Germans Māliņš: "BATE piedāvājumam nevarēju atteikt"

"Ja netiktu BATE, būtu palicis "Skonto""

- Martā pievienojies Baltkrievijas čempionei BATE. Pastāsti, kā tur vispār nokļuvi!
- Man piezvanīja viens cilvēks no kluba vadības. Laikam direktors. Īsti nezinu, kas viņš ir, taču strādā klubā - teiksim, ka direktors. Uzaicināja uz pārbaudi. Paprasīja, vai mani tas interesē. Atbildēju, ka jā. Aizbraucu. Sākumā tur biju nedēļu - viņiem bija nometne pirms UEFA Eiropas līgas spēles pret "Fenerbahce". Aizvadīju vienu maču, normāli nospēlēju. Pēc tam uzaicināja uz vēl vienu treniņnometni Malagā. It kā teica, ka viņus pēc pirmās nometnes viss apmierina, taču laikam gribēja paskatīties, kā varu nospēlēt pret stiprāku komandu. Nospēlēju pret "Rosenborg". Kaut arī zaudējām ar 2:3, nospēlēju normāli un viņi piedāvāja līgumu.

- Tas, ka Marians Pahars stažējās BATE, arī kaut ko ietekmēja?
- Man grūti teikt, tiešām nezinu. Varbūt kaut kā arī ietekmēja - varbūt, ka viņš pateica, ka esmu labs vārtsargs. Grūti teikt. Godīgi sakot, tiešām nezinu tās visas nianses. Negāju un neprasīju trenerim, vai palīdzējāt man vai nē.

- Tev ārzemēs bija arī kādi citi varianti?
- Bija tikai tādas runas. Varianti it kā bija, taču tā konkrēti, ka man zvanīja un teica, lai braucu, nebija. Bija interese, taču - gaidi un viņi tev pateiks. Zvanīja tikai no BATE.

- Kādās valstīs bija šie varianti?
- Kā man teica, bija no Polijas. Tālāk tā negribu iedziļināties. It kā bija variants no Kipras. Vairāk nekā tāda īpaša arī nebija.

- Tev ar "Skonto" bija beidzies līgums. Jau skaidri zināji, ka karjeru turpināsi ārzemēs, vai apsvēri iespēju arī palikt "Skonto"?
- Nē. Ja nepaliktu BATE, domāju, ka paliktu "Skonto". Baltkrievijas variants uzradās diezgan pēkšņi. BATE it kā viss bija labi, bet tur vienam no vārtsargiem bija konflikts. Viņš aizgāja, un BATE bija vajadzīgs vārtsargs. Tā arī sanāca, ka viss notika pēdējā brīdī. Ātri viss notika. Hop [ar dūri klauvē pret galda malu], un tā sanāca.

Germans Māliņš kā kapteinis izved komandu savā pēdējā oficiālajā spēlē "Skonto" sastāvā - 1:1 Jelgavā. Foto: Skontofc.com.

"Pat kalendārs jau bija pakārtots Eirokausu grupu turnīram"

- BATE šobrīd esi otrais vārtsargs. Tevi arī ņēma kā otro numuru?
- Domāju, ka viņi ņēma, lai paskatītos, bet viņiem uzreiz vajadzēja normālu otro vārtsargu - tomēr priekšā bija Eirokausu sezona. Protams, man pašam ir savas ambīcijas. Sapratu, kur gāju un kas man bija priekšā. [Andrejs] Gorbunovs pagājušajā sezonā ļoti labi nospēlēja, palīdzēja uzvarēt arī Minhenes "Bayern" [3:1] un tika atzīts par Baltkrievijas čempionāta labāko vārtsargu. Zināju, kur gāju un ka būs konkurence. Vienmēr jau ceri, ka būs labāk. Tagad sanāk, kā sanāk - cenšos, bet pagaidām neizdodas izkonkurēt.

