Pēc Nīderlandes: vai flangi bija jāziedo, ja "uzstājās" Depajs?

Vispirms īsi par sauso “Instat” statistiku. Publiski jau izskanēja, ka “The xG Philosophy” versijā Nīderlandes un Latvijas xG bija 6.14-0.32, tātad itin godīgs rezultāts būtu 6:0. Datu bāzes, statistiskās metodes un aprēķini var atšķirties, un “Instat” versijā xG bija 6.67-0.60, tātad kaut kas tuvāk rezultātam 7:1. Taču domu sapratāt – mūsu 0:2 neataino notikumus laukumā, un varam būt laimīgi par ciparu ielaisto vārtu ailītē. Tīri, lai nav pārpratumu, - xG ap 6-7 nenozīmē, ka "varēja būt tik vārtu" (varēja arī vairāk...), bet ka "tik vārtiem statistiski bija jābūt".

Ja Melnkalnei Rīgā klājās ļoti smagi un arī “Instat” pārsvars tai vairāk izpaudās otrajā puslaikā, tad Nīderlande pilnībā dominēja no pirmās minūtes. Mēs spēlējām ļoti zemu un neviena mūsu spēlētāja vidējais izvietojums nebija pāri centra līnijai, kamēr Nīderlandei nedaudz zem centra līnijas no laukuma spēlētājiem vidēji atradās vienīgi abi centra aizsargi:

Nīderlande mūs plosīja caur laukuma flangiem, tiesa, pēcspēles preses konferencē Kazakevičs atzina, ka tāds arī bijis spēles plāns – ņemot vērā oranžo meistarīgos centra pussargus, apzināti virzīt pretiniekus uz laukuma flangiem. Un to lieliski apliecina mūsu malējo aizsargu Fjodorova un Jurkovska vidējais izvietojums – tas bija daudz vairāk uz vidu vērsts, nekā tas bija pret Melnkalni. Skaidrs, ka šai situācijā daudz darba aizsardzības flangos bija jāpaveic malējiem pussargiem Kamešam un Cigaņikam.

Salīdzinoši ļoti augstu pirmajā puslaikā spēlēja Zjuzins, bet acīmredzot milzīgā spiediena un aizsardzības problēmu dēļ Kazakevičs jau pārtraukumā Artūru nomainīja – ne tikai tāpēc, lai iegūtu svaigumu, bet gan lai uzlaistu cita tipa balstu (Kārkliņš), kurš ir vairāk tendēts uz aizsardzības darbībām. Galu galā palūkojiet, kāds vidējais izvietojums bija zemuzbrucējam Klāsenam (tikpat augstu kā centra uzbrucējs L. de Jongs). Tas pats sakāms par labās malas aizsargu Nr.22 Dumfrīsu, kurš dzīvojās tajās pašās zonās, kur labās malas uzbrucējs Nr.11 Bergheiss. Starp citu, tieši Klāsens bija lielākais momentu šķērdētājs – saskaņā ar “Instat” viņam sestdienas vakarā bija jākļūst par “hat-trick” autoru (3.23 vārti), bet viņš neprata gūt pat vienus vārtus. Savukārt J. Ikauniekam mača sākumā bija apmēram tikpat laba sitiena pozīcija (0.24 vārti jeb 24% iespēja) kā gūtajos vārtos pret Melnkalni.

Oranžie ar bumbu jutās brīvi, tomēr lielāko spēles daļu nācās uzbrukt pozicionāli caur īsām un vidēji garām piespēlēm - tikai 2%(!) piespēļu bija garākas par 40 metriem. Latvijai šādu tālo piespēļu, bieži vien bezizejas situācijās, bija 13%.

