Vaņins: "Esmu uzticams vārtsargs"

Uzreiz gan nāksies lasītājus apbēdināt - konkrētas informācijas par to, kādi klubi Vaņinu varētu gribēt ieraudzīt savās rindās nākamajā sezonā, nav. Pēc Andra kārtējās nevainojamās spēles vakar pret Cīrihes "Grasshopper" (1:0) šveiciešu "Teleclub" izplatījis informāciju, ka mūsu vārtsargam jau šobrīd esot dažādi piedāvājumi no Eiropas klubiem, kur mūsu vārtsargs varētu turpināt karjeru nākamajā sezonā. Līgums ar "Sion" gan Andrim ir spēkā līdz 2012. gada vasarai jeb vēl uz nākamajām divām sezonām. Tomēr, pirms domāt par nākamo sezonu, Andrim gan vēl priekšā trīs ļoti svarīgas spēles Šveices Superlīgā - tajās jānospēlē veiksmīgi, lai klubs izpildītu mērķi un izcīnītu vietu četriniekā, līdz ar to - Eirokausos.

Tikmēr šveiciešu laikraksts "Walliser Bot" publicējis interviju ar mūsu vārtsargu. Vairāk gan tiek runāts par ilūkstieša rakstura īpašībām un karjeras sākumposmu. Piedāvājam interesantākos jautājumus un Andra atbildes no minētās intervijas.

- Andri, vai pazīstat vēl kādu latvieti pilsētas apkārtnē?
- Nē, nepazīstu. Mana sieva pazīst divas krievietes. Krieviski mums vajadzēja mācīties skolā kādreizējā Padomju savienībā. Citādi ir šeit kontaktēties ir diezgan grūti.
- Un kā tiekat galā?
- Franču valodu vēl neesmu iemācījies. Bieži turos kopā ar Vilmosu Vančaku ("Sion" ungāru aizsargs), mēs iztiekam ar nelielu angļu valodas palīdzību.

- Un cik daudz saprotat no tā, ko Jums skaidro treneris Didjē Tolo?
- Tik liela jau futbola pasaule komunikācijas ziņā nav. Ja nu kaut ko nesaprotu, uzreiz prasu, lai iztulko angliski.

- Vai vārtsargam nevajag saprast tik daudz no tā, ko saka treneris - salīdzinājumā ar laukuma spēlētājiem?
- Tieši pretēji, man nepieciešams plašāks izskaidrojums, jo man ir jākontrolē vairāk lietu. Marko Paskolo ("Sion" vārtsargu treneris) man stāsta ļoti daudz. Visvairāk runāju ar viņu. Saprotamies bez lielām problēmām.

- "Sion" līdz šim vārtos bijuši gan īsti šovmeņi kā Štefans Lēmans un Esams El-Hadari, gan tādi sausi vārtsargi kā Fabriss Borers, Germano Vailati un arī Jūs.
- Kumēdiņiem man nav laika. Spēlē es esmu nopietns, koncentrējos un vienmēr vēlos parādīt vislabāko sniegumu. Tā kā tas jādara, man ir jābūt dziļi iekšā sevī.

- Jūs tikpat kā nesmejaties un vaibsti ir pat nedaudz nikni.
- Esmu tāds, kāds esmu. Nekad neizliekos un to arī nevēlos.

- Ja nopietni, varbūt tam ir kāda saistība ar sociālistisko valstu vēsturi?
- Varu Jūs nomierināt, man ir dažādi garastāvokļi. Taču, teiksim, piesardzīgā baltiešu mentalitāte mazliet sajaucas ar vācisko - klāt nāk nopietnība, drīzāk vēsā puse.

- Kādos apstākļos esat uzaudzis?
- Pavisam vienkāršos, mēs bijām darba ģimene. Mans brālis mani vienreiz paņēma līdzi uz spēli, un tā es sešu gadu vecumā pirmoreiz nonācu futbola treniņā. 17 gadu vecumā parakstīju pirmo profesionālo līgumu. Tāpēc vajadzēja pārcelties prom no mājām. Sākumā man bija grūti dzīvot tālu no ģimenes.

