Viltotais(?) Žuka paraksts, Mežecka ieteikšana, 1. līga: valdes sēde Staicelē

Žukam savas darbības laikā kauns par trīs lēmumiem
Uz Alojas novadu Latvijas Futbola federācijas valde devās tādēļ, ka viena no lielākajām tēmām sēdē bija skandalozā "Staiceles" bāze. Atbilstoši protokolam, LFF MTC "Staicele" izpilddirektors Jānis Bakmanis sēdes laikā "skaidroja lēmumus veidot ar SIA LFF MTC "Staicele" saistītos nodibinājumus. Pauda viedokli, ka nodibinājumi veidoti, lai nodibinājumiem nodotu MTC "Staicele" nevajadzīgus īpašumus, lai tie sakārtotu un attīstītu teritoriju. Pauda nostāju, ka nodibinājumiem no LFF MTC "Staicele" nodotos nekustamos īpašumus nav nepieciešams atgriezt atpakaļ MTC "Staicele" īpašumā. Skaidroja ka objekti nav nodoti ekspluatācijā, lai nesadārdzinātu nodokļu izmaksas."

Ar objektu nenodošanu ekspluatācijā neapmierināts bija Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda: "Kā pašvaldības vadītājs, paužu nostāju ka nav pieņemami runāt par optimizāciju uz ekspluatācijā pamatojoties nenodotiem objektu. Šādos objektos nav pamata sniegt pakalpojumus. Par šiem objektiem, kas nav savesti kārtībā, ir bijuši sodu aprēķini. Žogi, laukumi, tribīnes, tilts - ir būves. Par skolas dibināšanas lēmumu Alojas domei nav bijis informācijas un dome par to nav lēmusi. Ir jābūt noformētam attīstības plānam. Teorētiski man, kā kapitāldaļu turētājam, pamatojoties uz parāda saistībām, būtu jāvēršas, lai sniegtu maksātnespēju. Ir nepareizi runāt par nodokļu apiešanu."

Diskusijā piedalījās arī bijušais LFF valdes loceklis un LFF MTC "Staicele" valdes loceklis Vladimirs Žuks: "Bāzes darbība jādala trīs periodos: 1) bāzes dibināšana, kurā piedalās divi ieinteresēti dibinātāji LFF un Staiceles dome, plaukstošs periods, kad tika izveidota bāze, laukumi, 2) tad seko nākamais periods, sākot ar 2011., 2012. gadu, kad Staicele tiek apvienota ar Aloju, līdz ar to par LFF partneri kļūst Aloja, kas nav bijusi bāzes dibinātājs, 3) tālāk seko periods, kad notiek problēmu apzināšanās. Mainījās LFF valde, mainījās politiskie mērķi. Uzskatu, ka vienīgā puse, kurai ir pamats celt pretenzijas pret pieņemtajiem lēmumiem, ir
Alojas novada dome. Atzīstu, ka apzināti palielināju LFF pamatkapitālu, lai mazinātu pašvaldības daļu īpatsvaru, tas ir bijis politisks lēmums."

"Trešais periods sākas ar 2018.gadu, kad sākas bāzes apmelošana, auditi, izvērtēšana. Tas turpinās vēljoprojām. Uzskatu, ka šodien šo jautājumu neatrisināsiet. No pirmās dienas LFF nav redzējusi bāzi kā SIA, lai pelnītu. Iespējams, dibinot nav izvēlēta pareizā forma. LFF piešķirtā nauda ir bijusi paredzēta zaļo laukumu kopšanai. Ja tiks pārtraukts finansējums, tiks iznīcināts astoņu gadu darbs. Skolas audzēkņi ir palīdzējuši uzturēt bāzi, kopjot laukumus. Manuprāt, tas, kas notiek šobrīd, ir destrukcija. Skola nav jāiznīcina. Uzskatu, ka skola jāsaglabā, finansēšanā iesaistot pašvaldību," Žuks turpināja.

"[Žuks] informē klātesošos, ka savas darbības laikā ir kauns par trīs lēmumiem, kas tikuši pieņemti, – Barona ielas stadiona nerealizēto projektu, lēmumu atcelt plānoto ēdināšanas bloka būvniecību Staicelē un faktu, ka netika paredzēts, ka kādreiz viņiem pārmetīs Staiceles bāzes pārāk lētu iznomāšanu klubiem, lai tie spēlētu futbolu," sacīts protokolā. "Lai kādu lēmumu jūs šodien nepieņemtu, jums jārēķinās, ka bāzi var vērtēt vai nu no saimnieciskās darbības puses, vai nu no futbola puses.
Uzskatu, ka atstādināt bāzes izpilddirektoru, kas tik daudzus gadus ieguldījis darbā, ir stratēģiska kļūda," citēts Žuks.

