Kazakevičs skaidro Ikaunieka un Uldriķa pendeles epizodi un vārtsarga izvēli

- Prieks, ka sarežģītā spēlē pret mums neērtu pretinieku esam izcīnījuši uzvaru. Nevarētu teikt, ka pretinieks būtu ar kaut ko pārsteidzis. Bijām gatavi dažādiem scenārijiem un arī tādam, tā ka esmu priecīgs, ka spēles gaitā izdevās uzlabot spēles kvalitāti, tieši divcīņās un otro bumbu savākšanā. Labi, ka esam sākuši Nāciju līgu ar pozitīvu rezultātu un gatavojamies pirmdienas spēlei.

- Atmiņā vairāk paliks rezultāts vai pirmais puslaiks?
- Vairāk paliks rezultāts. Pirmais puslaiks parādīja nervu, kāds bija šajā spēlē, - pirmā spēle, savu līdzjutēju priekšā, spiediens par obligātu uzvaru. Un arī pretinieks bija diezgan labi sagatavojies tam, kādā stilā mēs mēģināsim spēlēt. Bija svarīgi pie ne visai laba scenārija spēt uzlabot spēli, un mums tas izdevās – rezultāts otrajā puslaikā nav nejaušs. Otrajā puslaikā mums izdevās uzvarēt divcīņās, savākt otrās bumbas, kvalitatīvāk veidot uzbrukumus ar vertikālo, diagonālo spēli. Rezultāts noteikti šobrīd, šajā spēlē bija visizšķirošākais. Bet, tajā pašā laikā, skaidrs, ka analizēsim spēli, skatīsimies, kurās niansēs jāveic korekcijas nākamajai spēlei pret Lihtenšteinu – iespējams, arī sastāva ziņā, arī taktikas ziņā. Viena lieta ir treniņi, teorija, bet pavisam kas cits ir tad, kad reālā spēlē izej laukumā.

- Parasti šādās spēlēs galvenais, lai pārvarētu spiedienu un satraukumu, ir gūt agrus vārtus, ko arī izdarījām. Vai ir izskaidrojums, kādēļ pēc tam tik ilgstoši izskatījāmies tik slikti?
- Domāju, tur ir vesels iemeslu komplekss, ko tagad diezin vai gribētu atklāt. Mierīgi tiksim ar to galā, un domāju, ka nākamajā spēlē ar to jau viss būs kārtībā.

- Vairāk bija individuālo kļūdu, kas uzdāvināja trīs izcilas iespējas, vai tomēr kolektīvas problēmas – Andora ieguva otrās bumbas, saspēlējās starp līnijām?
- Gan, gan. Pietrūka kompaktuma, zaudējām divcīņas, otrās bumbas. Atsevišķas individuālās kļūdas, kas radīja mūsos nervozitāti, jo pretiniekiem izdevās pārtvert bumbas un radīt potenciāli ļoti bīstamus uzbrukumus. Man nepatīk novelt vainu uz ārējiem faktoriem, bet plusā arī laukuma kvalitāte šodien vairāk palīdzēja pretiniekiem nekā mums.

- Vai pirmajā puslaikā bija arī spēlētāji, kuri nospēlēja savā līmenī un kuriem pārmetumu nebija?
- Nepāriešu uz uzvārdiem ne par pirmo puslaiku, ne kopumā par spēli. Komanda uzvarēja ar 3:0. Skaidrs, ka bija spēlētāji, kuri nospēlēja pietiekami labi, bija tādi, kuri gaidītajā līmenī nospēlēja tikai vienu puslaiku, bija arī daži spēlētāji, kuri nospēlēja ne visai veiksmīgi gan individuālo darbību ziņā, gan taktisko uzdevumu izpildes ziņā, gan arī mentālās sagatavotības ziņā netika galā ar spiedienu un kaut kādos momentos pieņēma ne visai atbilstošus lēmumus. Bet detaļās negribētu iet.

