Ivanovs: "Turku fani ir ārprātīgi"

Savā kārtējā blogā Deniss Ivanovs Sportacentrs.com lasītājiem stāsta par Latvijas izlases zaudējumu Čehijā, sezonas sākumu Turcijas Superlīgā, atklāšanas spēli pret "Galatasaray", faniem un dzīvi Turcijā kopumā.

Čehi parādīja mūsu vājās vietas

Sveiki! Laikam jāsāk ar Latvijas izlases spēli Čehijā – nekā patīkama jau nebija, taču uzskatu, ka šī pārbaude bija ļoti vajadzīga. Čehi pirms atlases cikla parādīja mūsu vājās vietas, un varbūt pat labi, ka viss notika tā – tagad ir laiks, lai izanalizētu spēli un saprastu, kas jāuzlabo mūsu darbībā. Vērtīga pārbaude, lai gan zaudēt ar tādu rezultātu nekad nav patīkami. Līdz cikla sākumam jāpielabo daudz lietu – galvenokārt darbība aizsardzībā. Vispirms gan gribētos redzēt mača ierakstu un pilnībā visu izanalizēt, taču, ja ielaidām četrus vārtus, tad aizsardzībā viss nebija kārtībā. Domāju ne tikai aizsargu, bet visas komandas darbību aizsardzībā. Cits citu labi zinām, vienkārši ir vēl mazliet jānoslīpē saprašanās – uzskatu, ka laiks ir pietiekami. Nekas traks nav noticis. Septembrī gan ar horvātiem joki nebūs, mūs gaida ļoti grūta spēle.

Bija arī šis tas pozitīvs. Pirmo puslaiku aizvadījām labā līmenī, pakontrolējām bumbu un izveidojām pāris nesliktu pretuzbrukumu. Savukārt otrajā puslaikā pozitīvais ir tas, ka guvām vārtus. Saška Cauņa iesita labus vārtus, turklāt komanda varēja gūt vēl. Patīkami, ka Cauņa atkal ir ierindā, jo viņš ir ļoti stiprs futbolists, izlasei ļoti vajadzīgs. Protams, pozitīvi bija atkal tikties ar izlases futbolistiem, uz Prāgu devos ar lielu prieku, jo biju noilgojies pēc visiem – pirmajā dienā vien vajadzēja parunāt ar katru.

Ārprātīgie turku fani

Uzreiz no Prāgas devos atpakaļ uz Turciju. Pārlidojumi nebija tik gari – pāris stundu, nogurt nevarēja. Pēc tiem pārlidojumiem, pie kādiem pieradu Āfrikas laikā, jau esmu gatavs daudz garākiem ceļojumiem! Atgriezos Turcijā, tika veikta masāža un citas procedūras, un tad jau klāt bija pirmsspēles treniņš. Pirms paša mača uzzināju, ka esmu iekļauts pamatsastāvā – par laimi, dažu dienu prombūtne izlasē neko nebija mainījusi, par ko biju priecīgs. Varbūt palīdzēja tas, ka vēl pirms izlases mača kluba pēdējā pārbaudes spēlē, kas vienlaicīgi bija sezonas atklāšanas pasākums un komandas iepazīstināšana ar līdzjutējiem, pret 3. līgas komandu (4:0) guvu divus vārtus – abus pēc stūra sitieniem. Neatceros pat to, kad vienkārši guvu vārtus kādā spēlē, kur nu vēl divus! Vienmēr ir patīkami gūt vārtus, pat treniņā. Lai arī pretinieks nebija ļoti spēcīgs, līmenis nebija tik slikts, un par vārtiem biju priecīgs, arī citādi sevi izdevās labi parādīt pirmoreiz savas komandas fanu klātbūtnē.

Pirms spēles pret "Galatasaray" bija milzīga ažiotāža – gan pilsētā, gan pašā komandā. Pirmā sezonas spēle, savā laukumā, pretī "Galatasaray" – tāds pretinieks... Komanda, kas pretendē uz čempionu titulu – viņus atbalstīt bija ieradušies kāds pusotrs tūkstotis līdzjutēju. Viņiem bija atsevišķi nodalīta zona, kuru no citiem norobežoja policisti. Kad spēles laikā uz turieni paskatījos, nodomāju, ka policistus tur vajadzēja norīkot daudz vairāk... Maigi izsakoties, tie fani ir ārprātīgi! Spēles sākumā ielaidām vārtus, tad viņi priecājās – pavisam normāli. Kad iesitām mēs, laukumā lidoja pudeles, abu komandu fani sāka konfliktēt, turp aizbrauca ātrā palīdzība – ārprāts... Arī mūsu komandas līdzjutēji nav nekādi klusie, teiksim tā – spēlēt savā laukumā ir patīkami, līdzjutēji visu laiku atbalsta.