Žuka paraksts tika viltots?
Sarunā iesaistījās tobrīd vēl tikai topošais ģenerālsekretāra pienākumu izpildītājs Mareks Gruškevics: "Ar izbrīnu klausījos V. Žuka kunga teikto par J. Bakmaņa kungu. Balstoties uz ilggadēju darbību futbolā, Žuka kungs visdrīzāk spēj novērtēt labu darbinieku vai vidēju, vai tādu, kas rada sabiedrībai zaudējumus pārkāpjam likumu. Iepazīstoties ar LFF rīcībā esošajiem dokumentiem, man ir bijusi iespēja iepazīties tajā skaitā ar J. Bakmaņa desmit gadus spēkā esošo darba līgumu, kurā noteikta J. Bakmaņa pienākumi un atbildība saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Vēljoprojām ir spēkā LFF valdes 2018.gada 18.decembra lēmums, kurā tiek uzdots atgūt LFF MTC "Staicele" nodibinājumiem nodotos īpašumus. Šobrīd, klātesot nodibinājumu valdes locekļiem, varam izdarīt to, ko valde uzdevusi – nodot atpakaļ visus aktīvus, nodotos nekustamos īpašumus, likvidēt nodibinājumus. Varam pajautāt valdes locekļiem, kas kontrolē šos īpašumus, vai tie ir gatavi izpildīt LFF valdes lēmumu un īpašumus atdot atpakaļ.

Par skolu – skola varētu radīt pozitīvu finanšu plūsmu, veicot savstarpējos norēķinus par audzēkņiem starp pašvaldībām. Taču jāņem vērā, ka LFF MTC "Staicele" akcionāri (protokolu parakstījuši V. Žuks, G. Indriskons) lēma skolu slēgt, likvidēt kā LFF MTC "Staicele" struktūrvienību, piedāvāt J. Bakmanim pārņemt skolu. Izglītības iestādi kā juridisku veidojumu atdot J. Bakmaņa nodibinājumam. Lēmuma pieņemšanā par skolas izveidi, ne par tās nodošanu nodibinājumam netika prasīts otra akcionāra (Alojas novada domes) viedoklis. Veicot šos darījumus, J. Bakmanis vienlaikus bija LFF MTC "Staicele" izpilddirektors, vienlaikus nodibinājuma valdes
loceklis un vienlaikus skolas direktors, pārņēma skolu un pretēji LFF lemtajam, ka skolas uzturēšana ir dibinātāja kompetencē. Lai to uzturētu, skola turpināja saņemt LFF finansējumu, kas tika piešķirts LFF MTC "Staicele" finansējumam, kas ir pretlikumīgi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

LFF MTC "Staicele", pārkāpjot likumu, veica izmaksas darbiniekiem, ar kuriem tai nav darba līgumu. Uzskatu, ka tā ir naudas izsaimniekošana. Pauž viedokli, ka LFF biedri kā galvenie LFF akcionāri visdrīzāk nav lēmuši par skolas uzturēšanu, zinot, ka pašai LFF MTC Staicele ir maksātnespējas pazīmes. Ir pārkāpts skolas nodošanas līgums. Privātas skolas pedagoģiskie darbinieki tika algoti par LFF līdzekļiem. Ir vēl viena epizode šajā stāstā. Gribētu dzirdēt V. Žuka viedokli par parakstītu patapinājuma līgumu. Uzdodot jautājumu, abas puses noliedza šāda līguma eksistenci, ar kuru skolas ēka nodota bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam. Tātad ne vien skola kā juridiska vienība, bet arī visa LFF MTC "Staicele" ēka nodota nodibinājumam."

Pēc Gruškevica pieminētā patapinājuma līguma Žuks paziņoja, ka tas nav viņa paraksts, bet Bakmanis piebilda, ka šāds līgums nebija nepieciešams. "Kā varējāt iesniegt IZM šādu līgumu, ja V.Žuka kungs to nav parakstījis?" jautājumu uzdeva Gruškevics. "Neatceros, jāanalizē," atbildēja Bakmanis. Pēc klātesošo diskusijas par iespējamajām sekām, ja Žuka paraksts tika viltots, Bakmanis noteica, ka līgums bija nepieciešams, lai Izglītības kvalitātes valsts dienestā uzrādītu, kur notiek darbības."

Gorkšs pēcāk informēja, ka LFF MTC "Staicele" ir saņēmusi Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas lēmumu, ar kuru tā tiek atzīta par cietušo kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgu nodarījumu rezultātā radītiem mantiskiem zaudējumiem. Balsojumā par bāzes nākotni valde vienbalsīgi lēma, ka treniņu centra valdes loceklim Jānim Čaplinskim, kurš jaunā vadītāja amatā tika iecelts tikai pirms mēneša, ir jāizstrādā darbības un attīstības plāns 2020. gadam.

