Kur nonācis Оскарс Kļava?

Tikai divas dienas pēc līguma parakstīšanas Oskars debitēja sava jaunā kluba rindās, iznākot uz maiņu otrā puslaika sākumā. Mačā pret „CSKA” viņam gan iespēju kaut ko glābt vairs nebija, jo komanda pirmajās 45 minūtēs pamanījās ielaist četrus vārtus. Latvieša debija "Anzhi" rindās krievu medijos nekādu dižo sajūsmu vai interesi neizraisīja, vēl jo vairāk, Kļava tika dēvēts par Lietuvas izlases futbolistu, bet paša spēlētāja krekliņu rotāja nevis uzvārds, bet gan vārds "Оскарс". Visa mača garumā komentētāji Oskaru tā arī sauca - par Oskaru. Jebkurā gadījumā, debijas puslaiku Kļava aizvadīja labi, saņemot atzinīgu novērtējumu, bet komandai sagrāve ar 0:4. Uz doto brīdi "Anzhi" turnīra tabulā ieņem 12. vietu 16 komandu konkurencē, par septiņiem punktiem apsteidzot izkrišanas zonu.

"Anzhi" atgriežas Premjerlīgā pēc septiņu gadu pārtraukuma

Mahačkalas klubs „Anzhi” tika dibināts juku laikos, 1991. gadā. Dagestānas Republikā situētā vienība lēnā garā, sākot ar 1992. gadu, bruģēja sev ceļu uz Krievijas Premjerlīgu. 1997. gadā izdevās tikt 1. līgā, bet jau 2000. gadā komandas līdzjutēji pirmo reizi varēja vērot Premjerlīgas futbolu. Debija padevās vairāk nekā spoža – ceturtā vieta, pie tam līdz labāko trijniekam pietrūka pavisam nedaudz. Noturēties augstākajā sabiedrībā gan neizdevās, un drīz vien nācās atgriezties 1. līgā, kur nebūt negāja spoži. Vēl 2006. gadā „Anzhi” ar lielām pūlēm saglabāja vietu šajā līgā, bet citos gados reāli nepretendēja uz atgriešanos Premjerlīgā. Par lūzuma momentu kļuva iepriekšējā sezona, kad komanda pēdējā kārtā nodrošināja sev pirmo vietu 1. līgā. Tā kā no dalības Premjerlīgā atteicās „Moskva”, "Anzhi" būtu pieticis arī ar trešo vietu 1. divīzijā, taču tobrīd tas vēl nebija zināms.

Komandas galvenā panākumu atslēga bija lieliskā spēle uzbrukumā, kā arī izcilais sezonas sākums (pirmais zaudējums vien 16. kārtā). Par komandas uzbrukumu līderi kļuva gruzīnu pussargs Otars Marcveladze, kura rēķinā 13 vārti. Gruzijas izlases futbolists komandu starpsezonā gan pametis, pievienojoties 1. līgas klubam „Volga” (savas karjeras laikā spēlējis arī Kijevas „Dynamo”). Par īsto komandas motoru gan jāsauc cits pussargs Davids Corajevs, bez kura komandu būtu grūti iedomāties. Pēc veiksmīgās iepriekšējās sezonas viņš palika komandā, un šogad joprojām spēlē nozīmīgu lomu komandas sniegumā. Viņa rēķinā 16 spēles un pieci vārti. Par Krievijas 1. divīzijas labāko pussargu 2009. gadā gan netika atzīts krievs Corajevs, bet gan moldāvs Nikolajs Žosans, kurš tāpat turpina spēlēt Mahačkalas klubā.

Slikts stadions, Kaspijas jūra, Gruzija…

„Anzhi” kluba vēsturē ticis pie vairākiem atzīstamiem ierakstiem. Atskaitot jau divas pieminētās zelta godalgas 1. divīzijā, kā arī ceturto vietu Krievijas Premjerlīgā, klubs vienreiz ticis arī Krievijas kausa izcīņas finālā, kā arī debitējis UEFA kausa izcīņā, taču 1/64 finālā nācās ar 0:1 piekāpties „Rangers”. Šis fakts ir pieminēšanas vērts, jo divu maču vietā tika aizvadīts tikai viens, pie tam neitrālā laukumā, jo uz to brīdi Krievijas un Čečenijas attiecības bija ļoti saasinātas.

"Anzhi" vienībai nav tā pati labākā reputācija, jo klubs vairākkārt ticis turēts aizdomās par sarunātajiem spēļu iznākumiem. Arī šogad ne reizi vien ir teikts, ka komanda apzināti piekāpsies vai piekāpusies kādā no spēlēm. Bet nekādu pierādījumu nav. Mahačkalas stadions tiek uzskatīts par vienu no sliktākajiem Krievijas Premjerlīgā. Neapmierinošās zāliena kvalitātes dēļ vienu no spēlēm pat nācies aizvadīt neitrālā laukumā, kas sadusmojis kluba līdzjutējus, kuri jau aizsūtījuši oficiālu vēstuli Dagestānas prezidentam, lai tas nepieļautu šāda atgadījuma atkārtošanos.

Kas vēl sakāms par „Anzhi”? Mahačkalas pilsēta atrodas pašā Kaspijas jūras krastā, bet Dagestānas republika robežojas ar Azerbaidžānu, Gruziju, kā arī ar Čečeniju. Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka savulaik šajā klubā pāris spēles aizvadījis arī Latvijas futbolists Ēriks Pelcis, taču ilgi viņš šajā vienībā neuzkavējās.