- Gorbunovs nav Baltkrievijas izlases vārtsargs un BATE ir tikai otro gadu. Cik liela ir jūsu meistarības atšķirība, un cik reāli tev ir viņu nokost?
- Cik reāli...Negribu teikt, ka esmu ļoti vājāks, bet nevar teikt, ka arī esmu par galvas tiesu stiprāks. Kaut kas labāk sanāk viņam, kaut kas - man. Viņš ir diezgan savdabīgs vārtsargs - to ir grūti izskaidrot. Kā dzirdēju, Baltkrievijas izlasē ir pirmais vārtsargs, bet veterānus, pieredzējušus vārtsargus - Gorbunovam jau ir 30 gadi - nav jēgas ņemt. Pārējos ņem vienu mana vecuma, un otrs arī ir mana vecuma. Pirmais vārtsargs Sergejs Verejemko [bijušais BATE pamatvārtsargs] ir no "Krylya Sovetov". Nevar gan teikt, ka Gorbunovs šogad arī spēlētu tik pārliecinoši.

- Nesen uzspēlēji vienu maču līgā un kausā. Treneris vienkārši deva spēļu praksi, vai Gorbunovs bija sliktā formā?
- Redziet, viņš Čempionu līgā kļūdījās un mēs zaudējām. Domāju, ka tā bija mana iespēja - man iedeva uzspēlēt. Ja godīgi, cerēju, ka [līgā] spēlēšu arī nākamo spēli, bet...Kā saka, manas cerības ir manis paša problēmas. Varbūt treneris gribēja paskatīties, kā spēlēšu. Varbūt gribēja iedot Gorbunovam atelpu - tomēr bijām zaudējuši ļoti svarīgu spēli, kas viņam nebija viegli psiholoģiskā ziņā. Iedeva man uzspēlēt. Pateica, ka esmu malacis, un pēc tam atkal biju rezervē (smejas).

- Abās spēlēs pret Karagandas “Shakhter” dominējāt, taču abās zaudējāt. Vai šoreiz veiksme vienkārši pagrieza muguru?
- Varbūt var teikt arī tā. Neteiktu, ka viņi bija stiprāki par mums, bet vai viņi bija pelnījuši tikt tālāk? Laikam jau bija - ar savu pašatdevi, centību. Tā veiksme arī kaut kur ir jānopelna. Veiksme viņiem stāvēja klāt, arī vārtsargs rādīja brīnumus. Viss sakrita, bet tā gadās - ja nebūtu sensāciju, futbols nebūtu interesants. Arī lielas komandas mēdz zaudēt. Piemēram, kad Minhenes “Bayern” zaudēja BATE. Varbūt arī izgājām nedaudz [pašpārliecināti], taču tā gluži arī nevar teikt. Visi čaļi gribēja tikt Čempionu līgā - visi saka, ka sajūtas, pirms spēles dzirdot Čempionu līgas himnu, ir ļoti patīkamas.

- Līgā atrodaties otrajā vietā un negaidīti ari izstājāties no Eirokausiem. Vai var teikt, ka sezona līdz šim ir neveiksmīga?
- Protams, ka uzdevums bija iekļūt kādā no Eirokausu grupu turnīriem. Man liekas, ka uzdevums bija iekļūt Čempionu līgā. Protams, tas bija tāds maziņš trieciens. Pat kalendārs jau bija sastādīts tā, ka spēlētu grupu turnīrā (smejas). Piecus gadus pēc kārtas bijām spēlējuši kādā no grupu turnīriem, un tagad neviens nebija gaidījis, ka izstāsimies no Eirokausiem. Pēc tam paši analizējām un nospriedām, ka varbūt vajadzēja dabūt [pērienu] un atkāpties vienu soli atpakaļ, lai pēc tam paietu divus uz priekšu. Nesen Baltkrievijā no pirmās vietas atpalikām par sešiem punktiem, tagad palicis tikai viens. Visi mūs uzskata par favorītiem. Bet redzēsim, kā būs.

- Vai pēc sliktajiem rezultātiem bija kāds spiediens no kluba vadības puses ?
- Pēc zaudējuma ģērbtuvēs jau tāpat bija klusums. Neviens neko neteica. Ko tur teikt? Visi tāpat saprata, ka tas ir milzīgs zaudējums. Vai runāja arī par trenera atlaišanu? Tā ir kluba iekšējā lieta, un negribu par to runāt.

Māliņš komandu ir glābis ne tikai ar iespaidīgiem "seiviem", bet arī ar gūtiem vārtiem. 2011.gada augustā Māliņš pieslēdzās standartsituācijai un kompensācijas laika ceturtajā minūtē izrāva neizšķirtu pret "Jūrmalu" (1:1). Foto: H-side.lv.

