Kazakevičs: "Ceturtā vieta ir adekvāts mērķis – nav viegls, bet izpildāms"

- Iepriekš izlasē citās pozīcijās, nekā viņi spēlē klubā, izmantoti tādi spēlētāji kā Jurkovskis, Kārkliņš, Zjuzins, Rugins, Jānis Ikaunieks, Cigaņiks, Fjodorovs, arī Tobers, Kamešs, Jaunzems, Tīdenbergs – vismaz desmit spēlētāji. Vai tuvākajās spēlēs neizskatāt iespēju vairāk pielāgoties un ņemt vērā viņu pamatpozīcijas klubos?
- Skaidrs, ka iepriekšējā gada laikā izlasē bijusi situācija, kurā futbolistu pozīcijas ir atšķīrušās no tām pozīcijām, kādas viņiem ir klubos, jo arī klubos šīs pozīcijas dinamiski mainās – daļa nosaukto spēlētāju citā pozīcijā faktiski ir nospēlējuši tikai vienu oficiālu spēli [jaunajā sezonā]. Ir daļa spēlētāju, kuri klubā arī ilgstoši spēlē citā pozīcijā. Bez šaubām, gribētos, lai pēc iespējas vairāk varētu izmantot spēlētājus pozīcijās, kurās viņi spēlē klubos, vai vismaz radniecīgās pozīcijās, jo ļoti bieži runa ir par pozīcijām, kuras tomēr ir diezgan līdzīgas savu funkciju ziņā, tādēļ spēlētājiem nerodas milzīgas problēmas pielāgoties. Tomēr, protams, ir arī situācijas, kad pozīcijas ir stipri atšķirīgas, tādēļ katra konkrētā situācija ir jāvērtē atsevišķi – man nebūs vienas konkrētas, universālas atbildes. Būtu būtiski meklēt iespēju spēlētājus izlases vajadzībām izmantot pietuvinātās pozīcijās, kurās viņi spēlē klubos, bet citreiz ir situācija, ka izlasē atsevišķas pozīcijas, kurās spēlētāji savos klubos vispār spēlē diezgan maz. Tā ka universālas atbildes nav, bet, bez šaubām, cenšamies un domājam, kā pielāgoties, bet situācijas strauji mainās. Arī šobrīd noteikti būs tādas sastāva izvēles, kurās spēlētāji spēlēs atšķirīgās pozīcijās no kluba pozīcijām.

- Vaicāšu konkrētāk par Jaunzemu un Maksimenko, kādās pamatpozīcijās viņi tiek izsaukti. Ja Maksimenko tiek saukts kā malējais aizsargs, vai Jurkovskis šajā pozīcijā joprojām ir pirmais numurs?
- Šobrīd spēlētājus varam vērtēt tikai pēc tā, ko redzam klubos. Ja runājam konkrēti par Alvi [Jaunzemu], tad šobrīd viņš tiek saukts kā malējais pussargs, bet neizslēdzu arī viņa iespējamo parādīšanos laukumā malējā aizsarga pozīcijā. Lielā mērā tas būs atkarīgs gan no spēļu ritējuma šajā trīs spēļu ciklā, gan arī no treniņnometnes paša sākuma, bet šobrīd izsaukumā Alvja pamatpozīcija ir malējais pussargs. Attiecībā pret Vitāliju – ar viņu šo jautājumu esam izrunājuši. Klubā viņa pamatpozīcija, spēlējot ar trim centra aizsargiem, ir centra aizsargs. Tajā pašā laikā izlases kontekstā kā pirmā opcija viņam tiek izskatīta kreisās malas aizsarga pozīcija, bet viņa gadījumā, ņemot vērā, ka viņš jau ilgstoši nav bijis izlasē, vēl ir iespējas, kurās, ne tikai Vitālija un Alvja gadījumā, vērtēsim konkrēto spēli un konkrēto kontekstu. Izejot no tā, arī pieņemsim lēmumu. Šobrīd nevaru ielikt konkrētus rāmjus, varu tikai teikt, ka a priori Vitālijs starta pozīcijā tiek izsaukts kā kreisais aizsargs un Alvis – kā malējais pussargs.