Par pašu spēli – sākumā acīmredzot nobijāmies no pretinieka, ielaidām vārtus, taču uzreiz pēc tam izveidojām labus momentus, taču labi spēlēja pretinieku vārtsargs. Pirmajā puslaikā bija līdzīga spēle, pēc standartsituācijas mums izdevās arī izlīdzināt rezultātu. Otrajā puslaikā guvām otros vārtus, un tad "Galatsaray" pārņēma iniciatīvu, taču mēs neslikti darbojāmies pretuzbrukumos un varējām iesist vēl. Labi, ka ar diviem vārtiem pietika uzvarai, jo "Galatasaray" ir patiešām laba komanda. Otrajā puslaikā laukumā izgāja Milans Barošs, un uzreiz bija redzams, ka tas ir meistars. Pats par savu sniegumu varu teikt, ka rupjas kļūdas nepieļāvu – gribu uzsvērt ne tikai savu, bet arī visas komandas labo sezonas sākumu. Ļoti gribētos tāpat arī turpināt. Čempionāts ir garš, un domāju, ka būs gan uzvaras, gan zaudējumi . No neveiksmēm neviens nav pasargāts, taču tās ir jāmāk pieņemt. Jācenšas savākt pēc iespējas vairāk punktu.

Bez eiforijas

Tā kā šī man bija pirmā oficiālā spēle "Sivasspor" sastāvā, paskatījos, kā pēc uzvaras reaģēja komanda. Uzreiz pēc mača ģērbtuvē visi priecājās, apsveica cits citu. Nākamajā dienā treniņš – un vairs neviens nerunā par aizvadīto maču, bet gan tikai par nākamo. Nekādas eiforijas, aizvadītā spēle jau ir vēsture, tāpēc jāgatavojas nākamajai – čempionāts ir garš, un, ja uzvarējām "Galatasaray", bet zaudēsim citiem, tad šī uzvara ātri aizmirsīsies. Uzskatu, ka šāda attieksme ir pareiza. Starp citu, beigās tiku pie 4. numura – es gan tam lielu nozīmi neveltu. Sākumā gribēju 6. vai 20. numuru, ar kuriem esmu spēlējis līdz šim, taču izrādījās, ka tie ir aizņemti. Pamazām pierodu pie šejienes klimata, un jāatzīst, ka Āfrikā bija vieglāk. Te ir karsts, tāpēc trenējamies vakaros, kad saule jau ir zemu, jo pa dienu elpot ir pagrūti. Taču pie visa var pierast. Turklāt katru dienu saule noriet arvien agrāk.

Ar draudzeni esam iekārtojušies dzīvoklī netālu no treniņbāzes, kas ir lieliska, tā ka viss ir kārtībā. Tagad jānokārto dokumenti, lai dzīvoklī būtu arī internets un pieejami vairāki TV kanāli. Pilsētā dzīvo tikai 300 000 iedzīvotāju, taču pēc gūtās uzvaras nepamanītam kaut kur aiziet ir grūti – visi atpazīst, nāk klāt, kas, protams, ir patīkami. Visi cilvēki seko līdzi komandas gaitām un dzīvo futbolam, kas te ir pirmais sporta veids. Nezinu, kā cilvēki reaģē uz zaudējumiem, taču pēc uzvarām pilsētā atmosfēra ir ļoti patīkama. Ja gadīsies piedzīvot zaudējumus, no kuriem centīsimies izvairīties pēc iespējas vairāk, tad laikam nāksies pasēdēt mājās un līdz nākamajai spēlei pilsētā nerādīties! Bet, ja nopietni, tad nedomāju, ka cilvēki pēc zaudējumiem būs ārkārtīgi agresīvi, jo te futbolistus ļoti mīl. Gan jau cilvēki saprot, ka tas ir sports, kurā gadās visādi.

Līdz nākamajai reizei!