Apskats: Kurā Eiropas futbola līgā golus sit visbiežāk?

Aizvadītajā piektdienā sākās Krievijas Premjerlīgas jaunā sezona un sākās ar pamatīgu vārtu birumu. 4:0, 3:2, 4:0, 4:1, 7:3 - šādi bija pirmo piecu spēļu rezultāti, kas gandrīz vai mudināja domāt, ka krievu klubi spēlē bez vārtsargiem un vasaras transfēru periodā pārdevuši visus bumbu pazīstošos aizsargus. Nākamās spēles gan pierādīja pretējo un pamazām sāka salikt visu pa plauktiņiem (2:0, 0:0 un 4:0), taču interese par krievu turnīru bija parādījusies arī ārzemju līdzjutējos. Jo, kā jau visiem neitrālajiem futbola sekotājiem zināms, nav lielākas vilšanās kā pēc 90 minūtēm uz rezultātu tablo ieraudzīt divas nullītes. Futbolā cilvēki vēlas redzēt vārtu guvumus, tādēļ Sportacentrs.com nolēma apkopot statistiku par UEFA dalībvalstu nacionālajiem čempionātiem un to rezultativitāti., proti, vidēji cik vārti gūti valsts spēcīgākās līgas spēlē.

Protams, golu vieglāk iesist Virslīgā, nevis Premjerlīgā, līdz ar to mazs izbrīns, ka šī ranga galvgalī ir futbolā ne tās spēcīgākās valstis. Tālu no pārējām nesen UEFA saimē uzņemtais Gibraltārs - vidēji vienā mačā sasisti iespaidīgi 4,3 vārti. Liela tiesa atbildības par šo faktu jāuzņemas šī čempionāta 20. kārtējai čempionei "Lincol Red Imps", kura divās Augstākās divīzijas spēlēs pamanījās sasniegt 16 gūto vārtu robežu (16:0 un 16:1).

Aiz Gibraltāra seko Andora, taču nepundurvalstu konkurencē triumfē mūsu kaimiņi igauņi. Lai arī Igaunijā vairs nespēlē Latvijas futbolists Aleksandrs Čekulajevs, kurš savulaik sezonā viens pats sasita 46 vārtus, arī bez viņa igauņi spējuši savas Meistarlīgas spēli noslēgt ar vidēji 3,49 vārtiem. Rezultatīvi spēlē arī Lietuvā, kuras čempionāts 53 UEFA dalībvalstu konkurencē ir devītais vārtiem bagātākais.

Latvijas Virslīga ieņem tikai 30. vietu, par spīti "Jūrmalas" draudzīgajiem centieniem jūnija mēnesī to mainīt. Vidēji spēlē pieredzēti 2,71 vārtu guvumi, tiesa, iepriekšējā sezonā šis rādītājs bija daudz augstāks - 2,90, kas šajā sezonā būtu 14. vietas vērtībā. Savukārt šīs sezonas statistika ir vienā līmenī ar Itālijas A sēriju, Īriju un Dāniju, bet par nieka tiesu tiek apsteigti Beļģijas un Skotijas čempionāti.

Ātri arī kļūst skaidrs, ka iepriekš pieminētais Krievijas Premjerlīgas starts nekādi neatspoguļojas visas sezonas mērogā - spēlē tikai 2,55 vārti un 39. vieta. Ar retiem goliem mačus aizvada arī citas bijušās padomju savienības valstis - Ukraina 37., Armēnija 38., Gruzija 42., Azerbaidžāna 46., Kazahstāna 49., bet Baltkrievija 50. vietā. Ja ne igauņu un leišu izgājieni, gandrīz varētu runāt par tendenci. Savukārt Eiropas rezultativitātes rangā pēdējā ir Grieķija, kurai pagājušajā sezonā nepalīdzēja arī Māra Verpakovska klātbūtne "Ergotelis" klubā - vidēji mačā vien 2.19 vārti, kas palīdz attaisnot stereotipu par grieķiem kā garlaicīga futbola lietpratējiem. Jāizceļ arī, ka tikai 48. vietā ir Portugāles "Primeira Liga", bet Polijas Ekstraklase, kurā pagājušajā sezonā ievērību izpelnījās Eduards Višņakovs, gūstot 12 vārtus, izrādās 34. vietā Eiropā.

