Par mata tiesu no izkrišanas

"Kā tad, draudziņ. Rītdien..."

Ar nobrāzumiem un ilgstošu stresošanu, taču citādi sveiki un veseli Hamburgas spēlētāji, darbinieki un atbalstītāji pavadījuši kārtējo sezonu Vācijas bundeslīgā. Iepriekšējo nedēļu, mēnešu un pat gadu laikā arvien palielinājās neitrālo futbola līdzjutēju skaits, kas cerēja, ka HSV beidzot izkritīs no valsts augstākās līgas. Aptuveni 100 miljonu eiro lielās un pastāvīgi pieaugošās parādsaistības, nemitīgās treneru maiņas, skandāli kluba iekšienē un, protams, skaudība par to, ka HSV joprojām ir vienīgais klubs Vācijā, kas pirmajā bundeslīgā spēlējis visās 52 sezonās, veicināja cilvēku vēlmi teju visos valsts reģionos, lai liktenis šoreiz par pieļautajām kļūdām ziemeļniekiem nepiedod. Tomēr gan pulkstenis, kas Hamburgas stadionā rāda, cik gadus, dienas (…stundas, minūtes, sekundes) klubs spēlē bundeslīgā, gan HSV talismans, joprojām nemirstīgais dinozaurs, turpinās iet savu iemīto taciņu. Vismaz vēl gadu.

Ļoti iespējams, ka arī ilgāk. Tomēr, redzot HSV attīstību pēdējā laikā, gribas iesaukties – kaut kad taču jāpienāk reizei, kad veiksme no viņiem novērsīsies! Pērn Hamburgai ar 27 punktiem brīnumaini pietika 16. vietai un pārspēlēm, kurās, ne reizi neuzvarot un divreiz nospēlējot neizšķirti pret "Greuther", izdevās palikt labāko sabiedrībā, pateicoties viesos gūtajiem vārtiem. Šogad ar 27 punktiem būtu pieticis nekam vairāk kā pārliecinošai pēdējai vietai un izlidošanai pa taisno… Bet HSV, gūstot vien 25 vārtus 34 mačos (pārliecinoši sliktākais rādītājs līgā!), izdevās izcīnīt 35 punktus un vēlreiz aizsniegt pārspēles. Atkal divas līdzīgas cīņas, šoreiz ar "Karlsruher SC". Otrajā pārspēlē 90. minūtē, vadībā esot Karlsrūei, tiesnesis Manuels Grēfe piešķir apšaubāmu soda sitienu par labu HSV 18 metru attālumā no vārtiem. Pie bumbas ziemā nopirktais čīlietis Marselo Diazs un kluba leģenda Rafaels van der Vārts. "Es sitīšu," angliski komandas biedram teicis van der Vārts. Diazs atbildēja skaidri un gaiši: "Kā tad, draudziņ. Rītdien…", un eleganti pārcēla bumbu pāri sieniņai. Seko pagarinājums, Hamburga neilgi pirms tā beigām gūst otros vārtus, uzvar un kā caur adatas aci ielien atpakaļ šķietami jau no rokām izlaistajā bundeslīgā – dinozaurs joprojām nav (iz)miris. "Soda sitienu Diazs man nospēra," pēc mača atzina van der Vārts, kuram tā bija pēdējā spēle Hamburgas kreklā.

HSV dinozaurs ir izdzīvojis arī šogad (Foto: AP/Scanpix)

Pieviļ transfēri un sapņošana par Tuhelu

Taču ļaunu prātu uz komandas biedru holandietis neturēja – komanda ļāvās svinībām visas nakts garumā, jo no ikviena pleciem bija nokritis milzīgs atbildības slogs. Šie čaļi tomēr nebija iegājuši vēsturē kā pirmie HSV futbolisti, kas izkrituši uz 2. līgu. Tas klubam būtu maksājis dārgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ja runājam par naudu, tad kluba kopējais gada budžets no 120 miljoniem nokristos līdz 75 miljoniem eiro. Spēlētāju algām 50 miljonu vietā 2. līgā varētu atvēlēt vien 28 miljonus. Ienākumi no TV būtu uz pusi mazāki – 26 miljonu vietā vien 13. Savukārt sponsoru dāsnums saruktu par 40 %. Nav brīnums, ka arī kluba bosi neizkrišanu vēl agrā rīta stundā svinēja kā čempionu titulu. Un valdes priekšsēdētājs Dītmārs Beiersdorfers ar padotajiem nu kaļ plānus, lai nākamsezon līdzīgas galvassāpes nebūtu. Galvenā trenera postenī paliks Bruno Labadija, kurš pēdējās piecās bundeslīgas kārtās paveica šķietami neiespējamo un savāca pietiekami daudz punktu, lai HSV tiktu vismaz pārspēlēs. "Sešas nedēļas manis kā bērna tēva ģimenes mājās nebija," intensīvo laiku pie HSV stūres rezumējis vācu speciālists.

