Stojanovičs: "Dažos aspektos spēle Ļubļanā bija pat labāka nekā Varšavā"

Slaviša Stojanovičs: "Jā, katra spēle šajā grupā mums ir grūta. Atkārtoju to nepārtraukti. Vēlamies uzlabot sniegumu ik maču. Šīs dienas spēlē bija daudz pozitīvu lietu, kas attiecas uz taktiku, disciplīnu un citām lietām, par kurām vienojāmies pirms mača. Diemžēl zaudējām spēli savos vārtos iesistas bumbas dēļ. Slovēnijai bija labas iespējas, bet arī mums bija dažas situācijas, kad varējām gūt vārtus. Apsveicu Slovēnijas komandu ar pelnītu uzvaru. Redzēsim, ko šī spēle mums sniegs [nākotnē], bet jebkurā gadījumā tas bija labs solis pareizā virzienā."

Vai šī bija otra labākā spēle aiz mača Varšavā?
"Jā, varu tam piekrist. Dažos aspektos bijām pat labāki nekā Varšavā, jo tur pārsvarā spēlējām uz pretuzbrukumiem, gaidot savas iespējas, kamēr šeit bija nogriežņi, kuros turpinājām uzbrukuma darbības un pratām izveidot [pozicionālu] uzbrukumu, sākot no aizsardzības. Protams, tie ir vienkārši solīši, taču mums tie ir ļoti svarīgi. Mums jāturpina darbs šādā pašā veidā."

Pieminējāt, ka mēdzām uzbrukt, bet dažas reizes paši iekritām pretuzbrukumos. Gandrīz iekritām. Kur bija problēma?
"Dažas lietas nenotiek viena vakara laikā. Iekrītam pretuzbrukumos gandrīz katrā spēlē. Reizēm, sevišķi savu uzbrukumu standartsituācijās, esam pārāk naivi. Mēs par to runājām, tāpat strādājam pie tā treniņos, kā piesegt aizmuguri pēc savām [uzbrukuma] standartsituācijām, pēc brīvsitieniem, pēc stūra sitieniem, taču joprojām neizdodas to pārnest uz spēlēm. Ironiski, ka mūsu aizsardzībai draud briesmas tieši tajos brīžos, kad mums ir uzbrukuma standartsituācijas. Ironiski."

Runājot par pozitīvo, gribētos izcelt atsevišķus spēlētājus. Jurkovskis un Fjodorovs nav spēlējuši izlasē daudz, Fjodorovs jūsu vadībā šodien spēlēja pirmo reizi. Vai saskatījāt viņu sniegumā pozitīvo un redzat viņos potenciālu attiecībā uz izlasi nākotnē?
"Jā. Varu teikt labākos vārdus par viņiem abiem. Viņi paveica labu darbiņu pret ļoti spēcīgiem spēlētājiem. Vienā flangā Fjodorovam bija jānosedz Verbičs [pārstāv Kijevas "Dynamo" - aut.], otrā flangā Jurkovskim bija jāaptur Iličičs ["Atalanta" - aut.], kuri abi divi ir perfekti spēlē viens pret vienu [ironiski smaida - aut.]. Protams, viņiem [Fjodorovam un Jurkovskim] bija problēmas, taču mēs runājam par viņu pretiniekiem, kuri ir "Top" spēlētāji. Tomēr kopumā esmu apmierināts un šie divi mūsu puiši, kā arī vēl pieci seši, kuri šodien netika pie iespējas vai ir savainoti, ir Latvijas futbola nākotne. Sevišķi tāpēc, ka viņi ir jauni. Kā minēju pirmsspēles preses konferencē, ieradāmies šeit ar 14 futbolistiem, kuri ir jaunāki par 24 gadiem. Šeit ir lielisks potenciāls, taču mums jākoncentrējas savam darbam un jābūt pašaizliedzīgiem. Turklāt jāņem vērā, ka pusei komandas sezona ir beigusies [runa par Virslīgas spēlētājiem - aut.], un viņi ir noguruši. Tai skaitā Jurkovskis un Fjodorovs ir spēlējuši visu gadu, tāpat daudzi citi [kamēr slovēņiem vasarā bija starpsezonu periods - aut.]. Mēģināsim šīs pozitīvās iezīmes materializēt un turpināt tādā pašā garā."

Spēles beigās Oblaks atvairīja Fjodorova sitienu. Vai tas bija parasts sitiens, kurš būtu jāņem jebkuram labam vārtsargam vai tomēr kaut kas ārkārtējs?
"Es šo epizodi neredzēju pietiekami labi, taču noteikti tas bija labs sitiens, un Oblaks noreaģēja perfekti. Tieši tāpēc viņš manās acīs ir pasaules labākais vārtsargs [seko slovēņu žurnālistu pozitīva reakcija - aut.]. Bez jautājumiem. Viņš spēj atvairīt neticamus sitienus. Varbūt konkrēti šis sitiens nebija tik perfekts un negaidīts, taču neapšaubāmi, ka šeit varēja būt vārti, ja vārtus sargātu cits vārtsargs."

