Leģionāriem klājies dažādi

Aleksandrs Koliņko.
Turpināja spēlēt Kazaņas klubā “Rubin”. Ja 2006. gadā Aleksandrs vēl brīžiem zaudēja vietu pamatsastāvā, tad šogad viņš bija neapstrīdams komandas pirmais numurs (spēlēja 27 no 30 mačiem, dažus izlaida savainojuma dēļ). Aizvadīja praktiski visas spēles Krievijas Premjerlīgā, kas, protams, dod neatsveramu pieredzi. Klubam gan tik labi negāja – pēc 5. vietas 2006. gadā, šogad nācās samierināties ar 10. pozīciju. Arī Eirokausi “Rubin” neizvērtās veiksmīgi – Intertoto kausa izcīņā tika pārvarēta 2. kārta (Kazaņas komanda sāka no šīs stadijas), bet izšķirošajā 3. kārtā par iekļūšanu UEFA kausa izcīņā piekāpās Austrijas “Rapid” (1:3 un 0:0).

Andrejs Prohorenkovs.
Pirmo pusgadu pavadīja Spānijas 3. līgas komandā "Racing Ferrol". Klubam veicās tik labi, ka tas spēja iekļūt 2. līgā. Prohorenkovam spēles laiks bija liels (kopā nospēlēja 1000 minūtes jeb gandrīz 17 stundas 15 spēlēs), taču neguva nevienus pašus vārtus... Komandas līdzjutēji internera forumā pat apgalvoja, ka tas ir visu laiku sliktākais "Racing Ferrol" leģionārs. Pēc komandas iekļūšanas 2. līgā klubs Prohorenkovu nepaturēja, un viņš pārcēlās uz Grieķijas 1. līgas klubu "Ionikos", kur klājās jau nedaudz labāk. Astoņās spēlēs Prohorenkovs ir iesitis divus vārtus.
Vērtējums - *

Deniss Romanovs.
No visiem mūsu ārzemniekiem Romanovs ir vienā no spēcīgākajiem klubiem – Rumānijas “Dinamo” no Bukarestes. Šī komanda pavasarī pārliecinoši kļuva par čempioni un izrādīja nopietnu pretestību Romas “Lazio” cīņā par iekļūšanu Čempionu līgas grupu turnīrā (1:1 un 1:3). Jaunajā sezonā “Dinamo” Rumānijas čempionātā šobrīd atrodas 6. vietā pēc 19 no 30 kārtām.

Tiesa, visās šajās komandas sekmēs Romanovs praktiski nepiedalās, bet gan deldē rezervistu soliņu, kas arī ir saprotams, jo ļoti stabils pamatvārtsargs ir Rumānijas izlases galvenais vārtu sargātājs Lobonts. Gada beigās parādījas informācija, ka Romanovs varētu pārcelties uz Krieviju – jebkurā gadījumā Romanovu neapmierina rezervista statuss, un viņš ziemas periodā mēģinās atrast sev jaunu klubu.
Vērtējums - bez vērtējuma

Igors Stepanovs.
Janvārī notika labs pavērsiens Stepanova karjerā – no “Jūrmalas” izdevās pārcelties uz spēcīgā Dānijas čempionāta komandu “Esbjerg”. Gan klubam, gan pašam Stepanovam 2006./07. sezonas otrā puse izvērtās veksmīga, tika izcīnītas vairākas labas uzvaras (piemēram, pār čempioniem “Kobenhavn” ar 2:1) un turnīra finišā 7. vieta 12 komandu konkurencē. Diemžēl jaunā sezona izvērtusies pagalam neveiksmīga – savainojuma dēļ Stepanovs “Esbjerg” nav spēlējis gandrīz pusgadu. Pēdējo maču klubā Stepanovs aizvadījis 5. augustā (4. kārtas mačs). Savainojums tagad ir izārstēts, taču Dānijas čempionātā ir ziemas pārtraukums. Klubam šobrīd 8. vieta pēc 18 no 33 kārtām.
Vērtējums - **