- Martā sāksim "Skonto" stadionā. Vai esam izmantojuši kādas viltības kā mājinieki, un kādā stāvoklī atrodas "Skonto" stadiona segums?
- Situācija nacionālajai izlasei nav pateicīga, jo šobrīd ir diezgan skaidrs, ka ne tikai neiegūsim priekšrocību, bet, visticamāk, mums netiks ļauts tur aizvadīt pirmsspēles treniņu, jo laukuma stāvoklis ir diezgan sarežģīts. Esošajā situācijā, lai būtu pilnas izredzes tur aizvadīt spēli, no UEFA ir informācija, ka viņi, maksimums, ļaus aizvadīt pirmsspēles treniņu vienīgi viesiem. Iespējams, ka neļaus arī to, vēl nezinu, bet mūsu gadījumā ir skaidri pateikts, ka mēs tur nevarēsim aizvadīt pat pirmsspēles treniņu. Pats biju "Skonto" stadionā apskatīt šā brīža situāciju un zālāju – skaidrs, ka šā gada pavasaris un agrā spēle ir diezgan liels izaicinājums laukumam. Vēl ir laiciņš, un cerams, ka laukuma stāvoklis uzlabosies, bet šobrīd par priekšrocībām ir grūti runāt – drīzāk mēs, kā mājinieki, nespēsim pilnvērtīgi izmantot iespēju aizvadīt pirmsspēles treniņu stadionā, kas faktiski ir UEFA un spēles delegāta lēmums.

- Kāda ir situācija ar vārtsargiem – Šteinbors un Ozols nav spēlējuši, vai uz kādu no viņiem skaties kā pirmo numuru? Vai viņi abi ir gatavi spēlēt?
- Situācija ar vārtsargiem un viņu spēļu praksi, skaidrs, ir pasliktinājusies salīdzinājumā ar rudeni. Ja ir pozīcijas, kur situācija ir kļuvusi labāka, tad vārtsargu kontekstā viņi abi ir bez spēļu prakses. Protams, vēl ir cerība, ka Robertam pirms izlases būs iespēja aizvadīt spēli Virslīgā, bet nezinām, kāda būs kluba treneru izvēle. Skaidrs, ka tas neapšaubāmi nevairo optimismu, izvērtējot šā brīža situāciju, bet tajā pašā laikā gan Robertam, gan Pāvelam ziemas pārtraukumā bija iespēja aizvadīt spēles – lai arī tas skaits nebija liels, paredzu, ka abi vārtsargi izlases nometnē ieradīsies labā fiziskajā kondīcijā. Jā, ar spēļu prakses trūkumu. Šobrīd skaidri atbildēt par pirmo numuru nevaru – vērtēsim izlases treniņu kontekstā, uz kuru spēli kurš vārtsargs būs labāk gatavs. Pieļauju, ka abiem vārtsargiem tiks dota iespēja aizvadīt kādu no trim spēlēm.

Jaunā cikla sākums klauvē pie durvīm 🇱🇻

Paziņoti 28 spēlētāji, kuri uzaicināti uz valstsvienību dalībai Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs pret Melnkalni, Nīderlandi un Turciju 👊

Plašāk ➡️ https://t.co/rUSfyMnYiQ#11vilki #WCQ pic.twitter.com/R4uyZAHWO5

— Futbola federācija (@kajbumba) March 18, 2021

- Bez Maksimenko un Zviedra pirmoreiz Tavā vadībā izsaukts arī Aleksandrs Solovjovs. Kādēļ izvēle kritusi par labu viņam? Un vai bija spēlētāji, kurus gribēji izsaukt, bet kāda iemesla dēļ nevarēji?
- Ja runā par tiem, kurus gribējām izsaukt, tad vienīgo neapšaubāmo spēlētāju varam nosaukt Ritvaru Ruginu, jo viņš traumas dēļ nav pieejams izlasei šajā nometnē. Aleksandra [Solovjova] izsaukšana lielā mērā ir kā papildu izvēles iespēja kreisās malas aizsarga pozīcijā, jo vēl ir vairāki jautājumi par atsevišķiem spēlētājiem, kuri ir izsaukti, bet nav garantijas, ka viņi būs pieejami izlasei nometnē. Vērtējām arī pagājušā gada pieredzi, kad situācija varēja mainīties ļoti dinamiski vēl dienu vai divas pirms nometnes, kas saistīts gan ar Covid-19 situāciju, gan gadījumus, kad klubi atlaiž vai neatlaiž spēlētājus, jo FIFA noteikumi dod šādas tiesības, ja pēc atgriešanās klubā spēlētājam nepieciešama piecu dienu izolācija. Tādēļ Aleksandra izsaukšanai ir vairāki faktori. Pirmais, viņš pagājušajā sezonā sevi labi apliecināja. Arī sarunā ar kluba galveno treneri Viktoru Morozu saņēmu Aleksandra darba pozitīvu novērtējumu. Un, ņemot vērā situāciju ar Ritvara Rugina traumu, izvēlējāmies izsaukt vēl vienu malējo aizsargu – izvēle krita tieši uz Aleksandru Solovjovu.