Ja par negatīvo, mēs tik un tā zaudējām šo spēli. Mača gaitā jums atkal bija negatīvas reakcijas mūsu spēlētāju virzienā, brīžiem bijāt dusmīgs. Vai varat atklāt, par ko galvenokārt bijāt neapmierināts?
"Galvenā neapmierinātība bija saistīta ar to, ka treniņos daudz runājam, kādās situācijās ir loģiski piespēlēt bumbu un kādās nē. Kad ir īstais brīdis iespēlēt bumbu brīvā zonā un kad ir īstais brīdis ieskriet brīvā zonā. Tās ir izšķirošas lietas, kuras vēlamies uzlabot, taču pirmā un pēdējā lieta ir bumbas kustība. Ja tu nevari iedot precīzu piespēli divu vai piecu metru attālumā, tad... tās bija lietas, par kurām biju dusmīgs un būšu dusmīgs. Tās ir lietas, ar kurām šajā līmenī nedrīkst kļūdīties, jo pretinieki ar šīm lietām nekļūdās. Vai arī, ja viņi kļūdās, tas notiek vienu, divas vai trīs reizes, ņemot vērā šo grupu un kvalitāti tajā. Ja mēs kļūdāmies 10 reizes un tas notiek, kad mums ir bumba, pretinieks regulāri izdara spiedienu. Tas rada lielas problēmas, tas prasa no komandas lielākus fiziskos resursus un tā tālāk."

Par pāreju [no aizsardzības uzbrukumā] uzbrukumā, sevišķi pirmajā puslaikā. Slovēnija pieļāva kļūdas mūsu laukuma pusē, mums bija iespējas pāriet uzbrukumā, taču reizēm mēs atspēlējām bumbu atpakaļ vai kļūdījāmies piespēlēs, vai par maz kustējāmies. Vai jums patika mūsu pāreja uzbrukumā, sevišķi pirmajā puslaikā?
"Nē, protams, man nepatika. Esam tālu no līmeņa, kāds šeit ir. Pāreja [transition - angļu val.] joprojām mums pieklibo, turklāt abos virzienos. Varbūt pāreja aizsardzībā [pēc bumbas zaudēšanas - aut.] ir labāka, taču pāreja uzbrukumā ir pārāk lēna, mēs neuzbrūkam ar lielu spēlētāju skaitu. Tas ir saistīts ar divām lietām, kuru mums šai līmenī trūkst - fiziskā forma, lai mēs to varētu darīt nepārtraukti pilnā ātrumā, kā arī pārliecība. Pārliecība uzbrukt, būt drosmīgiem. Skaidrs, ka to ietekmē daudzie zaudējumi - ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados. Kamēr vien mēs ticēsim, ka varam to izdarīt, mēs kļūsim labāki un labāki. Šodien mēs to epizodiski demonstrējām, sevišķi otrajā puslaikā."

Par Oša pozīciju - viņš balsta pussarga pozīcijā uzspēlēja otrajā puslaikā Izraēlā, taču klubā viņš nekad nespēlē šajā pozīcijā. Iepriekš esat teicis, ka jums nepatīk izlasē izmantot spēlētājus tādās pozīcijās, kurās viņi nespēlē klubos. Piemēram, Rugins un citi. Kāpēc izvēlējāties Ošam citu pozīciju?
"Jo man bija nepieciešams viens aizsardzības tipa pussargs un citu man nav. Ošs pēc pamatpozīcijas nav pussargs, taču, ja tev nav pussargu, tad tāds ir jāatrod. Man šī ideja radās pirms mēneša. Es runāju ar viņu, un viņš nebija pārāk sajūsmināts par šo ideju, taču savā klubā "Xamax" viņš spēlē trīs centra aizsargu līnijā, un šeit es viņu vienkārši pārbīdīju nedaudz augstāk [balsta pussarga pozīcijā], virs aizsardzības līnijas. Viņam ir attiecīgās prasmes - sevišķi, zinot, ka Šporars saņem daudz garo piespēļu vidējā līnijā, un man vajadzēja aizsargāties pret šīm garajām piespēlēm [pa gaisu, kur Ošs varēja pacīnīties - aut.]. Un domāju, ka Mārcis šodien darbojās diezgan labi. Redzēsim, vai turpināsim izmantot viņu šajā ampluā arī nākotnē, taču mums ir deficīts šajā pozīcijā - Isajevs ir savainots, Tobers ir savainots, un mums nav daudz citu opciju. Tagad mums ir Grjaznovs [tika pirmo reizi izsaukts - aut.], kurš ir jauns puisis, viņš izlasē ir parādījies pirmo reizi un, iespējams, šis mačs bija pārāk smags, lai viņu uzreiz mestu cīņā. Tāds bija mans lēmums."

Kas no pozitīvā jāņem līdzi uz spēli pret Austriju otrdien?
"Šodien atsevišķos brīžos noteikti demonstrējām drosmīgāku sirdi nekā citreiz. Šoreiz nebijām tik ļoti nobijušies spēlēt, mēs ne tikai stāvējām aizsardzībā. Mums bija pozitīvas iezīmes attiecībā uz piespēļu futbolu, attiecībā uz spēli viens pret vienu. Vēl ir daudz kas jāuzlabo, taču kompaktums, disciplīna un ķīmija starp spēlētājiem šodien bija diezgan labā līmenī. Varu būt apmierināts ar šīm lietām. Protams, vēl jāpadara daudzas lietas, lai spētu krāt punktus, taču tai pašā laikā mums jābūt reālistiem, apzinoties, kādā grupā atrodamies un kādā līmenī esam. Tagad jāpabeidz šī kvalifikācija un jāaizvada pēdējā spēle. Atkal tiksimies pret ļoti labu komandu, skatīsimies, kādā stāvoklī būs futbolisti Rīgā. Analizēsim to un diskutēsim par nākotni."

Sekoja vēl Slovēnijas žurnālistu jautājumi un Stojanoviča atbildes slovēņu valodā 10 minūšu garumā.