TwitterVai "Real" beidzot sāks mācīties spēlēt klavieres?
@agrissuveizda
Foto: AP/Scanpix
Vakar sporta pasaules uzmanības epicentrā atradās "Camp Nou" stadions Barselonā, kur savā starpā kārtējā "El Clasico" tikās divas nesamierināmas pretinieces – "Barcelona" un Madrides "Real". Katalāņi savā laukumā madridiešiem neatstāja nekādas cerības, uzvarot ar 5:0. Tomēr dzīve "Real" nometnē vēl nebeidzas – priekšā vēl gara sezona. Tikai jautājums paliek – vai "Real" mācīsies no savām kļūdām?
Vasarā Madrides "Real" iegādājās tādus pazīstamus spēlētājus kā Mesuts Ezils, Rikardu Karvalju, Sami Kedira, Anhels di Marija u.c., tomēr galvenais Los Blancos papildinājums bija portugāļu futbola speciālista Žozē Mourinju personā. Pēc Mourinju ierašanās Spānijas galvaspilsētā daudzi jau prognozēja, ka tieši Īpašais ir īstais cilvēks, kurš "Real" atkal spēs pacelt slavas zenītā. "Real" Mourinju vadībā iesāka kā tādas klases klubam pienākas – 19 spēlēs 15 uzvaras, četri neizšķirti un neviena zaudējuma, turklāt vārtu attiecība 49:9! Tomēr pirmajā patiesi nopietnajā testā (lai man piedod "Milan" līdzjutēji) šosezon "Real" ar Mourinju priekšgalā izgāzās. Un kā vēl izgāzās…
Madrides "Real cieta pamatīgu pazemojumu no niknākās sāncenses – 0:5. Tas, ka spēle notika izbraukumā, diezin vai ir pienācīgs attaisnojums. Kur nu vēl tas, ka nespēlēja uzbrucējs Gonsalo Iguains. Ja neskaita brazīlieti Kakā, pie kura prombūtnes jau sen kā pierasts, visi pārējie potenciālie palīgi (bez jau pieminētā Iguaina) bija ierindā. Un ne jau arī Iguaina aizstājēja Karima Benzemā visai viduvējā spēle bija vainojama pie sagrāves. Galu galā uzbrucējs ir otrs atkarīgākais spēlētājs laukumā pēc vārtsarga, bet bez bumbas uzbrucējs vairs nav uzbrucējs. Madrides "Real" pirmo reizi šosezon nokrita uz dēļiem, tomēr tas nav trieciens, pēc kura nevarētu piecelties. Svarīgākās spēles vēl priekšā un nekas ļauns nav noticis. Vismaz pagaidām.
Zaudējumam iemeslu ir daudz. Par motivācijas trūkumu vai pretinieka nenovērtēšanu būtu grēks sūdzēties, taču galvenais iemesls ir pārākums meistarībā – praktiski visās pozīcijās "Barcelona" spēlētāji bija pārāki vai vismaz līdzvērtīgi pretiniekiem. Tomēr šoreiz vēlētos atzīmēt kādu citu visai būtisku faktoru – saspēlētības trūkumu (vai pareizāk – pacietības trūkumu komandas komplektācijā). No Madrides "Real" sākumsastāva spēlētājiem tikai četri (Ikers Kasiljass, Serhio Ramoss, Pepe un Marselu) šajā komandā spēlē ilgāk par trim gadiem, toties pārējiem šī ir otrā vai pat pirmā sezona Madridē. Pagājušā gada vasarā uz "Real" pārcēlās Krištianu Ronaldu, Karims Benzemā un Šabi Alonso, bet pārējie "Galacticos" pievienojās vien šovasar. Salīdzinājumam - Barsai ilgāk par četrām sezonām spēlē seši futbolisti (Viktors Valdess, Karless Pujols, Čavi Ernandess, Andress Injesta, Lionels Mesi un Eriks Abidāls), vēl trīs (Herards Pikē, Dani Alvešs un Serhio Busketss) "Barcelona" sākumsastāvā spēlē jau trešo sezonu, bet Pedro Rodrigesam un Davidam Viljam šī ir attiecīgi otrā un pirmā sezona katalāņu kluba starta vienpadsmitniekā.
