Facebook
Google"Spartak" bijušais darbinieks: "Starkovs nelamājās un iztika bez karavīru humora"
2004.-2006. gadā Aleksandrs Starkovs bija Krievijas kluba Maskavas "Spartak" galvenais treneris. Toreizējais kluba preses sekretārs Vladimirs Ševčenko slavē Latvijas futbola speciālistu.
Kā jums strādājās ar Starkovu? Patiešām inteliģents treneris vai, kā pēc tam daži viņa nelabvēļi runāja, intrigants un liekulis?
- Ar mīkstu raksturu, pieticīgs, delikāts, gudrs, audzināts. Ar to uzreiz pievelk. Nekad neesmu vīlies viņā. Viņš bija ļoti piemērots "Spartak" koncepcijai. Visu dzīvi futbolā. Lai arī spēlēja Padomju Savienības pirmajā līgā, bet viņš bija zvaigzne. Futbola cilvēkiem visu pierādījis. Patīk kino, grāmatas, mūzika. Aizraujas ar psiholoģiju. Viņš ir labs cilvēks Un tas jau ir daudz. Futbolā ne par katru to var pateikt.
[Futbolista karjeras laikā uzbrucējs Aleksandrs Starkovs ilgu laiku bija Rīgas "Daugavas" kapteinis un viens no PSRS pirmās līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem.]
Bet vai atbilda "Spartak" mērogam?
- Jā. Viņš sevi pierādīja vienas pilnvērtīgas sezonas laikā. Starkovs varbūt kādu sabiedēja ar savu spēles modeli, taču ne mani. No tāda materiāla, kāds viņam bija Latvijas izlasē, viņš izspieda tādu rezultātu!
[Starkova vadībā Latvijas izlase kvalificējās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīram].
Kā viņš izturējās pret "Spartak" komandu?
- Bija pieklājīgs, korekts un labvēlīgs. Ne lamu vārdu, ne karavīru humora. Inteliģents. Centās atrast pieeju katram, iekustināt, ja vajadzēja. Ar savu stāju iedvesa mieru un uzticamību. Turpmākie notikumi gan parādīja, ka to iedvesa ne visiem futbolistiem. Pirmsspēles norādījumos gan nebiju klāt, tur tikai komanda. Bet pēc spēles, sadzīvē un treniņos - zelta cilvēks.
Kāpēc Starkova trenētajā "Spartak" komandā netika noturēts uzbrucējs Pāvels Pogrebņaks?
- Viņu nenoturēja, jo trenerim bija savs skatījums. Starkovs viņu neredzēja pamatsastāvā un viss. Kaut gan viņš nāca uz maiņu un nekļuva sliktāks. Pogrebņaks ļoti dusmojās un paslepus treneri saukāja dažādos mākslinieciskos vārdos. Darba moments.
Kad radās nesaskaņas starp pussargu Dmitriju Aļeņičevu un Starkovu?
- Neizslēdzu, ka Starkova iecelšanas brīdī. Viņa spēles modelis neatgādināja "sieniņas" un ieskriešanas. Iespējams, viss padziļinājās pēc pussarga Jegora Titova atgriešanās ierindā. Pilnīgi iespējams, ka sava ietekme bija Aļeņičeva ceļgala problēmām, kuras viņš gan neuzskatīja par problēmām. Tur bija vesela virkne iemeslu, var uzskaitīt ilgi, taču ne viss tas būs pareizi. Katram ir savs stāsts par to konfliktu. Dima vienkārši "nostulbojās" un viss. Katram gadās. Gribēja kā labāk, bet sanāca... Ļoti cienu Aļeņičevu, bet tas ir mans viedoklis. Viņš sapsihojās un "nostulbojās". Bet jūs, žurnālisti, viņu nepasargājāt no katastrofas, mazliet sākušos ugunsgrēku uzpūtāt lielāku. Interesanti, ko pēc tik daudziem gadiem Aļeņičevs domā par to visu tagad?
---
"Starkovs iesniedza atlūgumu. Viņu it kā nepadzina. Viņš pats," saka bijušais preses sekretārs par Latvijas speciālista aiziešanu no Maskavas kluba.
Izmantotie resursi:
sport-express.ru
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]