"Ja kluba algas salīdzinātu ar turnīra tabulu, es cīnītos par izdzīvošanu"

- BATE piecus gadus pēc kārtas bija grupu turnīrā un ir bagātākais klubs Baltkrievijā. Vai arī profesionalitātes līmenis klubā ir ļoti augsts?
- Nevar teikt, ka BATE ir bagātākais Baltkrievijā. Minskas “Dinamo” pieder miljonāram un katru gadu trenerus maina pa divām reizēm. Nauda ir, taču kaut kā tomēr nav. Bet, runājot tieši par BATE, jā - var redzēt [līmeni], un man daudz kas bija ļoti patīkami. Tiek būvēts jauns stadions. Katru dienu braucam garām, skatāmies un gaidām, kad beidzot tiks pabeigts. Pēc treniņa nodod drēbes, visu izmazgā, savs pavārs u.t.t. It kā tādi sīkumi, taču viss pa drusciņai sakrājas kopā.

- Tie sīkumi ir tikai ārpus laukuma, vai arī treniņprocess un spēles līmenis ir augstāks?
- Arī treniņprocesā bija daudz kā jauna un interesanta. No visa pa drusciņai. Arī dzīves līmenis - iedeva labu dzīvokli Minskā. Arī attieksme klubā ir ļoti laba. Mašīnu? Nē, mašīnu gan neiedeva - lai to dabūtu, man laikam ir jābūt kam augstākam (smejas). Bet arī kāda man jēga no mašīnas...

- Cik liela finansiālā ziņā ir atšķirība starp to, ko saņēmi “Skonto” un ko - BATE?
- Par naudu negribu runāt, bet BATE, protams, ir nedaudz augstāka līmeņa klubs un, protams, ka alga ir lielāka nekā “Skonto”.

- Ja nevēlies atklāt skaitļus, varbūt salīdzini savu algu kluba iekšējā hierarhijā - droši vien tā nav starp lielākajām?
- Teiksim tā. Ja [algu hierarhiju] salīdzinātu ar turnīra tabulu, tad es cīnītos par izdzīvošanu (gardi smiekli). Zinu, ka jaunajiem spēlētājiem, protams, ir zemākas algas, taču...Par algām īsti negribas runāt.

- Krievijā, arī tajā pašā Baltkrievijā ar algu līmeni daudzos klubos varbūt arī nav problēmu, taču bieži kavējas to izmaksa. Kā ir BATE?
- Nezinu, kā ir citos Baltkrievijas klubos - it kā dzirdēju, ka, jā, mēdz kavēties. Taču līgumi ir tādi, ka pēc tam var aiziet uz federāciju un agri vai vēlu vienalga izmaksā. Tā vismaz dzirdēju - jā, nemaksā, nemaksā, bet pēc tam vienā brīdī visu atdod un izmaksā. Citādi, ja neizmaksātu, pēc tam varētu rasties problēmas. Savukārt BATE viss ir ļoti solīdi un laicīgi.

- Pagājušajā gadā lielas problēmas ar algu izmaksu bija arī “Skonto”. Vai tev viss ir izmaksāts?
- Nē, man nav viss izmaksāts. Tas ir diezgan interesants jautājums - ticēsim un cerēsim, ka viss ar laiku nokārtosies. Vienmēr jau var atrast kaut ko sliktu, taču tajā pašā laikā, pateicoties “Skonto”, varbūt arī nokļuvu BATE.

- Šogad šajā ziņā “Skonto” situācija esot daudz labāka un arī pati komanda spēlē ļoti labi. Vai tagad nedaudz nenožēlo, ka aizgāji prom? Būtu pirmais vārtsargs un cīnītos par titulu.
- Ja aicina uz tādu klubu kā BATE un ir tāda iespēja...Tas tomēr ir solis uz augšu, un tur futbolistu individuālais līmenis ir daudz augstāks. Tu jau nedomā, ka visu laiku sēdēsi uz soliņa. Ceri, ka varbūt kaut kas sanāks. Nav jau jābrauc ar sliktām domām, ka tur visu laiku sēdēsi. Brauc ar domām, ka centīsies, strādāsi un kaut kas sanāks.