Kāpēc arī šosezon tik daudz kas nogāja greizi – par spīti kluba restrukturizācijai pagājušajā vasarā, dārgajām spēlētāju pārejām un milzīgajam līdzjutēju atbalstam? Arī jaunie kluba vadītāji vairākkārt pārrēķinājās. Vienlaikus mēģinot neizlaist no grožiem parādu samazināšanu, jaunatnes sistēmas reorganizāciju un plānus par kluba atgriešanos augstā līmenī, mazliet no katra aspekta palika novārtā. Trenerim Mirko Slomkam jaunā kluba vadība nemaz negribēja uzticēt iesākt sezonu, taču atļāva sagatavot komandu un aizvadīt trīs neveiksmīgas spēļu kārtas. Slomku trenera amatā nomainīja mazpieredzējušais dublieru treneris Džo Cinnbauers, periodiski spējot savākt komandu un demonstrēt labu sniegumu, kas gan bija tikai īslaicīgs uzplaiksnījums (augstāk par 12. vietu šosezon HSV ne reizi turnīra tabulā neuzkāpa). Kā vēlāk izrādījās, kluba bosu plānos Cinnbauers bija kā pagaidu risinājums, kaļot skaistās nākotnes plānus, kur klubam pievienotos perspektīvākais Vācijas treneris Tomass Tuhels. Viņš vēlāk kļuva par Dortmundes "Borussia" treneri, bet HSV apdedzinājās un gandrīz palika bešā. Kad Cinnbauers lēnam zaudēja pavedienu, trenera amatā uz īsu brīdi stājās kluba direktors Pēters Knēbels, situāciju tikai pasliktinot – līdz bundeslīgas līmeņa trenerim viņam kā līdz planētām. Vien tad, kad reāli draudēja izkrišana uz 2. līgu, ieskanējās ārkārtas trauksme – klubam vajadzēja nopietnu treneri. Gaidīt neizlēmīgo Tuhelu līdz vasarai (ātrāk viņš sākt strādāt nebūtu piekritis) būtu vieglprātīgi un riskanti, un uzticība tika dāvāta Labadijam, kurš saglāba to, kas vēl bija glābjams.

Arī ar transfēriem aizvadītajā sezonā klubam nesekmējās. Paredzēto komandas līdera nastu uz pleciem nevarēja panest ne šveicietis Valons Behrami (ieradās no "Napoli"), ne Luiss Holtbijs ("Tottenham"), ne hovātu buks Ivica Oličs ("Wolfsburg"). Cerēto pienesumu nedeva arī citi jaunpienācēji, līdz ar to skaidrs, ka šovasar atkal nepieciešamas pārmaiņas sastāvā, lai cerētu uz pozitīvāku jauno sezonu. Kamēr spēlētāji izklīduši atvaļinājumos kur nu kurais un arī fani dažas nedēļas var atvilkt elpu, degošie jautājumi kluba vadībā jau tiek risināti. Algu budžetam jātiek samazinātam par 8 miljoniem eiro – no 50 līdz 42 miljoniem. Tāpat jaunām spēlētāju pārejām vasaras transfēru periodam HSV rīcībā ir vien 10 miljoni eiro – ieskaitot jaunpienāceju algas… Gaidāms, ka komandu pamest varētu pat teju ducis spēlētāju. Kā brīvie aģenti prom dosies van der Vārts un Marsens Jansens, līgums beidzies pussargiem Gojko Kačaram, Ivo Iličevičam un Džulienam Grīnam. Turklāt baumo, ka garantēta nākotne klubā nav pat uzbrucējam Pjēram Mišelam Lasogam un pieminētajam Holtbijam – nedroši var justies visi, jo pieklājīga piedāvājuma gadījumā HSV neatteiktu nevienam. Jaunumi ir katru dienu, un tādā gaitā droši vien ritēs nākamie divi mēneši.

Artjoms Rudņevs ar komandu bija kopā arī Karlsrūē un pēc spēles priecājās par uzvaru pārspēlēs (Foto: Artjoma Rudņeva "Instagram" konts)

"Kicker" ziņo par HSV vēlmi pārdot Rudņevu

Izšķirošajās pārspēlēs cirkšņa savainojuma dēļ nevarēja piedalīties Artjoms Rudņevs. Viņš aizvadīja sezonu, ar kuru pats nevar būt apmierināts – tikai vieni vārti, vien piecos mačos bija izdevība nospēlēt visas 90 minūtes, vien septiņas reizes vieta HSV pamatsastāvā. Līdzīgi kā daudzu komandas biedru sakarā arī ap Rudņeva nākotni tīta migla. Pats futbolists Hamburgā jūtas labi un līguma pēdējā gadā vēlētos mēģināt pierādīt savu atbilstību klubam un līgas līmenim. Laikraksts "Kicker" gan vēsta, ka HSV vadība Latvijas futbolistu jau ir norakstījusi un vasarā centīsies no viņa tikt vaļā – sarunas ar spēlētāja aģentu gaidāmas tuvākajā laikā.

30. jūnijā HSV pulcēsies uz pirmo treniņu, gatavojoties jaunajai sezonai. Jūlijā paredzētas divas treniņnometnes (Šveicē un Vācijas vidienē), vairākas pārbaudes spēles, kā arī "Telekom" kausa izcīņa, kurā piedalīsies arī Minhenes "Bayern" un jaunā Vācijas pārstāve UEFA Čempionu līgā – Menhengladbahas "Borussia". Jaunā sezona sāksies ar 1. kārtu Vācijas kausa izcīņā (7. – 9. augustā), bet vēl pēc nedēļas arī pirmie mači bundeslīgā.

Artjoma Rudņeva statistika 2014./2015. gada sezonā

Izmantotie resursi:
Offizielle Website des Hamburger SV
Aktuelle Nachrichten -
Bild.de
Sportnachrichten
Aktuelle Nachrichten - Hamburger Abendblatt
Der HSV-Blog
Hamburger SV: Uwe Seeler fürchtet finanzielle...
Wahnsinn in der Relegation: HSV bleibt in der...