Angļa Legzdiņa stāsts: "Viņš vēlas pārstāvēt Latvijas izlasi, pārrunas notiek"

- Ar pacilātu noskaņojumu gaidām septembra spēles, ņemot vērā, ka viss iepriekšējais gads pagāja bez līdzjutēju klātbūtnes stadionos. Sāksim ar divām mājas spēlēm pret Gibraltāru un Norvēģiju, kurās mums noteikti ļoti svarīga būs arī atmosfēra stadionā, atbalsts no mūsu faniem, līdzjutējiem. Sastāvā droši vien nekādu lielu pārsteigumu nav. Ir prieks, ka vairāki spēlētāji, kuri nebija pieejami jūnija nometnē un kuru trūkums bija diezgan būtisks, ir atgriezušies ierindā. Cerams, ka visi būs veseli arī līdz nometnes sākumam un būs gatavi palīdzēt jau pirmajā spēlē, lai 1. septembrī uz "Daugavas" stadiona zālāja mēs laukumā varētu iziet visoptimālākajā sastāvā.

- Pirmkārt, klasiskais jautājums par savainojumiem – vai kāds nav izsaukts traumas dēļ, varbūt kāds ir izsaukts ar traumu? Otrkārt, cik grūti bija izsaukt Dāvi Ikaunieku un Mārci Ošu, kuri ilgu laiku ir bez spēļu prakses, Mārcis faktiski ir arī bez kluba?
- Jā, Mārcis un Dāvis ir situācijā, kurā viņiem nav bijis regulāras spēļu prakses. Gan viens, gan otrs trenējas ar komandu – attiecīgi ar Jūrmalas "Spartaku" un "Liepāju" -, bet Virslīgas spēlēs nepiedalās. Skaidrs, ka tas ir faktors, kas var negatīvi ietekmēt viņu gatavību izlases nometnei, bet šo jautājumu jau priekšlaicīgi monitorējām un ar mūsu fiziskās sagatavotības trenera iesaisti strādājām pie papildu treniņprogrammas izstrādes un realizācijas ar šiem futbolistiem. Gaidām viņus nometnē, un viņu uzdevums, vienošanās ar viņiem ir tāda, ka viņi ieradīsies maksimāli labākajā funkcionālajā stāvoklī. Tad jau redzēsim, cik ļoti viņi būs gatavi šīm trim spēlēm un cik ļoti viņi būs spējīgi palīdzēt laukumā. Runājot par traumētajiem, no šā saraksta mazi jautājumi ir par Kristeru Toberu, kurš nebija pieteikumā iepriekšējā spēlē, jo viņam bija problēmas ar potīti, bet indikācijas ir tādas, ka viņš, visticamāk, jau no pirmās dienas spēs pilnvērtīgi trenēties un trauma nav tik nopietna, lai tā traucētu gatavoties pirmajai spēlei.

- Tā kā Ošs ir bez kluba un spēļu prakses, vai tika domāts par citu centra aizsargu piesaisti? No Virslīgas reālākie varianti laikam būtu Vitālijs Jagodinskis un Vjačeslavs Isajevs – cik tuvu vai tālu viņi ir no nacionālās izlases?
- Šobrīd īsti nekomentēšu nevienu no neizsauktajiem. Uz nometni mums ir izsaukti pieci centra aizsargi, plus arī Kristers Tobers, kurš diezgan daudz spēlē arī šajā pozīcijā. Tā ka šis tradicionālais piecinieks, kuru visu iepriekšējo laiku arī saucām, mani apmierina. Ja kāds no šā piecinieka nav optimālajā kondīcijā, konkurence šai pozīcijai no citu spēlētāju puses ir pietiekami liela, un plānojam tikt galā ar šiem pieciem centra aizsargiem. Kas attiecas uz pārējiem un arī diviem nosauktajiem centra aizsargiem, viņiem visiem sekojam līdzi. Ja situācija būs tāda, ka ierindā nebūs vairāki no izlases pašreizējā kodola centra aizsargiem, tad izskatīsim arī citas versijas – tai skaitā gan Vitālija, gan Vjačeslava.