- Tas bija piedāvājums, no kura tobrīd vienkārši nevarēji atteikties?
- Domāju, ka šajā karjeras posmā jā. Neko nenožēloju. Daudz ko ieraudzīju un arī katru dienu trenējos ar laba līmeņa futbolistiem. Sākumā atbraucot jutu, ka viņi kaut kā precīzāk sit, bumba kaut kā ātrāk kustās u.t.t. Tagad jau pie tā esmu pieradis.

- BATE pazīstamākais spēlētājs ir Hļebs. Vai var just, ka viņš ir bijis “Arsenal”, “Barcelona”?
- Jā, viņa līmeni var just. Ir redzams, kāpēc cilvēks bija tur. Skatīties pa televizoru ir viens, bet kad redzi to dzīvē - kā viņš strādā ar bumbu, cik ātri to dara, tās visas kustības. Ģērbtuvēs? Komandā gan ir daži cilvēki, kas ir pieredzējušāki par viņu. Nevar teikt, ka mums ģērbtuvēs ir viens izteikts līderis. Agrāk visi bija savu komandu līderi, un visi ir kopīgi un draudzīgi. Nav tā, ka būtu kāds viens tēvs, kurš būtu galvenais.

- Viens jautājums arī par pavisam citu tēmu. Ir dzirdēts ļoti daudz versiju. Izstāsti, kāda ir īstā - proti, par savu vārdu.
- Mani sauc Germans. Jā, agrāk bija Hermanis. Vecāki mani nosauca par Germanu, kas arī ir mans vārds. Bet mācījos latviešu skolā, un tur sanāca, ka pārsauca par Hermani. Mainot "g" burtu pret "h" - gluži kā Garijs/Harijs Poters. Tāpat kā tu teici Hļebs, nevis Gļebs. Tāpēc tā arī sanāca, ka nedaudz samainīja vārdu.

Runājot tieši par Gļebu - kā komandā ir ar baltkrievu un krievu valodu?
- Viņi pazīst to valodu. Dzirdēju, ka dažreiz pajoko baltkrievu valodā un izmet kaut kādas frāzes. Bet tā viss notiek tikai krieviski. Arī, ejot pa ielu, visi runā krieviski.

Aleksandra Starkova laikā ierastā izlases vārtsargu trijotne - Pāvels Doroševs, Andris Vaņins un Germans Māliņš. Pēc Mariana Pahara stāšanās amatā Doroševu nomainījis 38 gadus vecais Aleksandrs Koliņko. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

"Lai konkurētu ar Vaņinu un Koliņko, man ir jāspēlē"

- Jūlijā izlasē nomainījās galvenais treneris. Cik tev tas bija negaidīti?
- Tādas treneru maiņas notiek ļoti bieži. Man ir grūti par šo tēmu runāt, jo tur ir cilvēki, kas saprot, kā un kas bija jādara. Ja viņi pieņēma tādu lēmumu, tad laikam tā arī bija jādara. Grūti teikt, vai tas ir labi vai slikti. Laiks rādīs.

- Gan Starkovs, gan Pahars "Skonto” un izlasē ir bijuši tavi galvenie treneri. Tev gan vairāk ir jāstrādā tieši ar vārtsargu treneriem, bet tomēr - vari salīdzināt, kas viņiem ir kopīgs un kas atšķirīgs?
- Ar Paharu bijām kopā jau trīs gadus - vispirms viņš bija Starkova palīgs, pēc tam divus gadus bija galvenais. Viņam ir visas iespējas, lai progresētu. Viņš ir jauns treneris, un viņa karjera vēl nav tik gara. Viņš mācās, un man liekas, ka viņam ir viss, lai varētu kļūt par ļoti labu, spēcīgu speciālistu. [Spēlētājiem] Jāmēģina palīdzēt. Katrs ​treneris ir individuāls. Protams, ka ir atšķirības. Tā ir, paņemot jebkuru treneri - Starkovu, Mourinju, Gončarenko [BATE galveno treneri]. Viņi visi ir citādi.

- Pahars ir jauns treneris, bet Gončarenko gadu ziņā ir vēl jaunāks.
- Gončarenko trenē jau daudzus gadus. Sāka BATE dublieros, pēc tam viņam uzticējās. Ko es par viņu varu teikt - par viņa kvalitāti runā rezultāti.