- Pārtraukums kļuva par lūzuma punktu. Ģērbtuvē bija nopietna saruna vai spēlētāji paši savācās?
- Ļoti gaidījām pārtraukumu, jo vajadzēja ieviest korekcijas. Mūs neapmierināja pirmā puslaika ritējums, un mums izdevās veikt šīs korekcijas – gan tīri no mentālā viedokļa, gan no spēles organizācijas viedokļa, kas arī bija ļoti būtiski. Otrajā puslaikā, domāju, jau izskatījāmies daudz solīdāk. Ne tikai uzbrukumā, bet arī spēles ziņā kopumā – gan pārejās, gan aizsardzības darbībās bijām daudz organizētāki. Varbūt arī nedaudz nomierinājāmies pēc tāda pirmā puslaika, pēc lielā satraukuma, pēc daudzām kļūdām diezgan vienkāršās situācijās.

- Otrie vārti – Andoru iegāza tās klasiskā mākslīgā aizmugure. Mūsu mājasdarbs, ko likām pretī tieši mākslīgajai aizmugurei, vai nejauša epizode?
- Neteikšu, ka gatavojāmies īpaši mākslīgajai aizmugurei, jo Andora standartsituācijās ir diezgan daudzveidīga. Gatavojām konkrētas iestrādnes – starp citu, man ļoti patika arī mūsu iestrādne pirmajā puslaikā, kad bija ļoti laba izspēle, nedaudz pietrūka precizitātes, taču gatavotais nostrādāja. Neteikšu, ka ļoti speciāli gatavojāmies tieši šai epizodei – mākslīgajai aizmugurei, bet skaidrs, ka nianses par standartsituācijām tika izrunātas un tiem pievērsām diezgan lielu uzmanību, jo sapratām, ka izšķirošas var būt gan mūsu pašu uzbrukuma standartsituācijas, gan arī aizsardzības – pretinieku viens no būtiskākajiem ieročiem ir viņu standarti, jo viņi no uzbrukuma standartiem gūst diezgan daudz vārtu.

- Pēc tam trešajos vārtos Roberts Uldriķis ļoti vēlējās gūt hat-trick, prasīja bumbu, bet Jānis Ikaunieks neiedeva. Pirmkārt, vai vari apstiprināt, ka pēc hierarhijas jāsit bija Jānim? Otrkārt, kā uzskati – šādās situācijās jāsit pēc hierarhijas vai jādod iespēja nopelnīt hat-trick?
- Pirms spēlēm nosakām 11 metru soda sitējus. Pēc hiararhijas Jānis bija tas, kuram bija jāsit, attiecīgi lēmums laukumā bija jāpieņem viņam. Ja viņš bija gatavs un pārliecināts, viņam bija jāsit un jāiesit, jo katrs vārtu guvums rudenī var būt izšķirošs. Šajā ziņā Robertu varu tikai palielīt par divu vārtu gūšanu un labas spēles aizvadīšanu, lielā mērā palīdzot mums uzvarēt, bet tajā pašā laikā tas parādīja arī zināmu spēles disciplīnu. Vārti tika gūti – uzdevums izpildīts.

- Pēc pirmā puslaika nebija maiņu. Bija pārdomas ar treneriem vai prātā vai tomēr bija pārliecība, ka spēli salauzīs šis pats sastāvs?
- Pēc pirmā puslaika negribēju izdarīt maiņu, jo gribēju dot spēlētājiem vēl laiku, lai viņi paši laukumā izdara konkrētās korekcijas, izmaina spēles ritējumu un zīmējumu, jo mums tas ir nepieciešams arī gatavojoties nākamajām spēlēm. Domāju, ka arī spēles ritējums pierādīja, ka ar maiņām trāpījām diezgan precīzā brīdī un ka neviena nenomainīšana pārtraukumā bija pareizs lēmums. Mans mērķis bija veikt korekcijas un tas, lai šīs korekcijas spēlē spētu ieviest tas pats sastāvs.

