Čekulajevs: "J.Turē aģents man meklē klubu 2. Bundeslīgā"

Par īstu apvērsumu un jaunatklājumu daudziem Latvijas futbola cienītājiem šogad kļuva Igaunijas futbola kluba Narvas "Trans" snaiperis Aleksandrs Čekulajevs (26). Izspēlējies Čehijas un Islandes zemāko līgu klubos, kur izcēlās ar labu rezultativitāti, viņš mājās tika piemirsts, bet tagad viņa zvaigzne atkal iemirdzējusies. Jau tagad viņš ir ierakstījis savu vārdu Igaunijas vēstures grāmatās, uzstādot jaunu rezultativitātes rekordu – 42 vārti vienā sezonā!

Kādreizējais Latvijas 1. līgas labākais snaiperis intervijā portālam Sportacentrs.com stāsta par šo sezonu, par to, kāpēc savulaik nav izdevies nostiprināties Virslīgā un par neveiksmīgo vasaras mēģinājumu pāriet uz citu ārzemju klubu. Ja viss notiks kā plānots, jau pavisam drīz Čekulajevs varētu karjeru turpināt Vācijas 2. Bundeslīgā vai kādā no Beļģijas klubiem, jo savus pakalpojumus viņam piedāvājis viens no pazīstamākajiem Eiropas futbola aģentiem Franjo Vraņkovičs. Vraņkoviča klientu vidū ir tādi spēlētāji kā Freds, Jaja Turē, Gaels Klišī, Edens Azārs, Benuā Šeirū un citi.

"Treneris dažreiz aizrāda, lai trenējos mazāk!"

Pirmkārt, gribētos apsveikt ar jauna Igaunijas rekorda sasniegšanu! Laikam jau līdz šim spilgtākais brīdis tavā karjerā?

Jā, protams.

Vai pirms sezonas biji gaidījis, ka izdosies iesist tik daudz?

Nē. Nebiju pat par to iedomājies. Pēc pirmajām spēlēm biju cerējis kļūt par labāko līgas snaiperi.

Vēl jau sezona nav beigusies! Varbūt izdosies sasniegt 50 vārtu robežu?

[smejas] Visādi var gadīties. Ja izdosies realizēt visus savus momentus, tad var sanākt arī tā, kaut gan šaubos. Man galvenais, lai komanda tiek pie uzvarām un izcīna medaļas.

Jau esi ierakstījis savu vārdu Igaunijas vēstures grāmatās, tomēr daudzi varbūt nezina, ka tu savulaik biji arī labākais Latvijas 1. līgas bombardieris! Vai atceries to laiku?

Protams, ka atceros. "Audas" sastāvā tad iesitu laikam 51 vārtus. Īsti neatceros, pret ko iesitu visvairāk, bet laikam pret Smiltenes „Abulu”. Vienā no spēlēm, manuprāt, iesitu sešas reizes. Tur gan bija tikai divu apļu turnīrs, bet šeit Igaunijā ir četru. Vēl jau šeit ir arī vietējais "Ajax" [smejas], bet nu tā nav augstākajai līgai atbilstoša komanda. Vienu brīdi komandai sastāvs bija viens, bet tagad pavisam cits.

Pats esi izteicies, ka tik daudz izdevies iesist, pateicoties lielajam darba apjomam. Arī agrāk, kad spēlēji "Albertā", par tevi stāstīja, ka tu esi trenējies trīs reizes vairāk par citiem – no rītiem, dienā, vakarā! Vai arī Igaunijā izcelies uz pārējo komandas biedru fona?

Es jau no bērnības biju pieradis trenēties ļoti daudz. Gan "Albertā", gan "Audā" trenējos trīs reizes dienā. Šeit Igaunijā daru to divas reizes dienā. No rītiem mums ir kopējais treniņš, bet vakaros trenējos individuāli. Dodos uz stadionu, cenšos uzlabot savu fizisko kondīciju, jo tikai tā var kaut ko sasniegt. Tagad ir pēdējais laiks ielikt visu nepieciešamo, lai savā karjerā varētu kāpt augstāk un augstāk. Jābūt reālam, vairs jau neesmu tik jauns [smejas]. Vienmēr trenējos divas reizes dienā [komandas biedri tikai vienu reizi], atskaitot pirmsspēles dienas. Cenšos strādāt pie momentu realizācijas, gribu sasniegt tādu precizitāti, lai no pieciem momentiem izspiestu piecus vārtus.