Komandas treneru štābs

„Anzhi” kluba pastāvēšanas vēsturē vadījis ļoti plašs futbola treneru loks. Klubam raksturīgas regulāras treneru nomaiņas, kā arī bijušo treneru atgriešanās. Piemēram, šobrīd komandu vada dagestānietis Gadži Gadžievs, kurš ir ļoti labi pazīstams futbola speciālists. Tieši viņa vadībā "Anzhi" 2000. gadā ieguva ceturto vietu Premjerlīgā. Pie kluba stūres viņš stājās pirms šīs sezonas, jo iepriekšējais treneris gruzīns Omārs Tetradze personīgu iemeslu dēļ atkāpās no sava amata. Interesanti, ka Gadžievs par komandas galveno treneri kļuvis jau ceturto reizi. Savas trenera karjeras laikā vadījis Krievijas jaunatnes un pieaugušo izlases, Samāras „Krylya Sovetov”, kā arī strādājis Japānā. Ļoti cienīts treneris Krievijā. Vērts pieminēt, ka savulaik ar „Anzhi” strādāja tagadējais Ukrainas izlases galvenais treneris Mirons Markevičs, kurš lielākos panākumus guvis ar Harkovas „Metalist”.

Kluba sastāvs un Kļavas konkurenti

Dzeltenzaļā kluba rindās spēlē visdažādāko valstu pārstāvji. Protams, ka vairākums ir no Krievijas, taču netrūkst spēlētāju arī no Gruzijas (īpaši daudz to bija Tetradzes vadībā), Azerbaidžānas, Serbijas, Senegālas, Čehijas, Bulgārijas, kā arī, protams, Latvijas. Lielu zvaigžņu komandā nav, taču ir vairāki pazīstami spēlētāji. Šī gada sākumā klubam pievienojās bijušais Kazaņas „Rubin” vārtsargs Nukri Revišvili, kura rēķinā ir arī vairākas spēles galvenās komandas sastāvā, kā arī pāris mači Gruzijas izlasē. Savu izlasi pārstāvējuši arī aizsargs Mahirs Šukjurovs (vairāk kā 30 spēles Azerbaidžānas izlasē), jau pieminētais Žosans, bet atsevišķi gribētos izcelt senegālieti Baju Kebi, kurš vairākas sezonas bija stabila Maskavas „Spartak” aizsardzības vērtība. Viņam arī trīs spēles izlasē. Virkne futbolistu spēlējusi savu valstu jaunatnes izlasēs, kā arī pārstāvējusi laba līmeņa klubus kā Doņeckas „Shakhtar”, Maskavas „Spartak”, Prāgas „Sparta”, Baku ”Inter” un citus.

Viens no spilgtākajiem komandas pastiprinājumiem starpsezonā bijis čehu uzbrucējs Jans Golenda, kurš vēl iepriekšējā sezonā veiksmīgi spēlēja Prāgas „Sparta” rindās. Šogad viņa rēķinā trīs vārtu guvumi ,taču šobrīd futbolists guvis nopietnu savainojumu. Nesen komandai pievienojās arī vēl vairāki uzbrucēji, starp viņiem arī „Krylya Sovetov” spēlētājs Igors Strelkovs un gados jaunais „Rubin” uzbrucējs Kuharčuks, taču kopumā šī līnija šogad darbojas nesekmīgi.

Mūs gan vairāk interesē aizsardzības līnija, kurā ir vairākas stabilas vērtības – serbs Mitars Pekovičs, kuru Kļava nomainīja spēlē ar „CSKA”, kā arī kapteinis Rasims Tagirbekovs. Abi nav izlaiduši nevienu maču. Daudz spēlējuši Mahirs Šukjurovs un Bajs Kebe, taču viņi biežāk darbojas aizsardzības malās. Vēl starp aizsargiem ir arī Ali Gadžibekovs, bet viņš šogad spēlējis diezgan maz un arī neizteiksmīgi, kaut arī pēdējās spēlēs viņa sniegums uzlabojas. Par pēdējo komandas papildinājumu kļuvis gruzīns Otars Hizaneišvili, kurš savas karjeras laikā skolojies un spēlējis Maskavas „Spartak”, Maskavas „Dinamo”, „Rostov”, kā arī vācu klubos „Freiburg” un „Augsburg”. Ar Kļavu „Anzhi” rēķinās kā ar centra aizsargu, tādējādi viņa galvenie konkurenti uz vietu pamatsastāvā būs Pekovičs un komandas kapteinis Tagirbekovs. Lai arī abi aizvadīja vāju spēli pret „CSKA”, izkonkurēt šos vīrus būs ļoti grūti, toties pierādīt sevi aizsardzības malās Oskaram ir visas iespējas, jo gan Gadžibekovs, gan Kebe ir izkonkurējami. Oskara mīnuss gan ir tāds, ka praktiski visa aizsardzības līnija, atskaitot Pekoviču un Šukjurovu, šādā sastāvā darbojas jau vairākus gadus. Treneris Gadžievs nereti izvēlas spēlēt ar pieciem aizsargiem, taču pārsvarā tiek izmantots taktiskais zīmējums ar četriem aizsargiem, pieciem pussargiem un vienu nominālo uzbrucēju. Nākamā spēle "Anzhi" jāaizvada izbraukumā ar kaimiņiem Vladikaukāzas „Alania”. Komandas ir kaimiņi ne tikai turnīra tabulā (šķir viens punkts), bet arī pēc ģeogrāfiskā izvietojuma. Būs interesanti!

Kļavas konkurenti