- Reizēm varbūt nevietā ķidājam izlases rezervistu jautājumu, bet vēlreiz par Vitāliju Jagodinski – man un dažiem maniem kolēģiem šķiet, ka viņš tieši šā brīža gatavībā varētu būt arī pamatsastāva spēlētājs. Tādēļ gribētos sīkāku atbildi, kādēļ viņš nav izsaukts: vai ir kādas problēmas savstarpējā komunikācijā vai kādas citas vienošanās, par kurām mēs nezinām? Un, otrkārt, saprotams, kādēļ nav Daniela Ontužāna, kurš agrāk ilgi tika saukts, bet vai var sacīt, ka šobrīd tuvāk izlasei varētu būt cits Vācijas 3. līgā spēlējošs futbolists Čebrails Makreckis?
- Atbildot uz pirmo jautājumu – jā, man jau agrāk ir bijušas sarunas ar Vitāliju. Mums bija vienošanās un zināma saruna izlases kontekstā. Man un viņam pozīcija ir skaidra, un tā pašlaik nav mainījusies ne no vienas, ne otras puses. Ja mēs redzēsim, ka Vitālijs ir 100% stabils un reāls kandidāts uz pamatsastāvu, tad situācija būs viena. Ja viņš būs tikai viens no pieciem kandidātiem, tad tā būs cita situācija. Katrs spēlētāja sniegumu un meistarības līmeni interpretē dažādi. Šobrīd esmu apmierināts ar tiem aizsargiem, kuri ir manā rīcībā. Ja viņi ir ierindā, tad mēs neplānojam citus centra aizsargus. Tā ir mana atbilde. Kas attiecas uz Ontužānu un Makrecki, Ontužāns ilgstoši nespēlē un situācija nav mainījusies arī pēc kluba maiņas. Šobrīd ir plāns, ka Ontužāns tiks saukts uz U21 izlasi, par ko lems U21 izlases treneris, un tad jau skatīsimies, kā attīstīsies viņa karjera tālāk – viņa atgriešanās izlasē noteikti ir iespējama. Ar Makrecki situācija ir tāda, ka ar viņu vairākkārt sazinājās U21 izlases treneris, vēloties viņu redzēt U21 izlases rindās, bet šobrīd no paša spēlētāja nav izteiktas vēlmes ierasties U21 izlasē un pārstāvēt Latviju. Ņemot vērā šo kontekstu, Makreckis pašlaik nav nacionālās izlases kandidātu lokā.

- Makreckis to skaidroja ar motivāciju izsisties kluba rindās vai vispār nevēlas pārstāvēt Latviju?
- No manas puses laikam nebūs korekti visu komentēt detaļās, jo es personīgi neesmu ar viņu runājis. Bet Makreckis mūsu uzmanības lokā ir jau diezgan sen. Pirms divarpus gadiem, kad vēl biju U21 izlases treneris, braucu skatīties klātienē viņa spēli Vācijā, tā ka viņš mums nav nezināms spēlētājs. Esam sekojuši viņam līdzi, vēl jo vairāk, ka viņš U19 izlasē bija pie pašreizējā U21 galvenā trenera Aleksandra Basova, ir piedalījies Baltijas kausos – viņš jau ir bijis izlasē. Tomēr par visām detaļām pareizāk būtu runāt U21 izlases trenerim, jo viņam bija tieša komunikācija ar spēlētāju.

- Cik tuvu vai tālu izlasei ir Armands Pētersons?
- Situācija ir tāda, ka viņš nav mūsu pirmā izvēle malējā aizsarga pozīcijā, bet viņš demonstrē pietiekami labu sniegumu. No cilvēciskā, personības viedokļa viņš ir absolūti atbilstošs, taču šobrīd esam izdarījuši izvēli par labu citiem futbolistiem, kuri ir pamatsastāva spēlētāji. Armanda pievienošanās izlasei visdrīzāk iespējama tikai tad, ja ar viņu rēķināsimies kā pamatsastāva spēlētāju, nevis tālāko rotācijas vai rezerves spēlētāju. Viņš ir izlases redzeslokā.

- Atgriežoties pie Oša un Ikaunieka tēmas, vai tas ir pareizs signāls izsaukt spēlētājus, kuri pusi vasaras vai pat visu vasaru ir bez komandas?
- Signāls kam?

- Gan viņiem pašiem, gan arī pārējiem kandidātiem.
- Skaidrs, ka kandidātu loks nav ļoti plašs, tādēļ situāciju var interpretēt ļoti dažādi. Domāju, ka Latvijas izlasē tā nav unikāla situācija, ja tiek izsaukti spēlētāji bez regulāras spēļu prakses savos klubos. Šajā konkrētajā gadījumā: skaidrs, ja situācija ieilgs un spēlētāji bez kluba būs ilgstoši, tad viņu situācija nacionālajā izlasē var mainīties, bet pirms šīs nometnes man bija komunikācija gan ar vienu, gan otru, un mēs ar viņiem rēķinājāmies un plānojām saukt. Un arī strādājām pie tā, lai viņu kondīcija būtu atbilstoša. Gan Mārcis, gan Dāvis pilnvērtīgi un nopietni trenējas. Jā, viņi ir bez spēļu prakses, bet katram savam ir sava individuālā situācija – tikpat labi pēc nedēļas vai divām šīs situācijas var strauji mainīties, viņi var sākt spēlēt esošo klubu rindās vai nonākt citos klubos, kur varēs regulāri spēlēt. Tādēļ šobrīd neredzu vajadzību kardināli reaģēt uz esošo situāciju ar viņu neizsaukšanu. Ja tas ieilgs, tad gan tam var būt konsekvences un viņu nākotnes izsaukumi var būt apdraudēti.

