Vaņins: "Esmu gatavs palikt Sionā vēl piecus gadus"

Vadošais Latvijas futbola izlases vārtsargs Andris Vaņins (30) vakar pagarinājis līgumu ar Šveices augstākās līgas klubu „Sion”. Ja viss notiks kā līgumā ieplānots, ilūkstietis Šveicē uzturēsies līdz pat 2015. gada vasarai. Futbola līdzjutēju viedoklis par līguma pagarināšanu dalās – daži uzskata, ka tas ir pareizs lēmums, bet citi, ka tas varētu atturēt no spēlēšanas kādā spēcīgākā līgā.

Šveices Superlīgā iestājusies neliela pauze, kuru Latvijas vārtu vīrs nr.1 izmantojis, lai atgrieztos Latvijā un atpūstos. Portāls Sportacentrs.com aicināja vienu no kandidātiem uz 2010. gada Latvijas labākā futbolista titula iegūšanu uz nelielu sarunu, kurā Vaņins pastāstīja, ka jūtas ļoti apmierināts ar dzīvi Sionā, kur fani viņu iecēlušu tikpat kā varoņa statusā. Tāpat Andris analizējis savu un komandas sniegumu sezonas pirmajā pusē, kā arī veltīja pāris kritiskas piezīmes Latvijas Futbola federācijai.

Gribētos apsveikt tevi ar līguma pagarināšanu. Kāpēc nolēmi pagarināt līgumu, ņemot vērā, ka tas bija spēkā vēl uz pusotru gadu?

Kāpēc parakstīju līgumu uz tik ilgu laiku? Esmu šeit ļoti apmierināts. Klubs ir labs, čempionāta līmenis tāpat, pie tam arī ģimenei šeit patīk. Būtu gatavs šeit palikt vēl piecus gadus un pat vairāk.

Varbūt klubs piedāvāja finansiāli krietni izdevīgāku līgumu?

Jā, līguma nosacījumi ir labāki, taču nevarētu teikt, ka atšķirība būtu pārāk liela.

Vai ilgtermiņa līgums nevarētu kļūt par šķērsli tikšanai kādā no TOP līgas klubiem?

Es tā nedomāju. Ja kāda vienība mani patiešām vēlēsies iegādāties, tad būs gatava šķirties no diviem miljoniem. Šādas naudas atrašana viņiem nebūs problēma, jo tāda līmeņa klubi uz brīvajiem aģentiem īpaši necer.

Vai divi miljoni ir tā summa, kuru par tevi vēlas saņemt „Sion”?

Nezinu, par kādu summu runa ir tagad, bet līdz šim kluba prezidents bija minējis tieši šādu skaitli.

Vai pēc „Paris St.Germain” vēl kāda vienība izrādīja nopietnu interesi par taviem pakalpojumiem?

Par konkrētu interesi neko neesmu dzirdējis.

Sionā līdzjutēji tevi ļoti ciena un augstu vērtē. Varbūt arī tas ietekmēja tavu izvēli pagarināt līgumu?

Nē, fanu attieksme neietekmēja, kaut gan nevar nepieminēt, ka atbalsts šeit ir vienkārši fantastisks. Cilvēki nāk uz katru spēli un ļoti atbalsta. Spēlēt šādā atmosfērā ir lieliski.

Runājot par sezonas pirmo pusi, kā tu varētu vērtēt savu sniegumu?

Šogad man nav tik daudz darba kā iepriekš. Vairs nav tik bieži jāiesaistās cīņā. Pašam savu darbību analizēt gan nepatīk, lai to dara kāds no malas.

Pirms sezonas sākuma minēji, ka gribētos pacīnīties par vietu labāko trijniekā. Šobrīd atrodaties ceturtajā vietā. Vai ir reāli panākt trīs vadošās komandas?

Arī šogad esam zaudējuši daudz punktu spēlēs, kurās noteikti nedrīkstējām zaudēt. Spilgtākais piemērs ir spēle savā laukumā pret „St.Gallen”. Mums bija jāuzvar, bet tā vietā mēs zaudējām. Turpinām ielaist vārtus maču izskaņās, kas bieži ir liktenīgi. Kopumā komandas sniegums ir bijis diezgan labs, ir iespējas aizķerties trijniekā, jo no tā atpaliekam tikai četrus punktus. Tagad galvenais labi pastrādāt ziemā.

Jūsu komandai ir vislabākā aizsardzībā visā līgā, tā vismaz var spriest pēc ielaisto vārtu skaita.

Patiešām šosezon ielaižam mazāk. Pirms sezonas mums pievienojās divi jauni aizsargi, arī viens ļoti labs pussargs. Nedaudz mainījusies arī komandas taktika. Protams, nevar nepieminēt labo trenera darbu. Treniņos ļoti daudz strādājam pie taktikas. Pateicoties tam visam, ielaižam vismazāk.

Pagājušajā sezonā tiki nosaukts par visas sezonas labāko vārtsargu, bet tagad neesi pat iekļauts labāko trijniekā. Ar ko varētu to izskaidrot?

Es pat nezinu. Domāju, tas saistīts ar to, ka man mazāk jāiesaistās spēlē. Nav tik bieži jāglābj sava komanda.

Arvien vairāk Latvijas futbolistu dodas spēlēt ārzemēs. Tavs novadnieks Jurijs Žigajevs pārcēlies uz Poliju. Kā uzskati, vai Virslīgas spēlētāji varētu nostiprināties Šveices līgā?

Noteikti. Latvijā ir ļoti daudz futbolistu, kuri varētu spēlēt šajā līgā. Ja runājam par aizsargiem, tad šeit mierīgi varētu spēlēt Igors Savčenkovs. Viņam ir visi nepieciešamie fiziskie parametri, lai šeit spēlētu – garš, ātrs, kustīgs. Tāpat arī Deniss Kačanovs, Maksims Rafaļskis un citi.

Mazliet parunāsim par Latvijas izlasi. Vai neuzskati, ka no pārbaudes mačiem, kad jādodas uz attāliem zemes nostūriem, nav lielas jēgas?

Lielie attālumi ir liels mīnuss. Ceļā jāpavada 12-13 stundas, kas ir ļoti daudz. Neko jau nevar darīt. Ja federācijai nav naudas, jāizvēlas tie varianti, kas mums ir finansiāli izdevīgāki.

Uz pārbaudes mačiem bieži vien nevar ierasties labākie spēlētāji, tādēļ nākas spēlēt rezervistiem. Sanāk tā, ka pamatsastāva futbolistiem īsti nav iespējas saspēlēties…

Jā, tā sanāk. Bet ir jāsaprot, ka futbolisti vienkārši nevar paspēt pēc izlašu spēlēm uz saviem klubiem. Sanāk tā, ka atgriezies kluba rīcībā dienu pirms nākamās spēles. Tas nav normāli. Klubu treneri, uzzinot, ka spēlētājam jādodas uz kādu tālu valsti, nevēlas laist spēlētāju uz izlasi.

Futbola federācijai ir jādara kaut kas lietas labā, jo spēlētāji algu saņem klubā, tādēļ nākas atteikties no spēlēšanas pārbaudes mačos. Liela daļa izlašnieku spēlē ārzemēs, kā rezultātā grūti savākt optimālo sastāvu draudzības mačiem. Tas ietekmē sniegumu oficiālās spēlēs.

Andris Vaņins šobrīd atpūšas Latvijā un uz Šveici atpakaļ dosies 3. janvāri. Novēlēsim viņam labu atpūtu un veiksmi nākamajā gadā!