Uzreiz jāizceļ Depaja benefice. Tieši Nīderlandes uzbrukuma kreisais flangs darīja ar mūsu aizsardzības labo flangu (Fjodorovs, Kamešs), ko gribēja – caur turieni Nīderlande virzīja 43 savus uzbrukumus un 28% gadījumu sekoja sitiens pa vārtiem (tiesa, vārti no tā flanga ar 12 sitieniem tā arī netika gūti). Salīdzinājumam labajā flangā oranžie noorganizēja 34 uzbrukumus un sitienus izdarīja tikai trīs reizes (9%). Savukārt Latvija salīdzinājumā ar maču pret Melnkalni neierasti bieži, 20 reizes, veidoja uzbrukumus caur vidu, taču… tā arī nespēja izdarīt nevienu sitienu. Visi mūsu četri sitieni sekoja, kad uzbrukām caur flangiem.

Vienā ziņā gan Latvija, salīdzinot ar pirmo spēli, savu statistiku uzlaboja – pret Melnkalni bumbu savā laukuma pusē zaudējām 22 reizes, kamēr pret Nīderlandi tikai 14 reizes. Tiesa, tas saistīts arī ar, pirmkārt, retāku spēli ar bumbu un, otrkārt, novienkāršotu spēli ar bumbu – tās pašas pieminētās tālās piespēles mazināja riskus uzreiz dabūt pretī. Latvija spēlēja zemu, un mājinieki pēc bumbas atgūšanas ātri vien bija atpakaļ pie mūsu soda laukuma. Mūsu futbolisti centās spēlēt kompakti un nedot brīvās zonas, taču loģiski, ka pie tik milzīga spiediena agri vai vēlu caurumi atradīsies – Latvija bumbu pretinieka soda laukumā nogādāja sešas reizes, bet Nīderlande… 67 reizes! Tātad katrās trīs minūtēs oranžie divreiz bumbu adresēja mūsu soda laukumā.

Divcīņu statistikā atkal lieliski bija abi mūsu centra aizsargi – Černomordijam un Tarasovam konsolidēti 67% uzvarētu divcīņu kopā un 73% gaisā. Toties smagāk šoreiz klājās mūsu uzbrucējiem – Uldriķim tikai 3/11 (27%), Gutkovskim 7/19 (37%). Skaidrs, ka vienā atsevišķā spēlē šie rādītāji ir nosacīti, jo katrā divcīņā kādam jau sākotnējā pozīcija ir labvēlīgāka, taču komandu izteiksmē atkal izgaismojas, ka Latvija gaisā uzvar biežāk (51% pret Nīderlandi), nekā “pirmajā stāvā” (40%). Un atšķirībā no Melnkalnes spēles (98 divcīņas gaisā), šoreiz kopumā daudz vairāk futbols notika pa zemi (Amsterdamā 57 divcīņas gaisā), kas, protams, Nīderlandei bija izdevīgi.

Jāizceļ Kameša un Uldriķa piespēļu augstā precizitāte tik grūtā spēlē – Vladimiram 13/13, Robertam 15/17. Tai pašā laikā Kameša 79 minūšu laikā izdarītais piespēļu skaits absolūtā izteiksmē ir pavisam niecīgs. To daļēji var skaidrot ar faktu, ka viņam ārkārtīgi daudz nācās strādāt aizsardzībā pret virtuozu Depaju. Mūsu komandā visvairāk piespēļu (40) veica… Ozols, kamēr Nīderlandes sastāvā pieciem spēlētājiem vismaz 90 piespēļu, bet vismazāk piespēļu (13) vārtsargam Krulam.

Epizodes, situācijas

Pirmā iespēja Latvijai - tik laba momenta vairs nebija...

5. minūtē pirmo bīstamo momentu izveido Latvija. Uldriķis, centrālajā zonā ticis pie bumbas, nosvērti atspēlē pa labi Fjodorovam. Aizsardzības darbībās nepiedalās ne Depajs, ne F. de Jongs, un Fjodorovs ar Kamešu lieliski izrēķinās ar pretiniekiem – Vladislavs pēc piespēlēšanas Vladimiram paātrinās, apskrien Klāsenu un tiek pozīcijā, no kuras var brīvi piespēlēt soda laukumā. Uldriķis dodas tuvā staba virzienā, kas atbrīvo zonu starp vārtsarga laukumu un 11 metru atzīmi. Ikaunieks teicami ieskrien šajā zonā, aizmūkot no sedzējiem, un izdara netraucētu sitienu. Tas tiek bloķēts, taču situācija bija patiešām ļoti laba.