Ir bijušas situācijas, kad atnāk treneris un aizrāda, lai trenējos mazāk! [smejas]. Ar smagu darbu izdodas panākt to, ka arī Dievs brīžiem palīdz. Cenšos strādāt no sirds, uzskatu sevi par fanātiķi.

Kāds ir tavs lielākais pluss?

Noteikti vārtu gūšanas garša.

Aleksandrs Čekulajevs atzīmē vārtu guvumu

"Spēlēšana Islandē mani norūdīja psiholoģiski un fiziski"

Kādēļ tev tā arī neizdevās nostiprināties Virslīgā? Attieksmes trūkums?

Jā, pēc sezonas 1. līgā, kad kļuvu par labāko bombardieri, mans aģents tā arī nespēja mani iekārtot labā ārzemju klubā, tādēļ atgriezos Latvijā. Atgriezos psiholoģiski saguris, pazuda vēlme citiem kaut ko pierādīt. Pats biju vainīgs pie tā, ka "Jūrmalā" nekas nesanāca. Galva bija pilna ar citām domām. Neko nenožēloju, jo tas man lika saņemties. Visiem dzīvē gadās smagi brīži.

Kas tevi pamudināja doties uz ārzemēm, pie tam ne uz to augstāko līgu čempionātiem – Čehijas 3. līga, Islandes 2. līga? Pastāsti vairāk tieši par Islandes čempionātu!

Islande man ļoti daudz deva tieši psiholoģiskajā ziņā. Es septiņus mēnešus dzīvoju tikai tur, nebraucu prom no tās salas. Visu laiku trenējos, pie tam tur futbols ir krietni vien fiziskāks, norūdījos tieši šajā elementā. Tā kā šeit spēlētāji ir masīvāki un fiziski spēcīgāki, treneris manī saskatīja malējo pussargu nevis uzbrucēju. Spēlēju tieši šajā pozīcijā. Pirmajā aplī pārslodzes rezultātā guvu traumu, tādēļ iesitu tikai vienus vārtus. Otrajā aplī jau ieklapēju deviņus.

Ko varētu teikt par šīs līgas līmeni?

Man šis laiks deva daudz, jo nospēlēju apmēram 35 spēles. Tas man bija ļoti svarīgi. Mūsu komandā vien bija 7-8 leģionāri, pateicoties kuriem līmenis bija ļoti augsts. Nebaidīšos teikt, ka tas nav zemāks par Virslīgas labāko klubu varējumu. Ar mani kopā spēlēja arī cits latvietis Artjoms Gončars. Tur viss bija augstā līmenī - organizācija, stadioni. Viss augstākā līmenī nekā Latvijā. Mīnuss – tikai piecu mēnešu sezona. Leģionāri padarīja čempionātu patiešām spēcīgu. Man bija iespēja pārcelties arī uz augstāko līgu, bet nolēmu pamēģināt sevi citā līmenī.

Esi spēlējis četrās valstīs. Vai vari salīdzināt algu līmeni?

Čehijas trešajā līgā tās bija ļoti mazas, toties līmenis bija labs, pie tam man bija ļoti nepieciešams nomainīt vidi. Islandē algas gan bija labas. Uz rokām saņēma pusotru tūkstoti eiro, pie tam klubs tevi vēl varēja iekārtot darbā, ja bija tāda vēlēšanās.

Aleksandrs Čekulajevs cīņā par bumbu

"Kad kaut ko sasniegšu, būšu gatavs saņemt uzslavas"

Vai nebija bailes doties uz Igauniju? Narvas "Trans" bieži ticis pieminēts totalizatoru skandālos! Vai no tā bija kaut kas jūtams arī šogad?

Man vēl pirms sezonas sākuma bija variants Norvēģijā, bet viņi ilgi kavējās ar lēmuma pieņemšanu. Kad viņi bija gatavi mani ņemt, man jau bija rokā līgums ar igauņiem. Bija jau apnicis braukāt pa zemākajām līgām, gribējās uzspēlēt augstākā līmenī.

Runājot par totalizatoriem, vairākas reizes esmu dzirdējis pēc atsevišķām spēlēm, ka mēs itkā būtu spēlējuši nelegālās spēlītes, tīšām zaudējot mačus. Es varu pateikt, ka tās ir pilnīgās muļķības. Visi spēlētāji patiešām centās, tomēr zaudēt gadās visiem, nebija tā, ka atdevām tos mačus. Pret to pašu „Nomme Kalju” zaudējām pirmās trīs spēles, bet ceturtajā, paldies Dievam, uzvarējām. Man tad arī paveicās [iesita visus trīs vārtus], ka tur, kur biju es, bija arī bumba. Tie cilvēki un spēlētāji, kuri darbojās totalizatorā, jau ir prom no kluba.

