Silagailis izlūko Izraēlā

Kopš janvāra Izraēlas otrās spēcīgākās līgas klubā “Arrabe” maizi pelna divi Latvijas futbolisti – uzbrucēji Nikolajs Kozačuks, kurš pērn spēlēja Ventspils „Tranzit”, un Guntars Silagailis, kas sezonu noslēdza Rēzeknes “Blāzmā”, palīdzot saglabāt vietu virslīgā. Vēlāk finanšu trūkuma dēļ rēzeknieši no tās atteicās. “Patiešām žēl, ka tādā pilsētā kā Rēzekne nebūs virslīgas komandas. Manuprāt, tas ir zaudējums ne tikai pilsētai, bet arī virslīgas turnīram,” spriež 26 gadus vecais Guntars Silagailis.

Rēzeknes problēmas šoreiz gan atstāsim otrajā plānā. Vairāk interesē, kā Guntars nonāca Izraēlā. “Decembrī biju jaunas komandas meklējumos. Draugs un futbolists vienā personā Nikolajs Kozačuks piedāvāja braukt atrādīties Izraēlas 2. līgas klubam “Arrabe”. Piekritu, jo sadarbības gadījumā līgums tiktu slēgts uz četriem mēnešiem. Respektīvi, līdz sezonas beigām. Manuprāt, tā bija laba iespēja pievērst citu klubu uzmanību,” norāda Guntars. “Pirms tam par Izraēlas futbolu zināju maz un arī īpašas intereses nebija, taču kopš tur spēlēju, pārliecinājos, ka futbolu māk spēlēt visur... Nekas cits mani nepārsteidza.”

Komandai interesants nosaukums – ”Arrabe”. Ko tas nozīmē? “Tas nozīmē - arābu komanda. Šeit pārsvarā spēlē arābu izcelsmes futbolisti, bet ir arī ebreji! Komanda cīnās par palikšanu līgā. Īsti nezinu, kādu pārkāpumu dēļ, taču jau sezonas “Arrabe” tika atņemti desmit punkti. Čempionātā piedalās 16 komandu. Tās visas ir profesionālas vienības ar labiem treniņu apstākļiem. Spēlētājus nodrošina ar dzīvokļiem, iebraucējus - ar automobiļiem!”

Latvijas futbolists Izraēlā - izklausās diezgan eksotiski. “Par to neviens nebrīnās. Nav svarīgi, no kurienes tu esi,” saka Guntars. “Galvenais ir spēlēs kvalitāte, lai spēju palīdzēt un pastiprināt komandu. Iedzīvojies esmu ļoti labi. Var teikt, ar katru dienu man šeit iepatīkas arvien vairāk. Ir skaista daba ar ļoti brīnišķīgiem skatiem!” Iejusties komandā palīdzējušas valodu zināšanas, neslēpj Silagailis. “Ar komandas biedriem sarunājamies angliski, bet treneris runā krievu valodā. Pamazām mācos arī ivritu.”

Uzbrucēja galvenais uzdevums, protams, ir gūt vārtus. “Jā, tas ir galvenais - sist golus un palīdzēt komandai saglabāt vietu līgā,” Guntars atklāj, ka spēlē centra uzbrucēja pozīcijā. Septiņās spēlēs viņš guvis divus vārtus. “Atšķirībā no Latvijas virslīgas, šeit komandu līmenis īpaši neatšķiras. Piemēram, Latvijā pēdējos gados bijis izteikts labāko trijnieks, bet šeit tā nav. Man mērķis spēlēt tā, lai pēc sezonas izdotos iekļūt spēcīgākā komandā!”

Runājot par Izraēlu, noteikti nedrīkst aizmirst par Gazas joslu, kur joprojām iet karsti. “Sākuma par to pat nebiju aizdomājies. Tikai tad, kad braucu šurp, sāku interesēties. Ja godīgi, biju mazliet satraukts! Kad šeit biju padzīvojis, sapratu, ka uztraukumam nav pamata. Jā, Gazas joslā ik pa brīdim notiek sadursmes, taču Izraēlas militārie spēki tās spēj “noregulēt” un tas nekādi neatspoguļojas uz ierasto dzīvi.”

Sestdien Izraēlā spēlēs arī Latvijas valstsvienība. Ja vien treneris tajā laikā nebūs ieplānojis treniņu, Guntars būs tribīnēs. Uzbrucējs dzīvo 120 kilometrus no Telavivas Karmielas pilsētā. “Latvijas izlasei vienmēr esmu sekojis līdzi un šī spēle nav izņēmums. Pret Izraēlas komandu mūsējiem izbraukumā nebūs viegli, taču ticu mūsu spēlētājiem un ceru uz pozitīvo rezultātu! Ar vietējiem par spēli runāts maz. Lielas ažiotāžas nav...” piebilst Guntars.