Jānis Ikaunieks par pirmo sezonu ārzemēs, progresu un Francijas iemīlēšanu

Tev taču vakar Francijā bija spēle...
Jā, bija gan, taču šorīt man jau bija lidmašīna, lai dotos mājās.

Gribēji vienkārši pēc iespējas tikt ātrāk mājās vai ļoti vēlējies šo spēli ["Skonto" pret "Liepāju"] redzēt?
Viss kopā. Jā, noilgojos, gribēju pēc iespējas ātrāk tikt mājās. Protams, gribēju redzēt arī šo spēli - sanāca ideāli uz to paspēt.

Atskaitot tuvojošos izlases pauzi, kāds tagad ir tavs plāns? Kad būs jāatgriežas klubā?
"Metz" atvaļinājums visiem spēlētājiem beigsies 24.jūnijā un tad visiem ir jāatgriežas, taču man ir izlase [12.jūnijā Latvija pret Nīderlandi - aut.], un es varu ilgāk atpūsties un atgriezties mazliet vēlāk. Drīkstu atgriezties 6.jūlijā, taču man tas nav vajadzīgs - plānoju atgriezties 28.jūnijā, jo šai dienā "Metz" sāksies treniņnometne.

Ko darīsi tuvākajās dienās līdz izlases treniņnometnei?
Vakar bija spēle Francijā, šodien atpūšos, aizbraukšu mājās pie ģimenes, parunāsimies, bet rīt jau plānoju iet paskriet. Tagad šo laiku trenēšos pie "Liepājas".

Atceroties to brīdi, kad tikko parakstīji līgumu ar "Metz", - kas no tā, ko tobrīd sagaidīji, rezultātā bija citādi?
Godīgi sakot, es tobrīd pārāk neaizdomājos, kā būs - vienkārši aizbraucu uz turieni, viss notika tik ļoti ātri. Sākumā vispār bija doma palikt šeit spēlēt, tad pēkšņi piedāvājums, hop-hop un jau biju tur. Īpaši neanalizēju, kā tur būs. Sākumā bija grūti pierast - valoda, jādzīvo vienam pašam, garlaicīgi, citreiz jutos vientuļi.

Tagad, pēdējā mēnesī vai divos, ļoti labi gāja treniņos, atradu tur savu vietu, iepatikās tur, kļuvu priecīgāks, arī ārpus treniņiem. Parādījušies draugi, varēju labāk un interesantāk pavadīt laiku. Tagad varu apgalvot, ka man tur, Francijā, ir iepaticies dzīvot. Futbola ziņā, protams, ir ļoti labi treniņu apstākļi, apkārt ir ļoti labi spēlētāji, varu daudz ko mācīties. Arī to, kā visi pieiet savām kondīcijām, to, kā pirms treniņiem individuāli jāieiet zālē, to, kā katrs seko līdzi režīmam. Aprunājies, daudz ko uzzini. Varu teikt, ka pieredzes ziņā šai laikā, atrodoties Francijā, esmu ļoti daudz ko ieguvis.

Tagad komandā jūties kā savējais?
Jā, jā. Pasmejos pats, pasmejas par mani, pats par sevi pasmejos [smaida].

Un tas viss - franču valodā?
Pats pagaidām varu pateikt tikai pavisam bišķiņ. Kad citi runā, jau kaut ko varu sadzirdēt un saprast. Viss notiek pamazām, šobrīd vēl ir grūti. Divas trīs reizes nedēļā apmeklēju franču valodas kursus. Bija viens posms, kad kursu nebija, jo skolotāja bija aizdevusies prom. Bet tā jā - mācāmies kopā ar Sergeju [Krivecu, baltkrievu futbolistu - aut.].

Pirms došanās uz Franciju lielākās bažas, kas izskanēja, bija divas: fiziskais, jo Francijas futbols ir fizisks, tur ir daudz spēcīgu tumšādainu futbolistu, un taktiskais - kā spēlēt bez bumbas, kur atrasties laukumā. Kura no šīm lietām bija lielāka problēma un cik stipri esi progresējis abās šajās jomās?
Domāju, ka fiziskā kondīcija tagad sezonas beigās tiešām bija laba. Arī tad, kad nespēlēju galvenajā komandā, spēlēju pie dublieriem, pats regulāri gāju skriet, lai būtu labs. Gaidīju savu iespēju un sezonas beigās sagaidīju. Cik nu izmantoju, nezinu, bet nu... runāju arī ar priekšniecību, un viņi teica, ka cer uz mani nākamajā sezonā. Centīšos viņu cerības attaisnot, trenēšos, viss vēl priekšā.

Taktiski jā, bija daudz jāstrādā - treneris man daudz taktiskās lietas stāstīja, otrais treneris palīdzēja. Principā sapratu, kā taktiskā ziņā jāaizsargājas, sapratu viņu spēles modeli, un pēdējā laikā treneris treniņos bija apmierināts ar to, kā spēlēju aizsardzībā. Saka, ka esmu pielicis tieši aizsardzībā. Fiziskā ziņā varbūt vajadzētu vairāk muskuļus uzaudzēt. Bet nu... cik nu tos muskuļus vajag - galvenais, jābūt stipram korpusam, lai varētu kārtīgi nostāvēt kājās.

