Ģirģens: "Ja prasīs, padomu neliegšu..."

"Kā jebkurā demokrātiskā procesā, ir vajadzīga konkurence. Kolēģis uzvarējis un viņam tagad ir atbildība pierādīt, ka programma ir darboties spējīga un nesīs rezultātu. Biju izstrādājis pasaules līmeņa programmu, kas atbilst labāko Eiropas akadēmiju praksēm, kas vērsts uz bērnu izaugsmi un veselību. Jāattīsta reģioni, visur līmenis nav vienāds. Jāstrādā nevis uz komandas rezultātu, bet uz bērnu individuālajām kvalitātēm un tehnisko sagatavotību."

"Tas, ko [kongresā] ieraudzīju - tiek paaugstināts administratīvais resurss, komisijās palielinās cilvēku skaits, un algām aiziet vairāk nekā miljons. Kad uzdevu jautājumu, vai LFF gatava dotēt bērnu un jauniešu klubus, atbilde bija "Nē". Netika atbalstīta arī universitāšu līgas izveide, bet tāda ir pasaules prakse. Bērnu un jauniešu sistēma ir sakārtota salīdzinoši labi, bet lai būtu būtisks grūdiens, jādara papildus lietas. Jāveido sadarbība ar RSU un LSPA, jābūt analītiskajiem rīkiem, kas palīdz attīstīties kā bērniem, tā profesionāļiem."

"Novēlu veiksmi kolēģiem un būs interesanti sekot notiekošajam. Ja vajadzēs padomu, neliegšu to. Ja biedri redzēs, ka rezultāti nav tādi kā gaidīts, varbūt viņi atvērs manu programmu un atradīs lietas, kas ļautu kļūt konkurētspējīgiem. Esmu vairākkārt teicis, ka neesmu vērsts uz amatiem. Redzu saistību starp iekšlietu sistēmu un sportu kopumā. Vēršu uzmanību uz jaunu kadru iesaisti, bet viņi ir atbilstoši jāsagatavo. Skolu sistēmas nav spējīgas nodrošināt vajadzīgo fizisko sagatavotību, kāda tā bija iepriekšējos gados. Policijas koledžā normatīvi ir smieklīgi."

"Vienīgais, par ko tiešām sāp sirds, ir izdevumu daļa un budžets. Manuprāt, ir jāiet uz optimizāciju. Tas, ka nepietiek naudas, nav arguments. LFF tēls, prezidenta tēls, valdes profesionalitāte - tie ir priekšnoteikumi, lai būtu jauni sponsori, kas būtu gatavi ieguldīt vairāk naudas.[..] Biju gatavs strādāt bez maksas, esmu entuziasts."

"Nedomāju, ka kaut ko izdarīju nepareizi. Sazvanījos ar biedriem, braucu uz reģioniem savā brīvajā laikā. Nebija tā, ka atnācu no malas un nevienu nepazīstu. Esmu futbolā kopš bērnības un pēdējos astoņus gadus - dienu dienā. Varbūt stratēģiski pareizi bija tas, ka kolēģis [Ļašenko] jau prezentēja savu valdi iepriekš. Man svarīgākās šķita ģenerālsekretāra un sporta direktora pozīcijas."

"Jau esmu paveicis daudz labu darbu. Piemēram, Nacionālajā sporta padomē, kad tika lemts par finansējuma piešķiršanu Daugavas stadionam, neredzēju tur nevienu no LFF. Uzdevu jautājumus par stadiona segumu un citām lietām. Tālāk jau projekts turpināja attīstīties. Tāpat piedalījos lemšanā par "Covid" krīzes atbalsta piešķiršanu bērnu sportam. Zvanīju [Edgaram] Severam, viņš ieklausījās. LFF nepietiek finanses, lai palīdzētu visiem, tāpēc ir jāpiesaista papildus finansējums, jāstrādā ar valdību, komisijām, kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju jāatver karte."

"Bērnu attīstība nav atkarīga no infrastruktūras. Tā nerisina visas problēmas. Aicinu domāt par visām futbola niansēm, ne tikai infrastruktūru. Ir vietas pasaulē, kur nav pat laukumu, bet no turienes nāk labi tehniski sagatavoti spēlētāji. Esam maza valsts, bet arī Slovēnija ir maza. Slovēnija un citas izmērā līdzīgas valstis sasniegušas daudz vairāk tāpēc, ka ir cita politika."

"LFF jābūt stabilitātei, bijis pārāk daudz haosa. Jaunajai vadībai jādod laiks pierādīt savu programmu. Gribētu redzēt rezultātu. Neliegšu padomu, ja tāds tiks prasīts. Viņi mani zina, viņi zina, ka nepiesedzu šauru interešu grupu. Visi ļoti labi zina, ka nepiesedzu korupciju, ka cīnos pret totalizatoru problēmām u.t.t."