- Ja spēļu laikā Jūs pavēro, uzkrītoša ir nopietnība, kādā Jūs mēģināt tikt galā ar visu. Kāda tipa vārtsargs, Jūsuprāt, esat ?
- Esmu uzticams vārtsargs. Vienmēr gribu izdarīt visu, cik labi vien iespējams. Domāju, ka uz mani var paļauties.

- Viens pret vienu situācijās Jūs parasti gaidāt pretspēlētāja reakciju. Vai tā ir pacietības pārbaude?
Šādās divcīņās galvenokārt runa ir par to, kuram ir vairāk pacietības. Es uzbrucējam negribu atklāt savas kārtis pāragri.

- Gluži kā Mežonīgajos Rietumos?
- Jautājums ikreiz ir: kuram ir labāki nervi - uzbrucējam vai man? Pretiniekam grūtāk ir tad, ja viņš arvien ilgāk nezina, ko darīšu. Ja es reaģētu pirms viņa, tad man nebūtu cerību.

- Vai Jums futbolā ir paraugi?
- Džanluidži Bufons no "Juventus", Ugo Loriss no "Lyon" un Hosē Manuels Reina no "Liverpool". Tomēr visvairāk pateicīgs esmu savam pirmajam trenerim, kurš man sekoja līdzi no sešu līdz 17 gadu vecumam.

- Vai pastāv rituāli, kurus Jūs mēdzat piekopt pirms spēlēm?
- Daži pastāv, taču par to es neko nestāstīšu.

- Tie tiek piekopti spēles dienā vai dienu iepriekš?
- Spēles dienā.

- Vai tie ir mūzikas, miega, pārtikas ieradumi, ko Jūs piekopjat, vai arī runa ir par citām paražām?
- Nav tā, ka lūdzos, varbūt tikai mazliet. Taču es apzināti daru vairākas lietas, nepastāv tikai viens rituāls. Tas viss man piešķir pārliecību. Ko es daru, tas paliek mans noslēpums.

- Ja tas nebūtu noslēpums, tad tas Jums vairs nedotu spēkus?
- Tieši tā. Ja tas būtu vispārzināms, tad motivācija un ticība vairs nebūtu esošā līmenī. Tas ir manis paša stāsts un tādam tam arī ir jāpaliek.

- Pēc neveiksmes Maskavā Jums šosezon izdevās pārcelties uz Šveici.
- Pēc atgriešanās no Maskavas es arvien vēlējos tikt prom no Latvijas uz ārzemēm. Mans aģents uzsāka sarunas, un Kristāns Konstantēns ("Sion" prezidents) atcerējās manu sniegumu PK kvalifikācijas spēlē Sanktgallenā starp Šveici un Latviju. Viņš bija stadionā, un mana laime, ka nospēlēju ļoti labi, lai gan zaudējām ar 1:2.

- Kā jūtaties šeit?
- Esmu ļoti laimīgs. Šveiciešu līga ir daudz stiprāka par latviešu. Manā dzimtenē esmu divreiz kļuvis par čempionu, un šāds mērķis man, protams, ir arī jaunajā mājvietā.

- Ja Kristiāns Konstantēns runā ar Jums, tad viņš saka...
- ...neko. Viņš ar mani nerunā. Valodas problēmu dēļ.

- Ja Jūs kaut ko varētu izmainīt futbolā...
- ...tad es nemainītu neko.

- Ja ielaižat dumjus vārtus, tad...
- ...divas līdz trīs minūtes esmu bēdīgs.

- Ja Jūs nebūtu futbolists, tad...
- ...nezinu. Par to nekad neesmu domājis. Futbols ir mana dzīve.

- Ja Jums būtu dota viena vēlēšanās, tad...
- ...es vēlētos ar Latviju beidzot piedalīties pasaules čempionātā. Cīņā par 2010. gada čempionātu mūs pārspēja Šveice un Grieķija. Mums tas vēl nekad nav izdevies. Vienā Eiropas čempionātā jau bijām.

Izmantotie resursi:
Walliser Bot