Minēji, ka vadība tevi gaida, bet vai ar galveno treneri tev izveidojās normāls personīgais kontakts, un vai vispār pēc izkrišanas viņš paliek?
Ar treneri sarežģīta situācija, neviens nezina, vai viņš paliks. Taču personīgais kontakts nav, un, cik zinu, nevienam spēlētājam tāda īsti nav.

Vai tev ir svarīgi, lai ar treneri būtu ciešas attiecības?
Man īstenībā tas ir diezgan vienalga. Es daru savu darbu, spēlēju, treneris pieņem lēmumu, vai likt mani sastāvā. Galvenais, ka saprotu, kur man ir jāpieliek.

Un ko viņi ir teikuši - kur ir jāpieliek?
Pie tā paša taktiskā zīmējuma, spēles aizsardzībā. Tās ir lietas, kuras varu apgūt ar laiku, ar pieredzi.

Redzot, kā viss notiek tur, pie kā, tavuprāt, jāpiestrādā Virslīgas klubiem, to treneriem? Respektīvi, kurā jomā mūsu futbols visvairāk atpaliek?
Grūti teikt... Tas, kas Latvijā noteikti pietrūkst, ir skatītāji. Tad atmosfēra būtu labāka.

Jā, bet, aizbraucot uz turieni, tu taču uzreiz nebiji gatavs spēlēt pirmās komandas sastāvā?
Visu laiku biju ar pirmo komandu, vienkārši spēlēju dublieru sastāvā. Protams, ārzemēs vispirms pie visa jāpierod. Man sākumā patiešām bija grūti.

Kā tu noraksturotu Francijas līgu? Tu gan neesi bijis citos lielajos čempionātos, toties izlases rindās esi spēlējis pret Turciju, Nīderlandi. Vai Francijas čempionātam ir sava specifika?
Viņiem patīk ātrums, tumšādainie futbolisti ātri skrien, ātri izrīkojas ar bumbu. Varbūt kopumā spēles laikā tu nemaz tik daudz nenoskrien, bet ir epizodes, kad viss tiek ļoti ātri izspēlēts.

Par vadības cerībām otrās sezonas kontekstā jau minēji, bet ko pats no sevis sagaidi?
Braucot uz turieni, domāju, ka sākumā noteikti vēl nespēlēšu. Ņemot vērā, ka esmu jauns, nodomāju, ka galvenais, lai man tur būtu progress. Ja nebūtu progresa, tad jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Taču, esot tur, un pēc šī laika, kas ir pagājis, jūtu, ka progress ir bijis. Ar šo sezonu esmu apmierināts. Nākamajā sezonā spēlēšu "Ligue 2", un domāju, ka viss ir atkarīgs no manis - ja kārtīgi trenēšos, neatlaidīgi strādāšu un treneru acīs attiecībā uz mani viss būs kārtībā, tad spēlēšu un turpināšu progresēt. Varēšu augt kā futbolists.

Kā tu uztver situāciju, ka būs jāspēlē pēc spēka 2.līgā? Braucot uz turieni, laikam jau nebija paredzēts, ka notiks šāds pavērsiens.
Jā, plānots nebija. Domāju, ka daži vadošie spēlētāji varbūt aizies, man būs lielāka iespēja spēlēt un progresēt. Tai pašā laikā nāks iekšā jaunie spēlētāji un notiks rotācija - tik un tā būs 25-28 spēlētāji, un visi gribēs spēlēt. Tur nav švaku spēlētāju meistarības ziņā. Katram viss atkal būs jāpierāda no jauna.

Kā tu domā, sastāvs stipri mainīsies? Maludā taču nepaliks?
Maludā bija 1+1 līgums, taču, domāju, viņš uz otru gadu nepaliks. Par pārējiem - kodols varbūt saglabāsies, tomēr, domāju, kādi spēlētāji 8-10 aizies projām. Varbūt ne visi labākie aizies, bet skaita ziņā diezgan daudzi varētu klubu pamest. Kādam līgums beidzies, kādam nebūs vēlmes palikt, kāda sniegums neapmierinās kluba prezidentu. Tur ir daudz specifisku apstākļu - tas lai paliek kluba ziņā, es necenšos tajā visā sevišķi iedziļināties.

Kā tu izjūti konkurenci treniņos? Vai tur visi gatavi viens otru "apēst"?
Jā, tur tiešām ir tā. Pirms treniņa un pēc treniņa vari pasmieties, ir draudzīgas attiecības, bet laukumā treniņa laikā var kārtīgi dabūt pa kājām, trenerim patīk, ka, piemēram, spēlētāji treniņos viens ar otru iet asi kontaktā. Neviens citu nežēlo un treniņos var daudz dabūt ciest. Katrs cīnās par sevi, un par citiem nesatraucas, esi tu tur vai neesi.