Juris Laizāns.
Šo gadu pavadīja Krievijas Premjerlīgas jaunpienācēju komandā “Kuban” no Krasnodaras. Bija brīdis, kad Laizāns netika sastāvā, taču kopumā sezonu var uzskatīt par pietiekami veiksmīgu – izspēlējās diezgan daudz, 24 spēlēs no 30 un izcēlās individuāli - četri gūti vārti (nevienam kluba spēlētājam nebija vairāk), vieni no tiem ļoti skaistā stilā pret nākamajiem čempioniem Sanktpētrburgas “Zenit”. Īpaši jāizceļ fakts, ka šogad Laizāns ievērojami progresējis soda sitienu izpildīšanas ziņā. Mūsdienu futbolā standartsituācijas ir ļoti svarīgs elements, un Laizāna soda sitieni šogad allaž bijuši ļoti bīstami. Tāpat jāatzīmē, ka Krievijā izkarot vietu pamatsastāvā leģionāriem nav viegli - to skaits ir limitēts un laikam jau nav jāstāsta, cik bagātīgi krievu klubi iepērk brazīliešus, argentīniešus, korejiešus, kamerūniešus utt.

Kaspars Gorkšs.
Noteikti veiksmīgākais un visstraujāk progresējušais mūsu leģionārs. Kamēr viņa pārstāvētais “Blackpool” spēlēja “League One” čempionātā (Anglijas 3. līgā), tikmēr gāja kā pa viļņiem – dažreiz Kaspars aizvadīja vairākas spēles pēc kārtas un pat tika ļoti atzinīgi novērtēts, taču tad atkal bija ilgāki posmi, kad treneris Saimons Greisons turēja Kasparu rezervē, ar ko latvietis izrādīja ļoti lielu neapmierinātību. Gorkšam neizdevās piedalīties arī “Blackpool” izšķirošajās spēlēs par iekļūšanu 2. līgā, ieskaitot neaizmirstamo spēli “Wembley” stadionā 59 tūkstošu skatītāju klātbūtnē pret “Yeovil” (2:0), kurā izcīnītā uzvara “Blackpool” ļāva atgriezties “Championship” (2. līgā) pēc 30 gadu pārtraukuma.

Māris Smirnovs.
Pirmo pusgadu kopā ar Romanovu pavadīja Rumānijas "Dinamo", taču tā kā pie spēlēšanas netika, nolēma mainīt klubu. Izvēle krita uz Polijas "Gornik Zabrze", kas šobrīd pēc 17 kārtām ar 24 punktiem atrodas 8. vietā 16 komandu konkurencē. Iepriecinoši, ka Smirnovs kluba sastāvā spēlē praktiski katrā mačā, stabili ieņemot vietu pamatsastāvā. Ir guvis arī vienus vārtus.
Vērtējums - ***

Māris Verpakovskis.
Tāpat kā 2006., arī 2007. gads mūsu izlases uzbrukuma līderim nebija pārāk veiksmīgs. Galvenokārt jau tāpēc, ka īsti nesanāca tas, kas uzbrucējam ir pats svarīgākais – pastāvīgi gūt vārtus (Spānijas čempionātā 12 spēlēs vieni vārti, Horvātijas čempionātā 13 spēlēs divi vārti). Gads sākās daudzsološi, jo Verpakovskis kļuva par pirmo latvieti, kurš spēlē Spānijas čempionātā – viņu uz 2007. gada pirmo pusgadu īrēja Madrides “Getafe”. Līdz šim tik augstā līmenī (kādā no TOP5 čempionātiem) spēlējuši vien Marians Pahars un Igors Stepanovs, pavisam minimāli arī Imants Bleidelis un Andrejs Štolcers (visi Anglijas Premjerlīgā). Pie tam arī spēles laiks Mārim nebija no mazākajiem. Verpakovskis piedalījās daudzos neaizmirstamos un ļoti plašai futbola auditorijai interesējošos mačos, taču, kā jau minēts, pats individuāli diemžēl īpaši neizcēlās. Debija “Getafe” sastāvā, uznākot uz maiņu Spānijas čempionāta spēlē, notika 7. janvārī pret pašu “Barcelona” (1:1). Verpakovskis piedalījās arī citās lieliskās “Getafe” spēlēs Spānijas čempionātā un kausa izcīņā – pret “Valencia” 4:2, pret “Osasuna” 3:0 (Mārim gūti vārti), pret “Zaragoza” 2:2, pret “Villarreal” 3:0 (gūti vārti), pret “Real Sociedad” 1:0 (pamatsastāvā). Bet pats galvenais – fantastiskais sniegums Spānijas kausa izcīņā.