- Šķiet, kopš tā notikuma nav bijis oficiālas preses konferences, tādēļ vēlējos vaicāt par senāku gadījumu: kāds ir trenera viedoklis par Mārča Oša un Jāņa Ikaunieka atrašanos Portugāles izlases spēlē tribīnēs ar Portugāles kreklu? Un vai tam vispār ir nozīme?
- Pirmām kārtām, gribu teikt, ka šī situācija man nerada nekādas šaubas, vai tad, kad Mārcis vai Jānis izies laukumā pret Portugāles izlasi, viņiem tas kaut kā traucēs vai būs pārāk liela cieņa pret pretiniekiem. Domāju, ka tā nebūs. Domāju, ka abi futbolisti laukumā ir parādījuši, ka ir gan īsteni cīnītāji, gan vieni no komandas līderiem. Pašu situāciju nevar vērtēt tik viennozīmīgi, bet publiski nevērtēšu savus spēlētājus. Visu, kas man bija jāpasaka, jau esmu pateicis individuālās sarunās. Šādas sarunas gan ar vienu, gan otru ir bijušas, šo situāciju esam izrunājuši un arī esam izrunājuši zināmas konsekvences nākotnei, ko varam izsecināt no tāda veida situācijām, lai tādas neatkārtotos.

- Iepriekšējos gados esam pieraduši, ka izlasei ir stabils pamatvārtsargs, bet tagad klubā pirmā numura lomu zaudējis gan Roberts Ozols, gan Pāvels Šteinbors. Cik sarežģīta izvēle ir par numura lomu un to, kā vispār sadalīt spēles starp vārtsargiem? Varbūt izskatīti vēl citi kandidāti?
- Jā, tā situācija dinamiski mainās. Ja vēl pirms gada šķita, ka tā ir viena no stabilākajām līnijām, pamatvārtsargam esot ar regulāru spēļu praksi un labu otro numuru, kuru tuvākā perspektīvā var gatavot par pirmo numuru, tad šobrīd īstermiņā situācija ir mainījusies. Bet, kā jau teicu iepriekš citā atbildē, uz īstermiņa pārmaiņām nereaģēju ļoti asi. Jā, par pamatvārtsargu man šobrīd nav atbildes un būs jāskatās nometnes kontekstā, kādā formā ieradīsies abi vārtsargi, kāda būs viņu gatavība un cik pārliecinoši viņi izskatīsies. Kaut gan laiks pirms pirmās spēles būs īss un ar mazu treniņu apjomu, tomēr abi ir diezgan pieredzējuši vārtsargi. Un arī Rihards Matrevics, kurš šobrīd ir trešais vārtsargs, bet ar regulāru spēļu praksi, būs gatavs iesaistīties reālā konkurencē. Esmu pārliecināts, ka gala izvēle būs par labu vienam no tiem, kurš būs vislabāk gatavs, un arī vārtsarga sniegums šajās spēlēs neliks vilties. Situācija par izvēli ir sarežģīta, atbildes man vēl nav, bet kopējais viņu līmenis man ļauj optimistiski skatīties uz šo nometni un to, ka šīs problēmas mēs atrisināsim.

