Starkovs: "Izlases otrajiem numuriem šis būs liels eksāmens"

Par sastāva izvēli pret Kataru:
Šai spēlei orientējamies uz tiem spēlētājiem, kas spēlē Latvijas čempionātā. Saprotams, ka Polijā, Lietuvā, Krievijā spēlē šajos datumos, tāpēc tā ir laba pārbaude, iespēja tādiem spēlētajiem kā [Jurijs] Žigajevs parādīt, uz ko viņi ir spējīgi. Vai tādiem spēlētājiem kā [Alans] Sineļņikovs iegūt starptautisku pieredzi. Aiz savu vairāk pieredzējušu partneru mugurām viņi sēž uz soliņa, bet tagad ir iespēja. Protams, ka pirms spēles ar Bosniju un Hercegovinu mums ir jāiespēlē noteiktas saiknes, un ideālā gadījumā izlasei vajadzētu savākties reizi mēnesī. Ja tas notiek retāk, zūd saiknes un kaut kādi komandā pieņemti noteikumi.

Protams, man ir interesanti pastrādāt ar četriem jauniem spēlētājiem, kurus izsaucu. Man ir interesanti un ļoti svarīgi, kā sevi parādīs otrie numuri – kā [Vitālijs] Smirnovs vai Sineļņikovs, vai Žigajevs. Viņiem šobrīd ir jābūt līderiem. Vai viņi nenobīsies no atbildības? Vai spēs pacīnīties ar stresu? Tas ir ļoti interesanti, un tas viņiem ir liels eksāmens.

Par karstumu Katarā:
Atbrauksim un paskatīsimies. Deniss Ivanovs atbrauca no Baku, un viņš spēlē tādā pašā temperatūrā. Ir dzīvs un vesels, un labi izskatās. Jābūt uz vietas, lai cīnītos ar problēmām. Būs temperatūras problēma, cīnīsimies. Bet ļoti svarīgi ir, lai komanda augtu. Speciāli stresu nevajag izdomāt, bet spēlētājiem savas funkcijas, pienākumi ir jāpilda jebkuros laika apstākļos. Zināt, ka Katarā spēlē Rauls? Tātad tur ir pietiekami daudz bagātu un dārgu spēlētāju,un, vēl vairāk, pēc vairākiem gadiem visa pasaule cīnīsies par tiesībām spēlēt šajā valstī – tai pašā laikā un temperatūrā. Ar spēlētājiem vienojāmies šo tēmu [temperatūru] vispār neapspriest. Kurš jūtas vājš, var atteikties.

Cik svarīgi ir analizēt pretinieku vai šoreiz lielāka uzmanība tiks pievērsta pašu spēlei?
Ja esi informēts, tu esi apbruņots. Protams, ir jāzina, ar ko spēlē. Nevajag, protams, ieciklēties uz to, jo jebkura informācija ir ļoti svarīga, bet tas nav galvenais. Temperatūra nav galvenā. Cik ilgi uz turieni jābrauc, tas nav galvenais. Uz Lihtenšteinu braucām komfortablos apstākļos, bija komfortabla temperatūra, bija spēcīgākais sastāvs. Kas beigās sanāca? Tātad tas ir sekundāri. Prasme, profesionāla spēlētāju attieksme pret sevi. Atkārtoju, ka nešķiroju trenerus, adminstrāciju, spēlētājus, bet laukumā iziet spēlētāji. Tāpēc ir jāprot spēlēt labi, cienīgi gan labos, gan sliktos laika apstākļos. Galu galā – kas ir svarīgāk? Svarīgāka ir, atkārtošu, prasme sevi parādīt jebkādos apstākļos. Tāpēc šie apstākļi un tas, vai zinām pretinieku vai nezinām, ir sekundāri.

