Lēti izbaudīt lielā futbola vērienu - Latvijas futbola līdzjutēja iespaidi Varšavā

Jau sen biju lolojis vēlmi doties uz kādu valsti ar stabilām futbola tradīcijām un ideālajā gadījumā apmeklēt kādu maču ar mūsu futbolista dalību, lai izbaudītu kādu lielu stadionu un īstu futbola atmosfēru. Sākumā metu acis uz Nīderlandi un Uldriķi, bet, situācijai pamainoties ar viņa neregulāru spēlēšanu, izvēle tomēr krita uz Poliju, kur spēlē trīs mūsējie - Gutkovskis, Tobers un tagad arī Cigaņiks. Polija šķita ideāla izvēle, regulāra gaisa satiksme, pats lidojums ir ātrs, aviobiļešu cenas ir salīdzinoši mazas un uzturēšanās izmaksas pat ļoti pievilcīgas.

Tad nu atlika tikai izvēlēties pareizo maču. Primārais faktors, kas noteica izvēli bija augsta apmeklētība un stadiona izmēri, bija vēlme redzēt futbolu ietilpīgā stadionā, kurš arī būtu maksimāli piepildīts. Tad nu devos uz Transfermarkt mājaslapu, kur uzreiz iezīmējās trīs klubi, kuru apmeklējums Polijā ir kupls. Tie bija Varšavas "Legia", Lodzas "Widzew" un Poznaņas "Lech". Kā par laimi, jau tajā brīdī bija zināms, ka Andrejs Cigaņiks parakstīs līgumu ar Lodzas "Widzew", tiesa, tad gan vēl nebija nekas skaidrs par to, kā viņš tur iespēlēsies un cik lielu lomu spēlēs. Tad nu tālāk jau bija skaidrs, ka favorīts apmeklējumam ir "Legia" – "Widzew" spēle, arī tādēļ, ka Varšava kā pilsēta būtu optimālākais variants. Kas interesanti, tobrīd vēl neko nezināju par abu klubu lielo sāncencību un faktu, ka šo dueli pat citi sauc par sava veida derbiju.

Vēl viena lieta, ko sapratu tikai procesā ir par spēļu organizēšanu lielajās līgas, ir, tā kā tas ir pavisam cits TV un citu mediju tirgus, tad kalendārs netiek izlikts uzreiz uz visu sezonu ar precīziem datumiem un sākumlaikiem. Brīdī, kad tika iegādātas aviobiļetes, gan Ekstraklases mājaslapā, gan tajā pat "Flashscore" kā mača norises datums bija norādīts 25.02.2023 plkst 19:00, un tobrīd man nemaz aizdomīgi nelikās, ka visi 22. kārtas mači notiek vienā laikā un vienā datumā.

Protams, vēlāk, jau aptuveni mēnesi pirms spēlēm, īstie spēļu laiki un datumi tiek pielāgoti un ir zināmi konkrētie telekanāli, kas spēli translēs. Brīdī, kad šo biju sapratis, turēju īkšķus, lai konkrētā spēle nenotiek svētdienas vakarā vai pirmdienas vakarā, proti, laikos, kuros katru kārtu kāda spēle tiek novirzīta, jo aviobiļetes jau bija iegādātas un tās paredzēja viesošanos Polijā no 24.02.2023 agra rīta līdz pat 26.02.2023 plkst. 17:00.

Runājot par aviobiļetēm, Polija ir viena no tām valstīm, kurām sekojot līdzi piedāvājumiem un iegādājoties biļetes ļoti laicīgi, var atrast pilnīgi neticamus piedāvājumus. Arī šoreiz, biļeti iegādājoties 20.12.2022, kopā divi tiešie lidojumi uz un no Varšavas vienam cilvēkam izmaksāja 29,98 EUR, un tas ir uz abām pusēm kopā. Protams, tas paredzēja agru reisu un ierašanos Polijā piektdien 7:00 no rīta, bet tas ir kaut kas tāds, ko var paciest lētas cenas dēļ.