Kā ir ar sadzīvi Igaunijā? Kā pavadi brīvo laiku?

Patīk šeit dzīvot. Pilsēta ir maziņa, pie tam es dzīvoju tikai divu minūšu attālumā no stadiona. Pa ielām gan pastaigājos reti, jo visu laiku veltu futbolam. Tikai svētdienās, kad ir brīvdiena, aizejam ar ģimeni paskatīties kādu filmu vai pastaigāties. Mana diena pārsvarā aizrit stadionā. Viss ir pakārtots futbolam.

Vai uz ielām tevi atpazīst. Jūties kā vietējā mēroga zvaigzne?

Pa ielām staigāju reti, bet pēdējās 2-3 dienās par mani ir pastiprināta interese, jo ļoti bieži zvana žurnālisti. Šad tad uz ielas satieku cilvēkus, kuri mani paslavē, novēl veiksmi un sist iekšā vēl vairāk vārtu. Komandas biedri ar uz ielas dažreiz pakaitina [smejas]. Tie cilvēki, kuri redz, kā es strādāju, paslavē mani visbiežāk. Tieši tuvo cilvēku uzslavas man ir vissvarīgākās.

Skatītāju interese par čempionātu šajā valstī nav liela. Vai vari salīdzināt ar Latviju?
Interese ir ļoti maza, tribīnēs ir pat mazāk cilvēku nekā Virslīgas spēlēs. Kādi 300 varētu būt, bet uz lielākajiem derbijiem, piemēram, starp „Flora” un „Nomme Kalju” ap 1000 skatītājiem atnāk.

Daudzi Latvijas futbolisti, tajā skaitā Viktors Dobrecovs, ir izteikušies, ka Igaunija tālu līmeņa ziņā atpaliek gan no Latvijas, gan Lietuvas. Arī rezultāti Baltijas līgā par to liecina. Vai varētu tam piekrist?

Bez šaubām, piekrītu šim apgalvojumam. Tur nav ko slēpt. Arī stadioni šeit ne tuvu nav tie labākie. Kopējais līmenis šeit ir daudz zemāks, īpaši jau tādas komandas kā „Ajax” apkauno turnīru, bet neko darīt, arī pret tādām ir jāspēlē. Uzskatu, ka vadošais četrinieks „Flora”, „Levadia”, „Nomme Kalju” un „Trans” Virslīgā gan nebūtu peramie zēni, cīnoties par medaļām. Ar to pašu „Daugavu” jebkura no šīm vienībām varētu cīnīties. Pirms sezonas aizvadījām pārbaudes spēli ar labākajā sastāvā spēlējošo „Olimpu”. Uzvarējām pārliecinoši ar 5:1, pie tam katrā no puslaikiem spēlēja cits sastāvs.

Aleksandrs Čekulajevs ar kausu rokās

"Turē aģents man pats piedāvāja sadarboties"

Vasarā mēģināji tikt uz Ungāriju, taču savainojuma dēļ pārtrauci meklējumus. Pastāsti, kas tad īsti neizdevās?

Ar treneri bija noruna, ka vasarā varēšu pāriet uz jebkuru klubu bezmaksas. Parādījās Ungārijas variants, taču vienā no spēlēm pirms braukšanas atrādīties savainoju kāju. Praktiski no labās kājas man darbojās tikai pirkstgali [smejas]. Aizvadīju Ungārijā vienu treniņu un 25 minūtes pārbaudes spēlē pret U-21 izlasi. Bija viena iespēja iesist, bet sāpju dēļ to neizdarīju. Tieši šī iemesla dēļ ātri palūdzu maiņu. Neskatoties uz to, treneris palika apmierināts ar mani, sakot, ka grib mani redzēt klubā, bet tikai veselu. Bija arī citi varianti, taču neredzēju ne mazāko jēgu braukt atrādīties ar savainojumu. Tur tomēr ir augstāks līmenis un klibam tur nav ko darīt. Domāju, ka mierīgi varēju Ungārijā arī palikt, bet izvēlējos Igauniju.

Kā domā vai tagad tava vērtība tirgū ir augusi?