Piesātināta vārtu priekša, atdoti flangi

Šajā attēlā var redzēt minēto kompaktumu – mūsu malējie aizsargi Jurkovskis un Fjodorovs trenera uzdevumā būtībā piesātina aizsardzības centrālo daļu, vienlaikus stimulējot pretiniekus spēlēt caur flangiem. Spēlējot aizsardzībā, tā bija tipiska aina visa mača garumā – malējo aizsargu funkcijas pilda malējie pussargi, kamēr malējie aizsargi iesēžas tuvāk saviem vārtiem.

Tādiem meistariem nedrīkst dot ne kvadrātcentimetru, ne sekundes simtdaļu...

Arī šai attēlā var redzēt, ka malējais aizsargs Fjodorovs ir savu vārtu tuvumā un sargā Nr.5, nominālo pretinieku kreiso aizsargu Veindalu, kamēr Kamešam nākas strādāt pret tehnisko Depaju. Bieži vien varam atkārtot pretinieku augsto meistarību, Nīderlandei dinamikā spējot izmantot pat mazu placīti un sekundes simtdaļu, lai atrastu labus risinājumus, taču arī Latvija noteikti nebija bez grēkiem. Šeit gan Fjodorovs atļāva Veindalam saņemt bumbu (bija iespēja spēlēt ciešāk), savukārt Kamešs un Tobers nesadalīja un nedevās līdzi Depajam, kura sieniņa ar Veindalu radīja ļoti bīstamu sitiena pozīciju. Laime, ka Zjuzins bloķēja.

Depajs terorizē, vārtu guvējs Bergheiss piešaujas...

Lai gan Nīderlandes spiediens bija milzīgs, vārtus neskaitāmajos pozicionālos uzbrukumos viņi tā arī neguva (paturam gan prātā xG – vārtiem bija jābūt). Mājinieki Ozola vārtus atslēdza ātrajā uzbrukumā, pirms tam ļoti līdzīgā veidā nozvanot brīdinājuma zvanu. Ziepes radās, kad Kamešs nepaguva palīdzēt cīņai pret Depaju. Latvija pēc Ikaunieka zaudētas gaisa divcīņas laukuma vidū atkāpjas, taču Kamešs ir daudz augstāk, nekā Depajs, ar kuru viens pret vienu paliek Fjodorovs. Memfiss viegli aizdriblē bumbu gar Vladislavu, seko panika no mūsu aizsardzības, arī abi balsti Zjuzins un Tobers dodas palīgā apstādināt Depaju, kurš atrod brīvu partneri. Šis partneris ir Bergheiss, kurš piešaujas ar sitienu gar pašu devītnieku. Nākamreiz viņš ļoti līdzīgu sitienu trāpīs…

Nīderlande ātri uzbrūk pat pēc mūsu vārtsarga atsitiena un mūsu uzvarētas gaisa divcīņas

Holandieši dara visu zibenīgi, un bija arī epizode, kurā Depajs ieguva vēl lielāku brīvību. It kā nevainīgs Ozola atsitiens no vārtiem, Fjodorovs pat uzvar gaisa divcīņu, taču bumba atlec pie centra aizsarga Blinda, kurš nekavējoties pamana brīvo zonu un ielādē bumbu Depajam. Kamešs tālu, nepagūst arī Fjodorovs (jautājums, vai pareizi bija, ka malējais aizsargs pie centra apļa cīnās gaisa divcīņā?), un Depajs aizskrien izgājienā pret Černomordiju. Laikam mums pat labāk, ka Memfiss šeit izlēma ar piespēli atrast L. de Jongu, nevis iet uz apspēlēšanu viens pret vienu. Bet fakts kā tāds - sešas sekundes pēc Fjodorova uzvarētas gaisa divcīņas (bumba ieraidīta pretinieka laukuma pusē) Depajs ar bumbu tempā bija pie mūsu soda laukuma.

