Kalns: "Visas durvis Āzijā tagad atvērušās vēl plašāk"

"Tagad, kad ir iekrāta pieredze Āzijā, domāju, ka septiņi mēneši vienā klubā ir ļoti ilgs laiks," sacīja Jurģis Kalns. "Patiesībā tur trenerus maina arī pēc divām un piecām spēlēm. Bet kopumā uzskatu, ka Āzijas iekarošana jau vēl turpinās, jo lēmums atstāt klubu bija mūsējais. Rezultāti bija ļoti labi, izspiedām maksimumu, klubs neko vairāk nevarēja prasīt. Varbūt varējām pagaidīt vēl dažas spēles un tad nolemt aiziet, taču dažādas apstākļu sakritības lika to tomēr darīt tagad."

"Gājām pie kluba vadības runāt un, protams, piedāvājām savu skatījumu par to, kā klubs varētu attīstīties un ko mēs šajā procesā varētu piedāvāt," turpināja Kalns. "Tāpat norādījām, ko mēs vēlētos, lai klubs pamaina savā darbā un attīsta un kādā virzienā sāk domāt. Tad mēs būtu gatavi palikt, un klubs bija tajā ieinteresēts, taču tomēr bija lietas, ko klubs nevēlējās mainīt, tad nu līdz ar to redzējām, ka tā attīstība tomēr nebūs tāda, kādu vēlētos, lai paliktu uz vēl ilgāku laiku."

"Bijām jau iepazinuši Āziju un to, kā tur skatās un vērtē treneru darbu, tāpēc šis šķita īstais brīdis, kad jāpieņem lēmums, lai varētu pēc apmēram 2-3 gadiem atgriezties Āzijā jau daudz augstākā līmenī un skaļākā klubā, jo mēs atstājām par sevi ļoti labu iespaidu. Domāju, ka visas durvis tikai vēl plašāk atvērās. Tāpēc atgriezties Eiropā šobrīd bija pareizākais lēmums, lai nākotnē spertu nākamo soli uz priekšu. Paliekot tur, mēs varējām pabojāt savu - ja tā var izteikties - statistiku, tāpēc šobrīd nonācām pie tā, ka jāsaka paldies "Visakha" klubam un jāiet uz priekšu," noslēdza Kalns.

Kalns paskaidroja, ka no kluba vēlējies nevis papildus transfērus un spēcīgākus futbolistus, bet gan cita veida pieeju: "Futbolistus mēs paši varējām dabūt. Beigās jau tā sanāca, ka es pats kā treneris zvanīju un runāju ar klubiem un spēlētājiem, veicot to rekrutēšanas procesu. Tāpēc mūsu prasības nebija par to, jo visa infrastruktūra tur ir kārtībā, vienkārši pieejai jābūt nedaudz citādai - pieejai, kā mēs attīstām futbolistus un attīstāmies paši."

"Un otra lielā lieta - kolektīvs, kas ir stadionā un apkārt laukumam," stāstīja Latvijas treneris. "Tur cilvēki nav pieraduši sevi visu atdot futbolam kā mēs Eiropā, par visām varītēm cenšoties izcīnīt uzvaras. Tur daudziem cilvēkiem klubā ir mūža darbs, un viņiem nav tāda spiediena sasniegt rezultātus. Tāpēc uzstājām, ka klubā jāstrādā cilvēkiem, kuriem rūp savs darbs, un, ja viņi to nepadara, tad ir sekas. Bet tur gandrīz visi darbinieki jau bija dziļi iesakņojušies, viņi tur vienkārši eksistē. Tāpēc prasība klubam bija arī tāda, ka mainām lielu daļu apkalpojošā personāla un meklējam sporta direktoru, pieņemsim, eiropieti, jo viņiem pašiem pārsvarā nav pieredzes kā vadīt lielu futbola klubu, un "Visakha" ir liels futbola klubs, kuram turklāt ir potenciāls kļūt par Āzijas grandu. Bet viņi paši nevēlas mainīties, tikai gaida atnākam galveno treneri ar Harija Potera burvju nūjiņu."

Kalns norādīja, ka "Visakha" kluba vadība ņēmusi vērā šos ierosinājumus un paudusi vēlmi atgriezties pie sarunas pēc 2-3 gadiem, taču šobrīd šādas ierosinātās izmaiņas nav gatava veikt.

Pēc treneru lēmuma atstāt klubu "Visakha" vadība sarīkoja preses konferenci, kurā skaidroja notikušo un neslēpa arī savu atbildību, norādot, ka treneri sagaidījuši profesionālāku kluba darbību.

"Man pašam šī preses konference gan nepatika, jo tajā netrūka arī melu," sacīja Kalns. "Jāsaprot, ka "Visakha" ir klubs, kurš daudziem nepatīk. Kad cilvēki uzzināja, ka mēs aizejam, pār kluba vadību bira lērums pārmetumu. Mūs plaši aizstāvēja, sacīja, ka klubs izdarījis tik nepareizus soļus, ka klubs negrib attīstīties un ka klubam atkal nekas neinteresē. Viss spiediens bija uz klubu. Tāpēc viņi sarīkoja preses konferenci, kurā skaidroja, ka tik labi treneri iet prom tādēļ, ka Kambodžas līgā kaut kas neesot sakārtots. Bet bija arī stāsta otra puse, ko man daudzi nepavaicāja - mēs pateicām, ko vēlējāmies mainīt, kamēr klubs tam nepiekrita."

Kalns šosezon vadīs Virslīgas klubu "Audu", ko vadīja arī pirms desmit gadiem, kad "Auda" par Virslīgu vēl tikai domāja un spēlēja pirmajā līgā.

"Tā ir atgriešanās, bet es pats to tā nejūtu," sacīja 42 gadus vecais speciālists par to, cik ļoti "Auda" šobrīd atšķiras no kluba, kurā viņš savulaik strādāja. "Kāds man pateica: "O, atgriešanās vietā, kur tu sāki trenera karjeru!" Un tikai tad es piefiksēju, ka jā, tā patiešām ir. Pateicoties "Audai", es esmu tur, kur esmu. Līdz ar to mēģināšu savu parādiņu, ka viņi man iedeva pirmo iespēju - ne kuram katram spēlētājam uzreiz pēc karjeras beigām tiek dota iespēja strādāt kā galvenajam trenerim, arī pirmajā līgā. Tas bija mans atspēriena punkts, pirmās kļūdas, pirmās analīzes, tāpēc ceru tagad atdot klubam šo parādiņu. Taču arī šeit man bija prasības, ko vēlos redzēt kluba darbībā un kā kopā varam iet uz priekšu, un klubs bija gatavs nākt pretim un strādāt pie tā. Tas ir liels pierādījums tam, ka klubs grib iet to pareizo ceļu."