Pēdējās divas vasaras galvenā uzmanība futbola tirgū, protams, tika pievērsta "Real" aktivitātēm. Ne velti, jo pēdējo divu vasaru laikā "Real" spēlētājus ir nopircis kopā par vairāk nekā 300 miljoniem (protams, sava daļa naudas ir atpelnīta, arī pārdodot liekos futbolistus), bet pēdējo četru gadu laikā – par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Taču milzīgas summas ir tērējusi arī "Barcelona", kas spēlētāju iegādē iztērējusi (tādā pat laika posmā) attiecīgi ~160 miljonus un nedaudz vairāk par 350 miljoniem eiro. Arī Barsai bijuši ļoti neveiksmīgi pirkumi, piemēram, Zlatans Ibrahimovičs, Dmitro Čigrinskis, Aļaksandars Hļebs u.c. Tomēr galvenā atšķirība starp šo abu klubu transfēru aktivitātēm ir tā, ka "Real" nemitīgi cenšas veikt radikālas pārmaiņas komandas izskatā, kamēr "Barcelona" pēdējos gados meklē konkrētu spēlētāju (vai spēlētājus), kas spētu iekļauties jau esošajā spēles modelī un kļūtu par iztrūkstošo zobratu komandas mehānismā. Piemēram, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumsastāvu vakar bija viena būtiska izmaiņa – Zlatana Ibrahimoviča vietā spēlēja Davids Vilja. Pie tam Viljas pluss noteikti ir tas, ka viņš jau vairākus gadus izlasē spēlē kopā ar vairākiem "Barcelona" pārstāvjiem.
Roma netika uzcelta vienā dienā, un līdzīgi ir arī futbolā – lai no komandas spētu izspiest maksimumu, ir jāpaiet vairākiem gadiem. "Real" komandā salīdzinoši ilgi kopā ir vien aizsardzības līnija – Ramoss, Pepe, Marselu un vārtos Kasiljass. Toties vidējā līnija (un uzbrucēji) pēdējos gados līdz nepazīšanai ir mainījusies vairākkārt. Vēl pirms diviem gadiem bieži viesi "Real" sākumsastāvā bija Fernando Gago, Lasana Diarā, Arjens Robens, Veslijs Sneiders, Gonsalo Iguains un Rauls Gonsaless. Jau nākamajā sezonā no šī sešinieka pāri bija palikuši vien Diarā, Gago un Iguains, bet atlikušās vietas ieņēma Ronaldu, Kakā un Alonso. Toties vakardienas "El Clasico" no šī sešinieka pamatsastāvā bija vien Ronaldu un Alonso (būtu arī Iguains, taču savainojums). Bumbas kontrolē nozīmīgs faktors ir ne tikai meistarība, bet arī saspēlētība - Barsas vidējā līnija darbojās perfekti. Ļoti uzskatāmi varēja redzēt, ka "Barcelona" spēlētāju savstarpējā sapratne ir noslīpēta teju līdz maksimumam, bet "Real" spēlētāju darbībā nereti bija (gan vakar, gan šosezon kopumā) redzamas apjukuma un egoisma iezīmes, kas gan komandai, kas ir tapšanas procesā, ir tikai normāli.