UEFA dalībvalstu čempionātu rezultativitāte vidēji spēlē

*54. UEFA dalībvalsts Lihtenšteinas nacionālais čempionāts netika ņemts vērā, jo tas gluži vienkārši neeksistē. Lihtenšteinā tiek izspēlēta tikai kausa izcīņa.
**Vidējais vārtu skaits spēlē. Aprēķināts, ņemot vērā pagājušās sezonas rezultātus, savukārt valstīm, kurās čempionāts šobrīd sasniedzis savu otro pusi (Latvija, Igaunija, Norvēģija u.c.), izmantoti šobrīd notiekošo sacensību rezultāti.

Uzticamākajiem futbola līdzjutējiem dažreiz ir grūti atrast interesantāku un svarīgāku nodarbi kā pierādīt sava iecienītā čempionāta spēku un foršumu. Notikumi Eirokausos liecina, ka Spānijas klubi kļūst par arvien draudīgāku spēku, un par augstu rezultativitāti liecina arī Madrides "Real" un "Barcelona" regulāri pārsniegtā 100 vārtu robeža "La liga" sezonas ietvaros. Taču arī Ronaldu un Mesi sistie goli Spānijas klubiem pagājušajā sezonā nav ļāvuši spēli noslēgt ar vairāk nekā vidēji 2.75 vārtiem. Tas ir tikai nedaudz labāk par Virslīgu, un Eiropas lielā "piecinieka" sarakstā ļauj ieņemt tikai trešo vietu, turklāt "it kā aizsardzības futbolu spēlējošā" A sērija ir guvusi tikai par 0,03 vārtiem mazāk. Itālijā vārtu skaits uzlabojies trīs sezonās pēc kārtas un no 2.51 2010. gadā izaudzis līdz 2.72 pagājušajā sezonā.

Iespaidīgu rezultativitātes kāpumu arī piedzīvojusi Vācijas Bundeslīga, kurai pagājušajā sezonā savu artavu (četrus vārtus un trīs rezultatīvas piespēles) sniedza arī Artjoms Rudņevs - 2013./14 sezonā vidēji mačā gūti 3,16 vārti. Iepriekšējās sezonās triju vārtu robežu Bundeslīgai gan nav izdevies pārsniegt, taču tā bijusi pietiekami tuvu, lai Eiropas spēcīgāko līgu vidū būtu neapšaubāma rezultativitātes līdere. Otrajā vietā Anglijas Premjerlīga, kura gan 13./14. gada sezonā savu vidējo rādītāju nolaidusi zemāk nekā iepriekšējos gados, turklāt nu tai būs jāiztiek bez sezonas labākā vārtu guvēja Luisa Svaresa, kurš devies uzlabot Spānijas statistiku.

Savukārt arvien "garlaicīgāka" dzīve paliek Francijas "Ligue 1" - ar 2.45 vārtiem tā Eiropas reitingā ir vien 43. vietā, bet pēdējo četru sezonu laikā piedzīvojusi 135 spēles, kuras noslēgušās ar 0:0. Tikpat sauso maču ir arī A sērijas rēķinā, savukārt Bundeslīgā pagājušajā sezonā bija tikai 13 šādi mači no kopumā aizvadītajiem 306 spēlēm.

Visa iepriekš minētā rezumē? (Ar humoru balsī jeb vārdos) jāatzīst, ka Latvijas futbols vismaz rezultativitātes ziņā ir līmenī, jo Francijas "Ligue 1" nepietiek pat ar Ibrahimoviču, Kavani un Falkao ierindā, lai ieliktu Virslīgai (un 42 citiem čempionātiem). Savukārt tendences Vācijā un Itālijā liecina, ka šo valstu čempionātiem vērts pievērst pastiprinātu uzmanību - ja ne uzreiz jaunas futbola kvalitātes dēļ, tad vārtu skaita dēļ gan.

Eiropas spēcīgāko čempionātu rezultativitāte

*Ar "garlaicīgām" spēlēm tiek saprasti mači, kuri noslēgušies ar rezultātu 1:0 vai 0:0. Tabulā norādīts šādu spēļu skaits vidēji sezonā, vērā ņemot pēdējo četrus gadus. Autors apzinās, ka arī spēle, kura noslēdzas bez gūtiem vārtiem, var būt ļoti aizraujoša, taču statistikā tas diemžēl neparādās. Jāpiemin, ka Bundeslīgā spēlē par divām komandām mazāk, līdz ar to arī regulārajā sezonā tiek aizvadītas 306 spēles, nevis 380 kā pārējās četrās līgās.

Izmantotie resursi:
The official website for European football –...