Kā tad ir ar to funkcionālo sagatavotību?

Kaut kā tikām galā ar šo uzbrukumu, bet uzreiz ļaujam pretiniekam sākt jaunu uzbrukumu un justies brīvi un plaši. Tā vietā, lai vismaz parādītu kādas presinga izpausmes, paliekam ļoti zemu pie saviem vārtiem. Negribētos ticēt, ka 17. minūtē spēki būtu beigušies, bet šeit gandrīz vai tā izskatās. Un šāds futbols nestimulēja kapāšanos, bakstīšanos, pārkāpumus (no abu komandu puses) – katra pauze, pat Nīderlandes brīvsitieni, nāktu mums par labu, taču kopā tika fiksēti tikai 16 pārkāpumi (pret Melnkalni bija divreiz biežāk). Oranžie varēja spēlēt tīru saspēļu futbolu pa apakšu – tieši kā viņiem ērti un parocīgi. Nīderlande arī ļoti ātri izspēlēja stūra sitienus, autus, un spēles temps bija ņiprs – jāatzīst, ka mūsējie ikdienā tādā tempā nespēlē.

Kādā brīdī Fjodorovs apmainījās vietām ar Jurkovski, taču būtību tas nemainīja. Depajs, kurš pirmā puslaika beigās spēlēja par zemuzbrucēju, nesavtīgi piespēlēja malējam aizsargam Veindalam. Kārtējais bīstamais centrējums no flanga, un mēs šai spēlē patērējām ļoti daudz spēka, lai tiktu galā ar uzbrukuma viļņiem caur flangiem. Depajs spēles laikā precīzi veica 17 no 19 piespēlēm mūsu soda laukumā, kamēr Latvijas izlasei kopā tādu piespēļu sešas (3/6)…

Nīderlandes gols

Lūk, arī liktenīgā epizode. Lai cik grūti Latvijai bija klājies iepriekš, ap 30. minūti spēle nedaudz nomierinājās un bija labas iespējas tuvoties puslaika noslēgumam ar 0:0 kabatā. Ielaidām vārtus epizodē, kuras izskaņā izcilu individuālo meistarību nodemonstrēja Bergheiss, taču līdz tam varēja nenonākt, ja “futbolā sīkumu nav” teiciens tiktu ievērots praksē.

Cigaņikam bija lieliska iespēja nogādāt bumbu brīvajā zonā Fjodorovam pa skrējienam, taču sekoja piespēle praktiski kājās, kas ļāva Depajam (līdz tam reti piedalījās aizsardzības darbībās) satuvoties ar mūsu spēlētāju. Fjodorovs dara visu pareizi, met bumbu uz priekšu un sāk skrējienu, taču… Depaja kājas ir fiksākas. Memfiss iesaistās divcīņā un Fjodorovu apzog.



Šai vietā, zaudējot pozīciju, Vladislavam vajadzēja veikt taktisko pārkāpumu – laukuma vidus, gan jau pat bez dzeltenās kartītes iztiktu. Taču Fjodorovs nepaklupina Depaju, un to mirkli vēlāk jau pret F. de Jongu neizdara arī Zjuzins (mazliet uzsit pa kāju, bet Frenkijam ne silts, ne auksts). Vēl drusku vēlāk, kā izskatās, arī Fjodorovs ar noteikumu pārkāpumu mēģina apturēt F. de Jongu, taču ne velti viņš ir “Barcelona” pamatsastāva centra pussargs – izvairās no kontakta, uzņem ātrumu un saprot, ka ir reta iespēja pārsteigt mazskaitlīgu Latvijas aizsardzību. Pāris piespēļu un sitiena pozīcijā izvests Bergheiss, kurš šoreiz sit netverami.

