Viedoklis: Kāpēc Azerbaidžāna?

Tradīcijas

Skaitļi, kas parāda Azerbaidžānas futbola tagadni, ir visai nežēlīgi. Valsts izlase pašlaik atrodas 136.vietā FIFA reitingu tabulā, pagājušajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā palika pēdējā pozīcijā savā apakšgrupā, savukārt Azerbaidžānas čempionāts pēc UEFA reitinga kotējas tikai kā 42.spēcīgākais Eiropā, par vienu vietu piekāpjoties mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Tomēr Azerbaidžānā futbolam ir visai senas un spēcīgas tradīcijas. Piemēram, Baku "Neftchi", kas PSRS laikos bija pazīstama arī kā "Neftyanik", PSRS augstākajā līgā atradās 27 sezonas (salīdzinājumam – mūsu "Daugava" tikai septiņas) un vienreiz ieguva bronzas medaļas. Mūsdienu Azerbaidžānas Premjerlīgā (2007.gadā tika izveidota profesionāla futbola līga, kas nomainīja toreizējo Augstāko divīziju) spēlē 14 komandas, no kurām liela daļa dibinātas deviņdesmito gadu beigās, taču trīs klubi pasaulē nākuši vien pirms pāris gadiem.

Eirokausi

Azerbaidžānas klubiem Eirokausos līdz šim nav īpaši veicies. Ja savā laukumā punktus var atņemt pat diezgan spēcīgiem klubiem (kā Maskavas "CSKA" un Belgradas "Partizan"), tad spēle izbraukumā ir lielākais klupšanas akmens. Pagājušajā sezonā pēdējo reizi tika aizvadīts Intertoto kauss, un tajā līdz pēdējai trešajai kārtai aizkļuva arī Baku "Neftchi", kas sīvā cīņā piekāpās Rumānijas "Vaslui (2:1 mājās un 0:2 izbraukumā) – komandai, kurai īpašu pretestību nespēja izrādīt mūsu pašu "Liepājas metalurgs". Ja ieskatās tālākā pagātnē, mums ar Azerbaidžānas komandu darīšana bijusi tikai vienreiz, bet to pašu labprātāk aizmirstu. Pirms nepilniem deviņiem gadiem UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīra pirmajā kārtā "Shamkir" spēlēja pret Rīgas "Skonto". Savā laukumā skontieši uzvarēja ar 2:1, taču viesos ar tādu pašu rezultātu piekāpās pamatlaikā un pagarinājumā ielaida vēl divus vārtus, ārprātīgajā svelmē (aptuveni 40 grādi pēc Celsija) diezgan negaidīti piekāpjoties ar 1:4 (ja ieskatās komandu sastāvos, "Skonto" rindās tolaik spēlēja gan Koļinko, gan Stepanovs, Laizāns un citi pazīstami Latvijas spēlētāji).

Daudz brazīliešu un gruzīnu

Tā kā Azerbaidžānā nepastāv leģionāru ierobežojumi, klubi ļoti aktīvi darbojas transfēru tirgū. Vienīgā komanda, kurā nespēlē neviens ārzemnieks, ir priekšpēdējā vietā esošā "MOIK", savukārt vadošajās vienībās leģionāru skaits rakstāms ar diviem cipariem. Pēdējā mēneša laikā Azerbaidžānas vārds tika piesaukts daudzu latviešu futbolistu iespējamās nākotnes sakarā, Ģirtu Karlsonu un Kristapu Grebi ieskaitot.. Jau Azerbaidžānā spēlējošajam Andrejam Rubinam (Baku "Inter") pievienojās Vladimirs Koļesņičenko (spēlēs vienā klubā ar Rubinu) un vārtsargs Pāvels Doroševs ("Gabala"). Taču, iespējams, daudzi nemaz neatceras, ka šīs kalnu valsts atklājējs bija Andrejs Štolcers, kurš 2005./06. gada sezonā "Baku" rindās aizvadīja desmit spēles un guva četrus vārtus.