Vai tu tam visam biji gatavs?
Jā, man Māris [Verpakovskis - aut.] deva padomus, it kā biju gatavs. Taču sākumā tāpat bija grūti.

Latvijas līdzjutējiem, neskaitot, protams, tevi, "Metz" komandā lielākā slavenība ir Florāns Maludā. Redzēju, ka vakar savā "Facebook" kontā ieliki fotogrāfiju, kur esat divatā. Tā bija tikai tāda nobildēšanās vai arī cilvēcīgais kontakts ar viņu izveidojās?
Izveidojās - pirms spēlēm divas vai trīs reizes viesnīcā tikām ielikti vienā numuriņā. Normāls cilvēks, labs futbolists.

Varbūt viņš tev devis ieskatu arī tajā, kā ir spēlēt Premjerlīgā un vispār tādā klubā kā "Chelsea"?
Manuprāt, Francijā daudzi uzskata, ka "Chelsea" viņam karjeru pabojāja, bet personīgi par to neesam runājuši. Esmu daudz runājis ar Modibo Maigā [Mali futbolists, kurš pieder "West Ham", bijis īrē "Queens Park Rangers", bet šobrīd atrodas īrē "Metz" - aut.], esam ar viņu sadraudzējušies - viņš man ir daudz stāstījis par savu pieredzi Anglijā. Daudz interesantu lietu.

Mazliet nenopietnāks jautājums - piemēram, Maludā alu dzer?
Nezinu, kā ar alu, bet esmu redzējis, ka kādu vīna glāzi iedzer.

Un kā vispār Francijā ar alkoholu - komandas vakariņās vīna glāze ir atļauta? Un tu pats?
Nē, nē, tas nav priekš manis. Bet vispār Francijā ir tā, ka viņi var iedzert vīna glāzi, pēc tam braukt mājās ar mašīnu. Citreiz pat divas trīs glāzes. Taču noteikti nevarētu teikt, ka tur daudz lieto alkoholu.

Kādi vispār tev ir dzīvošanas apstākļi Francijā?
Man ir savs dzīvoklis, kuru es īrēju. Tas atrodas piecu minūšu gājienā līdz stadionam. Viss ir blakus. Ēdienus gatavoju pats mājās, pēc treniņiem varu aiziet uz akadēmiju paēst - tur man patīk, jo ir makaroni, gaļa, varu ātri atjaunoties. Man svarīgi uzreiz atgūt labu pašsajūtu.

Mašīnu klubs ir piešķīris?
Man jau nemaz tiesību nav, neesmu tās nokārtojis. Tieši sāku tās likt, taču tad bija uz Franciju jābrauc. Pats vainīgs, 18 gadu vecumā to varēju izdarīt, bet noslinkoju. Raksturs [smejas].

Darba samaksu skaitļos nesauc, bet vai tā ir atkarīga no aizvadītā spēļu daudzuma vai ir fiksēta?
Ir fiksētā samaksa, bet ir arī, protams, bonusi, kuri ir lielāki, ja nospēlēju vairāk. Jā, ir arī prēmijas.

Noslēgumā mazliet par izlasi. Ja pareizi atceros, tev pieder spārnotais teiciens, ka, ja Turcijas izlasē ir Arda Turans, tad Nīderlandes izlasē ir septiņi tāda kalibra vīri. Nīderlandei nevarēs palīdzēt Robens - vai tas nozīmē, ka holandiešiem paliek tikai seši "ardas turani"?
Viņiem Robens tiešām ir liela daļa no komandas, vienmēr saasina spēli - Holande var spēlēt, spēlēt un tad vienkārši iedot bumbu Robenam, viņš uzreiz hop, hop, ieiet centrā, uzsit vai atdod bīstamu piespēli. Tagad viņa nebūs - redzēs, kā būs.

Pats Amsterdamā biji pamatsastāvā, bet Čehijā vairs tikai nāci uz maiņu. Vai jūti, ka balansē uz robežas starp pamatsastāvu un rezervi?
Neko jaunu nepateikšu - sāksies izlases nometne, visi gribēs tikt pamatsastāvā, būs jāpierāda sevi, un tad jau redzēs, kā viss sanāks un ko treneris lems.

Tagad vēro "Liepājas" spēli. Ja vien tā būtu ļauts, vai tu būtu ar mieru uzvilkt "Liepājas" kreklu, lai dotos šodien pat palīgā cīņā pret "Skonto"?
Bet protams! Man "Liepāja" ir sirdij mīļa komanda, internetā esmu redzējis visas "Liepājas" spēles. Vienmēr atbalstu. Tur ir ļoti pozitīvi cilvēki - komandā, apkārt.

Vai ar brāli Dāvi pamācat viens otru un vai nepietrūkst viņa tagad laukumā?
Jā, pēc spēlēm allaž šo to pārspriežam kopā, aprunājamies, pamācam viens otru. Dāvja, protams, pietrūkst, taču Francijā vēl nav bijis tā, ka acīm meklētu viņu laukumā [smaida].