Kļuškinam izsaukums ir kā avanss, vai viņš jau atbilst izlases tuvāko rezervju līmenim?
Vismaz Virslīgā man ļoti patīk viņa spēles maniere, izpratne, domāšana. Viņš šobrīd atrodas labā komandā, kurā ļoti svarīgs ir rezultāts. Tāpēc ceru, ka komandējums izlasē nāks viņam par labu. Tā kā – kāds avanss? Nevienam neko neesam parādā. Viņu izsaucām, un tātad viņš nopelnīja šīs tiesības. Tāpat kā [Valērijs] Šabala.

Sineļņikovs šosezon spēlē kā malējais aizsargs. Kādā pozīcijā ar viņu rēķināties izlasē?
Kā pussargu. Viņa spēcīgākās īpašības ir spēle uzbrukumā, apvešana, labi centrējumi, meistarīgas piespēles. Protams, viņš mani vairāk interesē kā pussargs, jo, saprotiet, spēle klubā ir viens, bet izlasē – tas ir pavisam cits līmenis. Bet Siņeļņikovs progresē, un viņš jau sen ir izlasē. Ne pirmo gadu, un ir laiks viņam sevi parādīt. Atkārtoju – daudziem tas būs liels eksāmens.

Dmitrijs Hmizs tika nominēts SMScredit.lv Virslīgas aprīļa labākā spēlētāja balvai. Vai apspriedāt arī viņa kandidatūru?
Viņš, protams, vairākās spēlēs nospēlēja ļoti spilgti un veiksmīgi, bet mums bija pietiekami daudz viņa ampluā spēlētāju, lai viņu izslēgtu no kandidātu saraksta. Bet viņš patiešām labi spēlē, un Liepājas komandā ir vēl divi trīs cilvēki, kuri ir pelnījuši lielu uzmanību. Ļoti labi, ka tur strādā [Jānis] Intenbergs. Treneris, kurš prot atrast pieeju jauniem spēlētājiem. Ir redzams, ka viņš viņiem uzticas un ka viņi atveras un progresē.

Par to, cik nozīmīgs solis jauno futbolistu pašreizējā karjerā ir saņemtais izsaukums uz izlasi: (no LFF mājaslapas)
’Laiks rādīs. Zinām daudz gadījumu, kad spēlētājs pēc izsaukuma valstsvienībā kļūst iedomīgs un pārstāj trenēties ar pilnu atdevi. Tomēr ir arī citi gadījumi, kā situācija, kad sākumsastāvā debitēja 19 gadus vecais Aleksandrs Cauņa, kura karjera turpina iet pa augšupejošu līkni. Arī Vladimirs Koļesņičenko debitēja izlases sastāvā septiņpadsmit ar pusi gadu vecumā. Tā ir laba iespēja, kuru spēlētājs ir saņēmis, un viņa vietā noteikti vēlētos atrasties vēl citi. Jau ilgāku laiku pievēršu uzmanību Šabalam, kurš ir spēcīgs spēlētājs. Protams, viņam vēl jāprogresē visos rādītājos, tomēr pats galvenais - redzu, ka viņš ir īsts uzbrucējs. Tādus novērtē visās valstīs un komandās. Uzaicinājums uz izlasi jāuztver kā avanss.’’

Par secinājumiem pēc spēles pret Lihtenšteinu: (no LFF mājaslapas)
Neviens nav apdrošināts pret tādiem zaudējumiem, īpaši pret tik nepatīkamiem un apkaunojošiem. Piemēram, pasaules čempionāts hokejā, kas tikko notika. Kādi negaidīti rezultāti! Krievija, kā favorīte, zaudēja Francijai, vai arī Latvijas izlase, kas zaudēja trīs spēles pēc kārtas. Ļoti svarīgi ir izdarīt secinājumus, nenokārt galvas un doties uz priekšu. Pēc tādiem zaudējumiem burtiskā nozīmē nepieciešams aizvērties, turpināt strādāt treniņos un nākamajā spēlē pierādīt, ka šī neveiksme bija nejaušība. Tas, ka daudzi pēc spēles Lihtenšteinā klusēja, ir pareizi. Varu visiem līdzjutējiem apsolīt, ka mēs paši pārdzīvojam par rezultātu, bet neesam nolaiduši rokas un turpinām strādāt, lai turpinājumā būtu uzvaras.