Ivanovs: "Pēc spēles ar "Fenerbahce" braukšu uz mājām"
Sportacentrs.com saviem lasītājiem piedāvā kārtējo Latvijas izlases aizsarga Denisa Ivanova blogu, kurā viņš stāsta par gaidāmo spēli ar Turcijas grandu "Fenerbahce", rezumē sezonas pirmo pusi, kā arī par to, kā vietējie iedzīvotāji reaģē uz sniegu.
Savā kārtējā blogā Deniss Ivanovs Sportacentrs.com lasītājiem stāsta par trenera nomaiņu komandā, gaidāmo pirmā apļa pēdējo spēli viesos pret „Fenerbahce”, izklāsta savu viedokli par „Liepājas Metalurga” galvenā trenera nomaiņu, kā arī daudz ko citu.
Pirms spēles ar "Fenerbahce" uzkrita pirmais sniegs
Sveiciens visiem bloga lasītājiem! Šoreiz vislielāko uzmanību pievērsīšu sestdien gaidāmajai spēlei ar Turcijas futbola grandu „Fenerbahce”. Melotu, ja teiktu, ka pirms spēles nav uztraukuma. Svētdien varbūt arī nebija, bet tagad gan neliels ir. Pluss ir tajā, ka ar noskaņošanos cīņai nav nekādu problēmu. Visas komandas Turcijā pret „Fenerbahce”, „Galatasaray” un „Besiktas” spēlē ar 110% atdevi. Šīs komandas tiek tiktāl izpētītas, ka brīžiem šķiet, tās ne ar ko vairs nevarēs pārsteigt, kaut arī sastāvs ir ļoti spēcīgs. „Fenerbahce” rindās netrūkst visaugstākās klases futbola meistaru, bet mēs noteikti cīnīsimies.
Sagatavošanās process šai spēlei ne ar ko neatšķīrās no ierastā. Gatavojāmies pēc iepriekšpierastā grafika, taču šoreiz savas korekcijas ieviesa laikapstākļi. Trīs dienas atpakaļ uzsniga sniegs, pūta spēcīgs vējš, tādēļ nevarējām trenēties tik ilgi, cik ierasti. Jāsaka, ka sniegs cilvēkus Sivasā nepārsteidz ne ar ko. Pie tā ir pieraduši visi, arī melnādainie komandas leģionāri. Latvijā daudziem ir radies priekšstats, ka Turcijā vienmēr ir vasara, taču tā ir tikai kūrortpilsētās – Antaljā un citur piejūrā. Parunājos ar vietējiem, un tie man pastāstīja, ka parasti ziema šeit atnāk agrāk, bet šogad tā ir nedaudz aizkavējusies.
Atgriežoties pie sestdienas lielā mača, ļoti ceru, ka izdosies tikt laukumā. Labi nospēlēju pēdējo maču, pie tam viens no centra aizsargiem nevarēs spēlēt diskvalifikācijas dēļ. Uz Stambulu izlidojām jau ceturtdien. Kā jau ierasti, mūs pa ceļam uz lidmašīnu pavadīja komandas līdzjutēji. Tie mūs uzmundrina un sveicina pirms katra izbraukuma mača. Tā kā iepriekšējo spēli uzvarējām, pie tam vēl mazākumā, noskaņojums pilsētā ir ļoti labs. Kā saka, var mierīgi iziet ielās!! Nav jau tik traki arī pēc zaudējumiem, tomēr pēc uzvarām staigāt pa pilsētu ir krietni vien patīkamāk. Pusgada laikā kopš esmu šeit, ne reizi arī pēc neveiksmēm nekādas negatīvas emocijas vismaz savā virzienā neesmu izjutis, kaut arī cilvēki šeit ir traki pēc futbola!
Cīnos par vietu pamatsastāvā
Pēdējā laikā viss virzās tikai uz to labo pusi, jo neesam zaudējuši jau četras spēles kārtas. Kopējo ainu gan bojā tā 11 neuzvarēto spēļu sērija sezonas ievadā, taču cik tad ilgi var zaudēt, bija laiks sākt arī uzvarēt. Lieli nopelni tajā ir arī trenera nomaiņai. Viņš lielu uzmanību pievērš taktikai, esam sākuši spēlēt uzmanīgāk. Līdz tam spēlējām atklātu futbolu, kas bieži vien beidzās ar lielu skaitu zaudēto vārtu. To varēja izskaidrot vienkārši – tiklīdz ielaidām, visi pa galvu pa kaklu metās uzbrukumā, iekrītot uz pretuzbrukumiem. Kad komandai neveicās, tribīnēs cilvēku palika mazāk, bet tagad atkal tās pildās arvien straujākiem tempiem.