- Skotu medijos parādījās runas par [34 gadus veco angli Adamu] Legzdiņu [kurš sargā Skotijas Premjerlīgas kluba "Dundee" vārtus un kura tēva vecāki ir no Latvijas]. Vai viņi vienkārši pamanīja, ka viņam ir latviešu izcelsme, vai arī bija reālas sarunas no LFF puses?
- Jā, arī Legzdiņš mums nav jauns uzvārds – kaut kāda veida komunikācija ir jau kopš 2017. gada. Ņemot vērā, ka viņam bija diezgan ilgs periods bez spēļu prakses un tobrīd izlasē bija citas vārtsargu prioritātes, šī tēma nebija tik aktuāla. Bet tagad, ņemot vērā gan to, ka viņam pašam ir liela vēlme pārstāvēt izlasi, gan to, ka viņš ir pārcēlies uz Skotiju un ieguvis regulārāku spēļu praksi, mums bija komunikācija ar spēlētāja pārstāvjiem – arī man personīgi. Šobrīd nekādu konkrētu atbildi viņa sakarā nevaru dot. Skatāmies, vērtējam, un vēl ir arī daudz nianšu. Pirmā nianse ir viņa vecums, jo viņam tūlīt būs jau 35 gadi, tādēļ iekļaušanai izlases rindās ir jābūt pamatotai ar šā brīža vajadzībām un pārliecību, ka viņš mums laukumā var noderēt jau šobrīd. Situācija tiek risināta, un, visticamāk, starp nometnēm man arī būs personīga saruna ar viņu, iespējams, kādu viņa spēli skatīšos arī klātienē. Paralēli, protams, vēl ir daudz tīri tehnisku jautājumu par pasēm, atbilstībām utt. Tas ir diezgan komplekss jautājums. Šobrīd varu pateikt, ka esam komunikācijas stadijā. Reāla plāna izsaukt viņu uz tuvāko nometni nav bijis, bet komunikācija ar viņa pārstāvjiem ir bijusi un tā turpināsies.

- Kādā gatavībā kandidāti ieradīsies uz nometni – labākā nekā jūnijā?
- Noteikti svarīgi ir tas, ka pieejama būs daļa spēlētāju, kas jūnijā traumu dēļ nebija pieejama. Otrkārt, iepriekšējo nedēļu laikā klātienē tikos ar vairākiem ārzemju spēlētājiem, klātienē skatījos viņu spēles, komunicējām un izrunājām visu, kas saistīts ar gatavošanos izlases spēlēm. Domāju, ka gatavība noteikti būs labāka un skats uz tuvāko nometni ir pozitīvāks, nekā tas bija jūnijā. Galvenais, lai nebūtu nekādu pēdējā mirkļa nepatīkamu pārsteigumu un visi puiši tiešām būtu ierindā, jo, atkārtošos, šajā trīs spēļu ciklā iespēja būtiski ietekmēt spēlētāju kondīciju būs minimāla. Domāju, ka bilde būs pozitīvāka nekā jūnijā – to pamatoju gan ar manis paša novērojumiem, gan arī tām lietām, ko ar fiziskās sagatavotības treneri monitorējam funkcionālā stāvokļa ziņā. Bilde ir pozitīvāka.

- Kādas ir galvenās mācības iepriekšējo gadu pieredzē spēlēs ar pastarīšiem, jo mājās pret Gibraltāru būsim lieli favorīti un visi gaidīs tikai trīs punktus?
- Tādās spēlēs kā pret Gibraltāru vai to pašu Andoru mums ir ļoti būtiski pieturēties pie sava spēles plāna, demonstrēt maksimāli iespējamo spēles tempu, lai nominālās priekšrocības uz papīra mēs spētu pārvērst arī priekšrocībās dzīvē. Mums ir jābūt spējīgiem saglabāt koncentrēšanos un būt morāli noturīgiem, ja kādā brīdī spēles scenārijs neritēs, kā mēs gribētu, un mums jābūt tam gataviem. Un jāņem vērā, ka pirmā spēle pret Gibraltāru iedos zināmu toni visam rudens ciklam, kā tas lielā mērā bija arī pirms gada pret Andoru, kad šis neveiksmīgais sākums iedeva turbulences fonu arī visām pārējām Nāciju līgas spēlēm. Tādēļ mums nav nekādu iespēju par zemu novērtēt pirmo spēli pret Gibraltāru.

- Cik liela bija izšķiršanās par Varslavāna izsaukšanu, jo viņš pēc vecuma atbilst arī U21 izlasei, kurā viņš lāga vēl nav spēlējis?
- Jā, izšķiršanās bija līdz pēdējam brīdim. Analizējām un domājām, bet, ņemot vērā, ka pirmajā spēlē nevarēs palīdzēt [diskvalificētais] Vladimirs Kamešs, mums vajadzēja papildus izvēles iespēju flangā. Renārs mūsu skatījumā bija labākais kandidāts, un arī jūnija nometnē viņš rādīja nesliktu sniegumu un ar savu darbu treniņnometnē apliecināja, ka ir pelnījis arī turpmāku izsaukumu. Skaidrs, ka, ja viņš tiek saukts, tas nedod garantiju spēlēšanai, bet varbūtība spēlēt ir ļoti liela. Citādi, ja U21 izlasei būs spēles pret Vāciju un Poliju, viņš būtu palicis U21 izlases rīcībā.

Latvijas izlases kandidātu saraksts septembra spēlēm