- Vai ārzemniekiem, ņemot vērā sarežģīto situāciju ar lidošanu, nav nekādu šķēršļu laicīgi ierasties izlasē?
- Šobrīd pilnīgi visiem spēlētājiem ir rezervētas biļetes un arī no klubiem nav nekādu indikāciju, ka kāds klubs varētu neatbrīvot spēlētājus izlasei. Daļa spēlētāju nespēs ierasties [pirmajā treniņdienā] svētdien, jo viņiem vēl būs spēles – gan Šveicē, gan Ukrainā, gan Itālijā. Līdz ar to šobrīd risku, ka kāds no ārzemju spēlētājiem varētu neierasties Covid-19 dēļ, nav. Ir apstiprinājumi no klubiem un arī pašiem spēlētājiem, jautājums, protams, ir vienīgi par ierašanās laikiem – tas katram būs individuāls. Piemēram, Eduards Emsis ir ieradies jau tagad, jo klubam spēle Armēnijā bija jau nedēļas sākumā, bet lielākā daļa spēlētāju spēlēs sestdien vai svētdien. Daļa no tiem, kuri spēlēs svētdien, labākajā gadījumā būs spējīgi pievienoties tikai pirmdienas vakara treniņā.

- Pirmkārt, vai visi klubi spēlētājus ir palaiduši uz visām trim spēlēm – galvenokārt droši vien jautājums par Robertu Uldriķi? Otrkārt, kā treneris ir apmierināts ar spēlētāju klubu maiņām ziemas laikā? Konkrētāk par Jurkovski un Jāni Ikaunieku, kuri ir pārgājuši uz līdzīga līmeņa ārzemju klubiem, nevis spēlēs "Liepājā" vai RFS.
- Ja runā par Covid-19 situāciju, tad arī no Roberta kluba ir apstiprinājums, ka viņš varēs piedalīties izlases spēlēs. Ne uz vienu no spēlēm nav izteiktu ierobežojumu, kas mums ir būtiski, jo "Sion" sakarā iepriekšējā rudenī ik pa laikam bija radušās problēmas [Uldriķis sarkanās zonas dēļ netika palaists uz spēlēm Maltā un Andorā – A.S.]. Šobrīd šādu indikāciju nav. Kas attiecas uz klubu maiņu, jāsaka, ka man, protams, ir vēlme, lai katrs spēlētājs ikdienā sava kluba rindās iegūtu regulāru praksi maksimāli augsta līmeņa čempionātos un maksimāli augsta līmeņa komandās, bet man ir grūti spriest, kur būtu labāk. Tā ir spēlētāju izvēle, un es nekad neņemos rekomendēt to vai citu izvēli. Man ir būtiski, lai gan Raivja, gan Jāņa gadījumos spēļu prakse būtu regulāra. Pluss, manuprāt, ir tas, ka abi spēlētāji ir pārgājuši uz klubiem, kas izvirza visaugstākos uzdevumus šajos čempionātos. Tas nozīmē, ka viņiem ikdienā būs jāstrādā uz maksimumu un jādod pozitīvs, uzvarošs rezultāts. Bet konkrētas izvēles ir pašu spēlētāju ziņā. Man būtiski ir tas, ka viņi ir atraduši darbavietas. Ja tur būs regulāri pamatsastāva spēlētāji, tas jau būs pluss.