Noteikti. Varbūt pat labi, ka vasarā nepārgāju uz citu čempionātu. Par to liecina, kaut vai transfermarket dati. Kad sāku sezonu, mana vērtība bija 25 tūkstoši, bet tagad jau 350! [smejas] Mans aģents pat saka, ka to varētu pacelt arī līdz miljonam. Tik daudz laikam maksā tikai Artjoms Rudņevs!

Kas tad ir tavs aģents? Vai tas pats, kas iekārtoja Čehijā un Islandē?

Nē, ar mani tagad strādā viens no Eiropas TOP5 aģentiem Franjo Vraņkovičs. Viņš pats ar mani sazinājās apmēram 2-3 nedēļas iepriekš, piedāvājot sadarbību. Viņš ir ļoti populārs aģents, viņa paspārnē ir arī tāds spēlētājs kā Jaja Turē un citi augstas klases spēlētājs [Azārs, Klišī, Sisoko, Uaro, Freds, Ebuē un citi]. Var redzēt, ka viņš strādā labi. Viņu neinteresē nauda, kā tas ir citiem aģentiem. Man bieži zvanās arī citi aģenti, bet viņiem galvenais ir gūt kaut kādu labumu sev.

Vai viņš tev ir sagādājis kādus konkrētus piedāvājumus? No kādām valstīm?

Ir bijuši arī konkrēti piedāvājumi. Pat šodien man zvanīja un pateica vienu no iespējamajiem variantiem. Pēdējā laikā piedāvājumu ir bijis daudz. Ceru, ka viss patiešām izdosies. Atklāšu, ka nopietnākā interese par maniem pakalpojumiem ir Vācijas 2. Bundeslīgā. Ļoti reāla ir iespēja, ka karjeru turpināšu tieši tur. Šādi tādi varianti ir arī Beļģijā. Vācijā par mani interesējoties vairākas komandas.

"Azerbaidžānā varētu spēlēt kaut vai tagad"

Vai nauda tev ir noteicošā?

Ja mani interesētu nauda, varētu parakstīt līgumu Azerbaidžānā kaut vai tagad. Es uzskatu, ka tur tu savai karjerai pieliec punktu. Vienu sezonu nospēlē, nopelni un viss. Tad atkal viss jāsāk no jauna. Nauda mani neinteresē, es gribu pierādīt cilvēkiem, ka varu sasniegt visaugstākos mērķus. Gribas pašrealizēt sevi. Uz Azerbaidžānu var doties karjeras norietā, bet tas nav nopietni. Mans mērķis ir turpināt augt un augt.

Kāda ir tava sapņu līga un mīļākais klubs?

Jau no bērnības fanoju par Nīderlandi. Mans mīļākais klubs ir „Ajax”. Tikai Amsterdamas, ne Igaunijas [smejas]. Vēl patīk arī Spānija, pie tam bija iespēja spēlēt šīs valsts 3. līgā, bet tad laikam par mani sen būtu aizmirsts [smejas]. Ļoti simpatizē ASV MLS līga, taču, lai tur tiktu, man ir jāizcīna kaut kādi tituli. Jānostiprina savs statuss un vārds.

Vai pašam patīk vērot savu spēļu video ierakstus. Vai analizē kļūdas?

Nē, nepatīk. Neskatos savu spēļu ierakstus. [smejas] Man, ja godīgi, nepatīk uzmanība. Kad būšu paveicis kaut ko patiešām lielu, tad būs cita lieta. Būs lielas uzvaras, tad var arī slavu, bet tagad vēl neesmu to pelnījis. Man gribās visiem pierādīt, ka es varu. Daudzi nezina, cik daudz darba esmu ielicis, lai sasniegtu to, ko esmu sasniedzis. Bet jāiet vēl tālāk.

Kā tev ir ar angļu valodu, kas ārzemēs, atskaitot Austrumeiropu, noteikti būs nepieciešama?

Oj, nekādu problēmu. Islandē esmu iemācījies pietiekami daudz, lai par to neuztrauktos [smejas].

"Būtu gatavs konkurēt ar citiem izlases uzbrucējiem"

Intervijās vairākkārt esi teicis, ka gribētu spēlēt Latvijas izlasē. Skaidrs, ka, lai saņemtu izsaukumu, būs jāspēlē augstāka līmeņa čempionātā. Līdz šim esi spēlējis zema līmeņa turnīros. Vai uzskati, ka esi gatavs gan fiziski, gan taktiski doties uz augstāko līgu čempionātiem ārvalstīs?