Būsiet jau pamanījuši, ka pēdējā laikā spēlēju neregulāri. Tas viss sākās pēc 11. kārtas pret „Buyuksehir”. Šī spēle mums bija ļoti svarīga, jau vairākas dienas pirms tās sākuma visas domas bija pakārtotas tikai šai spēlei. Vai nu aizsēdējāmies, domājot par spēli, vai vienkārši pārdegām, bet jau pirmajās 15 minūtēs ielaidām trīs vārtus. Beigās savu skatītāju priekšā zaudējām ar 0:4. Tas bija smags psiholoģisks trieciens. Pēc tās spēles treneris nomainīja sešus pamatsastāva spēlētājus, tajā skaitā arī mani. Tagad mans galvenais uzdevums ir atgūt vietu starta vienpadsmitniekā. Ja kāds no partneriem kļūdās vai gūst savainojumu, man uzreiz tiek dota iespēja sevi pierādīt.
Svētkus pavadīšu mājās
Gribētos noslēgt pirmo apli ar uzvaru, jo tas ļautu vēl vairāk uzlabot situāciju turnīra tabulā. Tikai par pieciem punktiem mūs apsteidz slavenā „Galatasaray”. Neviens nespēj izskaidrot komandas neveiksmju cēloņus. Arī man tā ir liela mīkla. Zinu, ka komandā notikusi trenera nomaiņa, bet īpaši neiedziļinos šī kluba problēmās. Galvenais, ka 1. spēļu kārtā viņus uzvarējām. Ja jau uzvarējām „Galatasaray”, varam uzvarēt arī „Fenerbahce”.
Tieši 1. kārtas spēle pret „Galatasaray” man visvairāk iespiedusies atmiņā no sezonas pirmās puses. Tā man bija pirmā oficiālā spēle „Sivasspor” rindās, pie tam aizvadīju to ļoti labi. Uzvarējām, pie tam nevis kaut kādu vidusmēra vienību, bet uzreiz „Galatasaray”. Esmu jau domājis, ko darīšu pēc šīs nedēļas nogales spēles, jo tad sāksies brīvdienas. Jāsaka gan ne visiem, jo futbolisti ar Turcijas pasi turpinās trenēties, bet visiem leģionāriem tiks dotas brīvdienas. Kamēr vietējie kopā ar pārbaudāmajiem decembra izskaņā aizvadīs treniņnometni, es došos uz mājām. Treneris pats saprata, ka leģionāriem ir jādod iespēja atpūsties, atgriezties mājās. Uz Turciju atpakaļ došos 2. janvārī. Te gan jāsaka, ka visi ceļi vedīs uz Antalju, jo trenēties Sivasā aukstuma dēļ nebūs reāli. Iespējams, Antaljā mums pievienosies jauni spēlētāji, jo uz pārbaudi ieradīsies ļoti daudz futbolistu.
Abramčika aiziešana "Metalurgu" neietekmēs
Ar interesi vēroju LMT Virslīgas noslēgumu. Nedomāju, ka „Skonto” uzvara bija pārsteigums, jo par čempioni var kļūt ikviena no vadošā trijnieka komandām. Nebūtu pārsteigums, ja uzvarētu, piemēram, „Ventspils” vai „Metalurgs”. Man tuvajam „Metalurgam” nākamgad būs jauns treneris, jo Ridigers Abramčiks devies prom. Nedomāju, ka tas būs liels zaudējums. Pats gan nespēlēju šajā klubā pusotru gadu, bet joprojām uzturu kontaktus ar palikušajiem spēlētājiem. Sliktāk bez Abramčika jau nu noteikti nebūs. Klubā nekas īpaši nemainīsies, jo vienības mērķis vienmēr ir uzvarēt. Ar Abramčiku vai bez, tam nav nozīmes.
Noslēgumā gribētos piekrist Andrim Vaņinam, ka pārbaudes spēles ārpus Eiropas nav labākais risinājums Latvijas izlasei. Ārzemēs spēlējošajiem futbolistiem ir praktiski nereāli tikt uz šiem mačiem. Tikt jau var, bet tad radīsies problēmas ar aklimatizāciju. Tā rezultātā izlases pamatspēki zaudē iespēju satikties, labāk saspēlēties pirms oficiālajiem mačiem. Eiropā spēlēt būtu labāk, bet nekas, februārī mums ir paredzēta nākamā spēle, tā ka viss būs labi. Spēlei Ķīnā tomēr bija arī savi plusi, jo Aleksandram Starkovam bija iespēja pārbaudīt un iespēlēt jaunos spēlētājus. Šoreiz tas arī viss, tiksimies nākamgad!
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]