Arī apmešanās izmaksu ziņā Polija ir ļoti draudzīga, ļoti parasts trīsistabu dzīvoklis četrām personām uz divām naktīm izmaksāja ap 80 eiro, kas nozīmē, ka par 20 eiro vienam cilvēkam ir iespējams divas naktis palikt Polijas galvaspilsētā, un arī dzīvokļa atrašanās vieta bija vien 3-4 kilometrus no centra, kas bija ļoti optimāls variants.

Tad nu aviobiļetei un dzīvokļa rezervācijai esot rokā, atlika vēl tikai pēdējais, bet pats svarīgākais - biļete uz pašu spēli. Protams, ka, zinot jau iepriekš aprakstīto specifiku ar spēļu organizēšanu un to,ka konkrēti laiki kļūst pieejami vien pāris nedēļas pirms spēles, ļoti priekšlaicīgi biļeti iegādāties nebija iespējams un būt 100% pārliecinātam, ka šo biļeti dabūsi arī nē.

Princips biļešu pārdošanai, vismaz "Legia" mājasspēļu gadījumā, bija, tirgot biļetes pa vienai spēlei uz priekšu. Kad beidzas viens mačs, atveras spēļu pārdošana uz nākošo maču. Tāpat, Polijas līgai atgriežoties no ziemas pārtraukuma, bija iespējams iegādāties kopēju abonementu uz visām deviņām atlikušajām Legia mājasspēlēm, un šāds abonements, piemēram, uz fanu sektoru, ko dēvē par Žyleta, faniem izmaksātu 300 zlotus jeb aptuveni 65 eiro.

Man bija nepieciešamas biļetes uz konkrēto maču pret "Widzew", protams, tobrīd jau biju sapratis šī mača nozīmību kopējā kalendārā, un bija aizdomas, ka biļeti uz šo maču varētu nebūt tik viegli arī dabūt. Te nāca talkā vēl viena "Legia" rīkota akcija, kas noteikti bija domāta, lai ar šī mača izkārtni pievilinātu vairāk fanus arī uz citiem mačiem, proti, visiem tiem, kuriem bija iegādāta biļete uz 12.02.2023 maču Legia - Cracovia, biļešu izpārdošana uz Legia - Widzew maču tika atvērta ātrāk. Tad nu izmantoju šo iespēju, lai maksimāli apdrošinātos un iegūtu vietas, ko īsti gribēju, iegādājos lētāko biļeti uz maču Legia - Cracovia, kas, manuprāt, bija septiņu eiro vērtībā, lai prioritāri varētu nodrošināt uz izvēlēties vietu mačā Legia - Widzew.

Izmantojot šo iespēju, nodrošināju vietas stūra sektorā 211 (bet maksimāli tuvāk centram), lai labi redzētu, dzirdētu un būtu blakus mājinieku aktīvajiem faniem - Žyleta sektoram. Kopumā man šī biļete izmaksāja ap 15 eiro. Te jāpiebilst, ka tiem, kas labprāt gribētu redzēt spēli no aktīvā sektora skatu punkta, cilvēkiem, kuriem nav Polijas personas koda, biļetes šajā sektorā netiek pārdotas (man gan nav informācijas, iespējams biļešu kasē to var izdarīt vai vienkārši biļete var tikt pārsūtīta no viena fana kontu uz otru). Viena no obligātajām lietām, iegādājoties biļeti mājaslapā, katram ir jāizveido tur profils norādot savu identifikācijas dokumenta numuru (pase vai ID karte). Vēlāk balstoties uz šiem dokumenta identifikācijas numuriem (vai poļu gadījumā viņu personas kodiem), biļetes var tikt pārsūtītas no fana fanam.

Pēc biļešu iegādes arvien vairāk pārliecinājos, cik liela ir šī spēle kopējā kalendārā, jo pārdoto biļešu skaits tikai pieauga un pieauga, un aptuveni nedēļu pirms spēles daudz biļešu pārdošanā vairs nebija, turklāt arī tad ne tajos labākajos sektoros un ne tajās labākajās vietās. Nedēļas laikā vēl parādījās ziņas, ka ik pa laikam pāris sektoros tika pieliktas dažādas vietas, līdz dienu pirms spēles iznāca paziņojums, ka visas vietas regulārajos sektoros ir pārdotas.