Pirmajā pusfināla spēlē “Getafe” bez Verpakovska sastāvā zaudēja “Barcelona” ar 2:5, bet atbildes mačā savā laukumā, Verpakovskim spēlējot pamatsastāvā un aizvadot 66 minūtes (rezultāts tobrīd – 2:0), “Getafe” izdevās sagraut šo superklubu ar 4:0 un iekļūt finālā. Tur 23. jūnijā “Getafe” ar 0:1 zaudēja “Sevilla”, Verpakovskis spēlēja pēdējās 10 minūtes. Neskatoties uz šo zaudējumu, “Getafe” pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē nodrošināja vietu 2007./08. sezonas UEFA kausa izcīņā. Verpakovskim turpināt karjeru Spānijā gan nebija lemts – turpmāka sadarbība neizdevās, jo netika panākta vienošanās ar Verpakovska saimniekiem Kijevas “Dynamo”, tāpat arī par labu noteikti nenāca “Getafe” trenera Bernda Šustera pāriešana uz Madrides “Real”.

Otro 2007. gada pusi Verpakovskis , arī uz īres tiesībām, pavadīja Horvātijas komandā “Hajduk” no Splitas. Arī tur ar iesistajiem vārtiem pārāk labi negāja, brīžiem Māris pat netika pie spēlēšanas. Šobrīd skats uz dzīvi Verpakovskim noteikti ir pozitīvāks – pēc kluba ilgstošajām neveiksmēm Horvātijas čempionātā par “Hajduk” treneri kļuvis Roberts Jarni, kurš Mārim uzticas, un mūsu uzbrucējs diezgan īsā laika periodā guva divus vārtus un pēdējās spēlēs allaž spēlē pamatsastāvā. Žēl, ka nekādi neizdodas izrauties no Kijevas “Dynamo” važām – īres uz neilgiem laika periodiem futbolistam noteikti nedod drošības sajūtu.
Vērtējums - ***

Mihails Miholaps.
Šo gadu pavadījis Kazahstānas komandā “Shahter” no Karagandas. Sezona gan klubam, gan Miholapam bija ļoti veiksmīga. “Shahter” ieņēma 3. vietu 16 komandu konkurencē, nodrošinot dalību nākamās sezonas Eirokausos, savukārt pats Miholaps, gūstot astoņus vārtus Kazahstānas čempionātā, kļuva par rezultatīvāko savas komandas spēlētāju.

Vērtējums - ****

Pārējie.
Bez jau pieminētajiem Latvijai ir vēl virkne leģionāru, taču viņi nespēlēja tik augstā līmenī (ne augstākā par mūsu pašu Virslīgu), lai atsevišķi izceltu.

Igaunijā joprojām daudz mūsējo bija Tallinas “TVMK” komandā – aizsargs Jevgeņijs Kačanovs (30 spēles, vieni vārti), aizsargs Vladislavs Gabovs (23 spēles), pusargs Andris Kuvšinovs (astoņas spēles, vieni vārti), vārtsargs Antons Trifonovs (sešas spēles, ielaisti divi vārti). Sezonas sākumā “TVMK” komandā bija arī Viktors Dobrecovs (12 spēlēs septiņi vārti), kurš vēlāk pārcēlas uz Daugavpils “Daugavu”. Sezonas noslēgumā “TVMK” ar 79 punktiem 36 spēlēs ierindojās Igaunijas čempionāta 3. vietā.