Īrijas latvietis Latvijas U21 izlasē un Īrijas līderos. Stroda saknes un marta izrāviens

Marta izrāviens
Īrijas augstākajā līgā Strods "Bohemians" kreklā debitēja jau 2024. gada oktobrī – neilgi pēc pilngadības sasniegšanas. Pagājušajā sezonā, kurā "Bohemians" izcīnīja ceturto vietu un nopelnīja ceļazīmi uz šīs vasaras Eirokausiem, Strods kausā guva divus vārtus pret amatieru komandu (7:0), bet līgā uz maiņu devās piecās spēlēs un nevienā neaizvadīja vairāk par 12 minūtēm. Šo sezonu Strods sāka ar 11 minūtēm, tad četros mačos nespēlēja, bet nu piedalījies trijās spēlēs pēc kārtas un arī debitējis līgas pamatsastāvā. Pirms Ziemeļīrijas mača Strodam četrās spēlēs bija vieni vārti (U21 izlasē) un divas rezultatīvas piespēles (klubā), palīdzot izraut uzvaru pār "Galway" (1:0) un amerikāņu tornim Patrikam Hikijam vēlreiz asistējot arī pret savu bijušo klubu "Dundalk" (1:1).

"Mūsu malējais pussargs treniņā guva savainojumu. Es esmu rezerves malējais pussargs, un man vajadzēja stāties viņa vietā. Tajā dienā, kad gāju uz maiņu un ar stūra sitienu asistēju Patrikam Hikijam [uzvaras vārtos], man nemaz nebija paredzēts būt pieteikumā, taču dienu pirms spēles Deils Rūnijs savainoja ceļgalu," stāstīja 19 gadus vecais Strods. "Parādījās mana iespēja, un es to izmantoju – labi izgāju pret "Galway", pret "Shelbourne" atkal labi izgāju uz maiņu un tad dabūju savu pirmo sākumsastāvu. Piektdien [rīt] spēlēsim pret "Drogheda" – ceru, ka atkal būšu sākumsastāvā un varēšu aizvadīt daudz minūšu. Līgumā vēl palikuši divi gadi. Mani klubā viss apmierina – man ļoti patīk klubs, fani un viss pārējais, atliek turpināt strādāt un progresēt."

"Esmu no Rušas un sāku trenēties "Rush Athletic", pēc tam biju Malahaidā, no kurienes pievienojos "Shelbourne". Tur mani paņēma treneris, kurš faktiski ir mans kaimiņš, un tagad viņš ir "Dundalk" asistents. "Dundalk" pavadīju divus gadus, aizvadīju ļoti labu otro sezonu, un viņi man piedāvāja līgumu, bet interesi izrādīja arī "Bohemians" – izlēmu par labu "Bohemians", jo ļoti patika projekts un fani. Mans pirmais sākumsastāvs tikko bija tieši pret "Dundalk", un bija savādi treneri redzēt pretējā pusē, bet viņš man ir ļoti daudz iemācījis un palīdzējis progresēt. Kad pirms gada ar U19 izlasi spēlējām Elites kārtā, interesējās arī [U19 izlases un arī tā brīža "Grobiņas" galvenais treneris] Viktors Dobrecovs un vēl daži citi [Latvijas klubi], bet mans sapnis ir spēlēt Anglijā. Varbūt vēlāk nākotnē uzspēlēšu arī Latvijā."

Īrijas latvietis
"Esmu dzimis un audzis Īrijā, bet abi mani vecāki ir latvieši – mamma no Alūksnes un tētis no Varakļāniem. Ģimenē uzaugu runājam latviski, taču ārpus ģimenes apkārt nav bijusi diez ko latviska vide. Bērnudārzs un skola bija angliski, tādēļ neprotu tik labi, lai latviski runātu arī intervijā. Taču mājās gan latviski runāju katru dienu," sacīja Strods, kurš jautājumus latviešu valodā saprata ļoti labi, bet atbildēt latviski vēl kautrējās un runāja angliski. "Šobrīd man ir divas pases – Latvijas un Īrijas, taču sākumā man bija tikai Latvijas pase – Īrijas pasi ieguvu tikai pagājušajā vasarā. Tā kā mans sapnis ir spēlēt Anglijā, Brexit dēļ man vajag arī Īrijas pasi."

