Pertija skaidro, kāpēc nojuka Polijas (Krakovas "Wisla") variants

Tamazs Pertija: "Klubs, uz kuru biju plānojis pārcelties, ir Krakovas "Wisla" [13-kārtējā Polijas čempione, tikai par diviem tituliem atpaliekot no rekordistes Varšavas "Legia" - aut.]. Tomēr "Wisla" izlidoja ārā no Ekstraklases. Paldies Dievam, ka nepievienojos šim klubam februārī [kad pameta "Valmieru" - aut.], jo acīmredzot šo komandu bija grūti izglābt. To neglāba pat ļoti labs treneris ar augstu kvalifikāciju - treneris, kurš vairākus gadus trenēja Polijas izlasi. Tāpat "Wisla" paņēma jaunus spēlētājus, taču tik un tā neizglābās. Acīmredzot tur bija problēmas pašā saknē."

Februārī par "Wisla" treneri kļuva Ježijs Bženčeks, kurš no 2018. līdz 2021. gadam vadīja Polijas izlasi. Iecere bija tāda, ka pēc sezonas beigām notiktu "Wisla" pārdošanas darījums un jaunais īpašnieks Ralfs Osvalds Izenegers, kurš ir patiesā labuma guvējs "Valmiera FC", Bženčeka vietā par Krakovas komandas treneri ieceltu Pertiju.

"Tāpēc šim cilvēkam [Izenegeram - aut.] poļu kluba iegāde kļuva neinteresanta. Izkrišana ir viens iemesls, bet cits ir tāds, ka Polijas 1. līgā drīkst spēlēt tikai divi leģionāri [tiesa, par leģionāriem netiek uzskatīti spēlētāji no Eiropas Savienības valstīm - aut.]. Pašlaik viņš veic pārrunas ar diviem citiem Polijas klubiem. Šie klubi ieņem augstākas vietas - sešinieks, astotnieks apmēram. Zinu konkrētus nosaukumus, pašlaik tos neatklāšu.

Tomēr šai brīdī nolēmu pievienoties "Liepājai". Pirmkārt, no kluba prezidenta Oļega Hramova vienmēr esmu sajutis simpātijas un cieņu. Mēs allaž komunicējām. Tā kā iepriekšējos trīs gadus man bija līgums ar "Valmieru", tad jautājums par atgriešanos "Liepājā" nebija aktuāls. Janvārī pārrunas gan bija, taču es ieturēju pauzi, jo cerēju, ka viss sanāks ar Poliju. Šobrīd vienošanās ir tāda, ka strādāšu šeit. Esmu parakstījis līgumu ar "Liepāju". Tai pašā laikā ar Hramovu esam cilvēcīgi vienojušies, ka gadījumā, ja būs labāks piedāvājums no cilvēka [Izenegera - aut.], ar kuru trīs gadus kopā strādāju "Valmierā", tad Oļegs mani palaidīs. Par šo tēmu Ralfs ar Oļegu arī ir savstarpēji izrunājuši. Jāsaprot, ka arī es vēlos progresēt augstākā līmenī spēcīgākā čempionātā, tāpēc neviens neiebildīs, ja tāda iespēja parādīsies.

Bet! Pašlaik strādāšu Liepājā, man ir spēkā līgums, atdošu visu savu dvēseli "Liepājai" - vai tas būs pusgads vai gads, vai divi gadi. To neviens nezina. Galvenais, ka tajā laikā, kurā būšu šeit, pielikšu maksimālu piepūli, lai mēs uzvarētu. Civilizēti par visu vienojāmies, un šobrīd esmu laimīgs atrasties šeit. Liepājā ir daudz pazīstamu seju, ar kurām jau biju strādājis. Man šeit viss ir sirdij tuvs. Domājam līdzīgi, visi šeit būsim kā ģimene. Man ir 47 gadi, un jūtu šīs lietas - kāda būs attieksme, kādi būs darba apstākļi. Liepāja ir futbola pilsēta, un esmu pārliecināts, ka izdarīju pareizo izvēli.

Futbolistu sastāvs šeit ir ļoti labs. Vēl klāt paņemsim 8-10 spēlētājus, daži jau ir atbraukuši. Vienlaikus no 7-8 futbolistiem esam atvadījušies, jo gribam spēcīgāku konkurenci par vietu sastāvā. Uzvārdi? Prom ir Gordeičuks, Hvoiņickis, Kurtišs, Tkačuks, Tīdenbergs. [Starp atnācējiem izskanējuši Gļeba Kļuškina un Alekseja Grjaznova vārdi. Pertija apliecināja, ka par spīti dažādiem pagātnes līkločiem ir gatavs strādāt kopā gan ar Grjaznovu, gan ar Artūru Karašausku - E.N.]

Vienlaikus vēlos pateikties futbola klubam "Valmiera". Pavadīju tur trīs sezonas, un tās bija ļoti iepriecinošas, rezultatīvas, pozitīvas. Man Valmierā palika daudz draugu. Viens no viņiem ir kluba prezidents Uldis Pūcītis, ar kuru, esmu pārliecināts, mēs saglabāsim draudzību daudzu gadu garumā, jo viņš ir labs puisis, ar kuru plecu pie pleca pavadījām trīs sezonas. Par "Valmieru" varu teikt tikai labāko un īpašu pateicību izsaku līdzjutējiem, kuri mani labi pieņēma no pirmās dienas. Saņēmu daudz mīlestības un ar lielu cieņu attiecos pret Valmieru kā pilsētu. Jebkurā brīvā brīdī varu turp aizbraukt, satikties ar puišiem, iedzert kafiju. Vienmēr ar prieku iegriezīšos šai pilsētā."