Tad nu spēles dienā jau diezgan agri, septiņos no rīta, ierados Varšavā, un jāsaka godīgi, ka pašā pilsētā nekāda ažiotāža vai reklāma pirms spēles nebija pamanāma, nemanīju nevienu afišu, bet iespējams gluži vienkārši šāda tipa mačam nemaz papildus reklāma nebija vajadzīga.

Vakarā jau laicīgi, tā lai stadionā būtu vismaz stundu pirms spēles, devāmies ar 171. autobusu ceļā. Jau iekāpjot bija skaidrs, ka šis autobuss dodas uz stadionu, jo 70% no autobusa pasažieriem bija Legia krāsās un, braucot 30 minūtes līdz stadionam, ik pa laikam čaloņu autobusā pāršalca kāds Legia sauklis. Autobuss bija tā vieta, kur iemācījāmies pirmos Legia fanu saukļus, noteikti poļu valoda mums piekliboja, bet, pat nedaudz zinot krievu, jau bija nojausma, par ko konkrētais sauklis vēsta, kā piemēram (Widzew! Widzew! Łodzki Widzew! Ja tej kurwy nienawidze!).

Aiziet, par atmosfērīgu futbolu! pic.twitter.com/DcXt4Szf5t

— Virslīga no malas (@VirsligaNoMalas) February 24, 2023

Ierodoties stadionā, jau bija redzams lielais cilvēku pūlis, kā nekā kopējais apmeklējums pēc spēles tika nosaukts kā 27,522 cilvēku. Dodoties tuvāk, varēja redzēt vairākas teltis, kur arī par, manuprāt, ļoti pieejamu cenu (8 eiro par šalli) bija iespējams iegādāties Legia atribūtiku, kur šo iespēju izmantojām, lai paliek kaut kas par piemiņu no spēles un lai justos drošāk/vairāk kā savējais sektorā. Par spīti bažām, ka tik kupls apmeklējums varētu radīt milzīgas rindas, cauri drošības vārtiem stadionā tikām aptuveni 3-5 minūtēs. Iespējams, tas notika tādēļ, ka bijām ieradušies laicīgi, bet arī pašas pārbaudes drīzāk bija ķeksīša pēc un ienest kaut ko stadionā būtu vieglāk par vieglu, tāpēc arī bez problēmām tur redzējām lielos vairumus pirotehnikas un arī cilvēkus ar savu alkoholu, kas bija daudz stiprāks, nekā stadionā pieejamais alus (3,2%), turklāt mūsdienu Rīgai neticamu cenu - 3,15 EUR.

Tiekot iekšā, varēja just šo svētku sajūtu un to, ka tas nav parasts ierindas mačs. Mēs ieradāmies stadionā aptuveni stundu pirms mača, bet Žyletka un Widzew fanu tribīnes jau bija gandrīz pilnā sastāvā un vēl pat bez jebkādām pazīmēm par spēles tuvošanos sāka skandēt visupirms jau viens otram veltītus saukļus un, protams, neiztika arī bez attiecīgiem žestiem un mīmikas, kas pāri visam stadionam, protams, bija knapi saskatāmi, bet piederējās pie lietas. Nedaudz tuvāk sākumam "Legia" līdzjutēji pat iemēģināja nolaist kādu lielāku karogu pāri visai tribīnei, ko vēlāk izmantos performancēs, bet, protams, neatklājot visas kārtis.

Arī spēlētāji uz iesildīšanos tika sagaidīti attiecīgi, un es varu tikai iedomāties, ka nav tik viegli mainīt to pašu mūsu mīļo Virslīgu uz čempionātu ar attīstītu fanošanas kultūru, jo šādi fani spēj gan nenormāli motivēt, gan tieši otrādi palielināt mandrāžu, atkarīgs, kā pats spēlētājs tam pieiet.

Foto: "Virslīga no malas"

Tad jau arī mačs varēja sākties, un varējām redzēt pirmo Legia fanu performanci , kas bija milzīgs baneris ar sievieti, kurai rokās atradās lāpa, lieki teikt, ka lāpas gals bija pie stadiona jumta uz kura bija izkārtojušies Legia ultras un dedzināja ugunis. Nekas tāds noteikti nav iespējams arī bez paša kluba administrācijas piekrišanas un izpalīdzības.