Ungārijā redzēju to, ka spēlēt tur varētu pilnīgi noteikti. Tur nebija nekādu lielo zvaigžņu, bet līmenis, protams bija cits. Spēlētāji bija daudz fiziskāki un ātrāki, bet pie tā varētu ātri pierast. Visa pamatā ir darbs. Ja labi strādāsi, tiksi vienpadsmitniekā. Domāju, ka tur spēlēt mierīgi varētu. Artjoms Rudņevs ar savu piemēru pierādīja, ka uz izlasi var tikt. Viņš arī sāka ar Ungārijas čempionāta labākā snaipera titulu, bet vēlāk pārcēlās uz augstāku līmeni. Domāju, ka arī man tas būtu pa spēkam. Paskatījos pa televīziju Vācijas 2. Bundeslīgu. Tur ir labs līmenis, bet tur var spēlēt. Tur arī kustās un spēlē tikai un vienīgi cilvēki.

Skatoties Latvijas izlases spēles, vai jūti, ka varētu konkurēt uzbrucēju līnijā?
Mums ir viens uzbrucējs, kurš ir pārliecinoši labākais. Artjoms Rudņevs tas ir pavisam cits līmenis. Viņš ir malacis, visu sasniedzis tikai ar darbu. Uzskatu, ka arī es būtu spējīgs iet viņa pēdās, kāpjot arvien augstāk un augstāk. Esmu vērojis savus iespējamos konkurentus izlasē. Paskatīsimies statistiku, Māris Verpakovskis septiņās spēlēs nav iesitis nevienus vārtus, bet biež vien visu izšķir veiksmes trūkums.

Visiem tiem, kuri saka, ka iesist 42 vārtus Igaunijā ir viegli, iesaku pamēģināt to izdarīt. Daudzi uzskata, ka te ir kaut kādi lauki, bet tā nav taisnība. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka es nevarētu spēlēt izlasē, jo savulaik Virslīgā neko neizdarīju. Tā bija tikai manis paša vaina, bet līmeņa ziņā es varētu spēlēt. Ja godīgi, brīžiem gribās šeit atgriezties un to pierādīt, bet tagad ceru, ka karjeru izdosies turpināt spēcīgāka līmeņa čempionātā. Izlasē es varētu konkurēt!

Latvijas izlase aizvadījusi divas labas spēles pēc kārtas, tādēļ tagad neredzu iemeslu kaut ko mainīt, bet kādā pārbaudes spēlē varētu dot iespēju pamēģināt. Tā pati Igaunijas izlase pārbaudes mačā ar Urugvaju ļāva debitēt uzreiz 11 spēlētājiem! Protams, ka gribētu spēlēt izlasē, bet to lai izlemj treneri. Mans uzdevums ir turpināt strādāt. Cienu Latvijas izlases treneru korpusu, kaut gan jau no bērnības esmu pieradis, ka mani izlasēs neņem. Vienmēr tajās ņēma „Skonto” jauniešus, lai pēc tam viņus varētu pārdot. Tas man nav nekas jauns.

Atgriezīsimies pie Igaunijas. Šosezon klubs spēlē labi. Kādi ir „Trans” mērķi?

Ir iespēja pacīnīties par otro vietu, bet arī vieta labāko trijniekā būtu labs sasniegums. Daudz ko izšķirs konkurentu savstarpējās spēles.

Kas notika Eiropas līgas spēlēs pret Maķedonijas "Rabotnički" [summā zaudējums ar 1:7, maķedonieši tika līdz pēdējai kārtai, kur spēlēja ar "Lazio"]?

Cits līmenis. Mums sezonā nopietnas spēles ir tikai ar 3-4 komandām, bet pārējās ir daudz vieglākas. Pret somiem labi turējāmies pirmās minūtes 30, bet tad visu izšķīra fiziskais spēks. Viņi mūs vienkārši noskrēja, pie tam vienā no spēlēm iesita visu, ko vien var. Arī es pats pārdegu, jo ļoti gribējās sevi pierādīt. Uzskatu, ka arī Latvijas labākās komandas somu barjeru nebūtu pārvarējušas.

”Zelta buča” ieskaitē tu šobrīd atrodies pirmajā vietā!
Jā, man par to ir stāstījuši, bet īsti nezinu šo sistēmu. [Pēc īsa apskaidrojuma] Nu, lai uzvarētu, man vēl gads jāpaliek Igaunijā! [smejas].

Novēlēsim Aleksandram veiksmi turpmākajā karjerā!