Revidenta ziņojuma neesamība un jauno statūtu iestigšana
Latvijas Futbola federācijai joprojām nav apstiprināta revidenta ziņojuma par iepriekšējo finansiālo gadu. Valdes loceklis Arturs Gaidels vaicāja, kāda ir FIFA reakcija par to, ka joprojām nav atzinuma. Gorkšs atbildēja, ka FIFA iepriekšējā nedēļā pirms valdes sēdes trīs dienas veica auditu LFF un nav paudusi bažas par atzinuma neesamību. Tāpat Gorkšs piebilda, ka regulāri izskan informācija, ka atzinums varētu tikt sniegts nedēļas vai divu laikā, tomēr tas arvien nenotiek. Bijušais federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš piedalījās sarunās par "Staiceli" un revidenta atzinumu, piemetināja, ka revidenta atzinuma kavēšanās iemesls, iespējams, varētu būt bažas par līdz šim sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai arī iepriekš federācija gribēja septembrī rīkot ārkārtas kongresu, lai balsotu par jaunajiem statūtiem, process ir krietni ievilcies. Valdes sēdē Staicelē tika nolemts jauno statūtu projektu sagatavot un elektroniski izsūtīt valdes locekļiem līdz 20. septembrim.

Valde nobalso pret Gruškevicu, Engelis iesaka Mežecki
Valdes sēdē prezidents Gorkšs ģenerālsekretāra amatam izvirzīja Gruškevicu: "Izvērtējot ģenerālsekretāra amata kandidātus, izvērtējot amatam atbilstošās nepieciešamās īpašības, esmu nolēmis virzīt LFF ģenerālsekretāra amatā līdz nākamā gada aprīļa kongresam Mareku Gruškevicu. Es uzskatu, ka M. Gruškevicam piemīt nepieciešamā kvalifikācija, lai ieņemtu šo atbildīgo pozīciju, un man nav šaubu, ka viņš ar savu pieredzi palīdzēs LFF ikdienas procesu sakārtošanu. Lūdzu jūs atbalstīt manu izvēli un balsot par M.Gruškevica apstiprināšanu ģenerālsekretāra amatā."

No pārējās valdes kā pirmais uzstājās Gaidels: "Uzskatu ka veids, kādā M. Gruškevics tiek virzīts ģenerālsekretāra amatā, neatbilst labas pārvaldības principiem. M. Gruškevics sākotnēji tika pieņemts darbā kā administrācijas speciālists. Virzīšanas process nav bijis caurspīdīgs, līdz ar to neatbalstu M. Gruškevica apstiprināšanu amatā." Virzīšanas procesa kvalitātes dēļ pret balsoja arī Egons Brants, bet Aleksandrs Isakovs un Anastasija Kučinska uzsvēra, ka Gruškevics nav futbola cilvēks. Šie četri valdes locekļi balsoja pret, Jānis Engelis un Vadims Direktorenko atturējās, bet par balsoja tikai Gorkšs, Sergejs Kovaļovs un Arturs Zakreševskis. No valdes locekļiem sēdē nebija Gunta Blumberga. Engelis diskusijā amatam izvirzīja ilggadējo ģenerālsekretāru Jāni Mežecki, kurš savas pieredzes un zināšanu dēļ varētu būt atbilstošs pagaidu variants līdz pavasara prezidenta vēlēšanām. Tā kā valde Gruškevica kandidatūru noraidīja, Gorkšs viņu iecēla par ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju.

Atkal tiks lemts par 1. līgas nākotni
Sēdes beigās tika aizskartas vēl divas būtiskas tēmas. Vienā no tām valde par spīti klubu neapmierinātībai pārliecinoši nobalsoja par UEFA solidaritātes maksājumu esošā sadalījuma nemainīšanu – atturējās Isakovs un Gaidels, bet pārējie balsoja pret. Savukārt 1. līgas līdera "Tukuma 2000" valdes loceklis Kovaļovs norādīja, ka ir jāatceļ pagājušā gada decembrī ieviestā jaunā līgu sistēma un dublieru komandas nedrīkst iepludināt 1. līgā – viņš uzskata, ka Virslīgā un 1. līgā jābūt pa desmit komandām. Arī 1. līgas čempiones "Daugavpils" valdes loceklis Isakovs piekrīt, ka lēmums ir jāatceļ, jo lielākā daļa 1. līgas komandu iebilst pret jauno sistēmu. Valde nolēma, ka Sacensību komitejai līdz nākamajai valdes sēdei ir jāizstrādā sacensību iespējamais modelis. Nākamā valdes sēde paredzēta 27. septembrī.

Pilnu valdes sēdes protokolu lasi ŠEIT.