- Viens no iemesliem, ar ko pamatoja treneru maiņas nepieciešamību, bija jaunu vēsmu ienešana izlasē. Vai tagad ir sajūta, ka ir jauns sākums?
- Jā, drusciņ ir tāda sajūta. Komandā ir nedaudz cita atmosfēra. Man liekas, ka tā ir visur, kad nomainās treneris - vienmēr kaut kas mainās. Tāpat, kad Pahars aizgāja no “Skonto” un atnāca Pertija, arī kaut kas izmainījās. Vai pirms tam, kad aizgāja Starkovs un atnāca Pahars. Katra jauna trenera atnākšana ir kaut kas jauns, un tas ir pilnīgi normāli.

- Vārtsargu līnijā esi tu, Vaņins un Koliņko. Kā tu redzi savu vietu izlasē?
- Tas ir jāprasa trenerim, bet laikam jau izlasē tomēr esmu trešais numurs. Arī spēlēju mazāk par visiem. Tas jau laikam visiem ir skaidrs...Cenšos. Saprotu, ka man ir jāspēlē, lai konkurētu ar Koliņko un Vaņinu. Jāprogresē. Cenšos darīt visu, ko spēju, un jāgaida sava iespēja.​

Koliņko jau ir gados, arī Vaņins [33 gadi] vairs nav nekāds jaunais un nav tik stabils kā agrāk. Cik drīz varētu atnākt tava iespēja?
- To neviens nezina. Kas zin’, kas būs pēc pusgada, pēc pusotra gada, diviem gadiem. Varbūt parādīsies kāds jaunais. Varbūt kādu no Latvijas Virslīgas vārtsargiem nopirks Turīnas “Juventus”, un tad teiktu, kāpēc viņu nelaiž vārtos. Domāju, ka arī tagad ir daudzi vārtsargi, kurus varētu ielikt izlasē un kuri nenospēlētu slikti. Futbolā viss var mainīties ļoti ātri. Vienu dienu esi šeit, otru - tur. Un tāpat arī otrādi. No virsotnes var ātri nokrist, tāpat strādājot var no pašas apakšas pacelties līdz pašai augšai.

- Pats BATE nespēlē, tomēr - tavuprāt, šobrīd esi labāks nekā pagājušajā sezonā?
- Jūtu, ka daudzos komponentos esmu pielicis. Grūti to paskaidrot, jo laukumā jau īpaši daudz netieku, bet ir lietas, kurās pats jūtu, ka esmu vairāk pie tām strādājis. Taču ir lietas, kas ir pazudušas. Bet varbūt ir jāspēlē, lai tās atgrieztos līmenī. Domāju, ka tas vienkārši ir trīs četru spēļu jautājums. Atceros arī, kad “Skonto” bija Kaspars Ikstens un es nespēlēju. Ilgu laiku nespēlēju, bet redziet, kā dzīvē sanāk - kas es būtu [ja ne Ikstena smagās traumas 2011.gada aprīlī]? Tas atkal parāda, ka futbolā vienu dienu vari nebūt nekas, bet nākamajā var paveikties un ar savu darbu vari sasniegt daudz. Tagad strādāju un jūtu, ka kaut kas atkal sakustējās. Bija iespēja, esmu pavirzījies mazu solīti uz priekšu. Strādāšu tālāk - kas cits man atliek?

2010.gadā aiz Ikstena muguras izcīnīji Latvijas čempiona titulu, bet pagājušajā sezonā kā kapteinis kļuvi par vicečempionu. Kurš tev pašam šķiet lielāks panākums - tituls vai mazāka vieta, bet tomēr paša izcīnīta?
- Ja godīgi, to čempionu titulu pats sev tā īsti nepieskaitu. Protams, biju komandā un it kā man ir tas tituls, bet nevar teikt, ka tā izcīnīšanai pieliku daudz spēka. Kaspars lieliski spēlēja un tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. Tāpēc domāju, ka viņš par to čempiona titulu bija daudz priecīgāks nekā es.

- Tev līgums ar BATE ir līdz gada beigām. Jau zini kaut ko par savu nākotni?
- Konkrēti vēl nav gājuši man klāt un neko nav teikuši. Tāpēc vēl nevaru pateikt, vai palikšu vai nepalikšu. Ja palikšu, tad mājaslapā būs rakstīts un visi uzreiz zinās.