Lielākais kultūršoks bija tas, ka pilnīgi visa spēle tika pavadīta, kājās esot un dziedot līdzi un aplaudējot fanu uzsāktajiem meldiņiem, neviens no tā sauktajiem parastajiem sektoriem savās vietās nesēdēja un, arī kaut vai uz minūti apsēžoties, lai atpūtinātu kājas, pārņēma bez maz vai apziņa, ka te tā nav pieņemts un tu pārkāp nerakstītu protokolu. Sektoros ar VIP ložām un zem attiecīgajām VIP ložām, protams, bija manāmas arī tukšas vietas, un cilvēki arī pārsvarā sēdēja un nebija tik aktīvi atbalstīšanā, bet, visticamāk, šajos sektoros atradās viesi un ielūgtie biznesa partneri.

Tāpat arī no paša spēles zīmējuma vai jebkādu taktisko rotāciju baudīšanas nekas nesanāca, jo vismaz man kā debitantam šādas atmosfēras futbolā pirmo vietu paņēma tribīņu performances izbaudīšana un vienkārši dziedāšana līdzi, kaut vai pusi dziedātā tu izrunā nepareizi un nemaz nesaproti.

Brīžos, kad uzmanīgāk pievērsos laukumam, protams, sekoju līdzi 14. numuram Widzew rindās, un jāsaka, ka tieši caur viņa malu aizsardzībā Widzew klājās visgrūtāk, bet, kā jau pats Andrejs Edmundam Novickim teica, daļa vainas arī jānovirza uz izkārtojumu kā tādu. Nebija retas reizes, kad Andrejs skrēja ar kādu no Legia centra spēlētājiem un attiecīgais malējais pretspēlētājs bumbu saņēma ar ļoti daudz brīvu laukumu pirms Andreja, lai varētu ieskrieties, veikt jebkādus manevrus un nebūtu piespiežams pie sānu malas.

Foto: "Virslīga no malas"

Ne viss bija arī tik viennozīmīgi, un arī uzbrukumā Andrejs izcēlās, bija drosmīgs, nebaidījās nospēlēt arī driblā. Vienā no šādām epizodēm, kad viņš apspēlēja trīs spēlētājus un ieskrēja centrā, mūsu kompānija, lai gan Legia šallēs tērpta, skaļi nopriecājās un sāka aplaudēt, tikai pēc pāris sekundēm sapratām, ka apkārtējie Legia fani to varēja traktēt visnotaļ nepareizi.

Spēles odziņa bija otrais puslaiks, kurā redzējām gan trīs vārtus, gan arī milzīgu pirotehnikas šovu, kas tika papildināts ar vienas fanu dziesmas skandēšanu aptuveni 10-15 minūšu garumā. Lai gan dziesmai bija tikai 5-6 rindas, tiešām nevienā brīdī neapnika to unisonā skandēt kopā ar visu stadionu. Beigās šis fanu atbalsts arī lieti noderēja Legia, kas metās pakaļ uzvarai un diviem papildus punktiem, kas Gutkovski ar viņa "Rakow" komandu ļautu noturēt tuvāk kopvērtējumā. Līdz pilnai eiforijai stadionā gan nedaudz pietrūka, kad Legia spēlētāja šķērītē sistā bumba pēdējās minūtēs tomēr aizlidoja gar vārtu stabu.

Atpakaļceļā nebeidzamā cilvēku plūsma ar atribūtiku un dziesmām nebeidza izsīkt, un vēl kādus kilometrus trīs gājām ar kādu no bariņiem, līdz iekāpām taksī un nedevāmies mājās.

Kopumā noteiktu atkārtot jebkuram šo pieredzi ar Polijas ekstraklasi, cenas un atdeves proporcijas ziņā pat nevar salīdzināt ar kaut vai mūsu pašu čempionātu hokejā, kur pa 69 eiro tu dabū vietu arēnas griestos un droši vien dzirdēsi 2-3 vienveidīgus saukļus uz apli, šeit par aptuveni to pašu cenu tu dodies uz citu valsti ar lidmašīnu, pavadi tur divas dienas un nosvini futbola svētkus ar ugunīgu atmosfēru visās šī vārda nozīmēs.