Savstarpējo sapratni un saspēlētību nevar nopirkt veikalā – tā rodas vien ar laiku. Ja salīdzina spēļu skaitu, ko pašreizējā komandā līdz šim bija nospēlējis katrs futbolists, starpība bija acīmredzama: "Barcelona" spēlētāji kopā bija iekrājuši 2548 spēles (vidēji 231,6), kamēr madridieši – tikai 1207 (109,7). Ja atņem abu komandu vārtsargu iespēto (galu galā viņu ieguldījums gan bumbas kontrolē, gan tās atņemšanā ir stipri minimāls), tad starpība kļūst vēl nospiedošāka – 2169 pret 670 jeb vidēji 216,9 spēles pret 67. Abi skaitļi kļūtu vēl kontrastējošāki, ja ieskaitītu arī Spānijas izlases laikā iekrāto. Šajā sakarā jāatgādina, ka pašreizējo "Barcelona" spēlētāju skaits izlasē pēdējo sešu gadu laikā pakāpeniski pieaudzis – 2004.gada Eiropas čempionāta modelī pamatsastāvā bija vien Pujols, pēc diviem gadiem viņam pievienojās Čavi un Vilja, vēl pēc diviem gadiem klāt nāca Injesta, bet šovasar Pasaules kausa izcīņas finālā pret Nīderlandi sākumsastāvā bija pat septiņi "Barcelona" futbolisti (vēl Pikē, Busketss un Pedro).
Lai arī šobrīd Madrides "Real", iespējams, ir otrs spēcīgākais klubs pasaulē, tā vadību tas noteikti neapmierina – "Real" nometnē atzīst tikai pirmo vietu. Ja "Real" atkal grib kļūt par varenāko vienību Spānijā un arī visā pasaulē, tam būs nepieciešams laiks. Nevienam nav šaubu, ka "Real" potenciāls ir vairāk nekā iespaidīgs, tomēr vakardienas sakāve parādīja, cik tāls ceļš vēl ejams, lai no iegādātā materiāla uzbūvētu komandu. Taču pieredze māca, ka "Real" vadības asinīs ir prasīt visu un uzreiz. Par to, ka "Real" vadošo cilvēku īpašību sarakstā neietilpst pacietība, var pārliecināties, ieskatoties bijušo galveno treneru ailītē. Pēdējo 35,5 gadu laikā "Real" 33 (!) reizes mainījusi galveno treneri. Pēdējā 21 gada laikā tas noticis 24 reizes! Turklāt šo pēdējo 20 gadu laikā tikai Visentem del Boskem izdevies nostrādāt pilnas vismaz divas sezonas un pie "Real" stūres sasniegt 100 spēļu robežu (pēc kārtas)! Piemēram, Alekss Fergusons Mančestras "United" ir jau vairāk nekā 24 gadus un vadījis klubu vairāk nekā 1300 spēlēs…
Savdabīgi, ka tieši līdz ar del Boskes ēras beigām 2003.gada jūnijā (pie tam ar viņu netika pagarināts līgums, par spīti pirmajai vietai Spānijā un pusfinālam Čempionu līgā) "Real" nometnē iestājies melnais posms. Jā, šo septiņu gadu laikā "Real" divreiz ir izdevies triumfēt Spānijā (starp citu, arī Fabio Kapello nepietika ar titulu, lai paliktu Madridē), tomēr tāda kalibra kluba ambīcijas ir krietni augstākas. Del Boske trīsarpus sezonu laikā divreiz uzvarēja Spānijā, divreiz triumfēja Čempionu līgā (bet abas pārējās reizes apstājās tikai pusfinālā), ieguva Spānijas Superkausu, UEFA Superkausu un Internacionālo kausu. Toties pēc del Boskes "Real" septiņu gadu laikā ir tikai trīs trofejas, bet Čempionu līgā "Real" vienreiz izstājies ceturtdaļfinālā, bet sešreiz – jau astotdaļfinālā. Ja Mourinju izdosies Madridē atgriezt kaut vienu no abiem tīkamākajiem tituliem (Spānijas un Čempionu līgas), nav šaubu, ka portugālis izdzīvos. Taču to, kas notiks gadījumā, ja "Real" atkal cietīs neveiksmi, nav iespējams prognozēt. Lai spēlētu klavieres, nepietiek vien ar to, ka tās nopērk – ir arī jāiemācās tās spēlēt. Vai "Real" beidzot sāks mācīties spēlēt klavieres?