Izlaidu vēl dažas epizodes, kur viens un tas pats – diezgan netraucētas izspēles caur flangiem, centrējumi un bīstami momenti, tostarp divi trāpījumi pa pārliktni.

Vēl krita acīs tas, ka atkal slikti piedāvājam sevi piespēlēm. Gan no spēles, gan, piemēram, autu izspēlēs, kad Jurkovskis bezpalīdzīgi un ilgi meklēja, kam mest bumbu, līdz kāds beidzot kautrīgi pieteicās. Šīs problēmas mums velkas jau kopš rudens spēlēm. Otra malējā aizsarga Fjodorova auts pie 0:2 arī kā skaists piemērs, tiesa, te vismaz kādi ieskriešanas mēģinājumi bija.

Otrie ielaistie vārti un mūsu trijotnes lieliskais mačs

Otrajā puslaikā lielā bilde nemainījās, ja nu vienīgi pieauga stūra sitienu un brīvsitienu skaits, kas padarīja spēli mazliet saraustītāku, turklāt pēc 69. minūtes, kad krita otrie vārti (2:0), Nīderlande brīžiem samazināja spēles tempu.

Vēl pie 0:1 nelielas brāķa epizodes parādījās arī mājiniekiem, kas Latvijai ik pa laikam deva iespējas uzsākt ātros uzbrukumus, taču diemžēl meistarības trūka, lai veiktu veiksmīgu pāreju.

Otros vārtus ielaidām pēc stūra sitiena, kad gaisā zaudēja Tarasovs, taču arī Gutkovskis šajā epizodē nenovērtēja bumbas lidojuma trajektoriju un neiejaucās, lai gan varēja.

Ja kādam par spēli var ielikt plusu, tad tie ir abi centra aizsargi Černomordijs un Tarasovs (starp citu, tieši Igors mērķēti ar tālo piespēli atrada Kamešu, kurš pie 0:1 gandrīz izskrēja viens pret vienu) un Ozols. Šis trio gandrīz visā cīņas laikā atradās zem milzu spiediena, darba bija ļoti daudz, taču koncentrēšanos viņi tā arī ne reizi nezaudēja un parādīja pašaizliedzīgu, drosmīgu futbolu.

Vai nu īsts presings vai tad labāk vispār bez...

Ja pie rezultāta 0:1 Latvija, apzinoties reālijas, saglabāja zemo aizsardzību un neaizrāvās ar nākšanu pretī holandiešu uzbrukuma uzsācējiem, tad pie 0:2 kaut vai pieklājības pēc tas bija jāsāk darīt. Taču “puspresings” ir daudz sliktāks par presinga neesamību un dziļiem ierakumiem. Sevišķi, ja pretī tādi meistari.

No vienas puses seši mūsējie pretinieka laukuma pusē (drosmīgi!), no citas puses, viņi visi ir nelielā laukuma kvadratūrā, ir plašas brīvās zonas un arī mūsu aizsargi neatsaucas presinga aicinājumam. Ar tādu presingu tiktu galā pat zemāka līmeņa futbolisti, taču “Barcelona” pussargs F. de Jongs ar vienkāršu piespēli “salauž” šo presingu un epizode beidzas ar ārkārtīgi bīstamu sitienu no vārtu priekšas. Glābj Ozols.

Arī Latvija kaut ko izveidoja

Nenogurstoši atkārtoju, ka mūsu spēlētāji laukumā gandrīz vienmēr dara, cik spēj, turklāt šoreiz pretī bija viens no pasaules futbola grandiem. Visi augstākminētie mīnusi un kļūdas uzsvērtas, jo… vienmēr var labāk. Tāpēc noslēgsim ar pozitīvu epizodi – kad labas darbības 85. minūtē ļāva tikt līdz sitienam pa holandiešu vārtu stabu.

