Ivanovs: Turki 2003. gadu atcerēties nevēlas

Savā kārtējā blogā Deniss Ivanovs Sportacentrs.com lasītājiem stāsta par pirmssezonas gatavošanās posmu jaunā kluba "Sivasspor" rindās, iejušanos kolektīvā, treniņnometni, sarunvalodu un Sivasas pilsētu. Tāpat aizsargs apliecina, ka būs ierindā nākamajā Latvijas izlases spēlē pret Čehiju.

Karstāk nekā Āfrikā

Sveiki! 2. augusta vakarpusē atgriezāmies no treniņnometnes Nīderlandē, tagad piešķirtas divas brīvdienas. Spēlētāji izklīduši kur nu kurais, bet Sivasā palicis tikai viens futbolists, kurš komandā ir vienīgais vietējais. Pats pagaidām dzīvoju viesnīcā, bet jau tuvākajās dienās plānots meklēt dzīvokli. Pilsētas apskatei daudz laika nav bijis, jo te esmu vien pāris dienu. Sivasa nav liela, taču te ir karstāks nekā Keiptaunā – vakar bija +35, aizvakar – +37. Āfrikā tomēr bija okeāns blakus, un karstumu nevarēja tā just. Spēlētāji teica, ka ziemā – varbūt pat jau oktobrī – gan te būs sniegs un -10.

Treniņnometnē bijām ap 30 cilvēku, kopumā aizvadījām septiņas spēles, ja nemaldos. Viens sastāvs spēlēja vienu spēli, pēc divām dienām pavisam cits sastāvs – nākamo. Es aizvadīju četrus pilnus mačus – pret Nīderlandes 3. līgas klubu "Oss" (3:1), augstākās līgas komandu "NAC Breda" (2:1), "Al-Ettigaq" no Saūda Arābijas (1:1) un Grieķijas Superlīgas vienību "Skoda Xanthi" (1:2). Pret arābiem to nevarēja nosaukt par maču, bet par slaktiņu... Ļoti rupja spēle jau no pirmajām minūtēm, mūsu komandā tika parādītas divas sarkanās kartītes.

Par savu sniegumu – pēc treniņnometnes runāju ar treneri, un viņš teica, ka ar mani ir apmierināts. Skatīsimies, kā būs tālāk. Pašam vienmēr gribas nospēlēt labāk, un esmu paškritisks, pret sevi ir pretenzijas – vairākās epizodēs varēju nospēlēt labāk. Vidējā līmenī aizvadīju šīs spēles, un labi, ka treneris ir apmierināts. Tā kā tie bija mani pirmie mači jaunajā komandā, tad sniegums, var teikt, bija pieklājīgs. Arī par manām pozīcijām sastāvā ir grūti spriest, treniņnometnē bija aktīva spēlētāju rotācija. Treneris teica, ka ar mani rēķinās, un domāju, ka viņam par 80% pamatsastāvs ir zināms. Kādas pozīcijas vēl viņam ir neskaidras, gan nav zināms.

Trīs aizsargi uz vienu vietu

Esam četri centra aizsargi. Viens – no Gvinejas ar beļģu pilsonību, bet pārējie divi ir turki. Viens no turkiem ir manā vecumā, bet otrs ir pieredzējušāks, turklāt vicekapteinis, un viņa vieta nav apdraudēta. Tā ka trīs aizsargi cīnāmies par atlikušo vienu vietu centra aizsarga postenī – konkurence ir liela, esam līdzīga līmeņa spēlētāji, un viss būs skaidrs tikai 14. vai 15. augustā, kad sāksies Turcijas čempionāts.

Mums pirmā spēle ir savā laukumā pret "Galatasaray" – lai gan pagaidām spēle ieplānota 15. datumā, ir liela iespēja, ka tā tiks pārcelta uz 14., jo pretiniekiem gaidāma spēle Eiropas līgā. Ne tikai starp spēlētājiem, bet arī vadības cilvēkiem jūtams sasprindzinājums pirms sezonas – pirmais mačs pret tādu pretinieku... Sezonas sākums mums vispār solās būt ļoti grūts, jo pretī nāks daudz ļoti stipru komandu. Konkrēta mērķa jaunajai sezonai nav, taču domāju, ka labāk par iepriekšējo sezonu noteikti ir jānospēlē.

Ir sanācis tā, ka tikpat ilgu laiku, kādu es sezonai gatavojos Keiptaunā, gatavojās arī "Sivasspor", tāpēc man ierodoties nebija nekādu priekšrocību, ar konkurentiem esam vienās pozīcijās. Treniņi nav viegli – Nīderlandē trenējāmies divreiz dienā – no rīta un vakarā, lai nepatrāpītos karstumā. Trenerim patīk spēlētājus padzenāt, un skriešanas treniņnometnē bija ļoti daudz. Ceru, ka pēc tādas treniņnometnes sezonai būšu gatavs – vēl ir desmit dienu laika, lai mazliet pagatavotos.

Laukumā jārunā turku valodā

Vēl nevaru teikt, ka "Sivasspor" komandā jūtos kā savējais, taču pamazām pierodu, visiem spēlētājiem vairāk vai mazāk vārdus esmu iemācījies. Mani uzņēma ļoti labi, un šķiet, ka visi spēlētāji ir draudzīgi. Taču sportā vienmēr ir tā – kad ir labi, tad visi ir priecīgi, bet daudz atklājas tikai tad, kad ir grūtības. Pārsvarā te ir turki, daži afrikāņi un pāris eiropiešu. Vairāk turos kopā ar tiem, kuri prot angļu valodu.

Laukumā jau esmu iemācījies svarīgākās futbola frāzes – pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ, viens utt. – arī turku valodā. Ārsts ir no Azerbaidžānas, kurš uz Turciju pārcēlies jau sen, taču zina arī krieviski. Un arī viens futbolists no Gabonas izlases, kādreiz spēlēja Minskas "Dinamo" trīs gadus, mazliet runā krievu valodā. Starp citu, ar pāris turku futbolistiem parunāju, un viņi 2003. gada spēles pret Latviju vai nu neatceras, vai nevēlas atcerēties! Latviju šeit gan daudzi zina – nav kā Āfrikā.

Visu treniņnometni nospēlēju ar 28. numuru, un šķiet, ka tāds man arī te būs turpmāk. Varu teikt, ka komanda spēlē uzbrūkošu futbolu, un aizsargiem ir daudz darba. Daudz futbolistu pieslēdzas uzbrukumam, un diviem centra aizsargiem ir grūti, jo nepārtraukti ir arī pretuzbrukumi, bet atpakaļ vairums nepaspēj. Līdz ar to aizsardzībā darba netrūkst. Par komandas spēku pagaidām grūti teikt, jo tad ir jānospēlē kāds mačs čempionātā. Salīdzinot ar Āfriku, te valda daudz asāks futbols, bet spēlētāji ir pieredzējušāki. Treniņos ir vienalga, vai kādam ir 23 vai 32 gadi, visi veic izklupienus un nežēlo nevienu. Pietiek mazliet atslābināties, un var palikt bez kājas!

No Turcijas pa taisno došos uz Čehiju, lai tur pievienotos Latvijas izlasei spēlē pret čehiem, biļetes jau ir pasūtītas. Klubs gan īpaši apmierināts ar to nav, jo atgriezīšos tikai 12. augusta naktī – tieši pirms sezonas. Cerams, ka tas neko nemainīs. Līdz nākamajai reizei!

Denisa Ivanova spilgtākās epizodes no pavadītā laika Keiptaunas "Ajax"