Uvarenko: "Es esmu ļoti apmierināts"

Viens no talantīgākajiem Latvijas jaunajiem vārtsargiem šobrīd atrodas Čehijā un kopā ar komandu ir uzsācis gatavošanos jaunajai sezonai. Līdz šim par Maksimu Latvijā ir dzirdēts gaužam maz, tādēļ, jāuzsver, ka viņa pārstāvētais klubs „Slovan Liberec” ir viens no tradīcijām bagātākajiem un slavenākajiem Čehijas futbola klubiem.

Maijā debitēji Čehijas augstākajā līgā. Pastāsti par pirmo tik augsta līmeņa spēli savā karjerā?
Nu nekā īpaša jau tur nebija. Spēle bija diezgan mierīga, darba nebija daudz. Sen nebiju spēlējis un ilgi gaidīju šo iespēju. Ceru, ka drīz varēšu vēlreiz spēlēt pirmajā komandā, jo dublieru čempionātā līmenis ir daudz zemāks.

Kā nokļuvi Čehijā un vai ieteiktu citiem jaunajiem futbolistiem doties spēlēt uz ārzemēm?
Man bija līgums ar "Ventspili" vēl uz vienu sezonu, taču es nevēlējos tur palikt. Mans aģents panāca man iespēju doties uz Liberecu atrādīties. Nospēlēju vienu spēli, iepatikos trenerim, tad ar mani parakstīja līgumu. Nezinu vai ieteiktu visiem doties uz ārzemēm, jo par to ir grūti spriest. Varbūt kādam vajadzētu braukt, bet kādam varbūt arī nē. Jebkurā gadījumā es esmu ļoti apmierināts.

Vai arī turpmāk spēlēsi Liberecā?
Jā, man vēl ir spēkā līgums uz divām sezonām, tā ka, ja nekas nenotiks, tad arī turpmāk spēlēšu šeit.

Pastāsti sīkāk par savu lomu klubā? Ko par tevi saka treneri?
Es esmu komandas trešais vārtsargs, kurš tiek gatavots pirmā vārtsarga lomai. Iespējams, ka jau šosezon tikšu uz kādu laiku izīrēts, lai iegūtu regulāru spēļu praksi. Man gribās spēlēt regulāri, jo dublieru čempionāta līmenis nav tik augsts un spēlēt nav tik interesanti. Visticamāk, ka mani izīrēs kādam no Čehijas 2. līgas klubiem.

Cik liela ir interese par futbolu Čehijā?
Noteikti lielāka nekā Latvijā [smejas]. Mūsu komandas stadions nav pārāk liels, tajā ir apmēram 10 tūkstoši skatītāju vietu. Uz katru spēli sanāk vismaz kādi pieci līdz seši tūkstoši skatītāju. Ja, piemēram, spēli netranslē neviena televīzija, tad ierodas arī kādi septiņi astoņi tūkstoši. Par futbolu raksta dažādās avīzēs un žurnālos, tas šeit ir diezgan populārs.

Jau vairākus gadus spēlē Čehijā. Vai uzskati, ka esi progresējis pa šo laiku?
Es šeit atrodos jau divus ar pusi, gandrīz trīs gadus. Pašam par sevi grūti spriest, bet domāju, ka jā. Šeit, manuprāt, spēlētāji ir tehniskāki un spēcīgāki. Domāju, ka esmu ieguvis ļoti daudz un progress ir acīmredzams. Kļūstu labāks ar katru dienu.

Kāds ir slavenākais spēlētājs pret kuru esi spēlējis?
Grūti jau pateikt, es nepievēršu uzmanību spēlētājiem pret kuriem spēlēju. Es labāk pateikšu labāko spēlētāju ar kuru kopā esmu spēlējis - tas ir Radeks Beibls [1996. gada Eiropas vicečempions – aut.]. Deviņu gadu vecumā es nevarēju iedomāties, ka spēlēšu vienā komandā ar viņu [smejas].

Tava komanda čempionātā ieņēma augsto sesto vietu. Vai tu uzskati, ka labākie Latvijas klubi varētu cīnīties ar tavu komandu?
Īstenībā iegūtā sestā vietā ir viens no sliktākajiem komandas pēdējā laika rezultātiem, tādēļ mēs tikām pamatīgi nolamāti. Es domāju, ka labākās Latvijas komandas kā „Ventspils”, Liepāja un arī „Skonto” varētu spēlēt šajā čempionātā, jo komandas ir ļoti līdzvērtīgas. Jebkura lejasgala komanda var uzvarēt čempionāta līderi un otrādi. Uzskatu, ka labākās komandas varētu spēlēt Čehijas čempionātā un tās nebūtu starp vājākajām.

Ko piedāvā tavs klubs par to, ka tu spēlē komandā, piemēram, dzīvokli, ēdināšanu, mašīnu...
Ja godīgi, klubs nepiedāvā neko. Ēdiens ir jāpērk pašam un arī viss pārējais ir jāpērk pašam. Te ir ļoti eiropeiska pieeja. Tajā ziņā leģionāri Latvijā bauda daudz lielākas privilēģijas.

Iedomājies situāciju, ka kāds no Latvijas labākajiem klubiem piedāvātu iespēju spēlēt viņu sastāvā. Vai tu atgrieztos Latvijā?
Ja nu tikai uz īres laiku. Gribētos šeit uzspēlēt, lai atgādinātu par sevi [smejas].