- Pozitīvi, ka ir izsaukts Zviedris, kurš īpaši nav spēlējis jaunatnes izlasēs, bet pirms dažiem gadiem noteikti būtu cerējuši, ka tiktu izsaukts Lazarevs, Zommers, Matrevics, Reinholds, Kurakins… Uzvārdu var saukt daudz, bet patiesībā esam tādā situācijā, ka reti kurš vārtsargs vispār spēlē, - skats ir bēdīgs. Vai nav laiks domāt, kā ar stipendiju vai citā veidā risināt 3+8 limita utml. jautājumus, lai situāciju uzlabotu?
- Limita izmainas neapšaubāmi ir ietekmējušas latviešu vārtsargu izmantošanu Virslīgā, jo šobrīd 3+8 apstākļos treneri daudz brīvāk var vārtsarga pozīcijā izvēlēties gan vietējos, gan ārzemju vārtsargus. Tā bilde, ka vadošajās komandās faktiski nav vietējo vārtsargu, nevar neuztraukt. Ja runā par instrumentiem, tā ir daudz garāka saruna par izlases pirmsspēles preses konferences formātu, tādēļ diez vai iedziļināšos. Runājot par Krišjāni, esmu ar viņu pazīstams, viņš ir bijis izsaukts arī uz U21 izlasi, viņu vērtēju ļoti pozitīvi, un šajā situācijā, kad Dāvim Ošam nav stabilas spēļu prakses kā pirmajam vārtsargam, nolēmām dot iespēju citam jaunajam vārtsargam apliecināt sevi izlases rindās. Kopumā tā ir pozitīva rotācija.

- 22. janvārī LFF mājaslapā tika paziņots, ka mērķis ciklā ir 4. vieta. Galvenā trenera komentāra nebija – varbūt tagad varat nokomentēt?
- Pirmkārt, gribētu teikt, ka komandas iekšienē noteikti būs mērķis gatavoties no spēles uz spēli, koncentrēties uz katru nākamo spēli. Tas būs liels izaicinājums, jo šobrīd, ja neskaita Gibraltāru, nevarētu teikt, ka kādā spēlē būsim favorīti. Taču tas nenozīmē, ka nevaram pretendēt uz uzvaru vai punktiem. Tādēļ koncentrēsimies katrai spēlei. Runājot par valdes izvirzīto uzdevumu, tas, manuprāt, ir pietiekami loģisks, ja ņem vērā, ka esam piektā groza komanda. Kādu vēl uzdevumu izvirzīt? Tam ir jābūt nedaudz augstākam par pašreizējiem spēku samēriem. Skaidrs, ka tādu uzdevumu izpildīt nebūs vienkārši, bet, ja iesim no spēles uz spēli un izdosies gūt punktus arī pret pretiniekiem, kuri pret mums būs favorīti, tas nav neiespējams uzdevums. Nav vienkārši izpildāms, bet nav arī neiespējams. Manuprāt, pietiekami adekvāts uzdevums esošajai situācijai.

- Pirms gada teici, ka nedomā turēties pie krēsla, bet pirmais gads aizritēja ar diezgan kritisku vērtējumu no masu mediju un sabiedrības teici. Kāds ir Daiņa Kazakeviča iekšējais redzējums un atskaites punkts, kurā brīdī Dainis vairs neuztrauksies par krēsla stabilitāti un varēs justies droši? Un, ja runā par punktiem, cik punktu šajās trīs spēlēs ir objektīvais mērķis?
- Uz pirmo jautājumu neatbildēšu oriģināli – neviens treneris pasaulē nevienā mirklī nevar būt drošs par savu krēslu. Tiklīdz viņš par to pārāk daudz domā, tā zaudē fokusu uz lietām, par kurām ir jādomā ikdienā un kuras ir jāietekmē komandas sniegumā. Kas attiecas uz punktiem, man nav receptes un konkrētas atbildes. Gatavosimies no spēles uz spēli, katrā spēlē mērķis būs iegūt punktus. Gala rezultātu redzēsim nometnes beigās. Nominālie spēku samēri uz papīra nav par labu mums, bet tas nenozīmē, ka tā būs arī futbola laukumā. Pirmā spēle būs pret Melnkalni, kurā uzdevums būs uzvarēt, lai arī saprotam, ka pretinieku līmenis ir pietiekami augsts – gan spēlētāju, gan komandas kopumā. Tāds ir mūsu mērķis, uz to arī ejam.

