Romanovs: "Labāk spēlēt 30 000 skatītāju Indonēzijā, nekā 500 - Eiropā
Latvijas futbola vārtsargs Deniss Romanovs pāris dienas iepriekš parakstījis savu otro līgumu Indonēzijā. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com viņš skaidro savu izvēli, kā arī sīkāk izklāsta jaunumus par Indonēzijas futbolu un sadzīvi.
Jau vakar rakstījām par to, ka Deniss Romanovs savu karjeru turpinās Indonēzijas klubā "Arema". Indonēzijā tā viņam būs jau otrā sezona. Deniss ar savu jauno karjeras izaicinājumu ir vairāk nekā apmierināts:
"2011. gada janvāra sākumā kāds mans labs draugs ar Vācijas aģenta starpniecību piedāvāja man variantu Indonēzijā. Man tika nosaukts piedāvājums un kontrakta ilgums, pie tam laika apdomai nebija. Ja es atteiktu, manā vietā brauktu kāds cits. Ja godīgi, pat nedomāju – uzreiz piekritu. Pēc trīs dienām izlidoju uz Indonēziju, bet tikai tad, kad atlidoju, uzzināju, ka nespēlēšu vis galvaspilsētā, bet gan 20 stundu lidojuma attālumā no Džakartas – tuvāk Austrālijai, Papua salā. Sākumā tas bija šoks, bet vēlāk nenožēloju savu izvēli [smaida].
Bija ir arī citi varianti gan ārvalstīs, gan Latvijā, taču tie nebija pietiekami interesanti. Lielā mērā tieši finansiālajā ziņā. Jā, šeit līmenis ir zemāks nekā Čehijā, zemāks par četru vadošo mūsu valsts klubu spējām, taču futbolu spēlē skatītājiem, bet par to daudzumu tribīnēs te nevar sūdzēties! Futbols ir sporta veids numur viens!
Futbolu šeit vienkārši dievina, stadionā atrodas pa 20-30 tūkstošiem skatītāju! Viņi māk fanot, sarūpē fantastisku atmosfēru! Visas spēles tiek translētas televīzijā augstā līmenī, pie tam ir arī ekspertu studijas pirms un pēc spēlēm, kā arī to pārtraukumos! Labāk es spēlēšu reitinga 146. vietas [Indonēzija] čempionātā, nekā 74. [Latvija], kur uz spēlēm atnāk 50 skatītāji un atmosfēra ir kā teātrī. Pat Čehijā atmosfēra ne tuvu nebija tāda, kā šeit. Braukt uz kādu Eiropas vidusmēra čempionātu, kur tribīnēs ir 500 cilvēki, man nav nekādas vēlmes."
Deniss arī pastāstīja, ka dzīve Indonēzijā ir finansiāli izdevīga: "Dzīve šeit ir ļoti lēta, atskaitot Bali salu, kur viss ir pakārtots tūristiem, tādēļ arī cenas ir atbilstoši augstas. Tur, kur nav tūristu, viss ir lēts. Piemēram, ļoti labi papusdienot maksā tikai apmēram 2-3 dollārus. Benzīns maksā ap 25 santīmiem litrā. Noīrēt māju ar četrām-piecām istabām un visām nepieciešamajām mēbelēm izmaksās tikai ap 2000-2500 eiro gadā!"
Plašāku interviju ar Denisu Romanovu lasiet rīt. Vairāk uzzināsiet par viņa pāreju uz Indonēziju, kāpēc tā arī neizdevās nostiprināties Eiropā, kā uz Indonēziju aizbrauca Deniss Kačanovs, par Romanova nākotnes plāniem, Indonēzijas sadzīves īpatnībām un daudz ko citu.
+15 [+] [-]
Gribi vai negribi , pēc šitā gribās tur aizbraukt. Vienīgais, ja parastu darbu tur strādā, tad jau noteikti graši.
Bet nu , par tiem skatītājiem ir pareizi. Vienīgais , man vēl likās, ka viņiem tur par kriketu baigi fano.
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+30 [+] [-]
Viņš dzīvo sapnī, es arī gribu.
+4 [+] [-]
Ja nebūt ne vairs jaunam darbiniekam, kam būtu sevi jāpierāda, ir jāizvēlas starp darbu prestižā kompānijā, bet par mazāku algu un ar nekādu attieksmi vai darbu mazāk zināmā kompānijā, bet ar labu algu un lielisku attieksmi pret darbiniekiem, tad izvēle, manuprāt, ir acīmredzama.
+3 [+] [-]
+21 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]