Azerbaidžānas klubos visvairāk atrodami gruzīnu un brazīliešu leģionāri. Tāpat šīs valsts čemionātā spēlē trīs Moldovas izlases futbolisti. Latvijas futbola publika droši vien atcerās gruzīnu Levanu Silagadzi, kuru savulaik uz "Skonto" atveda galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili. Tāpat mums zināms ir Igaunijas izlases aizsargs Dmitrijs Kruglovs. No pašreizējiem leģionāriem vispazīstamākais noteikti ir Andreja Rubina komandasbiedrs baltkrievu pussargs Valentīns Beļkevičs, kurš aizvadījis 222 spēles Kijevas "Dynamo" sastāvā.

Stadioni

Azerbaidžānas lielākais stadions "Tofig Bakhramov stadion" ir spējīgs uzņemt nepilnus 30 tūkstošus atbalstītāju. Tā ir Azerbaidžānas izlases mājvieta, kurā uz spēli pret Lihtenšteinu pagājušajā gadā izdevās sapulcēt 25000 skatītāju. Šajā arēnā ikdienā savus mačus aizvada divi Baku klubi – "Baku" un "Neftchi". Savukārt "Inter", "Olimpik", un "Standard" spēlē "Shafa stadium", kurā var ietilpt nedaudz vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku.

Tā kā no visām Premjerlīgas komandām tieši puse ir no Baku, tām nākas sadalīt skatītājus savā starpā (citreiz tiek sapulcināti vien 300 skatītāji), kas nebūt neveicina katras spēles apmeklētību. Tāpēc vidējie rādītāji augstāki ir citu pilsētu komandās. Savukārt rekordiste apmeklētāju ziņā ir "Khazar" no Lankaranas, kas mačus aizvada 15000 vietu lielā stadionā un ik pa brīdim tas arī tiek pārpildīts. Piemēram, uz maču starp "Khazar" (5. vieta) un pašlaik pēdējā pozīcijā esošo "Turan" atnāca 8500 skatītāju! Vai varat iedomāties, ka, piemēram, Daugavpilī pret "Olimpu" atnāktu kaut tūkstotis?

Nauda

Kaut arī pašlaik uz Azerbaidžānas čempionātu mēs varam skatīties no spēka pozīcijām, azeriem ir viens būtisks trumpis, kas varētu ļaut laika gaitā pietuvoties un pat apsteigt "LMT Virslīgu". Tā ir nauda. Azerbaidžānā bagātīgo naftas atradņu dēļ tās pagaidām netrūkst. Visai plaši līdzekļi tiek ieguldīti ne vien pilsētu celtniecībā, bet arī futbola attīstībā. To neilgi pēc pārcelšanās uz Baku portālam eSports.lv apstiprināja Andrejs Rubins: "Futbols te ir vairāk attīstīts nekā Latvijā - gan stadionu ziņā - katrai komandai ir pašai savs un moderns -, gan arī finansiāli klubi ir spēcīgāki. "

Kādā Azerbaidžānas portālā tika ievietots TOP 10 ar dārgākajiem vietējā turnīra spēlētājiem transfēra ziņā. Pārliecinošu pirmo vietu ieguva "Khazar" turku futbolists Devrans Ajhans, kurš tika novērtēts ar 1,8 miljonu eiro lielu summu. Topā varēja atrast arī Andreja Rubina vārdu, kurš ar 450000 eiro lielu transfēra summu tika ierindots astotajā pozīcijā. Tiesa, tā kā Andrejs "Inter" pievienojās kā brīvais aģents, šo skaitli var vērtēt kā provizorisku. Nauda noteikti spēlēja būtisku lomu arī izlases galvenā trenera piesaistīšanā. Azerbaidžānas labākos kājbumbas pratējus laukumā ved slavenais vācietis Berti Fogtss, kurš trenējis Vācijas, Skotijas un Nigērijas valstvienības, kā arī Leverkūzenes "Bayer".

"Neftchi" fani sveic savus futbolistus pēc sensacionālās uzvaras ar 1:0 pār "Anderlecht"

Izmantotie resursi:
azerisport.az
pfl.az
apa.az