Starkovs: "Bijām labāki visos rādītājos"
Latvijas futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pēc uzvaras pār Lihtenšteinu (2:0) bija apmierināts ar parādīto sniegumu. Starkovs uzslavēja uzvaras vārtu autoru Vladimiru Kamešu un atzina, ka nostrādājusi arī otra malējā pussarga maiņa - Māris Verpakovskis aizvadīja labu maču. Starkovs arī atklāja, ka, lai arī pagaidām pretinieks nav zināms, izlasei novembrī ir paredzēta pārbaudes spēle.
Preses konferenci Aleksandrs Starkovs sāka ar ievadu latviešu valodā. "Bija laba spēle. Gribu pateikties visai komandai un paldies līdzjutējiem par atbalstu. Komandā bija un ir draudzīga atmosfēra," sacīja Starkovs. "Kā jau gaidījām, bija grūta spēle. Uzvarējām nepiekāpīgu pretinieku un bijām labāki visos spēles aspektos. Jau teicu, ka Lihtenšteina nav vāja izlase un ka tā prot aizsargāties. Sākumā mums vajadzēja spēlēt agresīvi, lai pretinieki nogurtu un sāktu pieļaut kļūdas."
Starkovs izcēla Vladimiru Kamešu: "Kamešam tā bija pirmā spēle pamatsastāvā atlases cikla mačos, un viņš debiju atzīmēja ar gūtiem vārtiem. Iesita tad, kad mums tas bija ļoti vajadzīgs. Pēc tam jau spēlēt kļuva vieglāk. Lai arī spēle bija diezgan atklāta, neļāvām pretiniekiem radīt bīstamus momentus. Lihtenšteina ir uzkrājusi pieredzi starptautiskajā arēnā un pierādījusi, ka tā ir komanda, kas nezaudē ar lielu pārsvaru - arī Slovākijai un Lietuvai tā zaudēja ar 0:2."
"Kā nospēlēja abi malējie aizsargi? Ritvars Rugins šajā pozīcijā jau bija spēlējis. Savukārt par Nauri Bulvīti var teikt, ka viņš savu iespēju izmantoja. Arī pirmos vārtus praktiski radīja viņš," teica Starkovs. "Kurā pozīcijā Cauņa ir vislietderīgākais? Aleksandrs ļoti veiksmīgi var spēlēt zem uzbrucēja. Pirmajā puslaikā asākais moments radās pēc viņa piespēles Kamešam. Cauņa ir spēlētājs, kurš var iedot pēdējo piespēli. Arī kā balsta pussargs viņš var būt ļoti noderīgs. Izmantosim viņu atkarībā no pretinieka un izvēlētās taktikas. Protams, ka Cauņa izlasē ir vadošais spēlētājs. Viņš vēl ir jauns, aug un attīstās, pārņem savās rokās līdera nastu. Cauņam vēl ir daudz, kur augt."
"Abu malējo pussargu nomaiņa? Viņi Slovākijā nospēlēja vāji, un mums treniņos bija izvēle. Teicu spēlētājiem, ka visiem, kas ir rezervē, ir iespēja doties pamatsastāvā. Ja neizgāja, tad tāda bija treneru izvēle. Taču spēlētājiem visu laiku jābūt gataviem. Verpakovska un Kameša sūtīšana pamatsasāvā sevi ļoti attaisnoja. Māris aizvadīja labu spēli, bet Kamešs jo īpaši," Aleksandrs turpināja. "Vai novembrī aizvadīsim kādu pārbaudes spēli? Mums ir vairāki varianti, bet tie, kā parasti, ir 50-60%. Esam tādā finansiālajā situācijā, ka pretiniekus nevaram izvēlēties. Bet esam ieplānojuši un noteikti, ka spēlēsim."
Savukārt viens no izlases līderiem Aleksandrs Cauņa atzina, ka viņam pēdējās cīņas nav bijušas vieglas: "Šīs spēles izlasē bija grūtas, jo nebiju fiziski vēl pilnībā atjaunojies. Pēc slimošanas aizvadīju smagu spēli, vēl pārlidojums. Kurā pozīcijā jūtos visnoderīgākais izlasei? Tagad droši vien kā balsta pussargs. Tajā pozīcijā spēlēju klubā, ir pierastāk. Kurā pozīcijā būšu nepieciešams, tajā spēlēšu. Kāpēc līdz pirmajiem vārtiem radījām tik maz momentu? Zinājām Lihtenšteinu, pirms tam skatījāmies tās spēles un zinājām, ka tā pretuzbrukumos ir diezgan laba komanda. Nav Malta un nav Sanmarīno. Tā kā varbūt piesardzīgi spēlējām un gribējām nospēlēt droši. Labi, ka guvām vārtus, tad spēlēt kļuva vieglāk." Tikmēr Artjoms Rudņevs pēc spēles izteicās, ka pašam, lai gūtu vārtus, pietrūcis veiksmes.
[+] [-]
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+9 [+] [-]
Ar nepacietību gaidu mūsu Expertu analīžu palagus un izvietojumu zīmējumus. Domāju uzzīmēt to pats, bet sapratu, ka nojaukšos ar entajām bultiņām mūsu pussargu un uzbrucēju pozīciju attēlošanā.
Kaut ko tādu sen nebiju redzējis. Absolūts taktiskais rasols - pirmajā puslaikā, laukuma centrā mūsu pussargi maisījās kā blenderī iemesti, tādējādi traucējot viens otram un minstinoties pieņemot lēmumus bez bumbas. Būtu Lihtenšteinieši ar ne tik līkām kājām, iespējams rezultāts būtu krietni savādāks.
Otrs, kas krita acīs - uzbrūkot tika veidota pārāk liela drūzma ap bumbu - atkal problēmas tiem spēlētājiem, kas bez bumbas, ieņemt pareizas pozīcijas tādējādi radot plašumu un dažādus koridorus.
Trešais mieža grauds acī - ja cienījamais komentators Kreipāna kungs šīs spēles laikā nepārtraukti saskatīja ļoti labas garās piespēles Gorkša izpildījumā, tad es lai arī centos tādas neredzēju nevienu - daudzas no tām tika adresētas īkstītim Verpakovskim, ar visām no tām izrietošajām sekām.
Otrs aizsargs Ivanovs, savukārt neko citu nemāk kā piespēlēt pa labi uz malējo aizsargu vai izsist bumbu tālāk no vārtiem. Tikpat tehniski neapdāvināti ir mūsu centra pussargi Laizāns ar Fertovu. Pirmais vispār pēc pazaudētas bumbas apstājas un raud, tā vietā lai acumirklī iesaistītos tās atņemšanā pretiniekam.
Uttt. un utt. rakstīt varētu vēl par daudz ko citu, kas krita acīs uz pagalam nevarīgās LIH izlases fona. Žēl, ka neko neievēroja Starkovs, slavinot savus čaļus kā pēc kārtīga varoņdarba
Bulvītis izskatās labāk par taisnivrziendomājošo Kļavu; Kamešs kopš Pahara ir pirmais spēlētājs izlasē, kas prot fintot; Gauračam ir uzbrucēja ņuhs un tas ir jāizmanto; Rudņevs ne tikai ir muļķis, bet arī skops.
Jā un laukums bija slapjš. Abām komandām.
+3 [+] [-]
Taktiskais zīmējums vienkārši likās kautkas maksimāli nepārdomāts. Sūtot uzbrucējus vienkārši ar domu, ka nu mož sasitīs tos golus un būs visi laimīgi. Tagad no 2-0 un vājas spēles cenšas pateikt, ka spēlējām kā Spāņi.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]