Pašreizējā klubā aizvadīto spēļu skaits
| Barcelona | Sp. | Gads * | Real Madrid | Sp. | Gads |
|---|---|---|---|---|---|
| Viktors Valdess | 380 | 2003. | Ikers Kasiljass | 538 | 1999. |
| Eriks Abidāls | 123 | 2007. | Marselu | 131 | 2007. |
| Herards Pikē | 111 | 2008. | Pepe | 84 | 2007. |
| Karless Pujols | 503 | 2001. | Rikardu Karvalju | 16 | 2010. |
| Dani Alvess | 121 | 2008. | Serhio Ramoss | 227 | 2005. |
| Andress Injesta | 330 | 2005. | Anhels di Marija | 20 | 2010. |
| Čavi Ernadess | 544 | 2001. | Šabi Alonso | 60 | 2009. |
| Serhio Busketss | 107 | 2008. | Sami Kedira | 18 | 2010. |
| Lionels Mesi | 233 | 2006. | Mesuts Ezils | 18 | 2010. |
| Pedro Rodrigess | 89 | 2009. | Krištianu Ronaldu | 55 | 2009. |
| Davids Vilja | 18 | 2010. | Karims Benzemā | 51 | 2009. |
* Gads, kurā katrs spēlētājs pirmoreiz stabili iekļāvās komandas pamatsastāvā. Ja minētais gads ir 2003., tad, proti, domāta 2003./04.g. sezona.
Piezīme: Tā kā dati par spēļu skaitu nav oficiāli, tabulā minētais skaits var atšķirties no patiesā.
Izmantotie resursi:
ESPN: The Worldwide Leader In Sports
FCBarcelona.cat
Real Madrid C.F. - Web Oficial | Official Web Site
+2 [+] [-]
Mourinju uzskata, ka ar ''Real'' lielākie...
+3 [+] [-]
[+] [-]
Uzskatu, ka Milānai nebija sevišķi veiksmīga (nebija izdevusies kā plānots) ne 1., ne arī 2. spēle. Jāsaprot arī, ka AC Milan nevienu brīdi nebija iedomājusies spēlēt kā Barca - tie ir pavisam dažādi klubi ar pavisam savādākiem spēles zīmējumiem - varbūt 90-to gadu AC Milan varētu sacensties ar tagadējo Barcelonu šādi spēlējot, taču šobrīd tā ir cita Milāna...
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Barca viss tiek piedots? muļķības, tieši Madride ir tā komanda ko visa spānija atbalsta un tas ir no laika gala. Barca ir kā dadzis viņu saulainajā dārzā, pat pēc PČ visi it kā bija priecīgi, ka spāņi ir čempiņi, bet tomēr viņus grauza, ka praktiski tur spēlēja Barca un izšķirošos vārtus iesita Iniesta no Barcas.
Autoram: Saspēlētība un tās ilgums ir noteicošais cik labi spēlē komanda? Barca šādu spēles stilu piekopj jau labu laiku un tā tiek mācīta sākot ar jauniešiem. Ne velti Guardiola šo maču veltīja Cruifam un Rexacham. Tāpēc arī tādi spēlētāji kā Pedro, Buskets uzreiz no jauniešu komandas spēj iekļauties lielo komandā, bet kur ir jaunie Real spēlētāji?
Protams tā bija tikai viena spēle, bet tā nozīmē krietni ko vairāk nekā spēle. Tāpat kā mums uzvara pār krieviem hoķī, viņiem tikai spēle, mums vēsturiska uzvara vai SanMarino uzvara pār mūsu futbolistiem, mums tikai spēle, viņiem vēsturiska uzvara. Katru jautājumu var apskatīt no daudziem skatu punktiem, jautājums tik kuras komandas fans esam
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]