl turpina pilnveidoties, mācīties un mums, treneru štābam, ir kopīgs mērķis - attīstīt Daugavpils futbolu un rādīt ceļu jaunajiem futbolistiem, tādā veidā, lai cik skaļi neizklausītos, palīdzētu progresēt visam Latvijas futbolam. Morozs ar to tiek galā.

Pieminēji par ne līdz galam pozitīvo atmosfēru Daugavpilī pret futbolu kopumā. Arī tevi tas skāra - kā tur īsti bija ar to diplomu [vietējos medijos tika apvainots par futbola trenera diploma viltošanu - aut.]?
Ja godīgi, pie mums Daugavpilī katru dienu tiek celta un musināta šī tēma un esmu no tā jau mazliet noguris. Šobrīd man ir pilnīgas tiesības strādāt par futbola treneri, un es to arī daru - pildu savus pienākumus. Diemžēl pie mums ne pārāk labas lietas notiek pilsētas vadībā - vēlas nošķirt futbola klubu "Daugavpils" no futbola akadēmijas, nesaprotot, ka tādā veidā sabruks visa akadēmija, un jauniešiem pazudīs ceļš. Kas attiecas uz mani, koncentrējos savam darbam, kurš man patīk - tā ir visa mana dzīve. Man uz to ir tiesības, man ir visas nepieciešamās licences un atļaujas. Tas, ka ne līdz galam pareizi sanāca... to papīrīti izvilka no ļoti seniem laikiem un uzpūš šo tēmu, lai tikai pierādītu, ka mums "Daugavpilī" nemaz viss nav tik labi. Un tas nav tikai par mani. Ja esmu vainīgs, es par to atbildēšu. Taču katram no mums kaut ko mēģina piešūt - sākot ar sekretāri un beidzot ar izpilddirektoru. Par katru kaut kas atrodas, kaut kas tiek atklāts un notiek musināšana. Neesmu līdz galam tādas pieejas piekritējs. Varētu veikt kādas pretdarbības, taču negribas iesaistīties šajās netīrajās spēlēs. Arī Latvijas futbola augstākajā līmenī tādas lietas notiek. Manuprāt, labāk nodarboties ar lietām, kuras pārzini un kurām esi uzticīgs. Un tas arī ir tas, ko darām mēs. Bet tie no malas - katram savs...

Atgriežoties pie futbola tēmas, preses konferencē šodien minēji, ka "Daugavpils" galvenais mērķis ir noturēties Virslīgā. Tad es ar smaidu varētu teikt, ka tad jau var visu sezonu dzīt muļķi, būt pēdējā vietā, gada beigās uzvarēt pārspēlēs, un mērķis būs izpildīts. Varbūt vari definēt mērķi precīzāk un, piemēram, pateikt, kuras komandas tomēr cerat apsteigt?
Ja visu sezonu dzīsim muļķi, tad arī pārspēlēs neklāsies viegli [smaida]. Protams, centīsimies katrā spēlē. Tāda ir futbola dzīve - ja pieņēmi izaicinājumu, tad ir jācīnās. Preses konferencē vienkārši centos runāt objektīvi. Ir skaidrs, ka mums ir jauna komanda un nebūtu pareizi deklarēt, ka vēlamies iekļūt Eirokausos. Gribēt var daudz ko, bet mēs reāli novērtējam savu varējumu. Tāpat nav noslēpums un jūs, žurnālisti, to labi saprotat, ka mūsu galvenie konkurenti, visticamāk, būs "Metta" un Valmiera. Tieši pret šīm komandām sāksim sezonu, un tās būs ārkārtīgi svarīgas divas spēles. Mājās pret "Mettu" un otrajā kārtā viesos Valmierā. Lai attīstītos un ietu uz priekšu, jābūt konsekventam - jāsāk no apakšas un jāsper mazi solīši uz priekšu, lai cīnītos par augstākiem mērķiem.

Lai attīstītos, nevar pusgadu neko nedarīt. Ir smagi jāstrādā. Mums ir labs piemērs - Sedriks Kuadio, kurš pārcēlies uz Virslīgas vienu no favorītēm RFS. Labs spēlētājs un pārējiem jauniešiem ir bijis tas gods būt viņam līdzās. Tas parāda, cik Kuadio bija profesionāls. Arī jauns puisis [22 gadi] un varu teikt par viņu tikai labākos vārdus. Pārējie spēlētāji redzēja, kā viņš strādā un cik mērķtiecīgs ir. Un redz, kā viņš sasniedzis zināmu mērķi - pārējie grib to pašu. Viss ir pašu rokās. Mēs, treneri, novēlam Kuadio tālāk attīstīties. Mums bez viņa būs grūti, bet ceram, ka viņš būs Virslīgas atklājums. Tas liecina, ka, arī spēlējot 1. līgā, var sasniegt ko lielu.

Par pirmajām divām kārtām - tava reakcija, ja iegūtu trīs punktus?
Ļoti labs jautājums. Trīs punkti divās spēlēs [ilgi domā]... Sarežģīts jautājums. Jebkurā gadījumā katrā spēlē mēģināsim uzvarēt, kaut gan, kā jau minēju, reāli apzināmies savu varējumu. Gribam, lai ikvienai komandai vizīte Daugavpilī būtu sarežģīta. Agrāk tā arī bija - visi pie mums mocījās. Gribam, lai arī tagad tā būtu. Tā ka... trīs punkti būtu labi, bet ceram iegūt vairāk. Taču laikam arī īpaši sarūgtināti par trim punktiem nebūtu.