- Pirmkārt, par Danielu Ontužānu – vai viņam bija iespēja aiziet īrē un kāda gaidāma situācija vasarā, kad viņam laikam beigsies līgums? Otrkārt, par Artūru Karašausku, kuram Virslīgas pirmajā spēlē bija 1+2, - vai viņš šo mēnešu laikā ir pavirzījies tuvāk vai tālāk no izlases? Treškārt, vēlreiz par Zviedri – kādēļ tieši viņš Oša vietā, jo arī Krišjānis klubā ir tikai otrais vārtsargs?
- Situācija ar Danielu nav pozitīva, jo viņam ir ļoti maza spēļu prakse. Komunicējot ar viņu, uzsveram, ka būtu būtiski šo jautājumu risināt, lai viņam izlases kontekstā būtu lielākas iespējas virzīties un reāli konkurēt jau par vietu pamatsastāvā. Viņš neizskatīja variantus šajā ziemā pāriet īrē. Tieši tā, vasarā ir plānotas pārmaiņas klubu karjerā un viņš meklēs iespēju rast risinājumu, lai turpmāk būtu regulāra spēļu prakse. Neko vairāk pašlaik nevaru pateikt. No funkcionālā viedokļa komunicējam, runājam, kādā veidā viņam būtu jāgatavojas, lai būtu fiziski gatavs izlases nometnei, bet tas, protams, neatsvērs to, ka spēļu prakses trūkums ietekmē Daniela meistarības līmeņa izaugsmi.

Par otro jautājumu – Artūru – jau rudenī tomēr pateicu, ka vairs nekādu papildu komentāru izlases kontekstā nesniegšu līdz brīdim, kamēr jūs paši redzēsiet viņa vārdu un uzvārdu izsaukto spēlētāju sarakstā. Savukārt runājot par Krišjāni, tāda šobrīd ir reālā situācija – šobrīd nav jaunā latviešu vārtsarga, kurus izlases kontekstā redzētu, ka viņi būtu nobrieduši kaut vai trešā vārtsarga līmenim un ka viņi būtu pamatvārtsargi savos klubos. Iepriekš aizmirsu atbildēt par Kudrjavcevu – arī viņš bija viens no kandidātiem, kuriem sekojām līdzi, bet pēc klubu maiņas arī viņš ir bez spēļu prakses. Tādēļ palikām pie Krišjāņa kandidatūras, jo vairāku iepriekšējo gadu kontekstā viņš nav bijis pamatvārtsargs visas sezonas garumā, taču viņam bija vairāki posmi ar 10-12 spēlēm pietiekami ambicioza kluba rindās. Šajā kontekstā arī vērtējot viņa personību, nolēmām, ka tieši viņš šobrīd būs pareizā izvēle trešā vārtsarga pozīcijai. Bet, protams, šī situācija trešā numura sakarā var mainīties no nometnes uz nometni.

- Kā noritēja treneru štāba gatavošanās nometnei, ņemot vērā, ka ceļošanas iespējas droši vien bija minimālas?
- Ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus, tiešām klātienē faktiski neapmeklējām ārzemju klubus vai mūsu klubu ārzemju treniņnometnes. Darbs notika vairākos virzienos. Pirmais virziens bija spēlētāju funkcionālā stāvokļa regulāra novērošana, tāpat spēlētāju situāciju klubā novērošana, īpaši gadījumos, kad spēlētājam nav regulāras spēļu prakses vai atkopjas no savainojumiem. Bez šaubām, arī es, kā izlases galvenais treneris, izmantoju attālinātās komunikācijas iespējas ar spēlētājiem, lai izanalizētu iepriekšējā gada sniegumu izlasē, lai izrunātu arī konkrētus aspektus šā gada un pirmās nometnes kontekstā. Pateicoties pietiekami kvalitatīvām daudzu klubu pirmssezonas spēļu pārraidīšanas iespējām, bija pieejama diezgan plaša informācija gan par spēlētājiem ārzemju čempionātos, gan par Latvijas klubu pirmssezonas spēlēm – bija daudz iespēju uzmanīgi sekot līdzi šīm spēlēm. Un, protams, tika organizēts diezgan liels darbs pretinieku analīzei, pretinieku komandu izvērtēšanai – gan individuālo spēlētāju līmeņa, gan izlašu snieguma.