Fjodorovs atņēma pretiniekam bumbu, Tobers aktīvi piespēlēja pa labi Savaļniekam, kurš ar neērto kreiso kāju iemeta bumbu Gutkovskim. Vladislavs, atrodoties ar muguru pret vārtiem, atgrieza bumbu atpakaļ Savaļniekam, turklāt parocīgi – tieši gaitā (nereti grēkojam ar šo it kā vienkāršo futbola ābeces nerakstīto likumu).



Savaļnieks zina, ko šādās epizodēs darīt – uzņēma labu ātrumu ar bumbu un veica kvalitatīvu centrējumu. Ikaunieks pacīnījās, bumba aizlēca tālāk pie Cigaņika, kura sitienu atvairīja Kruls un tad arī vārtu stabs (nez kāpēc nesekoja stūra sitiens un palikām uz nulles šajā rādītājā). “Instat” noteica, ka šim sitienam xG bija 0.16 jeb otra statistiski labākā iespēja Latvijai aiz Ikaunieka momenta mača sākumā. Jāņem vērā, ka xG neietilpst bīstamie uzbrukumi, kas beidzas bez sitiena – piemēram, Kameša mēģinājums izrauties viens pret vienu statistikā netiek iekļauts.

Secinājums

Manuprāt, šādi mači, lai cik simpātiska būtu izkārtne, nedod tik lielu labumu Latvijas izlases attīstībai kā spēle pret Melnkalni, kad bija abpusēji uzbrukumi un reāla cīņa par punktiem augsta stresa apstākļos. Tai pašā laikā, protams, arī pēc tādām spēlēm kā Amsterdamā gan futbolisti daudz ko var mācīties (tiem pašiem aizsargiem vērtīga skola), gan treneru korpusam ir viela pārdomām.

Tomēr jebkurā mačā gribas maksimumu. Šoreiz rezultāts uz tablo, lai cik centās mūsējie, vairāk ir Nīderlandes sliktās realizācijas nopelns. Drīzāk gribas atbildēt uz jautājumu, kāpēc varēja būt 0:6 vai 1:7. Priecē, ka treneru kolektīvs pamatīgi strādā pie spēles plāna un ka tāds vispār ir (nevis tikai "spēlēsim kā mācēsim"), taču, manuprāt, plāns nenostrādāja. Plāns paredzēja veicināt pretinieku iešanu caur flangiem un tad apgrūtināt labu piespēļu izdarīšanu no tiem. Tomēr faktiski holandieši centrēja atliku likām un gandrīz katru reizi biedējoši. Latvija spēles garumā centrēja trīs reizes, kamēr Nīderlande 31 reizi! 17 centrējumi sasniedza adresātu. Daudzi no tiem kāpināja Nīderlandes sitienu statistiku, tika apdauzīta mūsu vārtu konstrukcija un uzskatu, ka 35 sitieni, spēlējot no tik dziļas aizsardzības, ir nepieņemami daudz pat pret tādu pretinieku.

Mūsu flangu spēlētāji varēja mēģināt izrādīt lielāku pretestību centrējumiem, taču Nīderlandes flangi bija efektīvi, lielā mērā pateicoties Depaja talantam un prasmēm. Fantastiska spēle viņam. Apzinos, ka pie tādu spēku samēriem nevarēja gribēt, ka mums caurumu nebūs nekur un acīmredzot tika lemts "ziedot flangus". Un mēs nezinām, kā būtu bijis, ja tiktu izvēlēta cita stratēģija ar ne tik piesātinātu vārtu priekšu - varbūt tad es plaši apjūsmotu "Liverpool" zvaigzni un izlasē rezultatīvo Veinaldumu, kurš pret Latviju Nr.8 pozīcijā bija salīdzinoši nemanāms. Taču, šķiet, tieši Memfisa ierobežošanai bija jābūt starp Latvijas prioritātēm – ja ne pirms spēles (pēc kara visi gudri, arī es), tad spēles gaitā korekcijas prasījās noteikti.