"Vecāki un māsa dzīvo Īrijā, bet Latvijā man ir palikuši vecvecāki un vecāku radi. Pirms parakstīju profesionālo līgumu, arī biežāk sanāca paciemoties Latvijā un apciemot radiniekus. Ilgākais, šķiet, esmu bijis uz mēnesi. Bieži palieku Rīgā pie māsīcas, kur palikšu arī tagad pirms lidojuma. Latvijā man droši vien vislabāk patīk Rīgā. Atceros, ka pirmā izlases nometne bija Liepājā, taču Rīga man patīk labāk. "Daugavas" stadionā gan esmu pirmoreiz. Atceros, ka skatījos spēli, kad te viesojās Anglijas izlase. Man šķita, ka stadions ir diezgan jauks, bet lasīju, ka angļu fani internetā nerakstīja diez ko labas atsauksmes un ka viņiem tas ir par mazu, jo viņi ir pieraduši spēlēt Vemblijā pie 90 tūkstošiem."

Markuss Strods. Foto: Bohemian Football Club

2006. gadā dzimušo kompānija
Gan ar U17, gan U19 izlasi Strods spēlēja Elites kārtās, savukārt U21 izlasē sācis nu jau četrus mačus pēc kārtas. "Kā jaunatnes izlases mani pamanīja? Sazinājos ar aģentu, kurš piezvanīja federācijai, un federācija sazinājās ar mani un uzaicināja uz nometni, kurā man izdevās atstāt labu iespaidu. Sāku U17 izlasē, nu jau esmu U21 izlasē, un liels sapnis būtu iekļūt arī Latvijas pieaugušo izlasē."

"Par Latvijas futbolu joprojām nezinu diez ko daudz – lai to iepazītu, vajadzētu šeit spēlēt arī ikdienā. Taču puiši komandā ir ļoti patīkami un pret mani labi izturas, jau izveidojusies laba saikne, labi jokojam savā starpā. Atceros, kad gribēju tikt Latvijas U17 izlasē, komandā bija Markuss Ivulāns – mums, protams, ir vienāds vārds (smejas). Pirms izsaukšanas piesekoju viņam Instagram, un kopš U17 izlases esam bijuši labākie draugi, arī ar Kristiānu Mežsargu [guva vārtus pret Ziemeļīriju]," stāstīja Strods. Visi trīs – Strods, Mežsargs [Itālijas "Como"] un Ivulāns ["Ogre United"] – ir dzimuši 2006. gadā un Latvijas U21 izlasē konkurē par malējo pussargu vietām. No 2006. gadiem, kuri U21 izlasē drīkstēs spēlēt arī nākamajā ciklā, ierindā bija arī Ivulāna kluba biedrs Tomašs Mickēvičs un cits malējais pussargs Roberts Bočs, kurš pēc spēlēšanas Itālijā nu trenējas ar "Audu".

"Pret Gruziju aizvadījām labāku spēli – arī es pats, Ziemeļīrija ir laba komanda, taču domāju, ka varējām un mums vajadzēja šajā spēlē uzvarēt. Otrajā puslaikā palaidāmies un ielaidām divus vārtus. Citā dienā būtu vajadzējis uzvarēt. Gruzijā guvu labus vārtus, un esmu ļoti lepns par saviem pirmajiem vārtiem U21 izlasē, arī vecāki bija lepni," teica Strods. "Esmu smagi strādājošs spēlētājs, esmu labi fiziski trenēts, esmu spēcīgs, ātrs. Domāju, ka tieši manu ātrumu un skriešanu aiz aizsargu mugurām novērtē kluba galvenais treneris Alans Reinoldss. Klubā man ir jau divas rezultatīvas piespēles, nu gribētos arī gūt vārtus un pierādīt sevi Īrijas līgā, lai tālāk nokļūtu tur, kur vēlos būt."

Latvijas U21 izlases standartsituācijas izpildīja kapteinis Ivans Patrikejevs un arī Markuss Strods. Foto: LFF