- Vakar sacīji, ka vārtsargu vēl nezini. Cik nopietns bija šis lēmums, un vai pieredze bija galvenais arguments par labu Šteinboram?
- Jā, diezgan ilgi domājām par vārtsarga pozīciju. Jā, pieredze bija viens būtisks faktors. Sapratām, ka spēle būs nervoza un nebūs vienkārša, un no visiem vārtsargiem izvēlējāmies to, kurš, mūsuprāt, varētu vismierīgāk uzvesties epizodēs, kad mums kaut kas nerit pa plānam. Šajā ziņā tas bija izšķirošs faktors. Pāvela pieredze izlases rindās, viņa saspēlētība ar aizsargiem – tam pašam Rihardam [Matrevicam] pašlaik ir tikai viens puslaiks, bet Krišjānim [Zviedrim] vēl nav nevienas spēles. Mentāli psiholoģiskais faktors bija diezgan būtisks tieši pirmajā spēlē, tādēļ izvēle bija par labu Pāvelam, kuram pieredze un saspēlētība ar mūsu aizsardzības līniju ir vislabākajā līmenī.

- Izvēle izrādījās pareiza?
- 3:0!

- Vai ir kādas bažas par savainojumiem – gan vēl pirms šīs spēles, gan jau šīs spēles laikā?
- Parasti pilna bilde parādās tikai nākamās dienas rītā pēc spēles, kad visi ir izgulējušies, adrenalīna līmenis ir krities un ārā izlien visas problēmas. Šobrīd indikāciju par nopietnām traumām nav. Bija atsevišķi spēlētāji – divi -, par kuriem pirms spēles bija zināmas bažas, bet mediķi lieliski tika galā ar saviem uzdevumiem un sagatavoja spēlētājus spēlei. Skatīsimies, kāda būs situācija pēc šīs spēles un slodzes. Jau šobrīd spēlētāji ir aizbraukuši uz atjaunošanās procedūrām – bilde skaidrāka būs rīt un parīt. Bet acīmredzamu gadījumu pašlaik nav.

- Arī Gutkovskim pēc sadursmes viss ir šķietamā kārtībā?
- Šobrīd izskatās, ka viss ir kārtībā, bet jāpaskatās, ko atnesīs rītdienas rīts.

- Ārpus pieteikuma palika Birka, Ošs, Balodis – sportiski lēmumi vai kādam bija kādas problēmas?
- Nē, nē, visi bija sportiski lēmumi. Katram bija savi iemesli, kādēļ tā notika, bet mēģinājām aptuveni prognozēt spēles gaitu un saprast, kuri spēlētāji varētu būt nepieciešami tieši šajā spēlē. Plus jāsaprot, ka nekad neko nevaram precīzi paredzēt. Iepriekšējā nometnē jau pirmajā dienā - svētdienā – pazaudējām trīs spēlētājus. Šeit būs četras spēles – ja visi būs veseli, tad kādam jābūt ārpus pieteikuma, bet tikpat labi divās dienās situācija var mainīties un mums var pietrūkt kādas pozīcijas, tādēļ apzināti šai nometnei izvēlējāmies plašāku spēlētāju loku. Arī tiem, kuri palika ārpus pieteikuma, ir visas izredzes tajā iekļūt un arī kādā no spēlēm iziet laukumā. Viss ir diezgan tuvu.

- Varat sīkāk komentēt laukuma kvalitāti? Šķita, ka mūsu spēlētāji slīdēja biežāk.
- Negribu ļoti iedziļināties laukuma jautājumā. Skaidrs, ka mums ir arī vairāk lielu spēlētāju – centra aizsargi, balsta pussargi, kuriem ne vienmēr bija vienkārši nospēlēt un kuriem aizgāja prom balsta kāja. Ar inventāru viss bija kārtībā, vairākkārt bijām to pārbaudījuši gan pirmsspēles treniņā, gan pirms spēles. Stāsts vairāk bija par to, cik spējām pielāgoties, bet nedomāju, ka uz šo jautājumu vajag fokusēties. Jāpieņem, ka laukums ir tāds, un jāgatavojas uz tā spēlēt arī pirmdien un izcīnīt trīs punktus.

UEFA Nāciju līgas spēļu tiešraides pieejamas Viaplay platformā.